Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kā padarīt sekmīgu savu jaunību

Kā padarīt sekmīgu savu jaunību

Kā padarīt sekmīgu savu jaunību

KĀDAS Eiropas valsts iedzīvotājiem jautāja, ko viņi izvēlētos: skaistumu, bagātību vai jaunību? Lielākā daļa deva priekšroku jaunībai. Tas, ka visdažādākā vecuma cilvēki pusaudža gadus un jaunību uzskata par īpašu dzīves posmu, ir fakts. Un ikviens vēlas, lai šis laiks, kad cilvēks atstāj aiz muguras bērnību un lēnām kļūst pieaudzis, būtu pēc iespējas pilnvērtīgāks. Bet kā to panākt?

Vai palīdzību var meklēt Bībelē? Atbilde pilnīgi noteikti ir apstiprinoša. Pārdomāsim divas jomas, kurās Dieva Rakstu padomi jauniešiem varētu noderēt pat vairāk nekā cita vecuma cilvēkiem.

Kā veidot labas attiecības ar apkārtējiem

Jugend 2000 ir ziņojums par plašu aptauju, kurā piedalījās vairāk nekā 5000 Vācijas jauniešu un kuras mērķis bija pētīt viņu attieksmi, principus un uzvedību. Aptaujā tika konstatēts, ka, pavadot savu brīvo laiku — klausoties mūziku, sportojot vai vienkārši atpūšoties —, jaunieši gandrīz nekad nav vieni. Šķiet, vēlēšanās būt kopā ar saviem vienaudžiem jauniešiem ir stiprāka nekā jebkurai citai vecuma grupai, un tāpēc viens no sekmīgas jaunības noslēpumiem ir prasme veidot labas attiecības ar apkārtējiem.

Taču tas ne vienmēr ir viegli. Kā atzīst daudzi jaunieši, cilvēku savstarpējās attiecības ir joma, kurā viņiem bieži rodas problēmas. Tāpēc ir labi izmantot palīdzību, ko piedāvā Bībele. Tajā ir principi, pēc kuriem vadoties jaunieši var izveidot līdzsvarotas attiecības ar citiem cilvēkiem.

Viens no svarīgākajiem principiem ir tā dēvētais Zelta likums: ”Visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem.” Ja mēs esam laipni un izturamies pret citiem ar cieņu, viņi jūtas pamudināti atbildēt mums ar to pašu. Saglabājot pret cilvēkiem labvēlīgu attieksmi, var izkliedēt saspīlētu atmosfēru un nolīdzināt domstarpības, un, ja mēs esam taktiski, mums ir visas iespējas izpelnīties citu cilvēku atzinību. Vai sajūta, ka citi mūs novērtē un pieņem, neliek mums justies labi? (Mateja 7:12.)

Bībelē mēs tiekam mudināti ”savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu”. Mums sevi jāmīl tajā nozīmē, ka jārūpējas par sevi un jāattīsta pienācīga pašcieņa — tik daudz, lai tā nebūtu pārspīlēta, bet lai tās nebūtu arī par maz. Kāpēc tas ir nepieciešams? Gadās, ka cilvēks, kas nav apmierināts ar sevi, izturas pārlieku kritiski arī pret citiem un tāpēc nevar izveidot ar viņiem labas attiecības. Turpretī pienācīga pašcieņa ir labs pamats, uz kura dibināt stipru draudzību. (Mateja 22:39.)

Kad draudzība ir izveidojusies, tā draugiem pašaizliedzīgi jāstiprina. Veltīdami tam laiku, mēs paši, visticamāk, gūsim daudz prieka, jo ”svētīgāki ir dot nekā ņemt”. Mums jāmācās piedot, nepievērst uzmanību sīkām kļūdām un negaidīt no apkārtējiem pilnību. Bībelē ir ieteikts: ”Jūsu saprātīgums lai kļūst zināms visiem cilvēkiem,” — un: ”Cik tas atkarājas no jums, turiet mieru ar visiem cilvēkiem.” Kā mēs reaģējam, ja draugs norāda uz kādu mūsu vājību? Bībelē ir praktisks padoms: ”Neļauj sevi pārmērīgi ātri pārņemt dusmām”, jo ”drauga sitieni nāk no labas sirds”. Vai nav tiesa, ka draugi ietekmē mūsu uzskatus, runas veidu un uzvedību? Tāpēc Bībelē mēs tiekam brīdināti: ”Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus.” Turpretī, ”kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs”. (Apustuļu darbi 20:35; Filipiešiem 4:5, NW; Romiešiem 12:17, 18; Salamans Mācītājs 7:9; Salamana Pamācības 13:20; 27:6; 1. Korintiešiem 15:33.)

