Kā ļaut Kristus mieram valdīt mūsu sirdī?

”Kristus miers lai valda jūsu sirdīs, jo tam jūs esat aicināti kā viena miesa.” (KOLOSIEŠIEM 3:15)

1., 2. Kā ”Kristus miers” valda kristieša sirdī?

VĀRDS ”valdīt” daudziem nepatīk, jo tas izraisa asociācijas ar piespiešanu un varas izmantošanu savtīgos nolūkos. Tāpēc aicinājumu ”Kristus miers lai valda jūsu sirdīs”, ko Pāvils izteica kristiešiem Kolosās, kāds varētu uzskatīt par nesaprātīgu. (Kolosiešiem 3:15.) Vai gan mums nav dota gribas brīvība? Kāpēc būtu jāļauj, lai kaut kas valdītu mūsu sirdī?

² Pāvils negribēja teikt, ka kolosiešiem jāatsakās no gribas brīvības. Grieķu valodas vārds, kas Vēstulē kolosiešiem, 3. nodaļas 15. pantā, tulkots ar vārdu ”valdīt”, ir radniecīgs vārdam, ar kuru senatnē apzīmēja tiesnesi, kas piešķīra balvas sporta sacīkstēs. Sacensību dalībniekiem noteikumu ietvaros bija zināma brīvība, bet tikai tiesnesis izšķīra, kurš ir ievērojis noteikumus un tātad uzvarējis sacīkstēs. Arī mēs dzīvē varam pieņemt dažādus lēmumus, bet Kristus mieram vienmēr jābūt ”tiesnesim” jeb, saskaņā ar Edgara Gudspīda tulkojumu, ”noteicošajam principam” mūsu sirdī.

3. Kas ir ”Kristus miers”?

³ Bet kas vispār ir ”Kristus miers”? Tas ir rāmums, iekšējs miers, ko mēs iegūstam, kad kļūstam par Jēzus mācekļiem un saprotam, ka Dievs Jehova un viņa Dēls mūs mīl un izturas pret mums labvēlīgi. Kad Jēzum drīz bija jāatstāj savi mācekļi, viņš tiem sacīja: ”Savu mieru es jums dodu.. Jūsu sirds lai neiztrūkstas un neizbīstas.” (Jāņa 14:27.) Gandrīz 2000 gadu šo mieru izjūt uzticīgie svaidītie, kas veido Kristus miesu, un mūsdienās to izjūt arī ”citas avis”, kas darbojas kopā ar svaidītajiem. (Jāņa 10:16.) Šim mieram spēcīgi jāietekmē mūsu sirds. Grūta pārbaudījuma laikā tas mums var palīdzēt nepadoties bailēm un pārlieku neuztraukties. Apskatīsim trīs situācijas, kurās miers ir ļoti vajadzīgs: kad saskaramies ar netaisnību, kad mūs ir pārņēmušas raizes un kad jūtamies nekam nederīgi.

Kad saskaramies ar netaisnību

4. a) Kā Jēzus uzzināja, kas ir netaisnība? b) Kā ir rīkojušies kristieši, kas pieredzējuši netaisnīgu izturēšanos?

⁴ Ķēniņš Salamans rakstīja: ”Cilvēks pavēl pār cilvēku — viņam par ļaunu!” (Salamans Mācītājs 8:9, Pulcētājs, U. Bērziņa tulkojums.) Jēzus zināja, cik patiesi ir šie vārdi. No debesīm viņš bija vērojis, kā cilvēki nodara milzīgas netaisnības cits citam. Vēlāk, būdams uz zemes, Jēzus pats pieredzēja vislielāko netaisnību, kad viņš, bezgrēcīgs cilvēks, tika apsūdzēts Dieva zaimošanā un sodīts ar nāvi kā noziedznieks. (Mateja 26:63—66; Marka 15:27.) Mūsdienās netaisnība joprojām ir plaši izplatīta, un patiesie kristieši ar to saskaras ļoti bieži, jo viņi ir ”visu tautu ienīsti”. (Mateja 24:9.) Tomēr, kaut arī viņi ir pieredzējuši nacistu nāves nometņu un padomju Gulaga šausmas, pārcietuši pūļa vardarbību, nepatiesas apsūdzības  un melīgus uzbrukumus, Kristus miers viņiem ir palīdzējis palikt nelokāmiem. Šie kristieši ir rīkojušies tāpat kā Jēzus, par kuru ir rakstīts: ”Viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem, ciezdams nedraudēja, bet atstāja visu tam, kas spriež taisnu tiesu.” (1. Pētera 2:23.)

