Vai Jehovas svētības piepildīsies jūsu dzīvē?

”Pār tevi nāks visas šīs svētības, un tās tevī piepildīsies, jo tu būsi klausījis tā Kunga, sava Dieva, balsij.” (5. MOZUS 28:2)

1. No kā bija atkarīgs, vai izraēlieši saņems svētības vai lāstus?

TUVOJĀS beigām izraēliešu 40 gadu ilgie klejojumi tuksnesī, viņi bija apmetušies Moāba klajumos, un viņu priekšā bija Apsolītā zeme. Šajā laikā Mozus sarakstīja 5. Mozus grāmatu, kurā minētas svētības un lāsti. Ja izraēlieši ”klausītu tā Kunga.. balsij”, tad viņu dzīvē ”piepildītos” svētības. Jehova viņus mīlēja, uzskatīdams par ”īpašu” tautu, un gribēja parādīt viņu labā savu spēku. Bet, ja izraēlieši pārstātu klausīt Jehovam, viņus smagi skartu lāsti. (5. Mozus 8:10—14; 26:18; 28:2, 15.)

2. Ko nozīmē senebreju valodas darbības vārdi, kuri 5. Mozus grāmatas 28. nodaļas 2. pantā tulkoti ”būsi klausījis” un ”piepildīsies”?

² Senebreju valodas darbības vārds, kas 5. Mozus grāmatas 28. nodaļas 2. pantā tulkots ”būsi klausījis”, apzīmē ilgstošu darbību. Jehovas tautai jāklausa viņam nevis tikai laiku pa laikam, bet pastāvīgi, paklausībai jākļūst par cilvēka dzīvesveidu, jo tikai tādā gadījumā viņa dzīvē piepildīsies Dieva svētības. Darbības vārds, kas tulkots ar vārdu ”piepildīsies”, kā tiek uzskatīts, ir medību termins, kas parasti nozīmē ’noķert, panākt’.

3. Kā mēs varam līdzināties Jozuam, un kāpēc tas ir ļoti svarīgi?

³ Izraēliešu vadonis Jozua nolēma klausīt Jehovam un tāpēc saņēma svētības. Jozua teica: ”Izvēlieties šodien paši sev, kam jūs kalposit.. Bet Es un mans nams, mēs kalposim tam Kungam!” Ļaudis uz to atbildēja: ”Lai tāla mums ir doma, ka mēs to Kungu varētu aizmirst un kalpot citiem dieviem!” (Jozuas 24:15, 16.) Tā kā Jozuam bija šāda priekšzīmīga nostāja, viņš bija starp tiem nedaudzajiem savas paaudzes cilvēkiem, kuriem tika dota iespēja ieiet Apsolītajā zemē. Patlaban mēs atrodamies uz nesalīdzināmi izcilākas Apsolītās zemes sliekšņa — tā ir paradīze, kurā visus cilvēkus, kas būs ieguvuši Dieva labvēlību, gaida daudz lielākas svētības, nekā bija iespējams saņemt Jozuas laikā. Vai jūs pieredzēsiet šīs svētības? Tas katrā ziņā notiks, ja vien jūs klausīsiet Jehovu. Lai stiprinātu savu apņēmību tā rīkoties, der pievērst uzmanību senās izraēliešu tautas vēsturei, kā arī pamācošiem notikumiem ar atsevišķiem cilvēkiem. (Romiešiem 15:4.)

 Svētības vai lāsti?

4. Ko Dievs piešķīra Salamanam, atbildot uz viņa lūgšanu, un kādam būtu jābūt mūsu viedoklim par Dieva svētībām?

⁴ Lielāko daļu ķēniņa Salamana valdīšanas laika Jehova izcili svētīja izraēliešus. Viņi dzīvoja drošībā un pārticībā. (1. Ķēniņu 5:5.) Salamana bagātība kļuva leģendāra, lai gan viņš Dievam nebija lūdzis bagātību. Būdams vēl jauns un nepieredzējis, Salamans bija lūdzis gaišu sirdsprātu, un Jehova bija atbildējis uz šo lūgumu, apveltīdams viņu ar gudrību un sapratni, tāpēc Salamans varēja taisnīgi tiesāt cilvēkus un atšķirt labu un ļaunu. Kaut gan Dievs viņam piešķīra arī bagātību un godu, jaunībā Salamans labi saprata, ka garīgā bagātība ir daudz vērtīgāka. (1. Ķēniņu 3:9—13.) Neatkarīgi no tā, cik daudz mums pieder materiālā ziņā, mēs varam būt ļoti pateicīgi, ja Jehova mūs svētī un ja mēs esam garīgi bagāti.

