Jūs varat iegūt īstu ticību

Kad Sārai Džeinai bija 19 gadi, viņa uzzināja, ka viņai ir olnīcu vēzis. Pēc operācijas viņa jutās labi un raudzījās nākotnē ar optimismu — tik lielu optimismu, ka 20 gadu vecumā viņa saderinājās un sāka plānot kāzas. Bet tajā pašā gadā vēzis parādījās no jauna un kļuva skaidrs, ka jaunajai sievietei ir atlicis dzīvot tikai pāris nedēļu. Sāra Džeina nomira 2000. gada jūnijā, vienu dienu pirms tam, kad viņa būtu kļuvusi 21 gadu veca.

CILVĒKUS, kas apmeklēja Sāru Džeinu slimnīcā, dziļi iespaidoja tas, ka no viņas strāvoja miers, paļāvība uz nākotni, stipra ticība Dievam un Bībelei. Lai gan bija notikusi šāda briesmīga nelaime, viņa nešaubījās, ka tiks celta augšā un atkal satiks visus savus draugus. (Jāņa 5:28, 29.) ”Es redzēšu jūs visus Dieva jaunajā pasaulē,” viņa teica.

Daudzi uzskata šādu ticību par iluzoru. ”Kas gan cits ir pēcnāves dzīve,” jautā Ludoviks Kenedijs, ”ja ne nedrošības pārņemtu cilvēku uzskats, ka, pēdējai bazūnei atskanot, arī viņiem tiks pīrāgi un alus, un kaviārs; ka viņi Ēdenes dārzā koku pavēnī tīksmi vadīs laiku kopā ar tiem, kas tur nonākuši jau pirms viņiem, kā arī tiem, kas ieradīsies vēlāk?” Bet uz to varētu uzdot pretjautājumu. Kas ir saprātīgāk — uzskatīt, ka ”šī dzīve ir viss, kas mums dots, un pats labākais ir paņemt no tās visu iespējamo”, kā apgalvo Kenedijs, vai arī ticēt Dievam un viņa solījumam par augšāmcelšanu? Sāra Džeina izvēlējās otro iespēju. Kā viņai radās tāda ticība?

 ”Meklēt Dievu.. un atrast”

Lai sāktu kādam uzticēties un paļauties uz viņu, vispirms šis cilvēks ir jāiepazīst un jāuzzina, ko viņš domā un kā rīkojas. Šis process ir saistīts gan ar mūsu sirdi, gan prātu. Kaut kas līdzīgs jādara, lai izveidotu īstu ticību Dievam. Jums viņš jāiepazīst, jāuzzina, kādas ir viņa īpašības un viņa personība, jānoskaidro, cik uzticams viņš ir bijis visā, ko ir sacījis un darījis. (Psalms 9:11; 145:1—21.)

Daži uzskata, ka tas nav iespējams. Dievs, pēc viņu domām, ir pārāk tāls un noslēpumains, ja vispār pastāv. ”Ja jau Dievs ir tik reāls, par kādu viņu uzskata tādi kristieši kā Sāra Džeina,” jautā skeptiķis, ”tad kāpēc viņš neatklāj sevi arī pārējiem cilvēkiem?” Bet vai Dievs patiešām ir pārāk tāls un nesasniedzams? Apustulis Pāvils, uzrunādams filozofus un intelektuāļus Atēnās, sacīja, ka ”Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tanī,” ir parūpējies arī par visu nepieciešamo, lai cilvēki ”meklētu Dievu.. un atrastu”. Pāvils pat teica: ”Viņš nav tālu nevienam no mums.” (Apustuļu darbi 17:24—27.)

Kas cilvēkam jādara, lai viņš ”meklētu Dievu.. un atrastu”? Daži to ir spējuši, vienkārši vērojot apkārtējo pasauli. Daudziem jau ar to vien pietiek, lai pārliecinātos par Radītāja pastāvēšanu. * (Psalms 19:2; Jesajas 40:26; Apustuļu darbi 14:16, 17.) Šie cilvēki, tāpat kā apustulis Pāvils, uzskata, ka Dieva ”neredzamās īpašības, tiklab viņa mūžīgā vara kā viņa dievišķība, kopš pasaules radīšanas gara acīm saskatāmas viņa darbos”. (Romiešiem 1:20; Psalms 104:24.)

