Kas mūs šķirs no Dieva mīlestības?
Kas mūs šķirs no Dieva mīlestības?
”Mīlēsim, jo viņš ir mūs pirmais mīlējis.” (1. JĀŅA 4:19)
1., 2. a) Kāpēc mums ir svarīgi zināt, ka mūs kāds mīl? b) Kāda mīlestība mums ir nepieciešama visvairāk?
CIK svarīgi jums ir zināt, ka jūs kāds mīl? Jau kopš agras bērnības cilvēkiem ir vajadzīga mīlestība, un šī vajadzība saglabājas arī brieduma gados. Vai jūs esat vērojuši mazuli, ko māte, mīļi apskāvusi, tur savās rokās? Bieži vien, lai kas notiktu apkārt, bērns veras mātes smaidošajās acīs, juzdamies drošs un mierīgs, jo viņš ir pie mātes, kas viņu mīl. Un vai atceraties sevi trauksmainajos pusaudža gados? (1. Tesaloniķiešiem 2:7.) Reizēm jūs varbūt nesapratāt, ko īsti gribat un ko jūtat, bet cik svarīgi bija zināt, ka tēvs un māte jūs mīl! Vai nebija labi apzināties, ka jūs varat ar viņiem runāt par jebkuru problēmu un jautājumu? Patiešām, visu mūžu viena no mūsu lielākajām vajadzībām ir vajadzība būt mīlētiem, jo šāda mīlestība apliecina, ka mēs esam vērtīgi.
2 Pastāvīga mīlestība, ko bērns izjūt no saviem vecākiem, ļauj viņam pienācīgi un līdzsvaroti attīstīties. Bet vēl daudz svarīgāka mūsu garīgajai un emocionālajai labklājībai ir pārliecība, ka mūs mīl debesu Tēvs — Jehova. Starp šī žurnāla lasītājiem ir arī tādi, kuru vecāki par viņiem nav patiesi rūpējušies. Ja tā ir bijis ar jums, nezaudējiet drosmi. Pat tad, ja cilvēks nav izjutis vecāku mīlestību vai viņam tās ir pietrūcis, Dieva uzticīgā mīlestība viņam var palīdzēt.
3. Kā Jehova ir apliecinājis savai tautai, ka viņš to mīl?
3 Ar sava pravieša Jesajas starpniecību Jehova sacīja, ka māte var ”aizmirst” savu zīdaini, bet viņš neaizmirsīs savu tautu. (Jesajas 49:15.) Arī Dāvids ar pārliecību teica: ”Ja mans tēvs un mana māte mani atstātu, tad tas Kungs mani pieņems.” (Psalms 27:10.) Cik mierinoši ir domāt par to! Lai kādi būtu apstākļi jūsu dzīvē, jums vienmēr jāatceras: ja jūsu dzīve ir veltīta Dievam Jehovam, viņa mīlestība pret jums ir nesalīdzināma pārāka par jebkura cilvēka mīlestību.
Palieciet Dieva mīlestībā
4. Kādus Dieva mīlestības apliecinājumus kristieši saņēma pirmajā gadsimtā?
4 Kā jūs jutāties, kad sākāt izprast Jehovas mīlestību? Droši vien jūsu pieredzētais līdzinājās tam, ko izjuta kristieši pirmajā gadsimtā. Pāvila vēstulē romiešiem, piektajā nodaļā, ir brīnišķīgi aprakstīts, kā grēcinieki, kas kādreiz bija atsvešināti no Dieva, iepazina Jehovas mīlestību. Piektajā pantā ir teikts: ”Mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.” Astotajā pantā Pāvils raksta: ”Dievs savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.”
5. Kā jūs sākāt aptvert Dieva mīlestības dziļumu?
5 Kad jums tika pastāstīta Dieva Rakstos atklātā patiesība un jūsos radās ticība, arī jūsu sirdī sāka darboties Jehovas svētais gars. Jūs sākāt apzināties, cik cēli ir rīkojies Jehova, sūtīdams savu mīļoto Dēlu nomirt par jums. Tā Jehova jums palīdzēja saprast, cik ļoti viņš mīl cilvēci. Vai jūs nepārņēma aizkustinājums, kad jums kļuva skaidrs, ka Jehova cilvēkiem ir devis iespēju tikt taisnotiem un iegūt izredzes uz mūžīgu dzīvi, kaut arī mēs esam piedzimuši kā grēcinieki, kas atsvešināti no viņa? Vai tas jums nelika iemīlēt Jehovu? (Romiešiem 5:10.)