5. Kas notika, kad Izraēlas un Jūdejas iedzīvotāji neklausīja Jehovam?

⁵ Izraēlieši nenovērtēja Jehovas svētības. Tā kā viņi neklausīja Jehovu, viņus skāra paredzētie lāsti. Iznākums bija tāds, ka ienaidnieki iekaroja viņu zemi un Izraēlas un Jūdejas iedzīvotāji tika aizvesti gūstā. (5. Mozus 28:36; 2. Ķēniņu 17:22, 23; 2. Laiku 36:17—20.) Vai Dieva tauta no visām šīm ciešanām iemācījās, ka Dieva svētības pieredz tikai tie, kas klausa Jehovam? Ebrejiem, kas 537. gadā p.m.ē. atgriezās dzimtenē, bija iespēja pierādīt, ka viņi ir ieguvuši ”gudru sirdi” un sapratuši, cik svarīgi ir klausīt Dievam. (Psalms 90:12.)

6. a) Kāpēc Jehova sūtīja Hagaju un Cakariju pravietot savai tautai? b) Kāds princips paskaidrots vārdos, ko Dievs teica ar Hagaja starpniecību?

⁶ Pēc atgriešanās dzimtenē ebreji uzbūvēja altāri un sāka atjaunot templi Jeruzalemē. Bet, kad viņi sastapās ar spēcīgu pretestību, viņu dedzīgums noplaka un celtniecība apstājās. (Ezras 3:1—3, 10; 4:1—4, 23, 24.) Turklāt viņi sāka pievērst arvien lielāku uzmanību savām ērtībām. Dievs sūtīja praviešus Hagaju un Cakariju, lai atjaunotu cilvēkos dedzību par patieso pielūgsmi. Ar Hagaja starpniecību Jehova sacīja: ”Vai tad jums ir pienācis laiks, lai jūs dzīvotu ar ciedru koku plāksnēm grezni izrotātos namos, bet šim namam [pielūgsmes namam] ir jāstāv drupās pamestam? ..palūkojieties, kā jums ir līdz šim klājies jūsu ceļos! Jūs sējāt bagātīgi, bet ievācāt trūcīgi; jūs ēdāt gan, tomēr trūkst, lai jūs justos paēduši.., un kas pelna algu, tas beŗ to caurā makā.” (Hagaja 1:4—6.) Ja cilvēks upurē garīgās intereses, lai tiektos pēc materiāla labuma, viņš nevar iegūt Jehovas svētības. (Lūkas 12:15—21.)

7. Kāpēc Jehova ebrejiem teica, lai viņi palūkojas, kā viņiem ir klājies viņu ceļos?

⁷ Ikdienas rūpju pārņemti, ebreji bija aizmirsuši, ka Dieva svētības — lietu un auglīgus laikus — viņi varēja pieredzēt tikai tad, ja klausītu Dievam, pat sastopoties ar pretestību. (Hagaja 1:9—11.) Gluži vietā bija aicinājums: ”Palūkojieties taču, kā jums ir līdz šim klājies jūsu ceļos!” (Hagaja 1:7.) Jehova viņiem it kā teica: ”Padomājiet! Ievērojiet saikni starp jūsu veltīgo darbu tīrumā un mana pielūgsmes nama bēdīgo stāvokli.” Jehovas iedvesmotie vārdi, ko sludināja viņa pravieši, beidzot aizsniedza klausītāju sirdi — cilvēki atsāka tempļa atjaunošanu un pabeidza to 515. gadā p.m.ē.

8. Kādu aicinājumu Jehova ebrejiem izteica Maleahija laikā, un kāpēc viņš to darīja?

⁸ Vēlāk, pravieša Maleahija laikā, ebreji atkal kļuva svārstīgi garīgā ziņā un pat sāka nest Dievam nepieņemamus upurus. (Maleahija 1:6—8.) Jehova aicināja atnest ražas desmito tiesu viņa klētī un pārbaudīt, vai viņš neatvērs debesu logus un neliks svētībai pārpilnībā nolīt pār cilvēkiem. (Maleahija 3:10.) Cik nesaprātīgi ebreji rīkojās, ar smagu darbu cenzdamies sagādāt tieši to,  ko Dievs viņiem piešķirtu pārpilnībā, ja viņi būtu paklausīgi! (2. Laiku 31:10.)

