Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kas var radīt laimīgu pasauli

Kas var radīt laimīgu pasauli

Kas var radīt laimīgu pasauli

”VISSPĒCĪGĀKĀ personība ne tikai šajos divos gadu tūkstošos, bet visā cilvēces vēsturē ir bijis Jēzus no Nācaretes,” bija teikts žurnālā Time. Kad Jēzus dzīvoja uz zemes, tūkstošiem godprātīgu cilvēku ievēroja gan viņa personības spēku, gan to, kā viņš rūpējās par citiem. Tāpēc nav jābrīnās, ka ļaudis gribēja iecelt Jēzu par ķēniņu. (Jāņa 6:10, 14, 15.) Bet, kā jau minēts iepriekšējā rakstā, Jēzus atteicās iesaistīties politikā.

JĒZUS tā rīkojās vismaz trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, viņš ņēma vērā sava Tēva viedokli par cilvēku pašnoteikšanās izpausmēm, arī cilvēku valdīšanas formām. Otrkārt, Jēzus apzinājās, ka pastāv vareni, neredzami spēki, kas negatīvi ietekmē visus cilvēku centienus izveidot labu pārvaldes sistēmu. Treškārt, viņš zināja, ka Dievam ir nodoms nodibināt debesu valdību, kas valdīs pār visu zemi. Pētot šos trīs iemeslus sīkāk, noskaidrosim, kāpēc cilvēku mēģinājumi padarīt pasauli labāku nav bijuši veiksmīgi, un uzzināsim, kas to sekmīgi izdarīs.

Vai cilvēki spēj valdīt paši pār sevi?

Kad Dievs radīja cilvēkus, viņš tiem deva varu pār dzīvniekiem. (1. Mozus 1:26.) Bet paši cilvēki bija pakļauti Dieva augstākajai varai. Pirmajam vīrietim un sievietei bija jāapliecina sava pakļāvība Dievam ar to, ka viņi paklausītu norādījumam neēst augļus no viena konkrēta koka — ”laba un ļauna atzīšanas koka”. (1. Mozus 2:17.) Diemžēl Ādams un Ieva izmantoja savu gribas brīvību nesaprātīgi un nepaklausīja Dievam. Paņemdami aizliegto augli, viņi ne tikai izdarīja zādzību, bet arī sacēlās pret Dieva augstāko varu. The New Jerusalem Bible zemsvītras piezīmē 1. Mozus grāmatas 2. nodaļas 17. pantam ir teikts, ka Ādams un Ieva pretendēja ”uz pilnīgu morālu neatkarību, ar kuru cilvēks atsakās atzīt savu radītas būtnes stāvokli.. Sākotnējais grēks bija uzbrukums Dieva suverenitātei.”

Tā kā bija radušies nopietni morālas dabas jautājumi, Dievs ļāva Ādamam, Ievai un viņu pēcnācējiem pašiem izvēlēties savu ceļu dzīvē, un viņi paši sāka noteikt, kas ir labs un kas — ļauns. (Psalms 147:19, 20; Romiešiem 2:14.) Būtībā tad sākās cilvēku eksperiments ar pašnoteikšanos. Vai tas ir bijis veiksmīgs? Tagad, kad ir pagājuši vairāki tūkstoši gadu, uz šo jautājumu var atbildēt noliedzoši. Salamana Mācītāja grāmatas 8. nodaļas 9. pantā ir teikts: ”Cilvēks pavēl pār cilvēku — viņam par ļaunu!” (Pulcētājs, U. Bērziņa tulkojums.) Cilvēku neveiksmīgie centieni valdīt pašiem pār sevi apstiprina to, cik patiesi ir vārdi, kas lasāmi Jeremijas grāmatas 10. nodaļas 23. pantā: ”Es zinu, Kungs, ka cilvēka liktenis nestāv viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar pats droši noteikt savu ceļu.” Vēsture ir pierādījusi, ka cilvēki bez Radītāja palīdzības nespēj sekmīgi valdīt.

