Kas ir patiesi vērtīgs?

Ja cilvēkam pieder kaut kas patiesi vērtīgs, tas viņam sagādā lielu prieku. Bet kas tas varētu būt? Varbūt liela naudas summa, dārgas un neparastas rotas? Varbūt slava un ietekmīgs stāvoklis sabiedrībā? Daudzu skatījumā viss minētais ir ārkārtīgi vērtīgs. Tas var sniegt iztikas līdzekļus, piešķirt dzīvei lielāku jēgu, apmierināt vajadzību pēc citu cilvēku atzinības un vēlēšanos kaut ko sasniegt. Vai mēs tiecamies iegūt šīs lietas, cerot, ka tā mēs sasniegsim savus mērķus un piepildīsim savas nākotnes cerības?

LIELĀKOTIES cilvēki kaut ko vērtē atkarībā no tā, cik lielā mērā tas apmierina viņu vajadzības un alkas. Mūsu sirdij tuvs ir tas, kas mums ļauj labi justies un cerēt uz drošu nākotni. Mums ir svarīgs tas, kas sniedz tūlītēju atvieglojumu, komfortu un cilvēku atzinību. Tomēr, ja cilvēka vērtības nosaka nepastāvīgas vēlmes un intereses, šāda attieksme ir pavirša un tuvredzīga. Visaugstāk cilvēks vērtē to, kas, pēc viņa domām, ir vajadzīgs vairāk par visu.

Bet kas mums patiesībā ir nepieciešams vairāk par visu? Nekam vairs nav nekādas vērtības, ja mēs zaudējam dzīvību. Tad mūsu vienkārši nav. Senos laikos Izraēlas ķēniņš Salamans rakstīja: ”Nomirušie turpretī vispār nezina vairāk nekā.. ..pazemē [cilvēces kopējā kapā].. nav ne darba, ne vairs kādu pārdomu, ne atziņas, nedz gudrības.” (Salamans Mācītājs 9:5, 10.) Ja mēs nomirstam, mums ir jāzaudē jebkas, ko dzīves laikā esam ieguvuši. Tādēļ vairāk par visu mums ir nepieciešams kaut kas tāds, kas ļautu saglabāt dzīvību. Kas tas varētu būt?

Kas mums ļaus saglabāt dzīvību?

Kā atzīmēja ķēniņš Salamans, ”cilvēks jūtas.. droši paslēpts.. naudas pavēnī”. (Salamans Mācītājs 7:12.) Par pietiekami lielu naudas summu var gan iegādāties pārtiku, gan nopirkt ērtu māju. Ja mums ir nauda, mēs varam doties patīkamos ceļojumos uz tālām zemēm. Par naudu mēs varam apmierināt savas  vajadzības, kad vecuma vai slimības dēļ vairs nespējam strādāt. Cilvēkam ir daudz priekšrocību, ja viņam ir nauda. Tomēr nauda nevar dot dzīvību. Apustulis Pāvils sacīja Timotejam: ”Tiem, kas ir bagāti tagadējā pasaules laikmetā, piekodini, lai viņi nebūtu augstprātīgi un neliktu cerību uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu.” (1. Timotejam 6:17.) Dzīvību mēs nespētu nopirkt pat par visu pasaules bagātību.

Lūk, ko pieredzēja kāds vīrietis, vārdā Hitosi. Viņš uzauga nabadzīgā ģimenē, tāpēc viņš ļoti vēlējās kļūt bagāts. Hitosi ticība naudas varai bija tik liela, ka, viņaprāt, par naudu varēja iemantot pat cilvēku uzticību. Kādu dienu pie Hitosi atnāca kāds cilvēks, kas pajautāja, vai viņš zinot, ka Jēzus Kristus par viņu ir atdevis savu dzīvību. Hitosi ieinteresēja šis jautājums, jo viņš uzskatīja, ka nav neviena, kas gribētu atdot savu dzīvību par tādu cilvēku, kāds ir viņš. Viņš aizgāja noklausīties uz Bībeli balstītu publisko runu un bija ārkārtīgi pārsteigts, jo tajā bija stāstīts par ”labu aci”. Orators paskaidroja, ka ”laba acs” ir tālredzīga un skatās uz garīgām lietām. (Lūkas 11:34.) Hitosi pārstāja dzīties pēc naudas un galveno uzmanību pievērsa garīgām vērtībām.

