Kā pieņemt gudrus lēmumus

GRIBAS BRĪVĪBA ir Dieva dāvana. Ja mums tās nebūtu, mēs būtu tikai roboti bez noteikšanas pār savu rīcību. Tomēr tas, ka mums ir gribas brīvība, rada arī savas grūtības — dzīves gaitā mums ir jāpieņem neskaitāmi lēmumi.

Daudzi no šiem lēmumiem ir samērā maznozīmīgi, savukārt citi, piemēram, kādu nodarbošanos izvēlēties, precēties vai ne, var ietekmēt visu mūsu nākotni. Mūsu lēmumi var iespaidot arī citus cilvēkus. Piemēram, lēmumi, ko pieņem vecāki, lielā mērā var ietekmēt viņu bērnus. Turklāt par daudziem no saviem lēmumiem mēs esam atbildīgi Dieva priekšā. (Romiešiem 14:12.)

Mums ir nepieciešama palīdzība

Ja runā par lēmumu pieņemšanu, cilvēki sev ir sagādājuši diezgan sliktu slavu. Viens no pirmajiem cilvēku lēmumiem, par kuriem stāstīts Bībelē, izraisīja lielu postu. Ieva nolēma nobaudīt augli no koka, no kura Dievs nepārprotami bija aizliedzis ēst. Ievas izvēli noteica savtīgas vēlmes, un, tā kā viņas vīrs viņai pievienojās un arī nepaklausīja Dievam, cilvēce iemantoja sāpes un ciešanas. Kopš tā laika cilvēki ir pieņēmuši daudz lēmumu, vadīdamies vairāk pēc savām savtīgajām vēlmēm, nevis taisnīgiem principiem. (1. Mozus 3:6—19; Jeremijas 17:9.) Turklāt, kad mums jāpieņem kādi nopietni lēmumi, mēs bieži apzināmies, cik grūti mums to ir izdarīt.

Tāpēc nav pārsteigums, ka tad, kad jāpieņem svarīgi lēmumi, daudzi meklē palīdzību pie augstāka gudrības avota nekā cilvēku gudrība. Bībelē ir stāstīts par gadījumu, kad Nebukadnecaram kāda karagājiena laikā bija jāpieņem svarīgs lēmums. Kaut arī viņš bija ķēniņš, viņš juta vajadzību prasīt padomu gariem zīlējot. ”Viņš met bultas, viņš izvaicā savus mājas dievus un zīlē pēc upura dzīvnieka aknām,” teikts Bībelē. (Ecēhiēla 21:26, LB-65r.) Līdzīgi arī mūsdienās daudzi konsultējas ar zīlniekiem un astrologiem un dažādos citos veidos griežas pēc palīdzības pie gariem. Taču tas ir maldinošs informācijas avots. (3. Mozus 19:31.)

Turpretī uz Dievu Jehovu var pilnībā paļauties. Viņš visas vēstures gaitā ir palīdzējis cilvēkiem pieņemt gudrus lēmumus. Piemēram, senatnē Dievs savai tautai, Izraēlam, deva urīmu un tumīmu — tās acīmredzot bija svētas lozes, kas tika mestas, kad izraēlieši nonāca kādās izšķirīgās situācijās. Ar urīma un tumīma palīdzību Dievs deva skaidras atbildes uz izraēliešu jautājumiem un palīdzēja vecākajiem vīriešiem pārliecināties, ka to pieņemtie lēmumi ir saskaņā ar viņa gribu. (2. Mozus 28:30; 3. Mozus 8:8; 4. Mozus 27:21.)