Jēzus pilnībā piekrita šai domai. Neatkarība no Dieva viņam bija absolūti nepieņemama. ”Es neko nedaru no sevis,” viņš teica. ”Kas viņam [Dievam] labpatīk, to es daru vienmēr.” (Jāņa 4:34; 8:28, 29.) Tā kā Dievs Jēzu nebija pilnvarojis ļaut, lai cilvēki viņu ieceļ par ķēniņu, Jēzus pat nepieļāva šādu domu. Tomēr tas nenozīmē, ka viņš negribēja palīdzēt citiem cilvēkiem. Jēzus darīja visu, kas bija viņa spēkos, lai cilvēki varētu iegūt vislielāko laimi jau tad un arī nākotnē. Viņš pat atdeva savu dzīvību cilvēces labā. (Mateja 5:3—11; 7:24—27; Jāņa 3:16.) Bet Jēzus zināja, ka ”katrai lietai ir savs nolikts laiks”, un tas attiecas arī uz laiku, kad Dievs apstiprinās savu augstāko varu pār cilvēci. (Salamans Mācītājs 3:1; Mateja 24:14, 21, 22, 36—39.) Taču atcerieties, ka Ēdenē pirmie cilvēki pakļāvās ļaunas garīgas būtnes gribai, kura runāja ar čūskas starpniecību. Te mēs nonākam pie otrā iemesla, kāpēc Jēzus neiesaistījās politikā.

Pasaules neredzamais valdnieks

Bībelē stāstīts, ka Sātans piedāvāja Jēzum ”visas pasaules valstis un viņu godību”, ja Jēzus viņu vienu reizi pielūgtu. (Mateja 4:8—10.) Var teikt, ka Jēzum tika piedāvāta vara pār pasauli, taču saskaņā ar Sātana izvirzītajiem noteikumiem. Jēzus nepadevās šim kārdinājumam. Bet vai tas bija īsts kārdinājums? Vai Sātans tiešām varēja Jēzum to visu piedāvāt? Jā, varēja — arī pats Jēzus nosauca Sātanu par ”pasaules valdnieku”, bet apustulis Pāvils viņu raksturoja kā ”šās pasaules dievu”. (Jāņa 14:30; 2. Korintiešiem 4:4; Efeziešiem 6:12.)

Protams, Jēzus zināja, ka Sātanam nepavisam nerūp cilvēku labklājība. Viņš teica, ka Sātans ir ”slepkava”, kā arī ”melu un visa nepatiesā tēvs”. (Jāņa 8:44, The Amplified Bible.) Pasaule, pār ko valda šāds ļauns gars, nekādā ziņā nevar būt laimīga. (1. Jāņa 5:19.) Taču Sātans nesaglabās savu varu mūžīgi. Jēzus, kas tagad ir varena garīga būtne, drīz gāzīs Sātanu un pilnībā likvidēs viņa ietekmi. (Ebrejiem 2:14; Atklāsmes 20:1—3.)

Arī pats Sātans zina, ka viņa valdīšana pār pasauli strauji tuvojas beigām. Tāpēc viņš izmisīgi pūlas panākt, lai cilvēki kļūtu nelabojami ļauni, tāpat kā viņš to darīja pirms Noas laika plūdiem. (1. Mozus 6:1—5; Jūdas 6.) ”Vai zemei un jūŗai!” teikts Atklāsmes grāmatas 12. nodaļas 12. pantā, ”jo velns nonācis pie jums lielās dusmās, zinādams, ka tam maz laika atlicis.” Bībeles pravietojumi un notikumi pasaulē liecina, ka patlaban šis īsais laiks tuvojas nobeigumam. (2. Timotejam 3:1—5.) Pavisam drīz ir gaidāms atvieglojums.

Valdība, kas padarīs dzīvi laimīgu

Trešais iemesls, kāpēc Jēzus neiesaistījās politikā, ir tas, ka viņš zināja par Dieva nodomu noteiktā laikā nodibināt debesu valdību, kas valdīs pār zemi. Bībelē šī valdība ir saukta par Dieva Valstību, un tā bija galvenā Jēzus mācības tēma. (Lūkas 4:43; Atklāsmes 11:15.) Jēzus mācīja savus sekotājus lūgt, lai šī Valstība nāk, jo tikai tās valdīšanas laikā Dieva ”prāts notiks kā debesīs, tā arī virs zemes”. (Mateja 6:9, 10.) Bet varētu jautāt: ja jau Valstība valdīs pār visu zemi, kas tad notiks ar cilvēku izveidotajām valdībām?

Atbilde ir lasāma Daniēla grāmatas 2. nodaļas 44. pantā: ”Šo ķēniņu [kas valda pašreizējās sistēmas beigās] laikā debesu Dievs cels valsti, kuŗa pastāvēs nesagŗauta mūžīgi, un kuŗas vara nepāries ne uz vienu citu tautu. Tā satrieks un iznīcinās citas [t.i., cilvēku veidotās] valstis, bet pati pastāvēs mūžīgi.” Kāpēc Dieva Valstība ”satrieks” pārvaldes sistēmas, kas pastāv uz zemes? Tāpēc, ka to darbību joprojām nosaka pret Dievu vērstais pašnoteikšanās gars, ko Sātans centās veicināt Ēdenes dārzā. Tie, kuru rīcībā izpaužas šis gars, ne tikai kaitē cilvēces interesēm, bet arī nostājas uz ceļa, kura iznākums būs konflikts ar Radītāju. (Psalms 2:6—12; Atklāsmes 16:14, 16.) Tāpēc mums jāuzdod sev jautājums: vai es esmu par Dieva valdīšanu vai pret to?