5. Kas mums vispirms jāpārdomā, kad uzzinām par netaisnību, kas it kā nodarīta kādam draudzē?

⁵ Situācija var būt arī daudz ikdienišķāka: iespējams, mums šķiet, ka pret kādu ir netaisnīga attieksme kristiešu draudzē. Tādā gadījumā mēs varam justies tāpat kā Pāvils, kas rakstīja: ”Kas tiek kaitināts, un es neiedegos?” (2. Korintiešiem 11:29, LB-26.) Kā šādā situācijā rīkoties? Mums sev jāpajautā: vai tiešām ir notikusi netaisnība? Bieži vien mēs nezinām visus apstākļus. Varbūt mēs ļaujam vaļu emocijām, uzklausījuši kādu, kas apgalvo, ka zinot faktus. Bet Bībelē pamatoti teikts: ”Nesapratīgais visam tic.” (Salamana Pamācības 14:15.) Tātad ir jābūt uzmanīgiem.

6. Kā būtu jārīkojas, ja liekas, ka netaisnīgi ir rīkojies kāds no draudzes locekļiem?

⁶ Bet var gadīties, ka mēs paši, kā liekas, esam kļuvuši par netaisnības upuri. Kā tādā gadījumā būtu jārīkojas cilvēkam, kura sirdī ir Kristus miers? Iespējams, ir nepieciešams parunāt ar to, kurš, pēc mūsu domām, ir rīkojies nepareizi. Pēc tam būtu nevis jāstāsta par šo jautājumu visiem pēc kārtas, bet lūgšanā jārunā par to ar Jehovu un jāpaļaujas, ka viņš parūpēsies par taisnīgu atrisinājumu. (Psalms 9:11; Salamana Pamācības 3:5.) Kad būsim to izdarījuši, mēs droši vien spēsim paturēt visu savā sirdī un klusēt. (Psalms 4:5.) Lielākoties ir iespējams likt lietā Pāvila padomu: ”Cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs.” (Kolosiešiem 3:13.)

7. Kas mums vienmēr jāatceras, ja runa ir par attiecībām ar brāļiem?

⁷ Lai ko mēs darītu, ir jāatceras, ka nav mūsu spēkos ietekmēt notikušo, bet mēs varam ietekmēt savu reakciju. Nelīdzsvarota reakcija uz to, ko mēs uztveram kā netaisnību, var nodarīt lielāku ļaunumu nekā pati netaisnība. (Salamana Pamācības 18:14.) Mēs pat varētu apvainoties un pārstāt kontaktēties ar draudzi līdz brīdim, kad, mūsuprāt, būs atjaunots taisnīgums. Psalmu sacerētājs rakstīja, ka cilvēki, kas mīl Jehovas likumus, ”nekur neklūp”. (Psalms 119:165.) Patiesība ir tāda, ka ikvienam laiku pa laikam jāpieredz netaisnība. Neļaujiet šādām situācijām ietekmēt jūsu kalpošanu Jehovam, un lai Kristus miers valda jūsu sirdī!