Marko pauž daudzu jauniešu viedokli, sacīdams: ”Bībeles padomi patiešām palīdz būt labās attiecībās ar apkārtējiem. Es pazīstu cilvēkus, kas dzīvo tikai sev pašiem un domā tikai par savu labumu. Bet Bībelē mēs tiekam mācīti domāt galvenokārt nevis par sevi, bet par citiem. Cik es varu teikt no savas pieredzes, tas ir labākais veids, kā uzturēt ar cilvēkiem labas attiecības.”

Tas, ko Marko un daudzi citi jaunieši no Bībeles iemācās, viņiem palīdz ne tikai jaunībā, bet arī turpmākajos gados. Bet, ja runa ir par nākotni, Bībele jauniešiem var palīdzēt vēl arī kādā citā ziņā.

Bažas par nākotni

Šķiet, nevienā citā dzīves posmā cilvēkam nav tik svarīgi saprast, kas un kāpēc notiek, kā tieši jaunībā. Salīdzinājumā ar citām grāmatām Bībele sniedz visprecīzāko izskaidrojumu, kāpēc pasaulē ir izveidojušies tādi apstākļi kā patlaban un kas ir gaidāms nākotnē, un tieši šie jautājumi daudzus jauniešus nodarbina. Kāpēc tā var apgalvot?

Kaut arī populārs ir uzskats, ka jaunieši dzīvo vienai dienai, aptaujas liecina, ka tā vis gluži nav. Tajās ir konstatēts, ka daudzi jaunieši uzmanīgi seko, kas notiek apkārtējā pasaulē, un cenšas izsecināt, kāda varētu būt nākotne. Par to liecina fakts, ka trīs ceturtdaļas aptaujāto jauniešu par nākotni domā ”bieži” vai ”ļoti bieži”. Lai gan jaunībā cilvēki parasti ir optimistiski noskaņoti, vairākums jauniešu nākotnē raugās ar bažām.

Kādi ir šo bažu iemesli? Pieaugušo vidū viņi redz daudzus, kas cīnās ar tādām problēmām kā noziedzība, vardarbība un narkomānija. Viņi raizējas, ka sabiedrībā, kur valda sīva konkurence, viņi nedabūs pastāvīgu darbu. Viņi izjūt spiedienu, kas liek dzīties pēc labākām atzīmēm skolā un sasniegumiem darbā. Kāda septiņpadsmitgadīga jauniete sacīja: ”Mēs dzīvojam sabiedrībā, kur valda vilku likumi un kur ikviens cenšas panākt savu. Man derdzas, ka cilvēkam nemitīgi jāpierāda citiem, ko viņš spēj.” Kāds 22 gadus vecs jaunietis stāsta: ”Tie, kas ir izsitušies uz augšu, gūst arvien jaunus panākumus un dzīvo bez rūpēm. Savukārt tie, kam kaut kādu iemeslu dēļ neiet tik spoži, vienkārši tiek nostumti malā.” Kāpēc pastāv tik nežēlīga konkurence? Vai dzīve vienmēr būs tāda?

Uzticams izskaidrojums

Ar bažām raudzīdamies uz mūsdienu sabiedrību, jaunieši apzināti vai neapzināti pievienojas Bībelē paustajam viedoklim. Kā var redzēt no Dieva Rakstiem, ”sabiedrība, kurā valda vilku likumi”, ir pazīme, kas raksturīga šim laikam. Apustulis Pāvils kādam jaunietim, vārdā Timotejs, par mūsu dienām rakstīja: ”Iestāsies grūti laiki.” Kādā ziņā grūti? Turpinājumā Pāvils raksta, ka cilvēki būs ”patmīlīgi, mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi, ..nepateicīgi, neganti, ..nesavaldāmi”. Vai šie vārdi precīzi neatbilst tam, kādi ir daudzi cilvēki mūsdienās? (2. Timotejam 3:1—3, LB-65r.)

