Jehova ir pacietīgs Dievs

”Kungs, apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā.” (2. MOZUS 34:6)

1., 2. a) Kas senatnē izjuta Jehovas pacietību? b) Kas ir pacietība?

CILVĒKI, kas dzīvoja Noas laikā, izraēlieši, kas kopā ar Mozu klejoja tuksnesī, ebreji, kas bija Jēzus laikabiedri, — viņi visi, kaut arī dzīvoja ļoti dažādos apstākļos, izjuta vienu un to pašu brīnišķīgo Jehovas īpašību, pacietību. Starp šiem cilvēkiem bija tādi, kas palika dzīvi tikai tāpēc, ka Jehova bija pacietīgs. Arī mums Jehovas pacietība var dot dzīvību.

² Kas ir pacietība? Kādos gadījumos Jehova ir pacietīgs, un kāpēc viņš izrāda šo īpašību? Pacietība ir spēja izturēt nelabvēlīgos apstākļos, paciest kaitinošu izturēšanos, tā ir spēja saglabāt cerību, ka sabojātas attiecības uzlabosies. Pacietībai ir noteikts mērķis: palīdzēt tam, kas ir izraisījis nepatīkamo situāciju. Tomēr būt pacietīgam nenozīmē iecietīgi izturēties pret ļaunumu. Kad pacietības mērķis ir sasniegts vai kad vairs nav jēgas samierināties ar kādu situāciju, pacietībai pienāk gals.

3. Kāds ir bijis Jehovas pacietības mērķis, un kad tā būs izsmelta?

³ Arī cilvēki var būt pacietīgi, taču visspilgtāk šī īpašība izpaužas Jehovas rīcībā. Kopš tā laika, kad grēks sabojāja attiecības starp Jehovu un viņa radītajiem cilvēkiem, Radītājs ir bijis pacietīgs un ir parūpējies par to, lai cilvēkiem, kas nožēlo grēkus, būtu iespēja uzlabot savas attiecības ar viņu. (2. Pētera 3:9; 1. Jāņa 4:10.) Bet, kad Dieva pacietības mērķis būs sasniegts, viņš vērsīsies pret tiem, kas tīšuprāt grēko, un iznīcinās pašreizējo ļauno sistēmu. (2. Pētera 3:7.)

Pacietība ir saskaņā ar Dieva galvenajām īpašībām

4. a) Kā Ebreju rakstos ir izteikts pacietības jēdziens? (Skat. arī zemsvītras piezīmi.) b) Ko par Jehovu raksta pravietis Nahums, un ko no tā var uzzināt par Jehovas pacietību?

⁴ Ebreju rakstos pacietības jēdziens ir izteikts ar diviem senebreju valodas vārdiem, kas burtiski nozīmē ’nāšu garums’ un latviešu valodas Bībelē parasti tulkoti ”pacietīgs”, ”lēns dusmās”, ”lēnprātīgs dusmās” vai tamlīdzīgi. * Runādams par Dieva pacietību, pravietis Nahums teica: ”Tas Kungs ir lēnprātīgs dusmās, taču varens spēkā, un nesodītu Dievs neatstās nevienu.” (Nahuma 1:3.) Tātad Jehovas pacietība nav vājuma pazīme, un tai ir savas robežas. Tas, ka visvarenais Dievs vienlaikus ir lēnprātīgs dusmās un varens spēkā, palīdz saprast, ka viņa pacietība ir iespējama apzinātas savaldības dēļ. Viņš spēj sodīt tos, kas rīkojas nepareizi, bet ar nolūku nedara to uzreiz, lai dotu viņiem iespēju mainīties. (Ecēhiēla 18:31, 32.) Tāpēc Jehovas pacietību var nosaukt par mīlestības izpausmi, un tā liecina par gudrību varas izmantošanā.

5. Kāpēc var teikt, ka Jehovas pacietība ir saskaņā ar viņa taisnīgumu?

⁵ Jehovas pacietība ir saskaņā arī ar viņa  taisnīgumu. Mozum viņš teica, ka ir ”apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā”. (2. Mozus 34:6.) Vēlāk Mozus cildināja Jehovu dziesmā: ”Visi Viņa ceļi ir pareizi un patiesi; Dievs ir uzticams un bez viltus, Viņš ir taisns un patiess.” (5. Mozus 32:4.) Jehovas žēlsirdība, pacietība, taisnīgums un patiesīgums ir saskanīgas īpašības, kas papildina cita citu.