9. Par kādiem trim Bībelē minētiem cilvēkiem tālāk būs runa?

⁹ Bībelē runāts ne tikai par izraēliešu tautas vēsturi kopumā, bet arī par daudziem konkrētiem cilvēkiem, kas saņēma Dieva svētības vai lāstus atkarībā no tā, vai viņi klausīja Jehovam vai ne. Noskaidrosim, ko mēs varam iemācīties no trim šādiem cilvēkiem — no Boāsa, Nābala un Annas. Pirms tam būtu ieteicams izlasīt Rutes grāmatu, kā arī 1. Samuēla grāmatas daļas — no 1. nodaļas 1. panta līdz 2. nodaļas 21. pantam un 25. nodaļu no 2. līdz 42. pantam.

Boāss klausīja Dievam

10. Kas kopīgs bija Boāsam un Nābalam?

¹⁰ Lai gan Boāss un Nābals nebija laikabiedri, viņiem bija kaut kas kopīgs. Piemēram, viņi abi dzīvoja Jūdejā, abi bija bagāti zemes īpašnieki, un abiem radās iespēja parādīt laipnību kādam, kas nokļuvis grūtībās. Bet ar to līdzība starp viņiem beidzas.

11. Kā Boāss apliecināja, ka viņš klausa Jehovam?

¹¹ Boāss dzīvoja izraēliešu soģu laikā. Viņš izturējās pret citiem ar cieņu, un pļāvēji savukārt cienīja viņu. (Rutes 2:4.) Paklausīdams bauslībai, Boāss rūpējās par to, lai viņa tīrumā tiktu atstāti pļaujas pārpalikumi, ko varētu uzlasīt trūcīgie cilvēki. (3. Mozus 19:9, 10.) Kā Boāss rīkojās, kad uzzināja par Ruti un Naomiju un redzēja, cik cītīgi Rute gādā par savu padzīvojušo vīramāti? Viņš parādīja Rutei īpašu pretimnākšanu un lika saviem strādniekiem ļaut viņai uzlasīt vārpas tīrumā. Tas, ko Boāss teica, un viņa mīlestības pilnā rīcība liecināja par to, ka viņš ir garīgi noskaņots cilvēks, kas klausa Jehovam. Tāpēc Boāss ieguva Dieva labvēlību un saņēma viņa svētības. (3. Mozus 19:18; Rutes 2:5—16.)

12., 13. a) Kā Boāss apliecināja, ka viņš dziļi ciena Jehovas likumu par atpirkšanu? b) Kā Dievs svētīja Boāsu?

¹² Vislabākais pierādījums tam, ka Boāss klausīja Jehovam, bija viņa nesavtīgā rīcība saskaņā ar Dieva likumu par atpirkšanu.  Boāss izdarīja visu, kas bija viņa spēkos, lai nodrošinātu, ka viņa radinieka — Naomijas mirušā vīra Ēlimeleha — mantojums paliktu Ēlimeleha ģimenē. ”Svaiņa laulības” iekārtojums paredzēja, ka atraitnei jāapprec sava mirušā vīra tuvākais radinieks, lai viņu dēls varētu saņemt mantojumu. (5. Mozus 25:5—10; 3. Mozus 25:47—49.) Šajā gadījumā Rute bija gatava stāties laulībā Naomijas vietā, jo Naomijai vairs nevarēja būt bērnu. Kad tuvākais Ēlimeleha radinieks bija atteicies palīdzēt Naomijai, Ruti apprecēja Boāss. Viņu dēls Obeds tika uzskatīts par Naomijas pēcnācēju un Ēlimeleha likumīgo mantinieku. (Rutes 2:19, 20; 4:1, 6, 9, 13—16.)

¹³ Tā kā Boāss bija nesavtīgi rīkojies saskaņā ar Dieva likumu, viņš saņēma bagātīgas svētības. Viņi ar Ruti kļuva par Jēzus Kristus priekštečiem — Jēzus bija viens no Obeda pēcnācējiem. (Rutes 2:12; 4:13, 21, 22; Mateja 1:1, 5, 6.) Pārdomājot Boāsa nesavtīgo rīcību, var redzēt, ka svētības pieredz tie, kas pauž citiem mīlestību un rīkojas saskaņā ar Dieva prasībām.

Nābals neklausīja Dievam

14. Kāds cilvēks bija Nābals?

¹⁴ Atšķirībā no Boāsa Nābals neklausīja Jehovam. Viņš pārkāpa Dieva likumu, kas skanēja: ”Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” (3. Mozus 19:18.) Nābals nebija garīgi noskaņots cilvēks, viņš bija ”varmācīgs un ļauns savās izdarībās”. Pat viņa paša kalpi viņu uzskatīja par ”ļaunuma apsēstu vīru”. Arī viņa vārds Nābals nozīmē ’niekkalbis’ vai ’nelga’. (1. Samuēla 25:3, 17, 25.) Kā Nābals rīkojās, kad viņam radās iespēja parādīt laipnību kādam, kam bija vajadzīga palīdzība, — Dāvidam, Jehovas svaidītajam? (1. Samuēla 16:13.)

