Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kāpēc jāmāca sirdsapziņa

Kāpēc jāmāca sirdsapziņa

Kāpēc jāmāca sirdsapziņa

Tā solījās būt neaizmirstama diena gan pasažieriem, gan lidmašīnas apkalpei — Jaunzēlandes aviosabiedrības Air New Zealand lidmašīna DC-10 gatavojās doties uz Antarktīdu. Kad lidmašīna tuvojās baltajam kontinentam, visi bija pacilātā noskaņojumā un sagatavoja fotoaparātus, lai no neliela augstuma iemūžinātu lieliskās ainavas.

KAPTEINIS bija pieredzējis pilots ar 15 gadu stāžu, kurš pavisam jau bija nolidojis 11 000 stundu. Pirms lidmašīnas pacelšanās viņš borta datorā rūpīgi bija ievadījis lidojuma plānu, nezinādams, ka viņam ir iedotas neprecīzas ģeogrāfiskās koordinātas. Nepilnu 600 metru augstumā lidojot cauri mākonim, DC-10 ietriecās Erebusa nogāzē, un gāja bojā visi 257 cilvēki, kas atradās lidmašīnā.

Tāpat kā lidmašīnās ir navigācijas iekārtas, cilvēkiem ir dota sirdsapziņa, ar kuras palīdzību atrast pareizo ceļu dzīvē. Domājot par traģēdiju, kas notika ar Jaunzēlandes lidmašīnu, var gūt vairākas svarīgas atziņas. Piemēram, lidojuma drošība ir atkarīga no navigācijas iekārtu pareizas darbības un precīziem datiem par orientieriem, un līdzīgi ir arī ar cilvēkiem — mūsu garīgā, morālā un pat fiziskā labklājība ir atkarīga no jutīgas sirdsapziņas, kas vadās pēc precīziem morāliem orientieriem.

Diemžēl mūslaikos pasaulē šādi orientieri strauji izzūd vai arī ļaudis tos neņem vērā. ”Tagad daudzi uztraucas par to, ka liela daļa skolēnu neprot lasīt, neprot rakstīt, nemāk kartē atrast Franciju,” teica kāda amerikāņu pedagoģe. ”Bet skolēni nemāk arī atšķirt labu no ļauna. Starp daudzajām izglītības sistēmas problēmām jāmin ne tikai skolēnu analfabētisms un neprasme rēķināt, bet arī dziļa neizpratne par morāli.” Pedagoģe uzsvēra, ka ”tagadējiem jauniešiem nav nekādas skaidrības par morāli. Pajautājiet kādam, ko nozīmē labs un ļauns, un jūsu priekšā pēkšņi būs samulsis jaunietis, kas minstinās un nezina, ko teikt. [..] Vēlāk, augstskolas gados, jauniešu morālais analfabētisms tikai pieaug.”

Viens no šīs parādības iemesliem ir morālais relatīvisms — plaši izplatīts uzskats, ka normas katrs nosaka pats vai arī tās ir atkarīgas no kultūras. Bet iedomājieties, kas notiktu, ja pilotiem būtu jāvadās nevis pēc noteiktiem orientieriem, bet pēc tādām signālugunīm, kas nemitīgi mainītu atrašanās vietu un brīžiem vispār pazustu! Bez šaubām, tad bieži notiktu tādas katastrofas kā sākumā minētā. Kaut kas līdzīgs notiek ar pasauli — tā ir atmetusi nemainīgas morāles normas un tāpēc bezgala daudz cilvēku cieš, piemēram, laulāto neuzticības dēļ izirst ģimenes, bet miljoniem cilvēku saslimst ar AIDS vai citām seksuāli transmisīvām slimībām.

Varbūt kādam šķiet, ka morālais relatīvisms liecina par lielu gudrību, taču īstenībā cilvēki ar šādiem uzskatiem līdzinās senajiem nīniviešiem, kas neprata ”atšķirt savu labo roku no savas kreisās”. Morālā relatīvisma aizstāvji atgādina no Dieva atkritušos izraēliešus, kas ”ļaunu sauca par labu un labu par ļaunu”. (Jonas 4:11; Jesajas 5:20.)

Bet kur ņemt skaidrus, nemainīgus likumus un principus, kas palīdzētu attīstīt sirdsapziņu, lai tā mūs vadītu droši? Ļoti daudz cilvēku ir pārliecinājušies, ka tos var atrast Bībelē. Morāle un darba tikums, pareiza bērnu audzināšana un Dieva pielūgsme — Bībelē ir runāts par visu, kas vien ir svarīgs. (2. Timotejam 3:16.) Gadsimtu gaitā ir pierādījies, ka tā ir pilnībā uzticama. Tā kā Bībeles morāles normas ir noteikusi persona, kurai pieder visaugstākā vara, — mūsu Radītājs —, tās attiecas uz visiem cilvēkiem. Nav nekāda iemesla, kāpēc būtu jādzīvo bez skaidrības morāles jautājumos.

Taču patlaban ikviena cilvēka sirdsapziņa ir padarīta par uzbrukuma mērķi. Kā tas izpaužas? Kā pasargāt savu sirdsapziņu? Vispirms būtu jāuzzina, kas ir uzbrucējs un kā viņš rīkojas. Par to ir runa nākamajā rakstā.