Andos plūst dzīvinošs ūdens

Andi stiepjas cauri Peru, pārdalot valsti: rietumos atrodas sausā piekrastes daļa, bet austrumos — auglīgie mitrie tropiskie meži. Kalnos dzīvo vairāk nekā trešā daļa no 27 miljoniem Peru iedzīvotāju. Viņi dzīvo vai nu Andu augstajās plakankalnēs un stāvajās nogāzēs, vai kalnu grēdas šķietami bezdibenīgajās aizās un auglīgajās ielejās.

 KLINŠAINAJOS Andos nav tik viegli nokļūt no ārpasaules. Tāpēc tie miljoni cilvēku, kas šeit mīt, dzīvo zināmā nošķirtībā — viņus maz ietekmē notikumi ārpus viņu teritorijas.

Gar upēm, kas dod ūdeni labības laukiem, kā arī lamu, alpaku, vikunju un aitu ganāmpulkiem, ir izveidojušies nelieli ciemati. Taču Andos plūst vēl kāds ļoti svarīgs ūdens — spirdzinošs garīgais ūdens, kas nāk no Jehovas, ”dzīvā ūdens avota”. (Jeremijas 2:13.) Dievs izmanto savus lieciniekus, lai palīdzētu cilvēkiem, kas dzīvo augstu Andos, gūt precīzas zināšanas par viņu un viņa nodomiem. (Jesajas 12:3; Jāņa 17:3.)

Tā kā Dievs vēlas, lai ”visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas”, šie kalpotāji, nežēlojot pūles, apmeklē cilvēkus grūti sasniedzamās apdzīvotās vietās un nes viņiem dzīvinošo Bībeles vēsti. (1. Timotejam 2:4.) Šī cildenā, uz Bībeli balstītā vēsts apgaismo cilvēkus. Tā ir atbrīvojusi godprātīgus vietējos iedzīvotājus no māņticības, paražām un priekšstatiem, kas tiem lika baidīties no mirušajiem, no ļaunajiem gariem un dabas spēkiem. Taču vēl svarīgāk ir tas, ka šī vēsts dod viņiem brīnišķīgu cerību uz mūžīgu dzīvi paradīzē uz zemes.

Kādas grūtības pārvar sludinātāji

Valstības sludinātājiem, kas dodas uz šiem attālajiem apgabaliem, ir daudz kam jāpielāgojas. Lai sasniegtu cilvēku sirdi, Bībeles skolotājiem kaut kādā mērā jāzina divas vietējās valodas — kečvu un aimaru.

Nokļūšana Andu ciematos nav viegla. Šajos apvidos nav daudz dzelzceļu. Transports ir nedrošs un ir atkarīgs no skarbajiem laika apstākļiem un īpašās topogrāfijas. Kā Jehovas liecinieki nokļūst pie cilvēkiem, lai pastāstītu tiem vēsti par Valstību?

Drosmīgi labās vēsts sludinātāji ir uzņēmušies šo sarežģīto uzdevumu ar tādu pašu attieksmi, kāda bija pravietim Jesajam: ”Redzi, es esmu še, sūti mani!” (Jesajas 6:8.) Viņi izmanto trīs dzīvošanai pielāgotus furgonus, lai ceļotu uz ziemeļu, centrālajiem un dienvidu apvidiem. Apgādājušies ar daudzām kastēm, pilnām ar Bībelēm un bībelisku literatūru, dedzīgi pionieri jeb pilnas slodzes sludinātāji sēj Bībeles patiesības sēklas šeit dzīvojošo draudzīgo, viesmīlīgo un godprātīgo cilvēku vidū.

Īpaši bīstami ir kalnu ceļu līkumi. Lai dažos no tiem sekmīgi pagrieztos, satiksmes līdzekļiem nereti vairākkārt jāpabrauc uz priekšu un atpakaļ. Reiz šāda manevra laikā misionārs, sēdēdams autobusa aizmugures sēdeklī, palūkojās pa logu un pamanīja, ka viens no pakaļējiem riteņiem ir tieši uz kraujas malas, bet zem tā — apmēram 200 metrus dziļš bezdibenis! Viņš aizvēra acis, līdz autobuss nebija ticis tālāk.

Daži ceļi ir sliktā stāvoklī un ļoti šauri, un pa tiem ir grūti braukt. Piemēram, viens no dzīvojamajiem furgoniem brauca lejup pa šauru ceļu, kad sastapās ar pretī braucošu kravas automašīnu. Furgonam bija jābrauc atpakaļgaitā kalnup līdz vietai, kur abi transportlīdzekļi, kaut arī ar grūtībām, tomēr varēja tikt viens otram garām.

Tomēr šādu neatlaidīgu pūļu rezultāti ir ievērojami. Vai jūs nevēlētos uzzināt vairāk par to, kā noris sludināšana šajā apvidū?