15. Kā Nābals izturējās pret Dāvidu, un kā Abigaila šajā ziņā atšķīrās no sava vīra?

¹⁵ Kad Dāvids ar saviem vīriem bija apmetušies Nābala ganāmpulku tuvumā, viņi, neprasot nekādu atlīdzību, aizsargāja tos no laupītājiem. ”Tie mums bija par aizsargu mūri gan naktīs, gan dienās,” teica kāds no Nābala ganiem. Bet, kad Dāvida vēstneši palūdza nedaudz ēdiena, Nābals ”tos rupji izbāra” un aizsūtīja projām tukšām rokām. (1. Samuēla 25:2—16.) Tad Nābala sieva Abigaila steigšus sagatavoja pārtiku un aiznesa to Dāvidam. Sadusmotais Dāvids jau bija grasījies nogalināt Nābalu un viņa vīrus, bet Abigailas rīcība daudziem izglāba dzīvību un pasargāja Dāvidu no tā, ka viņš kļūtu vainīgs asinsizliešanā. Nābala alkatība un rupjība bija kļuvusi pārāk liela, un pēc kādām desmit dienām Jehova ”sita Nābalu, ka tas nomira”. (1. Samuēla 25:18—38.)

16. Kā mēs varam līdzināties Boāsam un nerīkoties līdzīgi Nābalam?

¹⁶ Cik milzīgs pretstats bija starp Boāsa un Nābala rīcību! Centīsimies būt nevis rupji un savtīgi kā Nābals, bet laipni un nesavtīgi kā Boāss. (Ebrejiem 13:16.) Tas ir iespējams, ja paklausām apustuļa Pāvila padomam: ”Kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem.” (Galatiešiem 6:10.) Mūsdienās Jēzus ”citām avīm”, kristiešiem, kam ir izredzes dzīvot uz zemes, ir iespēja darīt labu Jehovas svaidītajiem — atlikušajiem no 144 000, kam tiks piešķirta nemirstība debesīs. (Jāņa 10:16; 1. Korintiešiem 15:50—53; Atklāsmes 14:1, 4.) Jēzus uzskata, ka šie mīlestības pilnie darbi ir darīti viņam pašam, un tie ļauj saņemt bagātīgas Jehovas svētības. (Mateja 25:34—40; 1. Jāņa 3:18.)

Pārbaudījumi un svētības Annas dzīvē

17. Kādi pārbaudījumi bija jāpieredz Annai, un kā viņa tos uztvēra?

¹⁷ Jehovas svētības piepildījās arī dievbijīgās Annas dzīvē. Viņa dzīvoja Ēfraima kalnos kopā ar savu vīru Elkanu, kas bija levīts. Elkanam bija vēl viena sieva, Penīna; bauslībā  tas bija atļauts. Penīnai bija vairāki bērni, bet Anna bija neauglīga, un izraēlietei neauglība tika uzskatīta par negodu. (1. Samuēla 1:1—3; 1. Laiku 6:1, 18, 19.) Penīna nevis mierināja Annu, bet nežēlīgi viņu apsmēja, tā ka Anna nevarēja novaldīt asaras un zaudēja ēstgribu. Vēl sliktāk bija tas, ka Penīna tā rīkojās ”gadu no gada”, ik reizi, kad ģimene devās uz Jehovas namu Šilo. (1. Samuēla 1:4—8.) Penīnas rīcība bija ļoti cietsirdīga, un Annai tas bija īsts pārbaudījums. Tomēr Anna nekad nevainoja Jehovu, un viņa arī nepalika mājās, kad viņas vīrs gāja uz Šilo. Tāpēc viņu gaidīja bagātīgas Jehovas svētības.

