Kāda ir jūsu attieksme pret liekulību?

ĢETZEMANES dārzā Jūda Iskariots piegāja pie Jēzus un viņu maigi noskūpstīja. Šādi bija pieņemts izrādīt sirsnīgas jūtas. Bet Jūdas rīcība bija tikai paņēmiens, kā norādīt uz Jēzu, lai kareivji, kas bija atnākuši naktī, varētu viņu arestēt. (Mateja 26:48, 49.) Jūda bija liekulis — cilvēks, kurš izliekas par to, kas viņš nav, un slēpj savus sliktos motīvus aiz sirsnības maskas. Grieķu vārds, kas tulkots ”liekulis”, nozīmē ’tas, kas atbild’, un vēl šo vārdu lietoja ar nozīmi ’aktieris’. Ar laiku to sāka attiecināt uz tādiem cilvēkiem, kas izlikās, lai maldinātu citus.

Kāda ir jūsu reakcija, sastopoties ar liekulību? Vai jūs nepārņem dusmas, kad jūs redzat tabakas izstrādājumu reklāmas, kuru devēji labi zina, kādu ļaunumu veselībai nodara smēķēšana? Vai jūs nejūtat sašutumu par cilvēkiem, kas izturas nežēlīgi pret tiem, par ko viņiem būtu jārūpējas? Vai jums nav sāpīgi, kad draugs, uz kuru jūs paļāvāties, izrādās neuzticams? Kā jūs ietekmē reliģiskā liekulība?

”Vai jums.., jūs liekuļi!”

Pievērsīsim uzmanību reliģiskajai gaisotnei, kāda valdīja Jēzus laikā. Rakstu mācītāji un farizeji izlikās par uzticamiem Dieva bauslības skolotājiem, kaut gan patiesībā izplatīja cilvēku mācības, kas novērsa klausītāju uzmanību no Dieva. Viņi strikti turējās pie likuma burta, bet atstāja bez ievērības pamatprincipus, kas mācīja mīlēt un būt līdzjūtīgiem. Sabiedrībā viņi ārišķīgi izrādīja dievbijību, bet viņu sirdis bija ļaunuma pilnas. Šo cilvēku darbi nekad neatbilda vārdiem. Visu viņi darīja ar mērķi, ”lai ļaudis to redzētu”. Viņi līdzinājās ”nobaltētiem kapiem, kas no ārienes izskatās jauki, bet no iekšienes ir pilni ar miroņu kauliem un visādu netīrību”. Drosmīgi atmaskojot reliģisko vadoņu liekulību, Jēzus vairākas reizes teica: ”Vai jums, rakstu mācītāji un farizēji, jūs liekuļi!” (Mateja 23:5, 13—31.)

Ja jūs dzīvotu tajos laikos, šāda reliģiska liekulība jums, tāpat kā daudziem citiem godprātīgiem cilvēkiem, varētu izraisīt riebumu. (Romiešiem 2:21—24; 2. Pētera 2:1—3.) Bet vai jūs būtu ļāvis rakstu mācītāju un farizeju liekulībai sarūgtināt jūs tādā mērā, ka jūs atraidītu jebkuru reliģiju, arī Jēzus Kristus un viņa sekotāju mācību? Tad jūs būtu tiešām daudz zaudējis.

Reliģiozu cilvēku liekulīgās uzvedības dēļ mēs varētu nepatikā novērsties no reliģijas. Tomēr šāda reakcija mums traucētu saskatīt patieso kristiešu neliekuļotību. Tās pašas ”sienas”, ko mēs uzceļam, lai pasargātu sevi no liekulīgiem cilvēkiem, var norobežot mūs no patiesiem draugiem. Tāpēc mūsu attieksmei pret liekulību ir jābūt saprātīgai un līdzsvarotai.

”Uzmanieties”

Vispirms mums jāiemācās pazīt liekuļus, bet tas ne vienmēr ir viegli. Kāda ģimene šajā ziņā saņēma rūgtu mācību. Ārsta nolaidības dēļ māte bija nonākusi komā, un ģimene iesūdzēja tiesā slimnīcu, kurā tas  notika. Viņi nolīga advokātu, kas bija arī vietējās baznīcas mācītājs. Kaut gan slimnīca izmaksāja sāpju naudu 3,4 miljonu ASV dolāru apmērā, tomēr ģimenes traģēdija tikai padziļinājās. Māte nomira nabadzībā, un nebija naudas, ko samaksāt par bērēm. Kāpēc tā notika? Tāpēc, ka lielāko daļu naudas bija piesavinājies advokāts. Kādā juristu žurnālā par šo advokātu bija rakstīts: ”Ja viņš sludinātu to pašu, ko dara.., viņa vēstij vajadzētu skanēt: ”Laupīsim!”.” Kā mēs varam pasargāt sevi no šādiem cilvēkiem?