Titikakas ezera ”laistīšana”

Titikakas ezers novietojies Andos vairāk nekā 3800 metru virs jūras līmeņa un ir pasaulē augstākā kuģojamā iekšzemes ūdenstilpne. Sniegotās kalnu virsotnes, no kurām dažas slejas vairāk nekā 6400 metru augstumā, dod dzīvību lielākajai daļai no 25 upēm, kas ietek Titikakā. Lielā augstuma dēļ klimats šeit ir auksts, un tiem, kas nav raduši dzīvot šajos apgabalos, jācīnās ar kalnu slimību.

Pirms kāda laika grupa pionieru, kas runā  kečvu un aimaru valodā, devās uz Amantani un Takili — Titikakas ezera salām. Viņi paņēma līdzi diapozitīvu sēriju ”Dziļāks ieskats kristīgajās reliģijās”, kurā bija atklāti kristīgās pasaules mācītie meli. Skatītājiem diapozitīvi ļoti patika. Kāds vīrietis uzaicināja brāļus pie sevis un piedāvāja viņiem plašu telpu savā mājā, kur brāļi varētu palikt un mācīt Bībeli.

Pirmo sapulci Amantani apmeklēja 100 cilvēku, bet Takilē — 140. Tās notika kečvu valodā. Kāds laulāts pāris, kas uz salas dzīvoja tikai nesen, teica: ”Jums, Jehovas lieciniekiem, bija jau laiks par mums atcerēties. Savās lūgšanās mēs esam lūguši, lai jūs atnāktu.”

Labo vēsti ir dzirdējuši ne tikai šo divu lielāko salu iedzīvotāji, bet arī cilvēki, kas dzīvo uz aptuveni 40 ”peldošajām” Titikakas ezera salām. Kas ir peldošās salas? Tās tiek veidotas no totorām — niedrēm, kas aug ezera seklākajās vietās. Tās ir tik garas, ka to galotnes sniedzas virs ūdens. Lai izveidotu salu, vietējie iedzīvotāji noliec augošās niedres un vij no tām tādu kā platformu. Kad tā ir gatava, to nostiprina ar dubļiem un grieztām niedrēm. Cilvēki dzīvo niedru būdās, kas būvētas uz šīm platformām.

Lai sludinātu Titikakas ezera salu iedzīvotājiem, Jehovas liecinieki ir iegādājušies laivu. Ar šo laivu iespējams pārvietoties 16 cilvēkiem. Piestājuši pie salas, liecinieki dodas sludināt pa mājokļiem. Viņi stāsta, ka parasti jūt pamatu zem kājām viegli līgojamies. Tā nu patiesi nav piemērota vieta tiem, kam ir noslieksme uz jūras slimību!

Aimaru valodā runājošie cilvēki dzīvo daudzajos ciematiņos gar krastu un pussalās, kas iestiepjas ezerā. Šīm vietām ir vieglāk piekļūt pa ūdeni nekā pa sauszemi. Ir aprēķināts, ka kopumā reģionā, kur Valstības vēsts sludināšanā tiek izmantotas laivas, dzīvo gandrīz 400 000 cilvēku. Izskatās, ka laivas būs jālieto vēl ilgi.

Tiek remdētas garīgās slāpes

Flavio dzīvoja Andos, Santalusijas ciemā, netālu no Huljakas. Evaņģēliskajā baznīcā, pie kuras viņš piederēja, viņam bija mācīta doktrīna par elles ugunīm. Gadiem ilgi Flavio dzīvoja bailēs no šāda mūžīga ugunīga soda. Viņš bieži jautāja sev, kā gan mīlošs Dievs var nebeidzami mocīt cilvēkus ugunī. Kad Tito, Jehovas liecinieku pilnas slodzes kalpotājs, apmeklēja šo ciemu, viņš iegriezās pie Flavio.

Viens no pirmajiem jautājumiem, ko uzdeva Flavio, bija: ”Vai jūsu reliģija māca, ka cilvēki tiek mocīti elles ugunīs?” Tito atbildēja, ka jau pati doma par to Radītājam ir pretīga un ceļ negodu mīlošā Dieva Jehovas vārdam. Izmantojot Flavio Bībeli, viņš parādīja, ka mirušie vispār nav pie apziņas un ka tos gaida augšāmcelšana un dzīve uz zemes Dieva Valstības pakļautībā. (Salamans Mācītājs 9:5; Jāņa 5:28, 29.) Flavio jutās tā, it kā viņa acis būtu atvērušās. Viņš nekavējoties piekrita studēt Bībeli, un jau pēc neilga laika viņš kristījās.

Ciems, kura iedzīvotāji pauda pateicību

Iedomājieties, cik saviļņojoši ir piedāvāt Bībeli cilvēkiem, kas nekad iepriekš to nav pat redzējuši, vai sludināt ciemos, kur cilvēki nekad nav dzirdējuši par Jehovas lieciniekiem vai viņu sludināto labo vēsti! To pieredzēja trīs pionieres — Rosa, Alisija un Sesilija —, kuras sludināja Iskučakas un Konajkas ciemos, kas atrodas vairāk nekā 3600 metru augstumā Peru vidienē.