Materiāla labklājība var sniegt arī zināmu stabilitātes un drošības sajūtu. Bagātība var atbrīvot no raizēm par dienišķajām vajadzībām. Jauka māja gleznainā apkārtnē var radīt sajūtu, ka kaut kas ir sasniegts. Ja cilvēkam ir elegantas drēbes un skaista automašīna, viņš var izpelnīties citu apbrīnu.

Tā ir svētība, ja mēs ”ko labu baudām no visa sava darba”. (Salamans Mācītājs 3:13, LB-1825.) Turklāt, ja līdzekļu ir pietiekami daudz, mums ir iespēja parūpēties, lai mums tuvie cilvēki ”atpūstos, ēstu, dzertu un līksmotos”. Tomēr manta sniedz tikai īslaicīgu labumu. Brīdinādams sargāties no mantkārības, Jēzus Kristus teica: ”Neviens nedzīvo no tam, ka viņam ir daudz mantas.” (Lūkas 12:15—21.) Lai arī cik daudz mantas kādam piederētu, tā negarantē, ka tiks pasargāta dzīvība.

Piemēram, Liza, kāda bagāta vīrieša sieva, stāstīja: ”Mums bija brīnišķīga māja un divas automašīnas, un mūsu finansiālais stāvoklis ļāva baudīt jebko, ko vien pasaulē var iegūt par naudu. [..] Lai cik tas būtu dīvaini, nauda man joprojām sagādāja raizes.” Liza paskaidroja: ”Mums bija tik daudz, ko zaudēt. Šķiet, jo vairāk tev pieder, jo nedrošāk tu jūties.”

Daudzi augstu vērtē arī popularitāti un ietekmīgu stāvokli sabiedrībā, jo tas viņiem var sagādāt slavu un godu. Mūsdienās veiksmīga karjera tiek uzskatīta par apskaužamu sasniegumu. Ja mēs attīstām īpašus talantus un spējas, mēs varam kļūt slaveni. Citi, iespējams, mūs slavē, augstu vērtē mūsu domas un ļoti vēlas iegūt mūsu labvēlību. Tas viss var sniegt prieku un gandarījumu, tomēr beigu beigās tas gaist. Salamans, kas bija iemantojis tādu slavu un varu, kāda ķēniņam vien var būt, tomēr žēlojās: ”Gudro tāpat nepiemin mūžīgi kā neprašu.. viss tiks aizmirsts.” (Salamans Mācītājs 2:16.) Slava un ietekmīgs stāvoklis nevar nodrošināt dzīvību.

Kāds tēlnieks, vārdā Čelo, sāka uzskatīt par svarīgu kaut ko daudz vērtīgāku nekā slava. Tā kā viņš bija apdāvināts cilvēks, šim vīrietim bija iespēja iegūt izglītību, kas palīdzēja izkopt viņa spējas. Drīz vien viņa darbi izpelnījās cildinošas atsauksmes masu saziņas līdzekļos, kā arī mākslas kritiķu atzinību. Daudzas no viņa skulptūrām tika izstādītas ievērojamās Eiropas pilsētās. Čelo stāsta: ”Man jāatzīst, ka bija tāds laiks, kad māksla bija galvenais manā dzīvē. Bet es nonācu pie secinājuma, ka manos apstākļos mēģinājumi turpināt savu karjeru līdzinātos centieniem kalpot diviem kungiem. (Mateja 6:24.) Es biju pārliecināts, ka visnozīmīgākais darbs, ko es varu veikt, ir sludināt  vēsti par Dieva Valstību. Tāpēc es pieņēmu lēmumu atstāt tēlnieka profesiju.”

Kas ir visvērtīgākais?

Ja, zaudējot dzīvību, visam zūd jebkāda jēga un vērtība, ko mēs varētu iegūt tādu, kas mums nodrošinātu iespēju dzīvot? Dzīvības avots ir Dievs Jehova. (Psalms 36:10.) ”Viņā mēs dzīvojam un rosāmies, un esam.” (Apustuļu darbi 17:28.) Tiem, kas mīl Dievu, viņš dāvā mūžīgu dzīvību. (Romiešiem 6:23.) Kas mums ir jādara, lai mēs varētu saņemt šo dāvanu?