Jehovas pacietība pirms plūdiem

6. Kā Jehovas lielā pacietība ir izpaudusies viņa attieksmē pret Ādama un Ievas pēcnācējiem?

⁶ Ēdenes dārzā saceldamies pret savu mīlošo Radītāju Jehovu, Ādams un Ieva uz visiem laikiem sagrāva attiecības ar viņu. (1. Mozus 3:8—13, 23, 24.) Tas ietekmēja viņu pēcnācējus, kas mantoja grēku, nepilnību un nāvi. (Romiešiem 5:17—19.) Lai gan abi pirmie cilvēki bija tīšuprāt grēkojuši, Jehova viņiem ļāva radīt bērnus. Vēlāk Jehova ar mīlestību parūpējās, lai Ādama un Ievas pēcnācēji varētu atgūt labas attiecības ar viņu. (Jāņa 3:16, 36.) Apustulis Pāvils to paskaidroja: ”Dievs savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki. Jo vairāk tagad, taisnoti ar viņa asinīm, caur viņu tiksim izglābti no dusmības. Jo, ja mēs, kas bijām naidā ar Dievu, tikām salīdzināti ar viņu viņa Dēla nāvē, cik daudz vairāk, salīdzināti būdami, tiksim izglābti viņa dzīvībā!” (Romiešiem 5:8—10.)

7. Kā Jehova apliecināja savu pacietību pirms plūdiem, un kāpēc toreizējās cilvēku paaudzes iznīcināšana bija pilnīgi taisnīga?

⁷ Jehovas pacietība izpaudās Noas laikā. Vairāk nekā simt gadu pirms plūdiem ”Dievs redzēja pasauli izvirtušu esam, jo visa radība bija samaitājusi savu dzīves ceļu zemes virsū”. (1. Mozus 6:12.) Tomēr kādu laiku Jehova bija pacietīgs ar cilvēkiem. Viņš sacīja: ”Manam Garam nebūs valdīt iekš cilvēkiem mūžīgi; maldīdamies tie ir miesa; un viņu dienas vēl būs simts un dividesmit gadi.” (1. Mozus 6:3, LB-26.) 120 gadi bija pietiekami ilgs laiks, lai dievbijīgais Noa izaudzinātu bērnus un, kad viņam tika darīts zināms Dieva lēmums, uzbūvētu šķirstu, un brīdinātu laikabiedrus par gaidāmajiem plūdiem. Apustulis Pēteris rakstīja: ”Dieva pacietība nogaidīja  Noas dienās, kad taisīja šķirstu, kuŗā izglābās nedaudzas, proti astoņas, dvēseles cauri ūdenim.” (1. Pētera 3:20.) Tiesa, cilvēki, kas nebija tuvi Noas radinieki, ”nenāca pie saprašanas” un neatsaucās uz viņa sludināšanu. (Mateja 24:38, 39.) Bet Noa būvēja šķirstu un, iespējams, vairākus desmitus gadu bija ”taisnības sludinātājs” — šādā veidā Jehova deva Noas laikabiedriem iespēju nožēlot savu varmācīgo rīcību un sākt pielūgt viņu. (2. Pētera 2:5; Ebrejiem 11:7.) Tas, ka šī ļaunā cilvēku paaudze galu galā tika iznīcināta, bija pilnīgi taisnīgi.

