Rūpējieties par savu simbolisko sirdi!

Pasaules klases sportists savu spēju pilnbriedā un šķietami teicamā fiziskā formā pēkšņi treniņā zaudēja samaņu un nomira. Izcilā daiļslidotāja, divkārtējā olimpiskā čempiona Sergeja Griņkova karjera bija aprāvusies pašā plaukumā, kad viņam bija tikai 28 gadi. Kas bija traģiskās nāves cēlonis? Nāvi bija izraisījis infarkts, un šis notikums visiem bija pilnīgi negaidīts, jo pirms tam nekādas pazīmes nebija liecinājušas par sirdsslimību. Tomēr, veicot izmeklēšanu, atklājās, ka sportistam bija palielināta sirds, bet vainagartērijas bija daļēji nosprostojušās.

KAUT ARĪ var likties, ka daudzos gadījumos sirdslēkme ir pilnīgi negaidīta, medicīnas speciālisti norāda, ka šādi gadījumi īstenībā ir reti. Kā liecina fakti, tik skaidras pazīmes kā aizdusa un sāpes krūšu kurvī un tāds faktors kā aptaukošanās bieži tiek ignorēti. Kādas ir sekas? Pat tad, ja cilvēki pēc infarkta izdzīvo, daudzi līdz pat mūža galam paliek invalīdi.

Mūsdienās ārsti ir vienisprātis, ka sirdsslimību profilaksē galvenais ir pareizs uzturs un dzīvesveids, kā arī regulāras medicīniskas pārbaudes. * Ja cilvēks to ievēro un vienmēr ir gatavs veikt nepieciešamās izmaiņas, viņš lielā mērā var izvairīties no infarkta.

Taču, runājot par sirdi, ir jāpievērš uzmanība vēl kādam aspektam. ”Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!” rosina Bībele. (Salamana Pamācības 4:23.) Šajā pantā, protams, galvenokārt ir runāts par simbolisko sirdi. Kā jau bija minēts, ir jārūpējas par savu fizisko sirdi, bet vēl uzmanīgākiem jābūt, ja mēs vēlamies pasargāt savu simbolisko sirdi no kaitēm, kas var izraisīt garīgu nāvi.

 Kas var kaitēt simboliskajai sirdij

Ar garīgo sirdi ir tāpat kā ar fizisko sirdi — vispirms jāuzzina, kas tai kaitē, un pēc tam šos faktorus jācenšas novērst. Aplūkosim dažus riska faktorus, kas ir saistīti kā ar fiziskās, tā garīgās sirds kaitēm.

Uzturs. Ir vispārzināms fakts, ka nepilnvērtīgs uzturs un dažādi našķi nedod nekādu labumu veselībai, kaut arī tie ir garšīgi. Garīgā ziņā nepilnvērtīgs uzturs tagad ir pieejams pārpilnām, tas ir patīkams maņām, bet tas postoši ietekmē cilvēka garīgumu. Masu saziņas līdzekļi prasmīgi piedāvā papilnam tāda materiāla, kas atspoguļo ārpuslaulības dzimumattiecības, narkotiku lietošanu, vardarbību un okultismu. Šāda veida garīgs uzturs simboliskajai sirdij ir nāvējošs. Dieva Rakstos lasāms brīdinājums: ”Viss, kas ir pasaulē — miesas kārums, acu kārums un dzīves lepnība — tas nav no Tēva, bet ir no pasaules. Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” (1. Jāņa 2:16, 17.)

Cilvēkam, kas pieradis pie kalorijām bagāta, nepilnvērtīga uztura, veselīga pārtika, kā svaigi augļi un dārzeņi, šķiet negaršīga. Tāpat arī veselīgs un pilnvērtīgs garīgais uzturs varbūt neliekas pārāk interesants cilvēkam, kas pieradis uzņemt pasaules piedāvāto barību. Kādu laiku viņš varbūt var iztikt ar Dieva vārdu ”pienu”. (Ebrejiem 5:13.) Bet pēc ilgāka laika ir redzams, ka nenotiek viņa garīgā izaugsme, kas vajadzīga, lai pildītu galvenos pienākumus kristiešu draudzē un kalpošanā. (Mateja 24:14; 28:19; Ebrejiem 10:24, 25.) Daži ir pieļāvuši, ka viņu garīgais spēks sarūk tiktāl, ka viņi pārstāj būt aktīvi Jehovas liecinieki.

