Nepiekūstiet, labu darīdami
Nepiekūstiet, labu darīdami
”Nepiekusīsim labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim.” (GALATIEŠIEM 6:9)
1., 2. a) Kāpēc ir vajadzīga pacietība, lai kalpotu Dievam? b) Kā izpaudās Ābrahāma pacietība, un kas viņam palīdzēja izturēt?
MUMS, Jehovas lieciniekiem, Dieva gribas pildīšana sagādā prieku. Mēs esam atraduši atvieglojumu, uzņemdamies ”jūgu” — kļūdami par Kristus mācekļiem. (Mateja 11:29.) Taču kalpot Jehovam ne vienmēr ir viegli. Uz to skaidri norādīja apustulis Pāvils, rakstīdams ticības biedriem: ”Jums vajaga pacietības, lai, Dieva prātu darījuši, iemantotu apsolījumu.” (Ebrejiem 10:36.) Pacietība ir vajadzīga tāpēc, ka bieži vien kalpošana Dievam ir saistīta ar grūtībām.
2 Šo faktu apstiprina Ābrahāma dzīve. Daudzkārt viņam bija jāpieņem sarežģīti lēmumi un jāpieredz saspringtas situācijas. Norādījums aiziet no Ūras, kur varēja dzīvot lieliskos apstākļos, bija tikai sākums. Jau pēc neilga laika Ābrahāms saskārās ar badu, pieredzēja apkārtējo iedzīvotāju naidīgumu, gandrīz zaudēja savu sievu, izjuta nelabvēlīgu attieksmi no dažu radinieku puses un kara nežēlību, turklāt priekšā bija vēl smagāki pārbaudījumi. Tomēr Ābrahāms ne uz brīdi nepārtrauca darīt labu. Šis fakts ir īpašas ievērības cienīgs, ņemot vērā, ka viņa rīcībā nebija visu Dieva Rakstu, kas ir pieejami mums. Taču Ābrahāms noteikti zināja pirmo pravietojumu, kurā Dievs paziņoja Sātanam: ”Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu.” (1. Mozus 3:15.) Tā kā Dzimumam bija jānāk no Ābrahāma pēcnācējiem, tad ir pilnīgi dabiski, ka pret viņu vērsās spēcīgas Sātana naida izpausmes. Sapratne par to Ābrahāmam palīdzēja izturēt pārbaudījumus ar prieku.
3. a) Kāpēc Jehovas tautai mūsdienās nebūtu jābrīnās par grūtībām? b) Kāds mudinājums izteikts Vēstulē galatiešiem, 6. nodaļas 9. pantā?
3 Arī Jehovas tautai mūsdienās nebūtu jābrīnās par grūtībām. (1. Pētera 1:6, 7.) Atklāsmes grāmatas 12. nodaļas 17. pantā sacīts, ka Sātans ir uzsācis karu ar atlikušajiem svaidītajiem, un viņa dusmas vēršas arī pret ”citām avīm”, kas cieši sadarbojas ar svaidītajiem. (Jāņa 10:16.) Turklāt kristieši sastopas ne tikai ar pretestību sludināšanā, bet arī ar dažādām grūtām situācijām ikdienas dzīvē. Pāvils aicina: ”Nepiekusīsim labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim.” (Galatiešiem 6:9.) Lai gan Sātans visādi cenšas sagraut mūsu ticību, mums jāturas viņam pretī stipriem ticībā. (1. Pētera 5:8, 9.) Ko mēs iegūsim, ja paliksim uzticīgi? Tas paskaidrots Jēkaba vēstules 1. nodaļas 2. un 3. pantā: ”Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās, zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana sagādā izturību.”
Tiešs uzbrukums
4. Kā Sātans ir vērsies pret Dieva tautu ar atklātu uzbrukumu palīdzību?
4 Ābrahāma dzīve labi parāda, ar kādiem pārbaudījumiem kristieši varētu saskarties mūsdienās. Piemēram, Ābrahāmam bija jāstājas pretī iebrucējiem no Sineāras. (1. Mozus 14:11—16.) Arī mūsdienās Sātans izmanto atklātus uzbrukumus — vajāšanas. Kopš Otrā pasaules kara beigām daudzās zemēs valdības ir aizliegušas kristīgo izglītības darbu, ko veic Jehovas liecinieki. Jehovas liecinieku gadagrāmatā — 2001 stāstīts par vardarbīgo izturēšanos pret kristiešiem Angolā. Šajā valstī, kā arī citās zemēs mūsu brāļi, paļaudamies uz Jehovu, ir palikuši nelokāmi ticībā. Vajāšanu laikā viņi nav ķērušies pie varmācības un nav sacēlušies, bet ar apdomu ir turpinājuši sludināt. (Mateja 24:14.)