Īpaša pacietība attiecībās ar izraēliešiem

8. Kā Jehovas attiecībās ar izraēliešiem izpaudās pacietība?

⁸ Pret izraēliešiem Jehova bija pacietīgs daudz ilgāk nekā 120 gadus. Viņi bija Dieva izredzētā tauta vairāk nekā 1500 gadus, un gandrīz visu šo laiku viņi pārbaudīja Dieva pacietību līdz galējai robežai. Tikai dažas nedēļas pēc brīnumainās atbrīvošanas no Ēģiptes izraēlieši sāka pielūgt elku, izrādīdami klaju necieņu pret savu glābēju. (2. Mozus 32:4; Psalms 106:21.) Turpmākajos gados izraēlieši žēlojās par ēdienu, ko Jehova viņiem brīnumainā veidā sagādāja tuksnesī, kurnēja pret Mozu un Āronu, runāja pretī Jehovam, iesaistījās netiklībā ar pagānu sievietēm un pat pielūdza Baalu. (4. Mozus 11:4—6; 14:2—4; 21:5; 25:1—3; 1. Korintiešiem 10:6—11.) Jehovam bija visas tiesības iznīcināt savu tautu, tomēr viņš bija pacietīgs. (4. Mozus 14:11—21.)

9. Kā Jehova soģu laikā un monarhijas posmā apliecināja, ka viņš ir pacietīgs Dievs?

⁹ Soģu laikā izraēlieši vairākkārt pievērsās elkdievībai. Kad viņi tā rīkojās, Jehova nodeva viņus ienaidnieku varā, bet, kad viņi nožēloja savu rīcību un lūdza Jehovam palīdzību, viņš bija pacietīgs un iecēla soģus, lai tie atbrīvotu ļaudis. (Soģu 2:17, 18.) Ilgajā monarhijas posmā nebija daudz ķēniņu, kas kalpoja Jehovam ar nedalītu padevību, un pat tad, kad valdīja dievbijīgi ķēniņi, tauta bieži vien mēģināja apvienot patieso pielūgsmi ar viltus reliģiju. Jehova sūtīja praviešus, kas brīdināja cilvēkus nebūt neuzticīgiem, bet tauta parasti labprātāk uzklausīja liekulīgos priesterus un viltus praviešus. (Jeremijas 5:31; 25:4—7.) Izraēlieši vajāja Jehovas uzticīgos praviešus un dažus no tiem pat nogalināja. (2. Laiku 24:20, 21; Apustuļu darbi 7:51, 52.) Tomēr Jehova joprojām bija pacietīgs. (2. Laiku 36:15.)

Jehovas pacietība nav beigusies

10. Kad Jehovas pacietības mērs bija pilns?

¹⁰ Taču vēsture liecina, ka Dieva pacietībai ir savas robežas. 740. gadā p.m.ē. viņš ļāva asīriešiem iekarot desmit cilšu valsti Izraēlu un aizvest tās iedzīvotājus gūstā. (2. Ķēniņu 17:5, 6.) Nākamā gadsimta beigās  viņš pieļāva, ka babilonieši iebrūk divu cilšu valstī Jūdejā un izposta Jeruzalemi un tās templi. (2. Laiku 36:16—19.)

11. Kā Jehovas pacietība izpaudās pat tad, kad viņš izpildīja spriedumu?

¹¹ Tomēr pat tad, kad Jehova izpildīja spriedumu Izraēlai un Jūdejai, viņš nepārstāja būt pacietīgs. Ar pravieša Jeremijas starpniecību Jehova izteica pravietojumu par savas izredzētās tautas atjaunošanu: ”Kad septiņdesmit gadi Bābelē būs pilnīgi pagājuši, tad Es atkal par jums gādāšu un izpildīšu savu apsolījumu, ka Es jūs atvedīšu atpakaļ šinī vietā. Es būšu atrodams.. un Es jūs salasīšu kopā no visām tautām un no visām tām vietām, uz kurieni Es jūs izraidīju.” (Jeremijas 29:10, 14.)

12. Kāpēc ebreju atlikuma atgriešanās Jūdejā bija nepieciešama, lai vēlāk varētu ierasties Mesija?

¹² Izsūtīto ebreju atlikums patiešām atgriezās Jūdejā un atjaunoja Jehovas pielūgsmi no jauna uzceltajā templī Jeruzalemē. Piepildoties Jehovas nodomiem, šim atlikumam bija jākļūst kā ”tā Kunga rasai”, kas veldzē un sagādā pārticību. Atlikumam bija jābūt arī drosmīgam un stipram kā ”lauvam starp meža zvēriem”. (Mihas 5:6, 7.) Šis pēdējais izteiciens, iespējams, piepildījās Makabeju laikā, kad ebreji Makabeju dzimtas vadībā padzina savus ienaidniekus no Apsolītās zemes un atkal veltīja Jehovam templi, kas bija apgānīts. Līdz ar to gan zeme, gan templis bija saglabāti un citam uzticīgam cilvēku atlikumam pavērās iespēja sagaidīt Dieva Dēlu, kad tas ieradās kā svaidītais jeb Mesija. (Daniēla 9:25; Lūkas 1:13—17, 67—79; 3:15, 21, 22.)