Ir vajadzīga Bībele

Tomēr, lai izveidotu patiesu ticību Radītājam, ir vajadzīgs vēl kaut kas. Tā ir Bībele — Dieva iedvesmota grāmata, kurā viņš atklāj savu gribu un nodomus. (2. Timotejam 3:16, 17.) Daudziem ir grūti ticēt Bībelē rakstītajam, jo viņi redz, kādus briesmu darbus pastrādā cilvēki, kas, pēc pašu vārdiem, seko Bībelei. Kristīgās pasaules vēsture tiešām liecina par ārkārtīgu liekulību, nežēlību un netikumību, taču ikviens saprātīgi domājošs cilvēks var saprast, ka kristīgā pasaule atbalsta Bībeles principus tikai vārdos. (Mateja 15:8.)

Pašā Bībelē ir lasāms brīdinājums, ka daudzi cilvēki šķietami kalpos Dievam, bet patiesībā ”noliegs pat to Kungu, kas viņus atpircis”. ”Viņu dēļ patiesības ceļš tiks zaimots,” rakstīja apustulis Pēteris. (2. Pētera 2:1, 2.) Jēzus Kristus sacīja, ka šādi cilvēki ir ”ļauna darītāji”, ko var nekļūdīgi pazīt pēc viņu ļaunajiem darbiem. (Mateja 7:15—23.) Neticēt Bībelei kristīgās pasaules rīcības dēļ būtu tas pats, kas izmest ārā uzticama drauga vēstuli tikai tāpēc, ka to ir atnesis cilvēks ar sliktu slavu.

Neņemot talkā Dieva Rakstus, nav iespējams iegūt īstu ticību. Vienīgi Bībeles lappusēs Jehova dara zināmu savu nostāju. Viņš sniedz atbildes uz jautājumiem, kas ir nodarbinājuši cilvēkus kopš neatminamiem laikiem, piemēram, jautājumiem par to, kāpēc viņš pieļauj ciešanas un sāpes un vai viņš grasās situāciju labot. (Psalms 119:105; Romiešiem 15:4.) Sāra Džeina bija ieguvusi ticību tam, ka Bībele ir Dieva iedvesmoti vārdi. (1. Tesaloniķiešiem 2:13; 2. Pētera 1:19—21.) Viņa tam ticēja nevis tāpēc, ka tā lika vecāki, bet tāpēc, ka pati bija godīgi izpētījusi pierādījumus, kas apliecina, ka Bībelē ir ietverta īpaša Dieva atklāsme. (Romiešiem 12:2.) Piemēram, viņa pievērsa uzmanību tam, cik spēcīgi Bībele ietekmē to cilvēku dzīvi, kuri ņem vērā tajā izklāstītos principus. Izmantojot tādas publikācijas kā The Bible—God’s Word or Man’s? (Bībele — Dieva vai cilvēku vārdi?) *, viņa rūpīgi izpētīja daudzos pašā Bībelē atrodamos pierādījumus, ka tā ir Dieva iedvesmota.

 ”Ticība nāk no dzirdēšanas”

Tomēr nepietiek ar to vien, ka cilvēkam ir Bībele un ka viņš uzskata to par Dieva iedvesmotu grāmatu. ”Ticība nāk no dzirdēšanas,” rakstīja apustulis Pāvils. (Romiešiem 10:17, JD.) Ticība veidojas nevis no tā, ka cilvēkam pieder Bībele, bet no tā, ka viņš dzird Bībeles vēsti. To, ko Dievs saka, var ”dzirdēt”, lasot viņa vārdus un iedziļinoties tajos, un to var darīt pat bērni. Pāvils norādīja, ka Timoteja māte un vecāmāte mācīja Timotejam ”svētos rakstus” jau ”no mazām dienām”. Vai tas nozīmē, ka Timotejs tika pakļauts ”smadzeņu skalošanai”? Nē, Timoteja audzināšanā netika izmantoti negodīgi un viltīgi paņēmieni; viņš pats ”pārliecinājās” par to, ko dzirdēja un lasīja. (2. Timotejam 1:5; 3:14, 15.)