Padomāsim vēl par kādu piemēru. Kad Gideons saņēma uzaicinājumu vest izraēliešu karaspēku karā pret midianiešiem, viņam bija jāizlemj, uzņemties šo godpilno uzdevumu vai ne. Gribēdams pārliecināties, ka Jehova viņu atbalstīs, Gideons lūdza, lai viņam tiktu dota brīnumaina zīme. Viņš lūdza, lai laukā atstātā aitas vilna pa nakti kļūtu mitra no  rasas, bet zeme tai apkārt paliktu sausa. Nākamajā vakarā viņš lūdza, lai aitas vilna paliktu sausa, bet zemi lai klātu rasa. Jehova savā laipnībā deva Gideona lūgtās zīmes. Līdz ar to Gideons pieņēma pareizu lēmumu un ar Dieva atbalstu sakāva izraēliešu ienaidniekus. (Soģu 6:33—40; 7:21, 22.)

Kāda palīdzība ir pieejama

Arī mūsdienās Jehova piedāvā saviem kalpiem palīdzību, kad tiem jāpieņem svarīgi lēmumi. Bet vai tas nozīmē, ka mums būtu jālūdz Jehovam tādas zīmes, kādas lūdza Gideons, lai Jehova brīnumainā veidā parādītu, kā mums rīkoties? Kāds laulāts pāris nevarēja izdomāt, vai viņiem pārcelties uz vietu, kur ir lielāka vajadzība pēc Valstības sludinātājiem, vai ne. Lai atvieglotu lēmuma pieņemšanu, viņi izlika paziņojumu par mājas pārdošanu, norādot cenu, par kādu to pārdod, un nolēma, ka tad, ja līdz noteiktam laikam viņu māja par šādu vai augstāku cenu tiks pārdota, tā būs zīme, ka Dievs atbalsta viņu pārcelšanos. Ja māja netiks pārdota, tas nozīmēs, ka Dievs negrib, lai viņi mainītu dzīvesvietu.

Māja netika pārdota. Vai tā bija zīme, ka Jehova nevēlējās, lai šis pāris kalpotu tur, kur bija vajadzīga palīdzība? Tā būtu liela pašpaļāvība — kategoriski paziņot, ko Jehova dara vai nedara savu kalpu labā. Mēs nevaram apgalvot, ka Jehova nekad neiejaucas notikumu gaitā, lai uzskatāmi parādītu, kāda ir viņa griba. (Jesajas 59:1.) Bet tajā pašā laikā mums nav tiesību gaidīt, ka viņš noteikti iejauksies, tādā veidā faktiski atstājot mūsu lēmumu pieņemšanu viņa ziņā. Pat Gideonam lielākā daļa lēmumu bija jāpieņem bez brīnumainu zīmju palīdzības!

Tomēr tas nenozīmē, ka mēs nevaram saņemt Dieva vadību. Bībelē par mūsu dienām ir pravietots: ”Un tavas ausis dzirdēs aiz tevis šos vārdus: ”Šis ir tas ceļš, staigājiet pa to!” kaut jūs arī ietu pa labi vai novērstos pa kreisi.” (Jesajas 30:21.) Nonākot kādas svarīgas izvēles priekšā, ir pareizi pārliecināties, vai lēmums, kādu grasāmies pieņemt, ir saskaņā ar Dieva gribu un atspoguļo viņa gudrību, kas ir pārāka par mūsējo. To var izdarīt, meklējot padomu Dieva Rakstos un ļaujot, lai tie kļūst par ”kāju spīdekli un gaišumu uz mūsu ceļiem”. (Psalms 119:105; Salamana Pamācības 2:1—6.) Tāpēc ir svarīgi regulāri uzņemt precīzas zināšanas no Bībeles. (Kolosiešiem 1:9, 10.) Un, kad rodas nepieciešamība pieņemt kādu lēmumu, mums rūpīgi jāizpēta visi Bībeles principi, kas attiecas uz izlemjamo jautājumu. Šādi pētījot Dieva Rakstus, mēs spēsim pārliecināties par svarīgāko. (Filipiešiem 1:9, 10.)