Lai mums tiktu dota iespēja dzīvot mūžīgi, mums ir jāveido tuvas attiecības ar Jehovu. Tāpēc viņa labvēlība ir vērtīgāka par jebko, ko vien ir iespējams iemantot. Ja mums tā ir, mums ir cerība uz patiesu un mūžīgu laimi. Turpretī tad, ja mums tās nav, mūs gaida mūžīga iznīcība. Tāpēc ir pilnīgi skaidrs, ka itin viss, kas mums palīdz veidot labas attiecības ar Jehovu, ir neizsakāmi vērtīgs.

Kas mums ir jādara

Mūsu izredzes to visu iemantot ir atkarīgas no tā, vai mēs iegūstam zināšanas, kas ir atrodamas Jehovas Rakstos, Bībelē. Vienīgi no Bībeles mēs varam uzzināt, kas mums ir jādara, lai mēs būtu patīkami Dievam. Tāpēc mums rūpīgi jāstudē Raksti. Cītīgi mācoties par Dievu Jehovu un Jēzu Kristu, mēs iegūstam zināšanas, kas var dot ”mūžīgu dzīvību”. (Jāņa 17:3.) Cik gan augstu mums būtu jāvērtē šīs zināšanas! (Salamana Pamācības 2:1—5.)

Zināšanas, ko mēs iegūstam no Dieva Rakstiem, mums ļauj spert nākamo soli — veidot ticību Jēzum Kristum. Jehova ir noteicis, ka visiem, kas vēlas viņam tuvoties, tas ir jādara ar Jēzus starpniecību. (Jāņa 14:6.) Patiesībā ”nav pestīšanas nevienā citā”. (Apustuļu darbi 4:12.) Mūsu glābšana nav atkarīga no ”sudraba vai zelta”, to mēs varam iegūt, pamatojoties uz ”Kristus.. dārgajām asinīm”. (1. Pētera 1:18, 19.) Sava ticība mums ir jāapliecina, paļaujoties uz Jēzus mācībām un sekojot viņa paraugam. (Ebrejiem 12:1—3; 1. Pētera 2:21.) Jēzus izpirkuma upurim tiešām ir neaprakstāma vērtība. No svētībām, ko sniedz šī upura izmantošana cilvēku labā, ir atkarīga visas cilvēces mūžīgā nākotne. Kad tas pilnībā tiks izmantots mūsu labā, mums tiks dāvāta patiesi vērtīga dāvana — mūžīga dzīve. (Jāņa 3:16.)

Jēzus sacīja: ”Tev būs Dievu savu Kungu mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles un no visa sava prāta.” (Mateja 22:37.) Mīlēt Jehovu nozīmē ”turēt viņa baušļus”. (1. Jāņa 5:3.) Viņa likumos no mums tiek prasīts palikt nošķirtiem no pasaules, rīkoties krietni un uzticīgi atbalstīt viņa Valstību. Šādi rīkodamies, mēs ”izvēlamies dzīvību”, nevis nāvi. (5. Mozus 30:19.) Ja mēs ”tuvojamies Dievam, tad viņš tuvosies” mums. (Jēkaba 4:8.)

Apziņa, ka Dievs ir pret mums labvēlīgs, ir nesalīdzināmi vērtīgāka par visām pasaules bagātībām. Tos, kas ir ieguvuši Dieva labvēlību, var nosaukt par visbagātākajiem cilvēkiem pasaulē. Tāpēc centīsimies iegūt šo patiesi vērtīgo dārgumu — Jehovas labvēlību. Ņemsim vērā Pāvila uzaicinājumu: ”Dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību.” (1. Timotejam 6:11, 12.)

[Attēli 21. lpp.]

Kas, jūsuprāt, ir vērtīgs — nauda, materiālā labklājība, slava vai kaut kas cits?

[Attēls 23. lpp.]

Mums rūpīgi jāstudē Raksti