Skiti — izzudusi tauta ar intriģējošu vēsturi

TRAUKDAMIES pilnos auļos, seglu somas piebāzuši ar laupījumu, uz vēstures skatuves parādījās kādas klejotājtautas jātnieki. Aptuveni no 700. līdz 300. gadam pirms mūsu ēras šī noslēpumainā tauta bija ietekmīgākais spēks Eirāzijas stepēs, un tad tā atkal izgaisa nebūtībā. Taču tā paspēja atstāt dziļas pēdas cilvēces vēsturē, un norādes uz to ir atrodamas pat Bībelē. Šī klejotāju tauta bija skiti.

Gadsimtiem ilgi klejotāji un savvaļas zirgu bari bija brīvi klaiņājuši pa stepēm, kas sniedzās no Karpatu kalniem Austrumeiropā līdz tagadējās Krievijas dienvidaustrumiem. Astotajā gadsimtā pirms mūsu ēras Ķīnas valdnieka Sjuaņa iekarojumi izraisīja klejotāju migrāciju rietumu virzienā. Pārvietodamies uz rietumiem, skiti sakāva kimerus, kuru varā līdz tam bija atradies Kaukāzs un Melnās jūras ziemeļu piekraste, un izspieda tos no šīm zemēm.

Tīkodami pēc bagātībām, skiti izlaupīja Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi. Vēlāk viņi noslēdza savienību ar Asīriju pret Mēdiju, Babiloniju un citām valstīm. Skitu uzbrukumi sasniedza pat Ziemeļēģipti. Fakts, ka Beitšeana, kas atrodas Izraēlas ziemeļaustrumos, vēlāk tika dēvēta par Skitopoli, iespējams, liecina, ka skiti uz kādu laiku bija to ieņēmuši. (1. Samuēla 31:11, 12.)

Galu galā skiti apmetās tagadējās Rumānijas, Moldovas, Ukrainas un Dienvidkrievijas stepēs. Viņi nodarbojās ar tirdzniecību un kļuva par starpniekiem starp grieķiem un tagadējās Ukrainas un Dienvidkrievijas apgabalu labības audzētājiem. Skiti tirgojās ar labību, medu, kažokādām un lopiem apmaiņā  pret grieķu vīnu, audumiem, ieročiem un mākslas priekšmetiem. Tā viņi pamazām uzkrāja milzu bagātību.

Draudīgie jātnieki

Šiem stepju karotājiem zirgi bija tas pats, kas tuksnešu tautām kamieļi. Skiti bija lieliski jātnieki, un viņi bija vieni no pirmajiem, kas lietoja seglus un kāpšļus. Viņi ēda zirga gaļu, dzēra ķēves pienu un pat izmantoja zirgus par dedzināmajiem upuriem. Kad nomira skitu karavīrs, viņa zirgs tika nogalināts un svinīgi apbedīts kopā ar zirglietām un parādes rotājumiem.

Kā raksta vēsturnieks Hērodots, skiti turējās pie ārkārtīgi nežēlīgām paražām, piemēram, viņi mēdza izgatavot dzērienu kausus no savu upuru galvaskausiem. Strauji kā vētra viņi uzbruka saviem ienaidniekiem un kapāja tos ar dzelzs zobeniem un kaujas cirvjiem, dūra ar šķēpiem un šāva ar atkarpainām bultām, kas plosīja miesu, kad tās mēģināja izvilkt.

Kapenes, kas celtas mūžībai

Skiti nodarbojās ar maģiju un pielūdza uguni un dievieti māti. (5. Mozus 18:10—12.) Kapu viņi uzskatīja par mirušo mājvietu un upurēja vergus un mājlopus, lai mirušais saimnieks varētu tos izmantot. Skiti ticēja, ka viņu vadoņi dārgumus un kalpus ņem līdzi uz ”viņpasauli”. Kādā skitu valdnieka kapavietā tika atrasti pieci kalpi, kas gulēja ar kājām pret savu saimnieku, apbedīti tā, lai tie būtu gatavi celties un atsākt pildīt savus pienākumus.

Valdniekus apbedīja kopā ar bagātīgām veltēm, un sēru laikā skiti savainoja sevi līdz asinīm un nogrieza matus. Hērodots rakstīja: ”Viņi nogriež sev daļu auss, noskuj galvu, sagraiza rokas, saplosa pieres un degunus un caurdur kreiso roku ar bultu.” Turpretī Dieva bauslībā izraēliešiem, kas dzīvoja tajā pašā laikmetā, bija pavēlēts: ”Par piemiņu mirušiem jums nebūs iegriezt zīmes savā miesā.” (3. Mozus 19:28.)

Skiti ir atstājuši tūkstošiem kurgānu (apbedījuma uzkalnu). Daudzos rotājumos, kas atrasti kurgānos, attēlota skitu ikdienas dzīve. 1715. gadā Krievijas cars Pēteris I sāka kolekcionēt kurgānos iegūtos priekšmetus, un tagad šīs mirdzošās senlietas var aplūkot Krievijas un Ukrainas muzejos. Starp šiem ”zvēru stilā” darinātajiem priekšmetiem ir zirgi, ērgļi, vanagi, kaķi, panteras, aļņi, brieži un grifi (mitoloģiski radījumi ar viena dzīvnieka ķermeni un cita dzīvnieka galvu, bieži vien arī ar spārniem).

