Vai pasauli var padarīt labāku?

”Politika nespēj atjaunot sabiedrības pamatus. Tās rīcībā nav līdzekļu, kā atkal iedzīvināt tradicionālās morālās vērtības. Pat vislabākās politiskās metodes nespēj piešķirt agrāko saturu attiecībām starp vīrieti un sievieti un laulībai, likt tēviem izjust atbildību par saviem bērniem, atmodināt cilvēkos sašutuma un kauna jūtas.. Lielāko daļu morālo problēmu, ar kurām mēs saskaramies, nav iespējams atrisināt ar likumu palīdzību.”

VAI jūs nepiekrītat šiem vārdiem, ko ir sacījis kāds bijušais ASV valdības darbinieks? Un, ja piekrītat, tad kā jums šķiet — kā varētu atrisināt daudzās mūsdienās pastāvošās problēmas, kuru cēlonis ir alkatība, mīlestības trūkums ģimenē, netikumība, nezināšana un citi faktori, kas kaitīgi ietekmē sabiedrības struktūru? Daudzi cilvēki uzskata, ka izejas no šīs situācijas vispār nav, un vienkārši cenšas izmantot tās iespējas, ko dzīve viņiem piedāvā. Citi cer, ka reiz parādīsies spožs harismātisks līderis, varbūt reliģisks līderis, kas norādīs pareizo ceļu.

Jau pirms diviem tūkstošiem gadu cilvēki gribēja iecelt Jēzu Kristu par savu ķēniņu, jo saprata, ka viņu ir sūtījis Dievs un ka viņš būtu vislabākais valdnieks. Taču Jēzus, pamanījis cilvēku nodomus, ātri devās projām. (Jāņa 6:14, 15.) ”Mana valstība nav no šīs pasaules,” viņš vēlāk sacīja romiešu pārvaldniekam. (Jāņa 18:36.) Bet mūsdienās maz cilvēku ieņem tādu nostāju kā Jēzus, un tas attiecas arī uz reliģiskajiem vadītājiem, kas sevi dēvē par viņa sekotājiem. Viņu starpā ir bijuši tādi, kas ir centušies padarīt pasauli labāku, vai nu mēģinot ietekmēt valdošās aprindas, vai paši ieņemot politiskus amatus. Par to var pārliecināties, atceroties pagājušā gadsimta 60. un 70. gadus.

Reliģiska rakstura mēģinājumi uzlabot pasauli

60. gadu beigās vairāki teologi Latīņamerikas zemēs sāka cīņu par trūcīgo un apspiesto ļaužu tiesībām. Šai nolūkā viņi izveidoja atbrīvošanas teoloģiju, kurā Kristus tika interpretēts kā glābējs ne tikai bībeliskā nozīmē, bet arī politiskā un ekonomiskā ziņā. Savukārt ASV vairāki reliģiskie vadītāji, kas bija dziļi noraizējušies par morālo vērtību pagrimumu, nodibināja organizāciju ar nosaukumu ”Morālais vairākums”. Tās mērķis bija panākt tādu cilvēku ievēlēšanu politiskos amatos, kuri likumdošanas ceļā varētu aizstāvēt ģimenes pamatus. Arī daudzās musulmaņu zemēs ir izveidojušās grupas, kas mēģina darīt galu morālajai lejupslīdei, mudinot cilvēkus stingrāk ievērot Korānā teikto.

Bet vai šādi centieni ir padarījuši pasauli labāku? Fakti liecina par to, ka morālās vērtības joprojām pazeminās un plaisa starp bagātajiem un trūcīgajiem turpina paplašināties, arī tajās valstīs, kur liela ietekme bija atbrīvošanas teoloģijai.

 Tā kā ”Morālais vairākums” ASV nespēja sasniegt izvirzītos mērķus, 1989. gadā šīs organizācijas dibinātājs Džerijs Folvels paziņoja par tās likvidēšanu. Vietā ir nākušas citas organizācijas, taču Pols Veiričs, kas ieviesa terminu ”morālais vairākums”, žurnālā Christianity Today rakstīja: ”Pat tad, kad mēs gūstam politiskas uzvaras, šīs uzvaras nepārvēršas tādā politikā, kādu mēs uzskatām par svarīgu.” Viņš atzina: ”Kultūra pamazām kļūst par izgāztuvi. Visapkārt ir vērojams grandioza mēroga kultūras vērtību sabrukums, tik liels sabrukums, ka politika tur vienkārši neko nevar padarīt.”

Žurnālists un rakstnieks Kals Tomass paskaidroja, ko viņš uzskata par galveno trūkumu centienos uzlabot sabiedrību ar politiskām metodēm: ”Patiesas izmaiņas nodrošina tas, kas notiek cilvēku sirdī, nevis vēlēšanu rezultāti, jo mūsu galvenās problēmas ir nevis ekonomiskas un politiskas, bet morālas un garīgas.”

Bet kā lai atrisina morālas un garīgas problēmas pasaulē, kurā nav absolūtu vērtību, kurā cilvēki paši lemj, kas ir labs un kas — ļauns? Kas var padarīt pasauli labāku, ja reiz to nespēj ietekmīgi cilvēki ar vislabākajiem nodomiem — ne reliģiskie vadītāji, ne kāds cits? Kā redzēsim nākamajā rakstā, atrisinājums tomēr pastāv. Tas ir cieši saistīts ar Jēzus vārdiem par to, ka viņa Valstība nav no šīs pasaules.

 [Norādes par attēlu autortiesībām 2. lpp.]

UZ VĀKA: netīrs ūdens: WHO/UNICEF photo; zemeslode: Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.

[Norādes par attēlu autortiesībām 3. lpp.]

Bērni: UN photo; zemeslode: Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.