13. Kāpēc var teikt, ka Jehova izturējās pret ebrejiem ar pacietību arī pēc tam, kad tie bija nogalinājuši viņa Dēlu?

¹³ Pat pēc tam, kad ebreji bija nogalinājuši viņa Dēlu, Jehova bija pacietīgs vēl trīsarpus gadus, kuru laikā tikai ebrejiem bija iespēja kļūt par Ābrahāma garīgā dzimuma daļu. (Daniēla 9:27, LB-26.) * Līdz mūsu ēras 36. gadam un arī pēc tam bija ebreji, kas atsaucās uz šo aicinājumu, tāpēc, kā vēlāk rakstīja Pāvils, ”ir palicis pāri mazs atlikums pēc Dieva žēlastības izvēles”. (Romiešiem 11:5.)

14. a) Kam kopš 36. gada tika piedāvāta iespēja pievienoties Ābrahāma garīgajam dzimumam? b) Kā Pāvils aprakstīja izjūtas, kādas viņā izraisīja tas, kā Jehova izraugās garīgā Izraēla locekļus?

¹⁴ 36. gadā iespēja pievienoties Ābrahāma garīgajam dzimumam pirmo reizi tika piedāvāta cilvēkiem, kas nebija ne ebreji, ne prozelīti. Visi, kas pieņēma šo aicinājumu, varēja izjust Jehovas žēlastību un pacietību. (Galatiešiem 3:26—29; Efeziešiem 2:4—7.) Apliecinādams dziļu pateicību par to, cik gudri un pārdomāti Jehova pauž  savu žēlsirdību un pacietību, kas viņam ļauj sapulcināt visus tos, kuri veidos garīgo Izraēlu, Pāvils izsaucās: ”Kāds Dieva bagātības, gudrības un atziņas dziļums! Cik neizprotamas viņa tiesas un cik neizdibināmi viņa ceļi!” (Romiešiem 11:25, 26, 33; Galatiešiem 6:15, 16.)

Jehova ir pacietīgs sava vārda dēļ

15. Kāds ir galvenais Dieva pacietības iemesls, un kāda jautājuma atrisināšanai bija vajadzīgs laiks?

¹⁵ Kādēļ Jehova ir pacietīgs? Galvenokārt tādēļ, lai pagodinātu savu svēto vārdu un attaisnotu savu augstāko varu. (1. Samuēla 12:20—22, LB-65r.) Sātans ir izvirzījis morālas dabas jautājumu par to, kā Jehova īsteno savu augstāko varu, un bija vajadzīgs laiks, lai šis jautājums tiktu pienācīgi atrisināts visas radības priekšā. (Ījaba 1:9—11; 42:2, 5, 6.) Tāpēc, kad Jehovas tauta tika apspiesta Ēģiptē, viņš sacīja faraonam: ”Es esmu tevi patiesi tāpēc taupījis, lai parādītos mans spēks un lai mans vārds tiktu teikts visā zemē.” (2. Mozus 9:16.)

16. a) Kā Jehovas pacietība viņam ļāva izveidot tautu savam vārdam? b) Kā tiks svētīts Jehovas vārds un attaisnota viņa augstākā vara?