Kad mūs ir pārņēmušas raizes

8. Kas var izraisīt raizes, un kādas var būt sekas?

⁸ Tagadējās ”pastarajās dienās” raizes daudziem ir kļuvušas par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. (2. Timotejam 3:1.) Tiesa, Jēzus  sacīja: ”Nezūdaities savas dzīvības pēc, ko ēdīsit, ne arī savas miesas pēc, ar ko ģērbsities.” (Lūkas 12:22.) Taču ne visu raižu cēlonis ir rūpes par dzīvei nepieciešamo. Latam ”sagādāja ciešanas” Sodomas iedzīvotāju izvirtība. (2. Pētera 2:7.) Pāvilu bija pārņēmušas ”rūpes par visām draudzēm”. (2. Korintiešiem 11:28.) Jēzus naktī pirms savas nāves izjuta tādu sasprindzinājumu, ka ”viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi”. (Lūkas 22:44.) Tātad ir skaidrs, ka ne visas raizes liecina par vāju ticību. Bet, lai kāds būtu raižu cēlonis, spēcīgas un ilgstošas raizes var laupīt mums mieru. Daži pārmērīgu raižu dēļ ir secinājuši, ka viņi vairs nevar pildīt pienākumus, kas saistīti ar kalpošanu Jehovam. Bībelē teikts: ”Rūpes sirdī cilvēku sāpina.” (Salamana Pamācības 12:25.) Ko varētu darīt, ja esam noraizējušies?

9. Ko dažās situācijās varētu darīt, lai mazinātu raizes, un kādus raižu cēloņus pagaidām nav iespējams likvidēt?

⁹ Dažreiz ir iespējams konkrēti rīkoties. Piemēram, ja raižu cēlonis ir mūsu veselības stāvoklis, tad būtu prātīgi par to parūpēties, kaut arī šādos jautājumos lēmums katram jāpieņem pašam. * (Mateja 9:12.) Ja jūtam, ka netiekam galā ar saviem daudzajiem pienākumiem, varbūt ir iespējams daļu no tiem uzticēt kādam citam. (2. Mozus 18:13—23.) Bet ko lai dara tie, kam ir nopietni pienākumi, kurus nevar uzticēt citiem, piemēram, jāaudzina bērni? Kā rīkoties kristietim, kura dzīvesbiedrs pretojas patiesībai? Un ko lai iesaka ģimenei, kuras materiālais stāvoklis ir ārkārtīgi smags vai kura dzīvo karadarbības zonā? Ir skaidrs, ka šajā sistēmā nav iespējams likvidēt visus raižu cēloņus. Un tomēr mēs varam saglabāt Kristus mieru savā sirdī. Kā tas ir izdarāms?

10. Kādi ir divi veidi, kā kristietis var mazināt raizes?

¹⁰ Viena iespēja ir meklēt mierinājumu Dieva Rakstos. Ķēniņš Dāvids rakstīja: ”Kad  man ir daudz sirdēstu, tad Tavs mierinājums arvienu iepriecina manu dvēseli.” (Psalms 94:19.) Jehovas ”mierinājums” ir atrodams Bībelē, tāpēc, ja regulāri iedziļināmies šajā Dieva iedvesmotajā grāmatā, mēs varam saglabāt sirdī Kristus mieru. Bībelē teikts: ”Met savu nastu uz to Kungu, Viņš tevi uzturēs taisnu; Viņš neļaus ne mūžam taisnajam šaubīties.” (Psalms 55:23.) Līdzīgu domu pauda apustulis Pāvils: ”Neraizējieties ne par ko, bet jūsu lūgšanas un aizlūgumi lai nāk Dieva priekšā; visā pateicībā izsakiet savu vēlēšanos Viņam! Un Dieva miers, kas pārspēj visu saprašanu, lai pasarga jūsu sirdis un jūsu domas Jēzū Kristū!” (Filipiešiem 4:6, 7, JD.) Sirsnīgas un regulāras lūgšanas palīdzēs saglabāt mieru.

11. a) Kāpēc Jēzu var nosaukt par lielisku piemēru tajā, kā lūgt Dievu? b) Kādai būtu jābūt mūsu attieksmei pret lūgšanām?