Jāņem vērā arī tas, ka ārējās pazīmes var būt mānīgas. Virspusīga kristīgo pienākumu pildīšana var slēpt simboliskās sirds stāvokļa pasliktināšanos, ko izraisa citiem nezināmi iemesli: cilvēks ir pārņēmis materiālistiskus uzskatus vai aizrāvies ar izklaidi, kurā atspoguļota amoralitāte, vardarbība vai okultisms. Var likties, ka slikts garīgs uzturs pārāk neietekmē cilvēka garīgumu, taču, tāpat kā nepareizs fizisks uzturs izraisa sklerotiskas pārmaiņas artērijās un veicina sirdsslimības, nepareizs garīgs uzturs var vājināt simbolisko sirdi. Jēzus norādīja, cik bīstami ir ļaut sirdī iemājot nepareizām vēlmēm. Viņš teica: ”Ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.” (Mateja 5:28.) Patiešām, slikts garīgais uzturs var izraisīt smagus garīgās sirds bojājumus. Taču ir jāpievērš uzmanība vēl kaut kam.

 Aktivitāte. Ir labi zināms, ka mazkustīgs dzīves veids palielina risku saslimt ar sirdsslimībām. Arī garīgā ziņā mazkustīgs dzīves veids var būt bīstams. Piemēram, cilvēks varbūt nedaudz piedalās kristīgajā kalpošanā, bet tomēr sevi ar to pārāk neapgrūtina un nemaz necenšas kļūt ”krietns darbinieks, kam nav ko kaunēties un kas pareizi māca patiesības vārdu”. (2. Timotejam 2:15.) Vai arī kristietis apmeklē sapulces, bet gandrīz nemaz tām negatavojas un neatbild tajās. Varbūt viņam nav garīgu mērķu, nav tieksmes pēc garīgām vērtībām. Garīga kūtruma dēļ ticība, kas sākumā cilvēkam ir bijusi, ar laiku pavājinās un beigu beigās ir nedzīva. (Jēkaba 2:26.) To pieminēja apustulis Pāvils, kad rakstīja ebreju kristiešiem, kuru vidū dažiem acīmredzot bija raksturīgs garīgā ziņā mazkustīgs dzīves veids. Ievērojiet, kā viņš uzsvēra tā kaitīgo ietekmi uz garīgumu. ”Pielūkojiet, brāļi, ka kādā no jums nebūtu neticības ļaunā sirds, atkāpjoties no dzīvā Dieva, bet pamācait cits citu katru dienu, kamēr vēl saka šodien, lai kādam no jums sirds netiktu apcietināta ar grēka viltību.” (Ebrejiem 3:12, 13.)

Stress. Vēl viens no galvenajiem infarkta iemesliem ir pārmērīgs stress. Tāpat stress jeb ”laicīgās rūpes” viegli var izrādīties liktenīgas simboliskajai sirdij, un to iespaidā cilvēks varbūt pat pavisam pārtrauc kalpot Dievam. Tāpēc ļoti vērtīgs ir Jēzus brīdinājums: ”Bet sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk.. kā slazda valgs.” (Lūkas 21:34, 35.) Simboliskajai sirdij ir jāizjūt milzīga spriedze arī tad, ja cilvēks ilgstoši pūlas noslēpt kādu grēku. Ķēniņš Dāvids no savas pieredzes zināja, cik tas ir smagi, tāpēc viņš teica: ”Visi mani locekļi satriekti manu grēku dēļ. Jo manas vainas aug pāri manai galvai, to smagums iet pāri maniem spēkiem.” (Psalms 38:4, 5.)