Mums arī jāgriežas pie Jehovas lūgšanās, ne mirkli nešauboties, ka viņš mūs dzird. Runādami ar mūsu mīlošo Dievu par situāciju, kādā mums jāpieņem lēmums, un pastāstīdami viņam par variantiem, kādus pārcilājam prātā, mēs gūsim lielu mierinājumu. Pēc tam mēs ar pilnu paļāvību varam lūgt viņa vadību, lai spētu pieņemt pareizu lēmumu. Ļoti iespējams, svētais gars mums atgādinās kādu Bībeles principu vai palīdzēs labāk saprast Rakstu vietas, kas atbilst mūsu situācijai. (Jēkaba 1:5, 6.)

 Tāpat Jehova ir parūpējies, lai draudzē būtu garīgi nobrieduši kristieši, ar kuriem mēs varam pārspriest mūsu lēmumus. (Efeziešiem 4:11, 12.) Nesekosim to piemēram, kas iet no viena cilvēka pie otra tikmēr, kamēr atrod kādu, kas pasaka to, ko viņi grib dzirdēt, un tad seko šī cilvēka padomam. Atcerēsimies brīdinošo Rehabeāma piemēru. Kad viņam bija jāpieņem atbildīgs lēmums, viņš saņēma ļoti labu padomu no vecākiem vīriešiem, kas bija kalpojuši viņa tēvam. Taču Rehabeāms neuzklausīja šo padomu — viņš vaicāja, kā viņam ieteiktu rīkoties jaunākie vīrieši, ar kuriem viņš kopā bija uzaudzis. Paklausīdams jauno vīriešu padomam, viņš pieņēma ļoti sliktu lēmumu un iznākumā zaudēja lielāko daļu savas ķēniņvalsts. (1. Ķēniņu 12:1—17.)

Lūgsim padomu cilvēkiem, kam ir liela dzīves pieredze un labas Dieva Rakstu zināšanas un kas dziļi ciena taisnīgus principus. (Salamana Pamācības 1:5; 11:14; 13:20.) Centīsimies atrast laiku, lai pārdomātu mūsu situācijai atbilstošos principus un iegūto informāciju. Raugoties uz mūsu situāciju Jehovas Rakstu gaismā, mums, visticamāk, būs vieglāk saprast, kāds lēmums ir pareizais. (Filipiešiem 4:6, 7.)

Mūsu lēmumi

Ir lēmumi, kurus pieņemt ir viegli. Kad apustuļiem aizliedza sludināt, viņi bija pārliecināti, ka viņiem jāturpina sludināt par Jēzu, un viņi nekavējoties paziņoja sinedrijam par savu lēmumu Dievam vairāk klausīt nekā cilvēkiem. (Apustuļu darbi 5:28, 29.) Bet ir tādi lēmumi, pirms kuru pieņemšanas ir nepieciešams ilgāk padomāt, jo tie varbūt attiecas uz jautājumiem, par kuriem Bībelē konkrēti nekas nav teikts. Tomēr Bībelē atrodamie principi parasti palīdz saprast, kāds lēmums būtu vissaprātīgākais. Piemēram, kaut arī daudzi no mūsdienās populārajiem izklaides veidiem Jēzus laikā neeksistēja, Bībelē ir skaidri parādīts, kas Jehovam ir patīkams un kas ne. Tāpēc var teikt, ka kristietis, izvēlēdamies izklaides formas, kas saistītas ar vardarbību, amoralitāti vai dumpīgumu, ir pieņēmis sliktu lēmumu. (Psalms 97:10; Jāņa 3:19—21; Galatiešiem 5:19—22; Efeziešiem 5:3—5.)

Dažkārt, kad jāizvēlas starp divām pieņemamām iespējām, lēmums ir pareizs, vienalga, kurai no tām tiktu dota priekšroka. Kalpot tur, kur ir lielāka vajadzība pēc Valstības sludinātājiem, ir brīnišķīga priekšrocība, kas var atnest bagātīgas svētības. Bet, ja kristietis kaut kādu iemeslu dēļ nolemj palikt savā draudzē, viņam joprojām ir iespējams paveikt daudz laba. Reizēm mums jāpieņem lēmumi, ar kuriem mēs varam apliecināt, cik dziļa ir mūsu dievbijība un kas mums dzīvē ir svarīgākais. Jehova mums ļauj izmantot mūsu gribas brīvību un parādīt, kāds ir mūsu patiesais sirds stāvoklis.