¹¹ Jēzus šajā ziņā bija lielisks piemērs. Bija reizes, kad viņš lūgšanās runāja ar savu debesu Tēvu vairākas stundas. (Mateja 14:23; Lūkas 6:12.) Lūgšanas viņam palīdzēja izturēt visbriesmīgāko pārbaudījumu. Naktī pirms savas nāves Jēzus izjuta milzīgu sasprindzinājumu, tāpēc viņš lūdza Dievu ”jo karstāk”. (Lūkas 22:44, JD.) Ja jau pilnīgais Dieva Dēls tik bieži lūdza Dievu, tad viņa nepilnīgajiem sekotājiem vēl jo vairāk jāattīsta šāds paradums. Jēzus saviem mācekļiem teica, ka tiem ”aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt”. (Lūkas 18:1.) Lūgšana dod ļoti reālu un svarīgu iespēju sazināties ar To, kurš mūs pazīst labāk nekā mēs paši. (Psalms 103:14.) Ja vēlamies, lai mūsu sirdī būtu Kristus miers, mēs ”lūgsim bez mitēšanās”. (1. Tesaloniķiešiem 5:17.)

Mūsu ierobežotās iespējas

12. Kādu iemeslu dēļ dažiem liekas, ka viņu kalpošana Dievam nav pieņemama?

¹² Jehova visus savus kalpus uzskata par dārgiem. (Hagaja 2:7.) Taču daudziem ir ļoti grūti tam noticēt. Starp nomāktības cēloņiem var būt gadu nasta, jauni pienākumi ģimenē, veselības pasliktināšanās. Citiem raizes sagādā tas, ko viņi ir pieredzējuši bērnībā; vēl citus nomoka pagātnē izdarītās kļūdas, jo viņi šaubās, vai Jehova viņiem vispār kādreiz piedos. (Psalms 51:5.) Kā rīkoties cilvēkam, kas cīnās ar šādām izjūtām?

13. Kādu mierinājumu no Bībeles var iegūt cilvēki, kas jūtas nevērtīgi?

¹³ Kristus miers mums palīdzēs apzināties Jehovas mīlestību. Mēs varam atjaunot šo mieru savā sirdī, pārdomājot to faktu, ka Jēzus nekad nesaistīja mūsu vērtību ar to, cik daudz mēs spējam izdarīt salīdzinājumā ar citiem. (Mateja 25:14, 15; Marka 12:41—44.) Tas, ko viņš uzsvēra, bija uzticība. Saviem mācekļiem viņš sacīja: ”Kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.” (Mateja 24:13.) Jēzus pats bija ļaužu ”nicināts”, tomēr viņš nešaubījās, ka Tēvs viņu mīl. (Jesajas 53:3; Jāņa 10:17.) Saviem mācekļiem viņš apliecināja, ka Dievs mīl arī viņus. (Jāņa 14:21.) Lai uzsvērtu šo domu, Jēzus teica: ”Vai nepārdod divi zvirbuļus par vienu artavu? Un neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva. Bet arī jūsu galvas mati ir visi skaitīti. Tāpēc nebīstieties, jūs esat labāki nekā daudzi zvirbuļi.” (Mateja 10:29—31.) Cik sirsnīgs Jehovas mīlestības apliecinājums!

14. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova augstu vērtē ikvienu no mums?

¹⁴ Jēzus sacīja arī šādus vārdus: ”Neviens nevar nākt pie manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas mani sūtījis.” (Jāņa 6:44.) Tā kā Jehova mūs ir ”vilcis”, padarot par Jēzus sekotājiem, viņš noteikti grib, lai mēs tiktu izglābti. Jēzus saviem mācekļiem teica: ”Nav jūsu debesu Tēva prāts, ka viens no šiem mazajiem pazustu.” (Mateja 18:14.) Tātad, ja jūs kalpojat Dievam no sirds, jūs varat priecāties par saviem labajiem darbiem.  (Galatiešiem 6:4.) Ja jūs pārdzīvojat kādreiz izdarītās kļūdas, esiet pārliecināti, ka Jehova, kas ir ”bagāts žēlastībā”, piedos visiem, kas ir nožēlojuši savus grēkus. (Jesajas 43:25; 55:7.) Ja jūs nomāc kaut kas cits, atcerieties, ka Jehova ”ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis, un palīdz tiem, kam satriekts un noskumis prāts”. (Psalms 34:19.)