6. Kāpēc mēs reizēm varam justies tā, it kā būtu tālu no Jehovas?
6 Kad jūs bija piesaistījusi debesu Tēva mīlestība, jūs izmainījāt savu dzīvi, lai tā būtu viņam patīkama, un tad veltījāt savu dzīvi Dievam. Tagad jums ir mierīgas attiecības ar Dievu. Bet vai jūsu dzīvē nav tādi brīži, kad jūs jūtaties diezgan tālu no Jehovas? Tas var notikt ar katru no mums. Tomēr vienmēr paturiet prātā, ka Dievs nemainās. Viņa mīlestība ir tikpat pastāvīga un noturīga kā saule, kuras stari nemitīgi dod zemei siltumu un gaismu. (Maleahija 3:6; Jēkaba 1:17.) Turpretī mēs varam izmainīties, kaut vai tikai uz kādu laiku. Zemei griežoties, puse planētas ietinas tumsā, un arī mēs, ja kaut nelielā mērā novēršamies no Dieva, varam izjust vēsumu savās attiecībās ar viņu. Kā labot šādu situāciju?
7. Kā pašpārbaude mums palīdz palikt Dieva mīlestībā?
7 Ja jūtam, ka mūs kaut kas šķir no Dieva mīlestības, pajautāsim sev: vai es neesmu sācis uzskatīt Dieva mīlestību par pašsaprotamu? Vai es pamazām neesmu novērsies no dzīvā un mīlošā Dieva, un vai dažādas pazīmes neliecina par manas ticības atslābšanu? Vai es neesmu sācis tiekties pēc ”miesas lietām”, nevis pēc ”gara lietām”? (Romiešiem 8:5—8; Ebrejiem 3:12.) Ja esam attālinājušies no Jehovas, mēs varam kaut ko darīt lietas labā, lai mums ar viņu atkal izveidotos tuvas, sirsnīgas attiecības. Jēkabs aicina: ”Tuvojieties Dievam, tad viņš tuvosies jums.” (Jēkaba 4:8.) Ņemiet vērā to, ko rakstīja Jūda: ”Mīļotie, stiprinādamies savā visusvētākajā ticībā, lūdziet Dievu Svētajā Garā. Un pasargait sevi Dieva mīlestībā.” (Jūdas 20, 21.)
Apstākļu maiņa neietekmē Dieva mīlestību
8. Kādas pārmaiņas pēkšņi var notikt mūsu dzīvē?
8 Šajā sistēmā mūsu dzīvē var notikt dažādas pārmaiņas. Ķēniņš Salamans rakstīja, ka viss ir ”atkarīgs no laika un apstākļiem”. (Salamans Mācītājs 9:11.) Gluži negaidot viss mūsu dzīvē var pilnīgi mainīties. Vienu dienu mēs esam veseli, bet jau nākamajā dienā varam smagi saslimt. Vienu dienu mums ir šķietami stabils darbs, bet jau nākamajā dienā mēs varam palikt bez darba. Pēkšņi var nomirt kāds mums tuvs cilvēks. Ir zemes, kur kristieši kādu laiku dzīvo mierā, bet tad piepeši sākas niknas vajāšanas. Varbūt mēs tiekam nepatiesi apsūdzēti un tāpēc mums jāpieredz netaisnīga izturēšanās. Nekas dzīvē nav pilnīgi stabils un noteikts. (Jēkaba 4:13—15.)
9. Kāpēc mums jāpārdomā tas, kas rakstīts vēstulē romiešiem, astotajā nodaļā?
9 Ja ar mums notiek kaut kas nelāgs, mēs varētu justies pamesti, pat iedomāties, ka Dieva mīlestība pret mums ir samazinājusies. Tā kā nepatīkami notikumi var atgadīties ar katru, mums būtu uzmanīgi jāpārdomā mierinošie vārdi, ko apustulis Pāvils rakstīja savā vēstulē romiešiem, astotajā nodaļā. Tie ir domāti ar garu svaidītajiem kristiešiem, taču tajos ietvertie principi attiecas arī uz cilvēkiem no ”citu avju” vidus, kuri ir taisnoti un atzīti par Dieva draugiem, tāpat kā Ābrahāms pirmskristiešu laikos. (Romiešiem 4:20—22; Jēkaba 2:21—23.)