Līdzīgā veidā savu pārliecību ieguva Sāra Džeina. Tāpat kā berojieši pirmajā gadsimtā, viņa ”vārdu [ko viņai mācīja vecāki un citi cilvēki] labprāt uzņēma”. Agrā bērnībā viņa noteikti instinktīvi paļāvās uz vecāku teikto. Vēlāk, kad viņa paaugās, viņa nevis akli un pasīvi pieņēma visu, kas viņai tika mācīts, bet ”pētīja ik dienas Rakstus, vai tas tā ir” (JD). (Apustuļu darbi 17:11.)

Jūs varat iegūt īstu ticību

Arī jūs varat iegūt īstu ticību — tādu ticību, par kādu apustulis Pāvils rakstīja savā vēstulē ebreju tautības kristiešiem. Šāda ticība, viņa vārdiem runājot, ir ”stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām”. (Ebrejiem 11:1.) Ja jums būs šāda ticība, jūs it nemaz nešaubīsieties, ka piepildīsies visas jūsu cerības un gaidas, arī Dieva solījums par augšāmcelšanu. Jums būs pārliecība, ka šādu cerību pamatā ir drošas garantijas, nevis tikai sapņi. Jūs zināsiet, ka Jehova nekad nav atstājis savus solījumus nepiepildītus. (Jozuas 21:45; 23:14; Jesajas 55:10, 11; Ebrejiem 6:18.) Dieva apsolītā jaunā pasaule jums būs tik reāla, it kā tā jau būtu nodibināta. (2. Pētera 3:13.) Ar ticības acīm jūs skaidri redzēsiet, ka Dievs Jehova, Jēzus Kristus un Dieva Valstība ir realitāte, nevis iztēles augļi.

Jums nav jāmēģina attīstīt īstu ticību vienatnē. Jehova ne tikai ir darījis brīvi pieejamus savus Rakstus, bet arī parūpējies, lai  visā pasaulē pastāvētu kristiešu draudze, kas palīdz godprātīgiem cilvēkiem veidot ticību Dievam. (Jāņa 17:20; Romiešiem 10:14, 15.) Pieņemiet palīdzību, ko Jehova piedāvā ar šīs organizācijas starpniecību. (Apustuļu darbi 8:30, 31.) Un, tā kā ticība ir Dieva svētā gara auglis, bieži lūdziet, lai šis gars jums palīdz attīstīt patiesu ticību. (Galatiešiem 5:22, LB-26.)

Neļaujiet sevi ietekmēt skeptiķiem, kas vīpsnā par katru, kurš tic Dievam un Bībelei. (1. Korintiešiem 1:18—21; 2. Pētera 3:3, 4.) Īsta ticība ir ļoti vērtīga, jo tā palīdz izturēt šādus uzbrukumus. (Efeziešiem 6:16.) Par to pārliecinājās Sāra Džeina, un viņa mudināja visus, kas viņu apciemoja slimnīcā, stiprināt pašiem savu ticību. ”Patiesībai jābūt jūsu sirdī,” viņa mēdza teikt. ”Studējiet Bībeli, turieties kopā ar Dieva organizāciju, pastāvīgi lūdziet Dievu un aktīvi darbojieties kalpošanā Jehovam.” (Jēkaba 2:17, 26.)

Redzot Sāras Džeinas ticību Dievam un augšāmcelšanai, viena no medicīnas māsām sacīja: ”Jūs patiešām tam ticat, to var redzēt.” Kas Sārai Džeinai palīdzēja saglabāt optimismu tik grūtā situācijā? Viņa atbildēja uz šo jautājumu: ”Ticība Jehovam. Viņš ir īsts draugs, un es no sirds viņu mīlu.”

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 6. lpp.]

Timoteja māte un vecāmāte ”no mazām dienām” mācīja viņam ”svētos rakstus”

[Attēls 6. lpp.]

Berojieši tika uzslavēti par to, ka viņi ik dienas pētīja Rakstus

[Norāde par autortiesībām]

No fotodrāmas ”Radīšana”, 1914

[Attēli 7. lpp.]

Ticība aug nevis no tā, ka cilvēkam pieder Bībele, bet no tā, ka viņš uzklausa tajā teikto un attiecīgi rīkojas

[Attēls 7. lpp.]

”Es redzēšu jūs visus Dieva jaunajā pasaulē”