18. Ko var mācīties no Annas?

¹⁸ No Annas daudz ko var mācīties cilvēki, kas mūsdienās pieder pie Jehovas tautas, īpaši tie, kurus ir aizskārušas citu izteiktas nelaipnas piezīmes. Šādā situācijā norobežošanās no citiem nav nekāds risinājums. (Salamana Pamācības 18:1.) Anna nepieļāva, ka pārbaudījumi mazinātu viņas vēlēšanos atrasties tur, kur tika mācīti Dieva vārdi un kur Dieva tauta pulcējās, lai to pielūgtu. Anna palika garīgi stipra, un šis garīgums spilgti izpaudās viņas skaistajā lūgšanā, kas lasāma 1. Samuēla grāmatas 2. nodaļā, no 1. līdz 10. pantam. *

19. Kā mēs varam apliecināt savu atzinību par garīgiem dārgumiem?

¹⁹ Mūsdienās Jehovas kalpi viņu nepielūdz saiešanas teltī, tomēr mēs varam apliecināt savu atzinību par garīgiem dārgumiem, tāpat kā to darīja Anna. Piemēram, mūsu pateicība izpaužas tad, ja mēs regulāri apmeklējam kristiešu sapulces un kongresus. Izmantosim šīs iespējas uzmundrināt citam citu patiesajā pielūgsmē, jo Jehova mums ļauj ”viņam bezbailīgi kalpot svētumā un taisnībā”. (Lūkas 1:74, 75; Ebrejiem 10:24, 25.)

20., 21. Kā Anna tika atalgota par savu dievbijību?

²⁰ Jehova neatstāja bez ievērības Annas dievbijību un bagātīgi viņu atalgoja. Reiz, kad ģimene, kā jau katru gadu, bija devusies uz Šilo, Anna ar asarām acīs sirsnīgi lūdza Dievu un deva viņam solījumu: ”Kungs Cebaot! Ja Tu laipnīgi noraudzītos uz savas kalpones bēdām, un ja Tu mani atcerētos, un Tu arī neaizmirstu savu kalponi un piešķirtu savai kalponei dēlu, tad es to novēlētu uz visu viņa mūža laiku tam Kungam.” (1. Samuēla 1:9—11.) Dievs uzklausīja Annas lūgumu un svētīja viņu ar dēlu, ko viņa nosauca par Samuēlu. Kad Samuēls bija atšķirts, Anna viņu aizveda uz Šilo, lai viņš kalpotu saiešanas teltī. (1. Samuēla 1:20, 24—28.)

²¹ Anna mīlēja Dievu un izpildīja solījumu, ko bija devusi par Samuēlu. Viņa un Elkana izjuta lielas svētības, tāpēc ka viņu mīļais dēls kalpoja Jehovas saiešanas teltī. Arī daudzi kristieši, kuriem ir bērni, izjūt prieku un svētības, jo viņu dēli un meitas ir pilnas slodzes pionieri, strādā Bētelē vai piedalās kādā citā kalpošanas veidā, kas godā Jehovu.

Vienmēr klausiet Jehovam!

22., 23. a) Par ko mēs varēsim būt pārliecināti, ja vienmēr klausīsim Jehovas balsij? b) Par ko būs runāts nākamajā rakstā?

²² Par ko mēs varēsim būt pārliecināti, ja vienmēr klausīsim Jehovam? Mēs būsim garīgi bagāti, ja no visas sirds mīlēsim Dievu un dzīvosim saskaņā ar savu veltīšanos  viņam. Pat tad, ja šādas rīcības dēļ mums jāpieredz smagi pārbaudījumi, mūsu dzīvē noteikti piepildīsies Jehovas svētības, turklāt bieži tās būs pārākas par visu, ko mēs varam iedomāties. (Psalms 37:4; Ebrejiem 6:10.)

²³ Nākotnē Dieva tautu gaida daudz svētību. Tā kā ”liels pulks” cilvēku klausa Jehovam, viņi tiks pasargāti ”lielajās bēdās” un varēs dzīvot Dieva jaunajā pasaulē, kur būs daudz iemeslu priekam. (Atklāsmes 7:9—14; 2. Pētera 3:13.) Tad Jehova pilnībā apmierinās visu viņam uzticīgo cilvēku taisnīgās vēlēšanās. (Psalms 145:16.) Bet, kā būs redzams nākamajā rakstā, jau tagad cilvēki, kas klausa Jehovas balsij, saņem ”labus devumus un.. pilnīgas dāvanas.. no augšienes”. (Jēkaba 1:17.)

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

• Ko no izraēliešu vēstures var uzzināt par Dieva svētībām?

• Ar ko atšķīrās Boāss un Nābals?

• Kā mēs varam līdzināties Annai?

• Kāpēc mums vienmēr jāklausa Jehovas balsij?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 10. lpp.]

Ķēniņš Salamans lūdza gaišu sirdsprātu, un Jehova viņu apveltīja ar gudrību

[Attēls 12. lpp.]

Boāss izturējās pret citiem laipni un ar cieņu

[Attēls 15. lpp.]

Anna tika bagātīgi svētīta, jo viņa paļāvās uz Jehovu