5. Kas jauniem kristiešiem bieži jāpieredz skolā?
5 Taču vajāšanas ne vienmēr ir saistītas ar vardarbību. Ābrahāmam beigu beigās piedzima divi dēli — Ismaēls un Īzāks. 1. Mozus grāmatas 21. nodaļā, no 8. līdz 12. pantam, aprakstīts gadījums, kad Ismaēls smējās par Īzāku. Pāvils savā vēstulē galatiešiem paskaidro, ka notikušais nebija tikai nevainīga bērnu rotaļa un ka patiesībā Ismaēls vajāja Īzāku. (Galatiešiem 4:29.) Tātad izsmieklu, kas jādzird no skolasbiedriem, un dzēlīgas piezīmes, ko izsaka pretinieki, var pamatoti nosaukt par vajāšanu. Kāds gados jauns kristietis, vārdā Raiens, atceras, kā klasesbiedri viņu mocīja: ”15 minūšu ilgais brauciens autobusā uz skolu un mājās no tās man šķita stundām garš, jo par mani visu laiku ņirgājās. Viņi svilināja man ādu ar saspraudēm, kuras vispirms sakarsēja ar šķiltavām.” Kāpēc klasesbiedri izturējās pret Raienu tik nežēlīgi? ”Teokrātiskā apmācība, ko biju saņēmis, mani padarīja atšķirīgu no pārējiem skolniekiem,” viņš saka. Tomēr ar vecāku atbalstu Raiens izturēja. Jaunieši, vai vienaudžu izsmiekls jums kādreiz ir licis justies nomāktiem? Jebkurā gadījumā — nepadodieties! Ja būsiet pacietīgi, jūs pieredzēsiet, kā piepildās Jēzus vārdi: ”Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu manis dēļ.” (Mateja 5:11.)
Ikdienas raizes
6. Kas varētu sabojāt attiecības kristiešu starpā?
6 Lielākā daļa pārbaudījumu mūsdienās ir saistīti ar parastām ikdienas raizēm. Ābrahāmam nepatīkamus brīžus sagādāja saspīlētās attiecības, kādas bija izveidojušās starp viņa ganiem un viņa brāļadēla Lata ganiem. (1. Mozus 13:5—7.) Tagad var notikt kaut kas līdzīgs: raksturu atšķirības, kā arī skaudības jūtas sīkumu dēļ var sabojāt cilvēku savstarpējās attiecības un pat apdraudēt mieru draudzē. ”Kur ir skaudība un ķilda, tur ir juceklis un visāda nelietība.” (Jēkaba 3:16.) Ir ārkārtīgi svarīgi nepadoties šādām tieksmēm, nepieļaut, ka lepnums traucētu nodibināt mieru, kā to nepieļāva Ābrahāms, un rūpēties par citu labumu. (1. Korintiešiem 13:5; Jēkaba 3:17.)
7. a) Kā mums būtu jārīkojas, ja kāds ticības biedrs mūs ir sāpinājis? b) Kāpēc Ābrahāma rīcība ir piemērs, kā saglabāt labas attiecības ar citiem?
7 Tiekties pēc miera nav viegli, ja mums šķiet, ka ticības biedrs pret mums ir izturējies netaisnīgi. Salamana Pamācību grāmatas 12. nodaļas 18. pantā sacīts: ”Kas paradis neapdomīgi runāt un vienkārši muti palaist, nereti ieduŗ kā ar zobenu.” Neapdomīgi vārdi, pat ja tie teikti bez ļauna nodoma, var dziļi sāpināt. Sāpes ir vēl lielākas, ja kāds mūs ir apmelojis vai izplatījis par mums nelabvēlīgas tenkas. (Psalms 6:7, 8.) Tomēr kristietis nedrīkst aizvainojuma dēļ atmest visam ar roku. Ja jūs esat šādā situācijā, mēģiniet to labot, laipni parunājoties ar pāridarītāju. (Mateja 5:23, 24; Efeziešiem 4:26.) Centieties viņam piedot. (Kolosiešiem 3:13.) Atbrīvojoties no aizvainojuma, mēs varam gan pārvarēt paši savas negatīvās emocijas, gan uzlabot attiecības ar brāli. Ābrahāms nepieļāva, ka viņam būtu palikušas kādas aizvainojuma jūtas pret Latu, un bez kavēšanās steidzās aizsargāt Latu un tā ģimeni. (1. Mozus 14:12—16.)
