Lasītāju jautājumi

Kā bija novietotas derības šķirsta kārtis, ja tās bija redzamas no svētās vietas, kā par to stāstīts 1. Ķēniņu grāmatas 8. nodaļas 8. pantā?

Kad Jehova Mozum deva norādījumus, kā tuksnesī ierīkot saiešanas telti, visbūtiskākā detaļa tās iekārtojumā bija derības šķirsts. Šajā četrstūrainajā, ar zeltu pārklātajā lādē tika glabātas akmens plāksnes, kurās bija iegravēti desmit baušļi, un citi priekšmeti. Šķirsts bija novietots iekšējā nodalījumā, ko sauca par vissvētāko vietu. Uz šķirsta vāka atradās divi zelta ķerubi ar izplestiem spārniem. Lai šķirstu varētu pārnēsāt ar apzeltīta akācijas koka kārtīm, abās tā pusēs bija gredzeni. Šīs kārtis, saprotams, bija izbāztas cauri gredzeniem un stiepās paralēli šķirstam. Tā kā saiešanas telts ieeja bija vērsta uz austrumiem, derības šķirsta kārtis vissvētākajā vietā bija vērstas no ziemeļiem uz dienvidiem. Vēlāk Salamana laikā celtajā templī šķirsta novietojums bija tieši tāds pats. (2. Mozus 25:10—22; 37:4—9; 40:17—21.) *

Svēto vietu (priekšējo telpu) no vissvētākās atdalīja priekškars. No svētās vietas priesteri nevarēja ieskatīties vissvētākajā vietā un redzēt šķirstu, kur Dievs apliecināja savu klātbūtni. (Ebrejiem 9:1—7.) Tāpēc var radīt neizpratni vārdi no 1. Ķēniņu 8:8: ”Nesamās kārtis atkal bija tik gaŗas, ka kāršu gali bija redzami svētnīcā, bet tikai no pašas svētnīcas, jo no āra tās nebija redzamas.” Par to pašu ir runāts 2. Laiku 5:9. Kā gan kāds varēja redzēt šīs kārtis no svētās vietas?

Daži uzskata, ka nesamās kārtis skāra priekškaru, veidojot no ārpuses redzamus izciļņus. Tomēr, ja šīs kārtis stiepās no ziemeļiem uz dienvidiem, tas tā nevarēja būt, jo priekškars bija uzkārts paralēli kāršu novietojumam. (4. Mozus 3:38.) Pastāv ticamāks izskaidrojums. Šīs kārtis varēja saskatīt, ja starp tempļa sienu un priekškaru palika neliela sprauga, vai arī kārtis varēja ieraudzīt, kad augstais priesteris gāja iekšā vissvētākajā vietā. Priekškars aizsedza acīm pašu šķirstu, bet kārtis, kas bija par to garākas, varēja būt pamanāmas pa šo spraugu. Kaut gan šis izskaidrojums ir ticams, mēs nevaram apgalvot, ka bija tieši tā.

Kā redzams, pastāv ļoti daudz nianšu, par kurām mēs vēl varēsim uzzināt. Vēstulē ebrejiem apustulis Pāvils pieminēja dažus šādus faktus un pēc tam atzīmēja: ”Par tiem tagad nav jārunā atsevišķi.” (Ebrejiem 9:5.) Mums būs vienreizēja iespēja par to uzzināt laikā, kad tiks celti augšā no mirušajiem tādi uzticīgi vīrieši kā Mozus, Ārons, Becaleēls un citi, kas pārzināja saiešanas telts nozīmi un iekārtojumu. (2. Mozus 36:1.)

[Zemsvītras piezīme]