¹⁶ Apustulis Pāvils citēja vārdus, ko Jehova bija teicis faraonam, kad paskaidroja, kāda nozīme Dieva pacietībai ir viņa svētā vārda pagodināšanā. Pēc tam Pāvils rakstīja: ”Ko tu teiksi, ja Dievs, gribēdams parādīt savu dusmību un zināmu darīt savu varu, lielā lēnprātībā ir panesis pazušanai radītos dusmības traukus, lai atklātu savas godības bagātību pie žēlastības traukiem, ko tas iepriekš radījis godībai? ... Par tādiem viņš mūs ir aicinājis, nevien no jūdu, bet arī no pagānu vidus, kā jau Hozejas grāmatā teikts: ”Es savu netautu saukšu par savu tautu.”” (Romiešiem 9:17, 22—25.) Tā kā Jehova bija pacietīgs, viņš varēja no daudzām tautām izveidot ”tautu savam vārdam”. (Apustuļu darbi 15:14, JD.) Šīs tautas locekļi jeb ”svētie”, kuru vadonis ir Jēzus Kristus, manto Valstību, ar kuras palīdzību Jehova svētīs savu izcilo vārdu un attaisnos savu augstāko varu. (Daniēla 2:44; 7:13, 14, 27; Atklāsmes 4:9—11; 5:9, 10.)

 Jehovas pacietība dod iespēju glābties

17., 18. a) Kā mēs varētu neapzināti kritizēt Jehovu par viņa pacietību? b) Kādai būtu jābūt mūsu attieksmei pret Jehovas pacietību?

¹⁷ Kopš cilvēku grēkā krišanas līdz pat šim laikam Jehova ir apliecinājis, ka viņš ir pacietīgs Dievs. Pirms plūdiem viņa pacietības dēļ bija iespējams brīdināt cilvēkus un uzbūvēt šķirstu. Tomēr pienāca brīdis, kad Jehovas pacietības mērs bija pilns, un sākās plūdi. Arī mūsdienās Jehova izrāda lielu pacietību, kas turpinās ilgāk, nekā kāds varbūt ir gaidījis. Taču tas nav iemesls zaudēt drosmi — šāda rīcība būtībā nozīmētu, ka mēs kritizējam Dievu par viņa pacietību. Pāvils jautāja: ”Jeb tu pārproti viņa neizsmeļamo laipnību, pacietību un lēnību, nesajēgdams, ka Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos?” (Romiešiem 2:4.)

¹⁸ Neviens no mums precīzi nezina, cik lielā mērā mums vēl ir vajadzīga Dieva pacietība, lai mēs iegūtu viņa labvēlību un galu galā tiktu izglābti. Pāvils deva padomu ”strādāt savas pestīšanas labā bailēs un drebēšanā”. (Filipiešiem 2:12, JD.) Apustulis Pēteris ticības biedriem rakstīja: ”Tas Kungs nevilcina savu apsolījumu, kā dažiem tas šķiet, bet ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās.” (2. Pētera 3:9.)

19. Kā mums jārīkojas, lai mēs gūtu labumu no Jehovas pacietības?

¹⁹ Tāpēc nebūsim nepacietīgi, domājot par to, kā rīkojas Jehova. Ņemsim vērā Pētera tālāk doto padomu un ”uzskatīsim mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu”. Par kādu glābšanu ir runa? Tā ir glābšana, ko varam iegūt mēs paši, kā arī neskaitāmi citi cilvēki, kam vēl jādzird ”valstības evanģelijs”. (2. Pētera 3:15; Mateja 24:14.) Ja paturēsim to prātā, mēs augstu vērtēsim Jehovas lielo pacietību un izjutīsim pamudinājumu paši būt pacietīgi attiecībās ar citiem.

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs varat paskaidrot?

• Ko Bībelē nozīmē vārds ”pacietība”?

• Kā Jehovas pacietība izpaudās pirms plūdiem, pēc Babilonas trimdas un pirmajā gadsimtā?

• Kādu svarīgu iemeslu dēļ Jehova ir pacietīgs?

• Kādai jābūt mūsu attieksmei pret Jehovas pacietību?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 9. lpp.]

Pirms plūdiem Jehovas pacietības dēļ cilvēkiem bija visas iespējas nožēlot savus grēkus

[Attēls 10. lpp.]

Pēc Babilonas krišanas ebreji varēja būt pateicīgi par Jehovas pacietību

[Attēls 11. lpp.]

Pirmajā gadsimtā Jehovas pacietība nāca par labu gan ebrejiem, gan neebrejiem

[Attēli 12. lpp.]

Kristieši mūsdienās izmanto laiku, ko Jehova savā pacietībā ir atvēlējis