Pārbaudījumi pašu vainas dēļ
8. a) Kā kristieši varētu ”paši sev nodarīt daudz sāpju”? b) Kas Ābrahāmam palīdzēja līdzsvaroti raudzīties uz materiālām vērtībām?
8 Jāatzīst, ka ir pārbaudījumi, ko cilvēki sagādā sev paši. Piemēram, Jēzus saviem sekotājiem teica: ”Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā, un kur zagļi rok un zog.” (Mateja 6:19.) Tomēr daži brāļi ”paši sev nodara daudz sāpju”, pievērsdami materiālām vērtībām lielāku uzmanību nekā Valstības interesēm. (1. Timotejam 6:9, 10.) Ābrahāms bija gatavs atteikties no ērtībām, lai darītu pa prātam Dievam. ”Ticības spēkā viņš apmetās apsolītajā zemē kā svešinieks, dzīvodams teltīs ar Izāku un Jēkabu, tā paša apsolījuma līdzmantiniekiem. Jo viņš gaidīja pilsētu ar stipriem pamatiem, kuŗas cēlējs un radītājs ir Dievs.” (Ebrejiem 11:9, 10.) Ābrahāma ticība nākotnē gaidāmai ”pilsētai” jeb Dieva izveidotai valdībai viņam palīdzēja nepaļauties uz bagātību. Vai nebūtu saprātīgi mācīties no viņa?
9., 10. a) Kā vēlēšanās gūt ievērību varētu sagādāt pārbaudījumu? b) Kā kristietis var izturēties kā ”mazākais”?
9 Padomāsim par kādu citu situāciju. Bībelē ļoti skaidri teikts: ”Ja kāds domā, ka viņš kas esot, nebūdams nekas, tas pieviļ pats sevi.” (Galatiešiem 6:3.) Mēs tiekam mudināti visu darīt ”ne strīdēdamies, ne tukšā lielībā, bet pazemībā”. (Filipiešiem 2:3.) Daži sagādā sev pārbaudījumus, neņemdami vērā šo padomu. Tā kā šādi cilvēki tīko pēc ievērības, nevis tiecas pēc ”teicama darba”, viņi kļūst nomākti un neapmierināti, kad nesaņem privilēģijas draudzē. (1. Timotejam 3:1.)
10 Ābrahāms rādīja labu priekšzīmi, ”nedomādams par sevi augstāk, nekā pienākas domāt”. (Romiešiem 12:3, JD.) Saticis Melhisedeku, Ābrahāms neizturējās tā, it kā Dieva labvēlība, ko viņš bija ieguvis, viņu darītu pārāku par citiem. Gluži otrādi, Ābrahāms atzina priestera Melhisedeka augstāko stāvokli, dodams viņam desmito tiesu. (Ebrejiem 7:4—7.) Kristiešiem mūsdienās arī jāizturas kā ”mazākajiem”, neprasot, lai viņiem tiktu parādīta kāda īpaša uzmanība. (Lūkas 9:48.) Ja brāļi, kas organizē draudzes darbību, jums nepiešķir noteiktas privilēģijas, būtu ieteicams godīgi pārbaudīt sevi, lai noskaidrotu, kas būtu jāuzlabo jūsu personībā un tajā, kā jūs pildāt savus uzdevumus. Neļaujiet sevi pārņemt sarūgtinājumam par priekšrocībām, kādu jums nav, un pilnībā izmantojiet to priekšrocību, kas jums ir, — iespēju palīdzēt citiem cilvēkiem iepazīt Jehovu! ”Pazemojieties apakš Dieva varenās rokas, lai viņš jūs paaugstinātu savā laikā.” (1. Pētera 5:6.)