Skiti un Bībele

Bībelē ir atrodama tikai viena tieša norāde uz skitiem. Kolosiešiem 3:11 (LB-65r) ir sacīts: ”Tur vairs nav ne grieķa, ne jūda, ne apgraizīšanas, ne neapgraizīšanas, ne barbara, ne skita, ne verga, ne brīvā, bet viss un visos — Kristus.” Tolaik, kad apustulis Pāvils rakstīja šos vārdus, grieķu vārds, kas ir tulkots ar vārdu ”skits”, apzīmēja nevis konkrētu tautu, bet vismežonīgākās no necivilizētajām tautām. Pāvils minētajā pantā uzsvēra domu, ka pat tādi cilvēki Jehovas svētā gara jeb darbīgā spēka ietekmē var mainīties un attīstīt  Dievam patīkamas īpašības. (Kolosiešiem 3:9, 10.)

Daži arheologi domā, ka vārds ”Aškanasa”, kas minēts Jeremijas 51:27, atbilst asīriešu vārdam ašgūzai, kurā tika dēvēti skiti. Ķīļraksta plāksnītēs minēta šīs tautas savienība ar maniešiem, kuru viņi noslēdza septītajā gadsimtā pirms mūsu ēras, lai saceltos pret Asīriju. Neilgi pirms tam, kad sāka pravietot Jeremija, skiti, nevienu neaiztiekot, mēdza šķērsot Jūdejas teritoriju ceļā uz Ēģipti un atpakaļ. Tāpēc daudzi, kas dzirdēja viņu pravietojam uzbrukumu Jūdejai no ziemeļiem, varbūt apšaubīja šī pravietojuma pareizību. (Jeremijas 1:13—15.)

Vairāki zinātnieki uzskata, ka par skitiem ir runa arī Jeremijas 50:42, kur rakstīts: ”Tiem ir stopi un šķēpi, tie ir cietsirdīgi un nežēlīgi; viņu kaŗaspēku troksnis ir kā jūŗas krākšana, tie jāj uz zirgiem kā kaŗavīri un iekaŗotāji pret tevi, Bābeles meita!” Tomēr šis pants pirmām kārtām attiecas uz mēdiešiem un persiešiem, kas iekaroja Babilonu 539. gadā pirms mūsu ēras.

Ir izvirzīts arī pieņēmums, ka ar ”Magoga zemi”, kas pieminēta Ecēhiēla grāmatas 38. un 39. nodaļā, ir domāta skitu cilšu apdzīvotā teritorija. Taču ”Magoga zeme” ir simbols, kas acīmredzot attēlo zemes apkaimi, kurp Sātans un viņa eņģeļi tika nomesti pēc kara debesīs. (Atklāsmes 12:7—17.)

Skiti piedalījās Nahuma pravietotajā Nīnives izpostīšanā. (Nahuma 1:1, 14.) Haldieši, skiti un mēdieši izlaupīja Nīnivi 632. gadā pirms mūsu ēras un kļuva par Asīrijas impērijas bojāejas cēloni.

Noslēpumainais noriets

Skiti ir izzuduši, bet kas izraisīja viņu lejupslīdi? ”Patiesību sakot, mēs vienkārši nezinām, kā tas notika,” saka kāds pazīstams ukraiņu arheologs. Daļa vēsturnieku domā, ka patika dzīvot greznu dzīvi mazināja skitu militāro spēku un pirmajā un otrajā gadsimtā pirms mūsu ēras viņus uzveica citi klejotāji no Āzijas — sarmati.

Savukārt citi izsaka viedokli, ka skitu varenības norietu ir izraisījušas ķildas starp klanu vadoņiem. Daži speciālisti uzskata, ka osetīni, viena no kaukāziešu tautām, ir skitu pēcteči. Lai kā tas būtu bijis, šī noslēpumainā tauta, kas bija izpelnījusies baisu slavu ar savu nežēlību, būtiski ietekmēja cilvēces vēsturi.

[Karte 24. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

□ Antīkā pilsēta

• Mūsdienu pilsēta

Donava

SKITIJA ← MIGRĀCIJAS CEĻŠ

• Kijeva

Dņepra

Dņestra

Melnā jūra

OSETIJA

Kaukāza kalni

Kaspijas jūra

ASĪRIJA ← IEBRUKUMU VIRZIENI

□ Nīnive

Tigra

MĒDIJA ← IEBRUKUMU VIRZIENI

MEZOPOTĀMIJA

BABILONIJA ← IEBRUKUMU VIRZIENI

□ Babilona

Eifrata

PERSIJAS IMPĒRIJA

□ Sūzas

Persijas līcis

PALESTĪNA

• Beitšeana (Skitopole)

ĒĢIPTE ← IEBRUKUMU VIRZIENI

Nīla

Vidusjūra

GRIEĶIJA

[Attēli 25. lpp.]

Skiti bija kareivīgi ļaudis

[Norāde par autortiesībām]

The State Hermitage Museum, St. Petersburg

[Attēli 26. lpp.]

Skiti tirgoja savas preces apmaiņā pret grieķu mākslas priekšmetiem un uzkrāja milzu bagātību

[Norāde par autortiesībām]

Courtesy of the Ukraine Historic Treasures Museum, Kiev