Bieži mūsu lēmumi ietekmē ne tikai mūs, bet arī citus. Piemēram, pirmā gadsimta kristieši priecājās par brīvību no daudzajiem bauslības ierobežojumiem. Tas nozīmēja, ka viņi varēja izvēlēties, ēst vai neēst ēdienu, kas pēc Mozus bauslības tika uzskatīts par nešķīstu. Tomēr viņi tika mudināti ņemt vērā citu cilvēku sirdsapziņu, izlemjot, kā izmantot savu  brīvību. Pāvils aicināja kristiešus ar savu rīcību nekļūt citiem par klupšanas akmeni, un šis padoms ir attiecināms arī uz mūsu lēmumiem. (1. Korintiešiem 10:32, LB-26.) Vēlēšanās nekļūt citiem par klupšanas akmeni var palīdzēt mums daudzu lēmumu pieņemšanā. Galu galā mīlēt savu tuvāko ir otrs augstākais bauslis. (Mateja 22:36, 39.)

Mūsu lēmumu sekas

Lēmumiem, kas ir pieņemti, paturot labu sirdsapziņu, un ir balstīti uz Bībeles principiem, gala iznākums vienmēr ir labs. Tiesa, var gadīties, ka pirmajā brīdī sava pareizā lēmuma dēļ nākas ciest. Kad apustuļi paziņoja sinedrijam, ka turpinās sludināt par Jēzu, viņus pirms atbrīvošanas nežēlīgi nopēra. (Apustuļu darbi 5:40.) Kad trīs ebreji — Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego — nolēma nezemoties Nebukadnecara uzslietā zelta tēla priekšā, viņi nokļuva nāves briesmās. Jaunieši bija gatavi, ka viņu lēmums viņiem var maksāt dzīvību. Tomēr viņi zināja, ka Dievs pret viņiem ir labvēlīgs un viņus svētīs. (Daniēla 3:16—19.)

Ja pēc tam, kad, vadīdamies pēc savas sirdsapziņas, esam pieņēmuši lēmumu, mēs sastopamies ar grūtībām, tas vēl nenozīmē, ka lēmums ir bijis nepareizs. ”Laiks un apstākļi” var nelabvēlīgi ietekmēt pat vislabākā lēmuma iznākumu. (Salamans Mācītājs 9:11.) Tāpat reizēm Jehova pieļauj grūtības, lai pārbaudītu, cik stingra ir mūsu apņēmība. Jēkabam bija jācīnās ar eņģeli visu nakti, pirms viņš saņēma svētību. (1. Mozus 32:25—27.) Līdzīgi arī mums var iznākt cīnīties ar grūtībām, kaut arī mēs rīkojamies pareizi. Ja mūsu lēmumi ir saskaņā ar Dieva gribu, mēs varam būt droši, ka viņš mums dos spēku izturēt un galu galā svētīs mūs. (2. Korintiešiem 4:7.)

Tāpēc nepaļausimies uz savu gudrību, pieņemot svarīgus lēmumus. Meklēsim Bībeles principus, kas atbilst mūsu situācijai, un griezīsimies pie Jehovas lūgšanās. Izmantosim iespēju lūgt padomu pieredzējušiem kristiešiem un pēc tam drosmīgi pieņemsim lēmumu. Izmantosim gribas brīvību, ko mums ir piešķīris Dievs, ar atbildības sajūtu. Centīsimies pieņemt gudrus lēmumus un apliecināsim Jehovam, ka mūsu sirds ir taisna pret viņu.

[Attēls 28. lpp.]

Pirms pieņemat svarīgus lēmumus, meklējiet padomu Dieva Rakstos

[Attēli 29. lpp.]

Runājiet ar Jehovu par lēmumiem, kas jums jāpieņem

[Attēls 30. lpp.]

Nopietnus lēmumus var būt noderīgi pārspriest ar nobriedušiem kristiešiem