Ticība tam, kas nav saredzams
11., 12. a) Kāpēc daži draudzes locekļi varētu zaudēt neatliekamības apziņu? b) Kāpēc Ābrahāms ir lielisks piemērs tajā, kā veidot dzīvi, balstoties uz Dieva solījumiem?
11 Pārbaudījums var būt saistīts arī ar ļaunās sistēmas gala šķietamo kavēšanos. Kā teikts 2. Pētera vēstules 3. nodaļas 12. pantā, kristiešiem ”jāgaida un jāpasteidzina Dieva dienas atnākšana”. Taču daudzi šo ”dienu” ir gaidījuši jau gadiem un pat gadu desmitiem ilgi. Tā kā gals vēl nav pienācis, daži ir kļuvuši nomākti un zaudējuši neatliekamības apziņu.
12 Bet padomāsim atkal par Ābrahāma piemēru. Viņš veidoja savu dzīvi, balstoties uz Dieva solījumiem, kaut arī nebija nekādu izredžu, ka visi šie solījumi piepildīsies viņa dzīves laikā. Tiesa, Ābrahāms pieredzēja, kā izaug viņa dēls Īzāks, taču vēl bija jāpaiet gadu simtiem, iekams Ābrahāma pēcnācējus varētu salīdzināt ar ”debesu zvaigznēm” un ”smiltīm, kas jūras krastmalē”. (1. Mozus 22:17.) Tomēr Ābrahāms nekļuva neapmierināts un nomākts. Apustulis Pāvils par Ābrahāmu un citiem patriarhiem rakstīja: ”Šie visi ir miruši ticībā, apsolītās lietas nesaņēmuši, bet no tālienes tās redzēdami un sveikdami, un apliecinājuši, ka viņi ir svešinieki un piemājotāji virs zemes.” (Ebrejiem 11:13.)
13. a) Kādā ziņā kristieši ir ”piemājotāji”? b) Kāpēc Jehova darīs galu pašreizējai sistēmai?
13 Ja jau Ābrahāms par galveno savā dzīvē padarīja solījumus, kuru piepildījums bija redzams tikai ”no tālienes”, mums noteikti jārīkojas tāpat, jo šo solījumu piepildījums tagad ir gaidāms pavisam drīz. Mums, tāpat kā Ābrahāmam, jāuzskata sevi par ”piemājotājiem” jeb pagaidu iemītniekiem Sātana sistēmā, nevis jādomā par to, kā ērti iekārtoties tajā uz dzīvi. Protams, mēs gribētu, lai ”visu lietu gals” jau būtu klāt, nevis tikai tuvu. (1. Pētera 4:7.) Varbūt mums ir ļoti slikta veselība; varbūt nav viegli nopelnīt sev iztiku. Taču mums jāatceras, ka Jehova darīs galu pašreizējai sistēmai ne tikai tāpēc, lai atbrīvotu mūs no grūtībām, bet galvenokārt tāpēc, lai svētītu savu vārdu. (Ecēhiēla 36:23; Mateja 6:9, 10.) Gals pienāks nevis tad, kad tas būtu visizdevīgāk mums, bet tad, kad tas vislabāk atbildīs Jehovas nodomiem.
14. Kāpēc var teikt, ka kristieši gūst labumu no Dieva pacietības?
14 Paturēsim prātā arī to, ka Jehova ”nevilcina savu apsolījumu, kā dažiem tas šķiet, bet ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās”. (2. Pētera 3:9.) Pievērsiet uzmanību — Dievs ir ”pacietīgs ar jums”, tātad ar kristiešu draudzes locekļiem. Acīmredzot dažiem no mums vēl ir vajadzīgs laiks, lai kaut ko mainītu savā personībā un rīcībā un lai beigu beigās viņš mūs ”atrastu ar mieru sirdī neaptraipītus un nevainojamus”. (2. Pētera 3:14.) Vai mums nebūtu jābūt pateicīgiem, ka Dievs ir tik pacietīgs?