”Uzmanieties,” deva padomu Jēzus saviem laikabiedriem, kas saskārās ar reliģisko liekulību. (Mateja 16:6, JD; Lūkas 12:1.) Jā, mums ir jābūt uzmanīgiem. Cilvēki, iespējams, izstaro sirsnību un vārdos pauž viscildenākos nolūkus, bet mums saprāta robežās ir jābūt piesardzīgiem un jāatceras, ka pirmais iespaids ne vienmēr atklāj cilvēka patieso dabu. Vai mēs rūpīgi nepārbaudītu naudas zīmes, ja zinātu, ka apgrozībā ir arī viltotas banknotes?

Pat patieso kristiešu draudzē ir bijuši liekuļi. Māceklis Jūda brīdināja: ”Tie mielojas kā traipi bez kauna [”ir zemūdens klintis,” NW], baŗodamies līdz ar jums jūsu mīlestības mielastos, vēja dzenāti bezūdens mākoņi, koki, kas rudenī bez augļiem.” (Jūdas 12.)

Uzmanīties nozīmē neļaut sevi maldināt cilvēkiem, kas vārdos pauž mīlestību, bet patiesībā ir egocentriski un izplata uzskatus, kuri nav balstīti uz Dieva vārdiem. Gluži kā asas zemūdens klintis var izraisīt kuģu un laivu bojāeju, šādi cilvēki var izraisīt to, ka nepiesardzīga kristieša ticības laiva tiek sadragāta. (1. Timotejam 1:19.) Liekuļi, iespējams, sola patīkamu garīgu atspirdzinājumu, bet izrādās, ka viņi ir ”bezūdens mākoņi”, kas nespēj dot veldzi. Līdzīgi kokiem, kam nav augļu, maldinātāji nenes patiesi labus, kristiešu cienīgus augļus. (Mateja 7:15—20; Galatiešiem 5:19—21.) Mums būtu jābūt uzmanīgiem, ja redzam kādas liekulības pazīmes. Tomēr mums nevajadzētu sākt apšaubīt ikviena cilvēka motīvus.

”Netiesājiet”

Cik gan viegli nepilnīgiem cilvēkiem ir norādīt uz citu trūkumiem un nepievērst uzmanību savām kļūdām! Tomēr šāda nosliece rada labvēlīgu augsni liekulībai. ”Liekuli!” Jēzus teica. ”Izvelc papriekšu baļķi no savas acs, un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs.” Mēs darām labi, ja pieņemam padomu: ”Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti. Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti.. Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neieraugi?” (Mateja 7:1—5.)

Ja cilvēki dažreiz, pēc mūsu domām, rīkojas liekulīgi, mēs nedrīkstam uzreiz secināt, ka viņi ir liekuļi. Piemēram, apustulis Pēteris Antiohijā ”atrāvās un nošķīrās” no cittautiešiem, lai izpatiktu ebrejiem, kas bija ieradušies no Jeruzalemes, un arī Barnabu šī ”liekulība aizrāva līdz”.  Pēteris šādi izrīkojās, kaut gan viņam bija piešķirta privilēģija sludināt nejūdiem, lai tie varētu pievienoties kristiešu draudzei. (Galatiešiem 2:11—14; Apustuļu darbi 10:24—28, 34, 35.) Tomēr minētās kļūmes dēļ viņus nevar pielīdzināt rakstu mācītājiem un farizejiem vai Jūdam Iskariotam.

”Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota”

”Kad tu dari labu citiem cilvēkiem,” Jēzus pamācīja, ”nenolīgsti taurētāju, kas ietu tev pa priekšu, kā to dara aktieri sinagogās un ielās, lai cilvēki viņus apbrīnotu.” (Mateja 6:2, Phillips.) ”Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota,” rakstīja apustulis Pāvils. (Romiešiem 12:9.) Gados jauno Timoteju viņš pamudināja attīstīt mīlestību, ”kas nāk no skaidras sirds.. un neliekuļotas ticības”. (1. Timotejam 1:5.) Ja mums būs patiesa, egoisma un viltības neaptraipīta, mīlestība un ticība, tad cilvēki mums uzticēsies. Mēs būsim apkārtējiem par spēka un uzmundrinājuma avotu. (Filipiešiem 2:4; 1. Jāņa 3:17, 18; 4:20, 21.) Un, pats galvenais, mēs iegūsim Jehovas labvēlību.

Bet tiem, kas patiešām ir liekuļi, viņu rīcība galu galā nesīs nāvi, jo liekulība tiks atmaskota. ”Nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā,” teica Jēzus Kristus, ”nedz slepens, kas netaptu zināms.” (Mateja 10:26; Lūkas 12:2.) Gudrais ķēniņš Salamans sacīja: ”Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs, vai ļauns.” (Salamans Mācītājs 12:14.)

Neļausim cilvēku liekulībai ietekmēt mūs tādā mērā, ka mēs pazaudētu iespēju iemantot īstus draugus. Uzmanīsimies, lai mēs nekļūtu pārlieku aizdomīgi. Un darīsim visu, lai mūsu mīlestība un ticība būtu neliekuļota. (Jēkaba 3:17; 1. Pētera 1:22.)

[Attēli 22., 23. lpp.]

Vai jūs būtu ļāvis rakstu mācītāju un farizeju liekulībai novērst jūs no Jēzus Kristus un viņa mācekļiem?