Kādu varu jūs atbalstīsiet?

Lai palīdzētu cilvēkiem pieņemt pārdomātu lēmumu jautājumā par varu, Jēzus uzdeva saviem mācekļiem sludināt labo vēsti par Valstību ”visā pasaulē par liecību visām tautām”, pirms ir pienācis pašreizējās sistēmas gals. (Mateja 24:14.) Kas mūsdienās ir pazīstami visā pasaulē ar to, ka sludina Dieva Valstību? Tie ir Jehovas liecinieki. Uz šī žurnāla vāka jau ilgu laiku ir lasāmi vārdi ”Sludina Jehovas Ķēniņvalsti”. Pašreiz aptuveni seši miljoni liecinieku vairāk nekā 230 zemēs palīdz cilvēkiem iegūt precīzas zināšanas par šo Ķēniņvalsti jeb Valstību. *

Kas labs gaida Valstības pavalstniekus

Jēzus vienmēr rīkojās saskaņā ar Dieva gribu. Viņš nevis mēģināja darboties neatkarīgi un ar politiskām metodēm atbalstīt vai uzlabot pastāvošo sistēmu, bet visādi aizstāvēja Dieva Valstības intereses, jo tikai Valstība var novērst pasaules nelaimes. Par savu uzticību Jēzus tika atalgots ar augstu stāvokli debesīs — viņš pats kļuva par Valstības Ķēniņu. Cik brīnišķīga balva par paklausību Dievam! (Daniēla 7:13, 14.)

Miljoniem cilvēku, kas mūsdienās tāpat kā Jēzus ierāda Dieva Valstībai galveno vietu dzīvē un pakļaujas Dieva gribai, arī saņems brīnišķīgu balvu — iespēju būt Dieva Valstības pavalstniekiem uz zemes. (Mateja 6:33.) Valstības valdīšanas laikā viņi pamazām sasniegs cilvēku pilnības stāvokli un iegūs perspektīvu dzīvot mūžīgi. (Atklāsmes 21:3, 4.) 1. Jāņa vēstules 2. nodaļas 17. pantā ir rakstīts: ”Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” Sātans un viņa sekotāji vairs nevienam netraucēs, visa zemeslode būs pārveidota par paradīzi, kurā nebūs nacionālisma, korumpētu komerciālo sistēmu un viltus reliģijas, un iespēja mūžīgi dzīvot šādos apstākļos sagādās cilvēkiem neizsakāmu prieku. (Psalms 37:29; 72:16.)

Jā, tikai Dieva Valstība var radīt patiesi laimīgu pasauli, un vēsts par to pamatoti ir nosaukta par labo vēsti. Ja jūs vēl neesat to izdarījis, tad nākamo reizi, kad pie jums atnāks Jehovas liecinieki, noteikti uzklausiet šo labo vēsti!

[Zemsvītras piezīme]

^ 16. rk. Atbalstot Dieva Valstību, Jehovas liecinieki neiesaistās politikā un nekūda uz sacelšanos pret valdībām pat tajās zemēs, kur viņu darbība ir aizliegta vai kur viņi tiek vajāti. (Titam 3:1.) Jehovas liecinieku darbības metodes ir miermīlīgas, garīgas un nepolitiskas — šajā ziņā viņi cenšas līdzināties Jēzum un Jēzus pirmā gadsimta mācekļiem. Liecinieki pūlas palīdzēt pozitīvi noskaņotiem cilvēkiem pieņemt tādas bībeliskas vērtības kā mīlestība ģimenes locekļu starpā, godīgums, tikumība un augstas ētikas normas darbā. Galvenokārt viņi māca cilvēkiem ievērot Bībeles principus un paskaidro, ka vienīgi Dieva Valstība spēj atrisināt cilvēces problēmas.

[Attēli 5. lpp.]

Vēsture pierāda, ka cilvēki nespēj sekmīgi valdīt bez Dieva palīdzības

[Attēls 5. lpp.]

Tā kā Sātans valda pār pašreizējo sistēmu, viņš varēja piedāvāt Jēzum ”visas pasaules valstis”

[Attēli 7. lpp.]

Jēzus mācīja, ka Dieva Valstības laikā pasaulē valdīs brīnišķīgi apstākļi