Kā būt priecīgiem arī grūtībās
15. Kā Jēzus varēja saglabāt prieku pārbaudījumu laikā, un kāpēc kristiešiem būtu jācenšas līdzināties viņam?
15 Kristieši var daudz ko mācīties no Ābrahāma dzīves. Tajā izpaudās ne tikai ticība, bet arī pacietība, apdomība, drosme un nesavtīga mīlestība. Vissvarīgākais Ābrahāma dzīvē bija Jehovas pielūgsme. Taču jāatceras, ka pašu izcilāko priekšzīmi mums ir rādījis Jēzus Kristus. Arī viņš pieredzēja daudz pārbaudījumu, bet to laikā nekad nezaudēja prieku, jo domāja par visu labo, kas viņu gaidīja nākotnē. (Ebrejiem 12:2, 3.) Tāpēc Pāvils lūdza: ”Dievs, no kā nāk izturība un ieprieca, lai jums dod vienādu prātu savā starpā, Kristus Jēzus garā.” (Romiešiem 15:5.) Ja mums būs pareiza prāta nostāja, mēs spēsim būt priecīgi par spīti grūtībām, ko sagādā Sātans.
16. Ko mēs varam darīt, kad problēmas šķiet nepārvaramas?
16 Kad problēmas šķiet nepārvaramas, atcerieties, ka Jehova jūs mīl, tāpat kā viņš mīlēja Ābrahāmu, un vēl jums labu. (Filipiešiem 1:6.) Pilnībā paļaujieties uz Jehovu un esiet pārliecināti, ka ”viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest”. (1. Korintiešiem 10:13.) Veidojiet paradumu katru dienu lasīt Dieva Rakstus. (Psalms 1:2.) Esiet neatlaidīgi lūgšanās, lūdziet, lai Jehova jums palīdz izturēt. (Filipiešiem 4:6.) Viņš ”dos Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz”. (Lūkas 11:13.) Izmantojiet visu, ko Jehova ir sagādājis mūsu garīgai stiprināšanai, piemēram, uz Bībeli balstītās publikācijas. Pieņemiet palīdzību, ko piedāvā brāļu saime. (1. Pētera 2:17.) Apmeklējiet kristiešu sapulces, jo tajās var saņemt uzmundrinājumu, kas ir nepieciešams, lai izturētu. (Ebrejiem 10:24, 25.) Priecājieties par to, ka izturība ļauj iegūt Dieva labvēlību un ka ar savu uzticību jūs priecējat viņa sirdi. (Salamana Pamācības 27:11; Romiešiem 5:3—5, NW.)
17. Kāpēc kristieši nekrīt izmisumā?
17 Dievs mīlēja Ābrahāmu un uzskatīja viņu par savu draugu. (Jēkaba 2:23.) Tomēr Ābrahāma dzīve bija nepārtraukta grūtību un pārbaudījumu virkne. Tagad, ļaunajās ”pastarajās dienās”, kristiešiem jābūt gataviem pieredzēt to pašu. Bībelē ir lasāms brīdinājums, ka ”ļauni cilvēki un krāpnieki iestigs arvien lielākā ļaunumā”. (2. Timotejam 3:1, 13.) Tas nav iemesls krist izmisumā, jo pašreizējās grūtības liecina par to, ka tuvu ir Sātana ļaunās sistēmas bojāeja. Jēzus teica: ”Kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.” (Mateja 24:13.) Tāpēc ”nepiekūstiet, labu darīdami”. Centieties līdzināties Ābrahāmam un esiet starp tiem, kas ”ar ticību un pacietību iemanto apsolījumus”! (Ebrejiem 6:12.)
Vai jūs pievērsāt uzmanību?
• Kāpēc Jehovas tautai mūsdienās nebūtu jābrīnās par pārbaudījumiem un grūtībām?
• Kādus tiešus uzbrukumus izmanto Sātans?
• Kā var atrisināt personīgas nesaskaņas kristiešu starpā?
• Kādus pārbaudījumus cilvēkam var sagādāt lepnums un egoisms?
• Kāpēc var teikt, ka no Ābrahāma var mācīties, kā gaidīt Dieva solījumu piepildīšanos?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 26. lpp.]
Daudzi gados jauni kristieši pieredz vajāšanas, jo vienaudži viņus izsmej
[Attēls 29. lpp.]
Ābrahāma laikā Dieva solījumu piepildīšanos varēja redzēt tikai ”no tālienes”, tomēr Ābrahāms veidoja savu dzīvi, balstoties uz šiem solījumiem