10., 11. a) Kādas apsūdzības ienaidnieki reizēm izvirza Dieva tautai? b) Kāpēc šie apvainojumi kristiešiem patiesībā nav svarīgi?
10 Izlasiet Romiešiem 8:31—34. Pāvils jautā: ”Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?” Tiesa, Sātans un viņa ļaunā pasaule ir pret mums. Iespējams, ienaidnieki mūs nepatiesi apvaino vai pat iesūdz tiesā. Kristīgiem vecākiem ir nācies dzirdēt apgalvojumus, ka viņi ienīstot savus bērnus, jo viņi neļauj tos ārstēt ar metodēm, kas ir pretrunā ar Dieva likumiem, un neļauj bērniem svinēt pagāniskus svētkus. (Apustuļu darbi 15:28, 29; 2. Korintiešiem 6:14—16.) Citi uzticīgi kristieši ir nepatiesi apsūdzēti musināšanā, jo viņi nav ar mieru nogalināt cilvēkus karā un neiesaistās politikā. (Jāņa 17:16.) Pretinieki ir izplatījuši melīgu informāciju masu saziņas līdzekļos, nepamatoti saukdami Jehovas lieciniekus par bīstamu sektu.
11 Taču neaizmirsīsim, ka apustuļu dzīves laikā tika teikts: ”Par šo sektu mums ir zināms, ka tai visur pretojas.” (Apustuļu darbi 28:22.) Vai nepatiesi apvainojumi īstenībā ir tik svarīgi? Dievs ir tas, kurš atzīst patiesos kristiešus par taisnīgiem, pamatojoties uz viņu ticību Kristus upurim. Kāpēc gan lai Jehova pārstātu mīlēt savus kalpus, kuriem viņš ir devis visvērtīgāko dāvanu, kāda vien iespējama, — savu mīļoto Dēlu? (1. Jāņa 4:10.) Tagad, kad Kristus ir piecelts no mirušajiem un apsēdies pie Dieva labās rokas, viņš aktīvi aizstāv kristiešus. Kurš gan varētu atrast kādu trūkumu tajā, kā Kristus aizstāv savus sekotājus, vai pamatoti apstrīdēt Dieva labvēlīgo viedokli par cilvēkiem, kas viņam ir uzticīgi? To nespēj neviens. (Jesajas 50:8, 9; Ebrejiem 4:15, 16.)
12., 13. a) Kādas situācijas un apstākļi mūs nevar šķirt no Dieva mīlestības? b) Ar kādu mērķi Sātans sagādā mums grūtības? c) Kas kristiešiem palīdz uzvarēt?
12 Izlasiet Romiešiem 8:35—37. Vai, izņemot mūs pašus, ir kāds vai kaut kas tāds, kas varētu mūs šķirt no Jehovas un viņa Dēla Jēzus Kristus mīlestības? Sātans var sagādāt kristiešiem daudz raižu, izmantojot savus pārstāvjus uz zemes. Pagājušajā gadsimtā daudzi mūsu kristīgie brāļi un māsas dažādās zemēs tika nežēlīgi vajāti. Mūsdienās ir vietas, kur brāļi pastāvīgi dzīvo ļoti grūtos ekonomiskos apstākļos. Dažiem jācieš izsalkums un jāsamierinās ar pienācīgu drēbju trūkumu. Kāpēc Sātans izraisa šīs grūtības? Viens no viņa mērķiem ir mudināt cilvēkus atkāpties no Jehovas pielūgsmes. Sātans cenšas panākt, lai mēs domātu, ka Dieva mīlestība ir atdzisusi. Bet vai tā ir?
13 Tāpat kā Pāvils, kas citēja 44. psalma 23. pantu, mēs esam pētījuši rakstītos Dieva vārdus. Mēs saprotam, ka nelaimes ar mums, Dieva ”avīm”, notiek viņa vārda dēļ. Notiekošais ir saistīts ar Dieva vārda svētīšanu un viņa visaugstākās varas attaisnošanu. Dievs pieļauj pārbaudījumus tieši šo svarīgo jautājumu dēļ, nevis tāpēc, ka viņš mūs vairs nemīlētu. Lai kādā nepatīkamā situācijā mēs būtu nonākuši, mēs varam būt pārliecināti, ka Dieva mīlestība pret savu tautu, arī pret katru no mums, nav mainījusies. Ja paliekam uzticīgi Dievam, tad katra šķietama sakāve galu galā pārvērtīsies par uzvaru. Pārliecība par Dieva nebeidzamo mīlestību mūs stiprina un uztur.
