Kas cilvēkus spēj apvienot?

LAI kāda būtu jūsu reliģiskā pārliecība, jūs droši vien piekritīsiet, ka gandrīz visu reliģiju pārstāvju vidū ir cilvēki, kas mīl patiesību. Piederēdami pie hinduistu, katoļu, jūdaistu vai kādas citas reliģijas, viņi augstu vērtē to, kas ir patiess, un cenšas to atrast. Tomēr ir pamats domāt, ka reliģija cilvēci šķeļ. Daži pat izmanto reliģiju ļauniem mērķiem. Vai pastāv kāda iespēja, ka godprātīgi cilvēki no visām reliģijām, kuri mīl to, kas ir labs un patiess, reiz apvienosies? Vai viņi var tikt sapulcināti, lai kopā vienoti darbotos?

Ir tik nepatīkami redzēt, ka reliģija arvien biežāk kļūst par iemeslu nevienprātībai cilvēku starpā. Hinduisti karo ar budistiem Šrilankā. Daudzos konfliktos asinsizliešanā ir piedalījušies protestanti, katoļi un jūdaisti. Tā saucamie kristieši karo ar musulmaņiem Čečenijā, Indonēzijā un Kosovā. 2000. gada martā ar reliģiju saistītā konfliktā, kas risinājās divas dienas, gāja bojā 300 nigēriešu. Reliģiskais ienaids šos konfliktus padara sevišķi nežēlīgus.

Parasti godprātīgus cilvēkus uztrauc ļaunums, kas tiek darīts reliģijas vārdā. Piemēram, daudzi baznīcu apmeklētāji jūtas šokēti, redzot, ka dažās baznīcās mācītāji, kas ir seksuāli izmantojuši bērnus, netiek uzskatīti par vainīgiem. Citos dziļu neizpratni rada tā dēvēto kristīgo sektu dažādie uzskati par tādiem jautājumiem kā homoseksuālisms un aborti. Ir skaidri redzams, ka reliģija cilvēci nav apvienojusi. Bet, kā to parāda tālāk minētie piemēri, daudzu reliģiju pārstāvju vidū ir cilvēki, kas no sirds mīl patiesību.

Viņi tiecās pēc patiesības

Fidelija no Bolīvijas pilsētas Lapasas bija katoliete, aktīva Svētā Franciska baznīcas locekle. Viņa metās ceļos Marijas tēla priekšā un lika pie krucifiksa labākās sveces, kādas vien varēja iegādāties. Katru nedēļu viņa ziedoja lielu daudzumu pārtikas, lai priesteris to izdalītu nabagiem. Kad pieci no Fidelijas bērniem nomira, pirms viņi tika kristīti, un priesteris Fidelijai pateica, ka tie cieš mokas limbā, viņa centās saprast: ”Ja Dievs ir labs, kā tas var būt?”

Tara no Katmandu (Nepāla), pēc profesijas ārste, tika uzaudzināta par hinduisti. Sekodama gadsimtiem senām tradīcijām, viņa hinduistu tempļos pielūdza senču dievus un turēja mājās elkus. Taču Tarai nedeva mieru tādi jautājumi kā, piemēram: ”Kāpēc ir tik daudz ciešanu?” — un: ”Kāpēc cilvēki mirst?” Savā reliģijā Tara neatrada apmierinošas atbildes uz šiem jautājumiem.

Savukārt Panja uzauga budistu ģimenē, un viņa bērnība aizritēja Bangkokā (Taizeme). Viņam tika mācīts, ka cilvēku ciešanu cēlonis ir viņu darbi iepriekšējās dzīvēs un ka no ciešanām var atbrīvoties, atsvabinoties no visām vēlmēm. Tāpat kā  citiem budistiem, arī viņam bija ieaudzināta dziļa cieņa pret dzeltenajās drānās tērpto mūku gudrību, kuri katru rītu ieradās pēc žēlastības dāvanām. Panja nodevās meditācijai un kolekcionēja Budas tēlus, ticēdams, ka tie sniedz aizsardzību. Bet tad šis vīrietis cieta smagā nelaimes gadījumā, pēc kura viņam iestājās ķermeņa apakšējās daļas paralīze. Kad viņu apciemoja budistu mūki, viņš no visas sirds cerēja uz brīnumainu dziedināšanu, bet nesaņēma ne dziedināšanu, ne arī sapratni par garīgiem jautājumiem. Viņš tika iesaistīts spiritismā un sāka ar to nodarboties pats.

Virdžils piedzima Amerikas Savienotajās Valstīs un koledžā pievienojās melnādaino musulmaņu kustībai. Viņš dedzīgi izplatīja šīs organizācijas literatūru, kurā bija pausts uzskats, ka baltais cilvēks ir Velns. Tas, viņuprāt, izskaidroja, kāpēc baltie cilvēki pret melnajiem daudzkārt ir izturējušies ļoti nežēlīgi. Kaut arī viņš bija neliekuļots savā pārliecībā, viņu uztrauca jautājumi: ”Kā tas var būt, ka visi baltie ir slikti?” — un: ”Kāpēc sprediķos tik bieži tiek runāts par naudu?”

Kaut arī Čaro uzauga Dienvidamerikā, kur vairākums iedzīvotāju ir katoļi, viņa bija pārliecināta protestante. Viņa nevēlējās iesaistīties elku kalpībā, kas bija vērojama visapkārt. Čaro katru svētdienu apmeklēja dievkalpojumus, ar pacilātību sauca ”Alelujā!”, kopā ar citiem dziedāja reliģiskas dziesmas un dejoja. Viņa bija pārliecināta, ka ir izglābta un ir piedzimusi no jauna. Tāpat viņa baznīcai maksāja desmito tiesu no saviem ienākumiem, un, kad viņas iemīļotākais TV evaņģēlists lūdza ziedojumus Āfrikas bērnu labā, viņa tam nosūtīja naudu. Bet, kad Čaro uzdeva mācītājam jautājumu, kāpēc Dievs, kurš ir mīlestība, moka dvēseles ellē, viņai bija jāatzīst, ka mācītājs nespēj viņai saturīgi atbildēt. Vēlāk viņa atklāja, ka viņas ziedojums nav izmantots, lai palīdzētu Āfrikas bērniem.

Lai arī šo piecu cilvēku izcelsme bija ļoti atšķirīga, viņiem visiem bija kaut kas kopīgs. Viņi mīlēja patiesību un centās iegūt patiesas atbildes uz saviem jautājumiem. Bet vai viņiem bija iespējams kļūt vienotiem patiesā pielūgsmē? Nākamais raksts sniegs atbildi uz šo jautājumu.

[Attēls 4. lpp.]

Vai cilvēkiem ar dažādu izcelsmi ir iespējams kļūt vienotiem?

[Norāde par attēla autortiesībām 3. lpp.]

G.P.O., Jerusalem