Kad pionieres ieradās pirmajā ciemā, viņām nebija, kur apmesties. Viņas griezās pie policijas priekšnieka un paskaidroja sava apmeklējuma  iemeslu. Viņš atļāva māsām palikt pa nakti policijas iecirknī. Nākamajā dienā viņām izdevās atrast mājvietu ilgākam laikam, un tā kļuva par atbalsta punktu viņu darbībai.

Drīz pienāca gadskārtējā Kristus nāves atceres vakara laiks. Pionieres apmeklēja visas mājas Iskučakā, izplatīja daudz Bībeļu un iesāka vairākas Bībeles studijas. Pirms Atceres vakara viņas izsūtīja ielūgumus uz šo pasākumu, kuros bija paskaidrots šo svinību mērķis un vakara laikā izmantojamo simbolu nozīme. Tika uzaicināti grupa brāļu, lai viņi palīdzētu organizēt vakaru un viens no viņiem teiktu runu. Kāds prieks bija redzēt šajā īpašajā pasākumā 50 cilvēkus no mazā ciematiņa! Pirmo reizi viņi uzzināja, ko patiesībā nozīmē Kunga vakara maltīte. Viņi ļoti novērtēja vēl kādu iespēju — turēt savās rokās Dieva Rakstus!

Atbrīvoti no smagas nastas

Iespēja nest spirdzinošo Bībeles patiesības ūdeni viltus reliģijas gūstekņiem vienmēr dāvā prieku. Pisaka bija seno inku cietoksnis. Vairākumam cilvēku, kas šodien dzīvo šajā vietā, ir iemācīts nebībeliskais priekšstats par ugunīgu elli. Mācītāji viņiem apgalvo, ka debesīs iespējams nokļūt tikai tad, ja par viņiem aizlūdz mācītājs.

Saprotams, ka šādi cilvēki ir izslāpuši pēc veldzējošā Bībeles patiesības ūdens. Sludinot pa mājām, Santjago, Jehovas liecinieku pilnas slodzes kalpotājam, radās izdevība kādam vīrietim paskaidrot, ka taisnīgie cilvēki dzīvos paradīzē uz zemes. (Psalms 37:11.) Santjago Bībelē parādīja, ka mirušie tiks celti augšā un cilvēkiem tiks sniegtas zināšanas par Jehovas nevainojamiem ceļiem — zināšanas, kuras paver iespēju dzīvot mūžīgi. (Jesajas 11:9.) Līdz tam šis vīrietis, būdams dedzīgs katolis, bija nodarbojies ar spiritismu un mēdzis iedzert. Taču tagad viņam bija uz Bībeli balstīta cerība un mērķis, pēc kā tiekties, — dzīve paradīzē. Viņš sadedzināja visu, kas bija saistīts ar spiritismu, un atmeta žūpošanu. Viņš kopā ar savu ģimeni sāka studēt Bībeli. Ar laiku visi ģimenes locekļi veltīja sevi Dievam Jehovam un tika kristīti.

Viesmīlīga uzņemšana

Kalnu iedzīvotāji ir ļoti viesmīlīgi. Kaut arī viņu mājokļi ir necili un iztikas līdzekļi ir niecīgi, viņi ciemiņiem piedāvā to, kas viņiem ir. Mājas saimnieks, kas nezina Bībeles augstās normas, viesim var pasniegt kokas lapas, ko košļāt sarunas laikā. Bet, kļuvis par Jehovas liecinieku, šāds cilvēks varbūt piedāvās viesim karoti cukura, kam šādos nomaļos apvidos ir tikpat liela vērtība.

Reiz kāds brālis uzaicināja misionāru kopā ar viņu veikt atkārtotu apmeklējumu. Pēc grūta kāpiena pa stāvu kalnu taku viņi, plaukšķinot rokas, mājas iemītniekiem paziņoja par savu ierašanos. Viņi tika ieaicināti mājā ar salmu jumtu, kurā zemo durvju dēļ varēja ieiet tikai, pieliecot galvu. Mājā bija zemes grīda, un brāļi uzmanīgi apgāja apkārt istabas vidum, kur mātes izraktā bedrē uz segas bija novietots viņas mazulis. Nespēdams izkļūt no turienes, bērns apmierināti vāvuļoja, kamēr pieaugušie sarunājās. Pēc dzīvas sarunas, kurā tika apspriests, kādas svētības nesīs Valstība, sieviete viņiem piedāvāja augstā traukā iepildītu vietējo dzērienu. Drīz brāļi jau kāpa lejup pa nogāzi, lai dotos pie citiem cilvēkiem.

Bagātīga raža

Tagad šajā apvidū ir aptuveni simts atsevišķu grupu, kuru locekļi studē Bībeli ar vairāk nekā tūkstoti cilvēku. Limā izveidotās Kalpošanas mācību skolas absolventi tiek nosūtīti uz šīm grupām, lai palīdzētu tām kļūt par draudzēm. Godprātīgiem cilvēkiem, kas tik ilgi ir bijuši viltus reliģijas un māņticības gūstā, labā vēsts par Valstību ir dāvājusi brīvību. (Jāņa 8:32.) Viņu slāpes pēc patiesības ūdens ir remdētas.

[Attēls 10. lpp.]

Sludināšana Titikakas ezera ”peldošajās” salās