14. Kāpēc Pāvils bija pārliecināts par Dieva mīlestību, kaut arī kristiešu dzīvē var būt grūtības?
14 Izlasiet Romiešiem 8:38, 39. Kas Pāvilu pārliecināja, ka kristiešus nekas nevar šķirt no Dieva mīlestības? Nav šaubu, ka tas, ko Pāvils pats bija pieredzējis kalpošanā, stiprināja viņa pārliecību, ka grūtības neietekmē Dieva mīlestību pret mums. (2. Korintiešiem 11:23—27; Filipiešiem 4:13.) Turklāt Pāvils zināja, kāds ir Jehovas mūžīgais nodoms un kā Jehova pagātnē ir izturējies pret savu tautu. Pat nāve nav stiprāka par Dieva mīlestību pret tiem, kas viņam uzticīgi kalpo. Uzticīgi cilvēki, kas nomirst, joprojām ir dzīvi Dieva pilnīgajā atmiņā, un noteiktā laikā viņš tos piecels no nāves. (Lūkas 20:37, 38; 1. Korintiešiem 15:22—26.)
15., 16. Miniet kaut ko no tā, kas nevar piespiest Dievu pārstāt mīlēt savus uzticīgos kalpus!
15 Lai kāda nelaime mūs piemeklētu — negadījums ar smagām sekām, neārstējama slimība vai materiāli zaudējumi —, nekas nevar iznīcināt Dieva mīlestību pret savu tautu. Vareni eņģeļi, piemēram, nepaklausīgais eņģelis, kas kļuva par Sātanu, nespēj panākt, lai Jehova pārstātu mīlēt savus uzticamos kalpus. (Ījaba 2:3.) Varas iestādes var aizliegt Dieva kalpu darbību, ieslodzīt viņus cietumā, netaisnīgi pret viņiem izturēties un pasludināt viņus par persona non grata. (1. Korintiešiem 4:13.) Nepamatotais naids, ar kādu pret mums izturas tautas, var pamudināt cilvēkus nostāties pret mums, bet tas nekad neliks Visuma Augstākajam valdniekam mūs pamest.
16 Kristiešiem nav jābaidās, ka tas, ko Pāvils nosauca par ”tagadni”, — notikumi, apstākļi un situācijas pašreizējā sistēmā — vai ”nākotne” varētu iznīcināt Dieva sirsnīgās jūtas pret savu tautu. Kaut gan varas, kas ir uz zemes un debesīs, karo pret mums, Dieva uzticamā mīlestība mūs atbalsta. Dieva mīlestību nespēj izdzēst ”ne augstumi, ne dziļumi”, uzsver Pāvils. Nekas tāds, kas varētu mūs nomākt, un nekas tāds, kas tiecas valdīt pār mums, nevar mūs šķirt no Dieva mīlestības; arī neviena cita radīta lieta nespēj izpostīt Radītāja attiecības ar saviem uzticīgajiem kalpiem. Dieva mīlestība nekad nebeidzas — tā ir mūžīga. (1. Korintiešiem 13:8.)
Vienmēr augstu vērtējiet Dieva žēlastību
17. a) Kāpēc iespēja izjust Dieva mīlestību ir ”labāka par dzīvību”? b) Kā mēs varam apliecināt, ka augstu vērtējam Dieva žēlastību?
17 Cik svarīga jums ir Dieva mīlestība? Vai jūs jūtaties tāpat kā Dāvids, kas rakstīja: ”Tava žēlastība ir labāka par dzīvību. Manas lūpas lai Tevi slavē. Tā es Tevi teikšu visu mūžu, Tavā vārdā pacelšu savas rokas.”? (Psalms 63:4, 5.) Vai dzīve šajā pasaulē var piedāvāt kaut ko tādu, kas būtu labāks par iespēju izjust Dieva mīlestību un uzticamo draudzību? Piemēram, vai tiekšanās pēc ienesīgas karjeras ir labāka nekā sirdsmiers un laime, ko dod ciešas attiecības ar Dievu? (Lūkas 12:15.) Reizēm kristiešiem ir bijis jāizvēlas — atteikties no Jehovas vai mirt. Tā notika ar daudziem Jehovas lieciniekiem nacistu koncentrācijas nometnēs Otrā pasaules kara laikā. Mūsu kristīgie brāļi ar ļoti retiem izņēmumiem nolēma palikt Dieva mīlestībā, būdami gatavi mirt, ja tas būtu nepieciešams. Tie, kas uzticīgi paliek Dieva mīlestībā, var būt pārliecināti, ka viņš tiem piešķirs mūžīgu nākotni — kaut ko tādu, ko pasaule nespēj dot. (Marka 8:34—36.) Bet runa ir par kaut ko vairāk nekā tikai mūžīga dzīve.