Bībelē teikts, ka šie grūtie laiki iestāsies ”pēdējās dienās”, periodā pirms ievērojamām pārmaiņām, kas skars visu cilvēci. Šīs pārmaiņas ietekmēs ikvienu — kā vecu, tā jaunu. Par kādām pārmaiņām ir runa? Drīz varu pār zemi pārņems debesu valdība, dodot iespēju visiem zemes iedzīvotājiem baudīt ”mieru papilnam”. ”Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.” Tad raizes un nedrošība būs palikušas pagātnē. (Psalms 37:11, 29.)

Vienīgi Bībele sniedz uzticamu informāciju par nākotni. Ja jaunietis zina, kas notiks turpmākajos gados, viņš var tam sagatavoties un iegūt pārliecību, ka viņš var veidot savu dzīvi. Šī pārliecība mazina stresu un raizes. Tātad Bībele apmierina jauniešu vajadzību izprast sabiedrībā notiekošo un ļauj iegūt skaidrību par to, kas ir gaidāms nākotnē.

Sekmīga jaunība

Kādi ir sekmīgas jaunības kritēriji? Iegūta laba izglītība, materiālā nodrošinātība vai varbūt plašs draugu loks? Daudzi, iespējams, tā domā. Jaunība ir laiks, kad cilvēkam būtu sev jānodrošina labs sākums visai turpmākajai dzīvei. Citiem vārdiem, tas, cik sekmīga būs jaunība, var sniegt priekšstatu, kāda būs cilvēka nākotne.

Kā jau noskaidrojām, ar Bībeles palīdzību jaunību ir iespējams padarīt par sekmīgu dzīves posmu. Daudzi jaunieši par to ir pārliecinājušies no savas pieredzes. Viņi ik dienas lasa Dieva Rakstus un uzzināto izmanto dzīvē. (Skat. ”Kāda jauna Jehovas kalpotāja ieteikums” 6. lappusē.) Bībele patiešām ir grāmata mūsdienu jauniešiem, jo tā viņiem palīdz būt ”pilnīgiem, sagatavotiem katram labam darbam”. (2. Timotejam 3:16, 17.)

[Izceltais teksts 5. lpp.]

Viens no sekmīgas jaunības noslēpumiem ir prasme veidot labas attiecības ar apkārtējiem

[Izceltais teksts 6. lpp.]

Šķiet, nevienā citā dzīves posmā cilvēkam nav tik svarīgi saprast, kas un kāpēc notiek, kā tieši jaunībā

[Papildmateriāls 6., 7. lpp.]

Kāda jauna Jehovas kalpotāja ieteikums

Deviņpadsmitgadīgais Aleksandrs ir uzaudzis Jehovas liecinieku ģimenē. Viņš ar prieku un no visas sirds kalpo Dievam, bet tā nav bijis vienmēr.

Aleksandrs paskaidro: ”Vairāk nekā septiņus gadus es biju nekristīts sludinātājs Jehovas liecinieku draudzē, taču kalpoju Dievam pavirši, vairāk aiz ieraduma. Liekas, man vienkārši trūka drosmes godīgi sevi pārbaudīt.”

Bet tad Aleksandra attieksme mainījās.

Viņš turpina: ”Mani vecāki un draugi no kristiešu draudzes atkal un atkal mani mudināja katru dienu lasīt Bībeli un personiski iepazīt Jehovu. Galu galā es nolēmu pamēģināt. Saīsinājis laiku, ko pavadīju pie televizora, es sāku katru rītu lasīt Bībeli. Beidzot es sāku saprast, kas Bībele īsti ir par grāmatu un kā tā man var palīdzēt. Bet pats svarīgākais — es sapratu, ka Jehova grib, lai es viņu iepazītu. Paturot to prātā, es arvien vairāk viņam tuvojos, un uzlabojās arī manas attiecības ar draudzes locekļiem. Bībele ir ievērojami izmainījusi manu dzīvi. Es iesaku ikvienam jaunam Jehovas kalpotājam lasīt Bībeli katru dienu.”

Jehovas liecinieku draudzēs visā pasaulē ir miljoniem jauniešu. Vai arī tu esi viens no viņiem? Vai tu gribētu padarīt pilnvērtīgāku savu dzīvi, iedziļinoties Bībelē? Tad seko Aleksandra piemēram — ierobežo laiku, ko tu veltī mazāk svarīgām nodarbēm, un padari Bībeles lasīšanu par neatņemamu savas ikdienas sastāvdaļu.