15. a) Kā Sātans mēģina atņemt mums mieru? b) Kāpēc mēs varam paļauties uz Jehovu?

¹⁵ Sātans ļoti gribētu atņemt mums mieru. Tieši viņa vainas dēļ ir radies iedzimtais grēks, ar ko mums visiem jācīnās. (Romiešiem 7:21—24.) Viņš cenšas panākt, lai cilvēki justos tā, it kā savas nepilnības dēļ viņi nebūtu cienīgi kalpot Dievam. Neļaujiet Sātanam kaitīgi ietekmēt jūsu domāšanu! Paturiet prātā, kādi ir viņa nodomi, un esiet apņēmības pilni izturēt. (2. Korintiešiem 2:11; Efeziešiem 6:11—13.) Atcerieties, ”Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds un zina visas lietas”. (1. Jāņa 3:20.) Jehova saskata ne tikai mūsu kļūdas, bet arī mūsu rīcības motīvus un nolūkus. Smelsimies mierinājumu psalmu sacerētāja vārdos: ”Tas Kungs neatstums savu tautu un neatstās savu mantojumu.” (Psalms 94:14.)

Kristus miers mūs vieno

16. Kāpēc var teikt, ka savos centienos izturēt mēs neesam vieni?

¹⁶ Pāvils rakstīja, ka mums jāļauj Kristus mieram valdīt mūsu sirdī, jo mēs esam ”aicināti kā viena miesa”. Svaidītie kristieši, kam Pāvils rakstīja, bija aicināti kļūt par Kristus miesas daļu, un to pašu var teikt par atlikušajiem svaidītajiem mūsdienās. Savukārt ”citas avis” ir vienotas ar svaidītajiem un veido ar tiem ”vienu ganāmu pulku”, kam ir ”viens gans” — Jēzus Kristus. (Jāņa 10:16.) Visā pasaulē šajā ”ganāmajā pulkā” ir miljoniem cilvēku, kas ļauj Kristus mieram valdīt viņu sirdīs. Apziņa, ka mēs neesam vieni, palīdz izturēt. Pēteris rakstīja: ”Tam [Sātanam] turieties pretī stipri ticībā, zinādami, ka tās pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem pasaulē.” (1. Pētera 5:9.)

17. Kas mūs pamudina ļaut Kristus mieram valdīt savā sirdī?

¹⁷ Tāpēc turpināsim attīstīt mieru, kas ir svarīgs Dieva svētā gara auglis. (Galatiešiem 5:22.) Tos, ko Jehova atzīs par neaptraipītiem un nevainojamiem un atradīs ar mieru sirdī, gaida mūžīga dzīve paradīzē uz zemes, kur mājos taisnība. (2. Pētera 3:13, 14.) Mums ir pamatots iemesls ļaut Kristus mieram valdīt savā sirdī.

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

• Kas ir Kristus miers?

• Kā Kristus miers var valdīt mūsu sirdī, ja pieredzam netaisnīgu izturēšanos?

• Kā Kristus miers ļauj pārvarēt raizes?

• Kā Kristus miers var palīdzēt, ja jūtamies nevērtīgi?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 15. lpp.]

Savu apsūdzētāju priekšā Jēzus paļāvās uz Jehovu

[Attēls 16. lpp.]

Jehovas mierinājums var mazināt raizes kā sirsnīgs mīloša tēva apskāviens

[Attēls 18. lpp.]

Izturība ir ļoti vērtīga Dieva acīs