18. Kāpēc mūžīga dzīve būs patīkama?
18 Nav iespējams mūžīgi dzīvot bez Jehovas, bet pamēģiniet iedomāties, kāds būtu ļoti ilgs mūžs bez Radītāja. Dzīve būtu tukša, tai nebūtu patiesas jēgas. Pašreizējās pēdējās dienās Jehova savai tautai ir uzticējis interesantu darbu. Mēs varam paļauties, ka arī tad, kad Jehova, kas īsteno visus savus nodomus, piešķirs cilvēkiem mūžīgu dzīvi, tajā būs daudz aizraujoša un vērtīga, ko mācīties un darīt. (Salamans Mācītājs 3:11.) Tomēr, lai cik plašas zināšanas mēs apgūsim gadu tūkstošu gaitā, mēs nekad visā pilnībā neaptversim ”Dieva bagātības, gudrības un atziņas dziļumu”. (Romiešiem 11:33.)
Tēvs jūs mīl
19. Kā Jēzus Kristus neilgi pirms šķiršanās no mācekļiem tos uzmundrināja?
19 Mūsu ēras 33. gada 14. nīsanā, pēdējo vakaru būdams kopā ar saviem 11 uzticīgajiem apustuļiem, Jēzus viņiem teica daudz kā tāda, kas varēja viņus stiprināt gaidāmo notikumu laikā. Visi šie apustuļi bija pastāvējuši pie Jēzus viņa pārbaudījumos un personīgi izjutuši viņa mīlestību. (Lūkas 22:28, 30; Jāņa 1:16; 13:1.) Tad Jēzus viņiem apliecināja: ”Pats Tēvs jūs mīl.” (Jāņa 16:27.) Šie vārdi noteikti palīdzēja mācekļiem saprast, cik maigas ir debesu Tēva jūtas pret viņiem.
20. Kādai jābūt mūsu apņēmībai, un par ko mēs varam būt pārliecināti?
20 Daudzi kristieši, kas dzīvo mūsdienās, uzticīgi kalpo Jehovam jau gadu desmitiem ilgi. Nav šaubu, ka pirms ļaunās sistēmas gala ir gaidāmi vēl daudzi pārbaudījumi. Nekad nepieļaujiet, ka pārbaudījumi un nelaimes jums liktu šaubīties par Dieva uzticamo mīlestību pret jums. Jehova jūs mīl — šo domu nav iespējams uzsvērt par daudz. (Jēkaba 5:11.) Centīsimies visi arī turpmāk darīt to, kas ir atkarīgs no mums, un uzticīgi paklausīsim Dieva pavēlēm. (Jāņa 15:8—10.) Izmantosim katru iespēju slavēt viņa vārdu. Stiprināsim savu apņēmību tuvoties Jehovam lūgšanās un studēt viņa Rakstus. Ja visiem spēkiem centīsimies iepriecināt Jehovu, tad, lai kas notiktu mūsu dzīvē, mēs saglabāsim mieru un būsim pilnīgi pārliecināti par viņa uzticamo mīlestību. (2. Pētera 3:14.)
Kā jūs atbildētu?
• Kāda mīlestība mums it īpaši vajadzīga, lai saglabātu savu garīgo un emocionālo līdzsvaru?
• Kas nekādā ziņā nevar piespiest Jehovu pārstāt mīlēt savus kalpus?
• Kāpēc iespēja izjust Jehovas mīlestību ir ”labāka par dzīvību”?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 13. lpp.]
Ja šķiet, ka mūs kaut kas šķir no Dieva mīlestības, mēs varam censties labot šo situāciju
[Attēls 15. lpp.]
Pāvils saprata, kāpēc viņš tiek vajāts