Pašpārliecinātība. Daudzi cilvēki, kam ir bijusi sirdstrieka, pirms tam ir bijuši pilnīgi pārliecināti, ka viņiem nekas nekait. Viņi nav gājuši regulāri pie ārsta vai pat ir uzskatījuši, ka medicīniskas pārbaudes ir  pilnīgi liekas. Tāpat ir arī garīgā ziņā: dažiem varbūt liekas, ka ar viņiem nekas nevar notikt, jo viņi jau ilgu laiku ir kristieši. Viņi nepārbauda sevi, līdz notiek garīga katastrofa. Tātad ir ļoti svarīgi paturēt prātā apustuļa Pāvila labo padomu: ”Kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt.” Mums ir jāapzinās sava grēcīgā daba un ik pa laikam jāpārbauda, cik stiprs ir mūsu garīgums. (1. Korintiešiem 10:12; Salamana Pamācības 28:14.)

Neignorējiet brīdinošas pazīmes!

Svētajos rakstos pilnīgi pamatoti liela uzmanība ir pievērsta simboliskās sirds stāvoklim. Jeremijas 17:9, 10 var lasīt: ”Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga. Kas to var izdibināt? ”Es, tas Kungs, izpētu sirdi un pārbaudu īkstis, lai atmaksātu ikvienam par viņa ceļiem, kā viņa dzīve to pelna.”” Bet Jehova ne tikai pārbauda mūsu sirdi, bet arī ar mīlestību sagādā visu nepieciešamo, lai mēs varētu veikt nepieciešamo pašpārbaudi.

Ar ”uzticīgā un gudrā kalpa starpniecību” mēs saņemam atgādinājumus, kas vienmēr ir īstajā laikā. (Mateja 24:45.) Piemēram, ļoti bieži simboliskā sirds pieviļ cilvēkus, liekot tiem aizrauties ar pasaulīgu fantazēšanu — tukšu prātošanu un sapņošanu par kaut ko nereālu. Īpaši kaitīgi tas kļūst tad, ja izraisa domas, kas saistītas ar kaut ko garīgā ziņā netīru. Tāpēc kristieši nekad nedrīkst nodoties tādām fantāzijām. Ja mēs ienīdīsim netaisnību, tāpat kā to darīja Jēzus, mēs pasargāsim savu sirdi no aizraušanās ar pasaulīgu fantazēšanu. (Ebrejiem 1:8, 9.)

Mums draudzē ir pieejama arī gādīgu draudzes vecāko palīdzība. Mēs augstu vērtējam viņu rūpes, taču apzināmies, ka rūpēties par simbolisko sirdi ir mūsu pašu pienākums. Katram ir ”jāpārbauda viss” un ”jāpārbauda pašam sevi, vai stāv ticībā”. (1. Tesaloniķiešiem 5:21; 2. Korintiešiem 13:5.)

Sargājiet sirdi

Bībeles princips ”ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus” attiecas arī uz garīgās sirds stāvokli. (Galatiešiem 6:7.) Bieži izrādās, ka šķietami pēkšņa garīga katastrofa ir likumsakarīgas noteiktas rīcības sekas, proti, cilvēks jau ilgu laiku slepeni ir darījis kaut ko tādu, kas kaitē garīgumam, piemēram, skatījies pornogrāfiskus materiālus, pievērsis pārāk lielu uzmanību materiālajiem labumiem vai centies gūt ievērību vai varu.

Tāpēc, lai pasargātu sirdi, ir būtiski sekot savam garīgajam uzturam — tiem ir jābūt Dieva vārdiem, nevis tam nepilnvērtīgajam garīgajam uzturam, ko pārpilnām piedāvā pasaule un kas ir patīkams miesai, bet kas galu galā notrulina simbolisko sirdi. Kāda psalma sarakstītājs, izmantodams veiksmīgu, no medicīniskā viedokļa patiesu salīdzinājumu, norādīja, kas var notikt: ”Viņu sirds ir nejūtīga kā taukos ieaugusi.” (Psalms 119:70.)

Ja jums ir kaitīgi paradumi, par kuriem zināt tikai jūs pats, pūlieties visiem spēkiem tikt no tiem vaļā, pirms tie ir ”nobloķējuši” jūsu simboliskās sirds ”artērijas”. Ja pasaule sāk šķist pievilcīga un sāk likties, ka tā piedāvā tik daudz patīkamu  izpriecu, pārdomājiet apustuļa Pāvila gudro padomu. Viņš rakstīja: ”Es saku: laiks ir īss. Tādēļ turpmāk.. ..kas šo pasauli lietā, [lai ir] kā tādi, kas to nelietā, jo šīs pasaules iekārta beidzas.” (1. Korintiešiem 7:29—31.) Bet, ja kādu vilina bagātība, ir derīgi ieklausīties Ījaba vārdos: ”Ja es būtu licis savu cerību uz zeltu, jeb vai smalkam zelta izstrādājumam es būtu teicis: Tu esi tas, uz ko es paļaujos! ..arī tas jau būtu bijis noziegums, kas tiesnešiem sodāms, jo es būtu Dievu debesu augstumos pievīlis ar nepatiesību.” (Ījaba 31:24, 28; Psalms 62:11; 1. Timotejam 6:9, 10.)

Bībelē ir teikts, cik slikti var beigties tas, ka cilvēks mēdz ignorēt uz Bībeli balstītus padomus: ”Tas vīrs, kas, dažkārt pārmācīts, pārgalvīgs paliek, tas taps piepeši sadauzīts, un dziedināšanas vairs nebūs.” (Salamana Pamācības 29:1, LB-1825.) Taču, pienācīgi rūpējoties par savu simbolisko sirdi, mēs varam izjust prieku un sirdsmieru, ko dod vienkārša dzīve. Tā dzīvot vienmēr ir ieteikts patiesajiem kristiešiem. Dievs iedvesmoja apustuli Pāvilu uzrakstīt šādus vārdus: ”Patiesi, lielu ieguvumu dod dievbijība ar pieticību, jo mēs nenieka neesam pasaulē ienesuši, tāpēc arī nenieka nevaram iznest; bet kad mums ir barība un apģērbs, tad ar to mēs pietiksim.” (1. Timotejam 6:6—8.)

Ja mēs vingrināsimies dievbijībā, tad mūsu simboliskā sirds būs vesela un spēcīga. Rūpīgi sekodami savam garīgajam uzturam, mēs nepieļausim, ka šīs pasaules kaitīgie ceļi un domāšana nodarītu ļaunumu mūsu garīgumam. Galvenais, izmantosim visu, ko Jehova ir sagādājis ar savas organizācijas starpniecību, un regulāri pārbaudīsim savu simbolisko sirdi! Tā mēs izvairīsimies no simboliskās sirds kaitēm, kuru sekas ir ļoti smagas.

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 10. lpp.]

NEPAREIZS GARĪGAIS UZTURS VAR VĀJINĀT SIMBOLISKO SIRDI, TĀPAT KĀ NEPAREIZS FIZISKAIS UZTURS VAR IZRAISĪT SKLEROTISKAS PĀRMAIŅAS ARTĒRIJĀS UN VEICINĀT SIRDSSLIMĪBAS.

[Izceltais teksts 10. lpp.]

GARĪGĀ ZIŅĀ MAZKUSTĪGAM DZĪVES VEIDAM VAR BŪT SMAGAS SEKAS.

[Izceltais teksts 11. lpp.]

”LAICĪGĀS RŪPES” PAVISAM VIEGLI VAR IZRĀDĪTIES LIKTENĪGAS SIMBOLISKAJAI SIRDIJ.

[Attēls 11. lpp.]

Ja nerūpējamies par savu garīgumu, varam smagi ciest

[Attēli 13. lpp.]

Pievēršot pienācīgu uzmanību garīgām nodarbībām, mēs pasargājam savu simbolisko sirdi

[Norāde par attēla autortiesībām 9. lpp.]

AP Photo/David Longstreath