Kas mums var sagādāt patiesu atvieglojumu
Kas mums var sagādāt patiesu atvieglojumu
”Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt.” (MATEJA 11:28)
1., 2. a) Kā Bībele var palīdzēt cilvēkiem, kam ir daudz raižu? b) Cik iedarbīgas ir Jēzus mācības?
JŪS noteikti piekritīsiet, ka pārmērīgas un ilgstošas raizes ir grūti panest. Bībelē teikts, ka dzīves grūtību slogs tā nospiež cilvēkus, ka daudzi ar ilgām gaida laiku, kad šo grūtību vairs nebūs un viņi beidzot varēs izjust atvieglojumu. (Romiešiem 8:20—22.) Tomēr Bībelē ir stāstīts arī par to, kas mums var sniegt atvieglojumu jau tagad. Mēs varam izjust atvieglojumu, ņemot vērā padomus, ko deva kāds cilvēks, kas dzīvoja pirms diviem tūkstošiem gadu, un sekojot viņa priekšzīmei. Viņš bija galdnieks, tomēr visvairāk interesējās nevis par savu amatu, bet par cilvēkiem. Būdams iejūtīgs un uzmanīgs, viņš sniedza palīdzību vājajiem un mierinājumu nomāktajiem. Vēl svarīgāk bija tas, ka viņš palīdzēja cilvēkiem apmierināt garīgās vajadzības. Daudziem viņš palīdzēja izjust atvieglojumu, ko noteikti varat izjust arī jūs. (Lūkas 4:16—21; 19:47, 48; Jāņa 7:46.)
2 Šis cilvēks, Jēzus no Nācaretes, nevadījās pēc tām zināšanām, ko tolaik daudzi tiecās iegūt, mācoties Romā, Atēnās un Aleksandrijā, tomēr viņa mācības ar laiku kļuva slavenas. Galvenais, par ko Jēzus stāstīja, bija valdība, ar kuras palīdzību Dievs nodibinās kārtību uz zemes. Tāpat Jēzus skaidroja cilvēkiem principus, pēc kuriem vadīties dzīvē, un šie principi joprojām ir ārkārtīgi vērtīgi. Cilvēki, kas uzzina un izmanto Jēzus mācības, jau tagad daudz ko iegūst, piemēram, viņi izjūt atvieglojumu, atbrīvojoties no pārmērīgām raizēm. Vai arī jūs nevēlētos izjust šādu atvieglojumu?
3. Kādu aicinājumu izteica Jēzus?
3 Varbūt jūs šaubāties, vai cilvēks, kas dzīvojis tik tālā pagātnē, jums kaut kā var palīdzēt. Tomēr ieklausieties aicinājumā, ko Jēzus ir izteicis: ”Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo mans jūgs ir patīkams un mana nasta viegla.” (Mateja 11:28—30.) Ko nozīmē šie vārdi? Pievērsīsim tiem nedaudz vairāk uzmanības un padomāsim, kādu atvieglojumu mums piedāvā Jēzus.
4. Kas bija Jēzus klausītāji, un kāpēc viņiem bija grūti izpildīt reliģisko vadītāju prasības?
4 Daudzi Jēzus klausītāji visiem spēkiem centās darīt to, kas ir pareizs, tomēr viņi jutās nomākti, jo tautas vadītāji bija padarījuši reliģiju par smagu nastu. (Mateja 23:4.) Reliģiskie vadītāji visu uzmanību pievērsa neskaitāmiem likumiem, kas noteica katru soli cilvēka dzīvē. Nav grūti iedomāties, cik nepatīkami bija pastāvīgi dzirdēt norādījumus, kas sākās ar ”Tev nebūs ...”. Turpretī Jēzus aicināja cilvēkus uzklausīt viņu tādēļ, lai tie uzzinātu, kas ir patiesība, taisnība un labāka dzīve. Domājot par Jēzu Kristu, cilvēki varēja un joprojām var iepazīt Jehovu, jo Jēzus personība ļauj izprast, kāds ir patiesais Dievs. Jēzus teica: ”Kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu.” (Jāņa 14:9.)
Vai jūs ilgojaties pēc atvieglojuma?
5., 6. Kādi bija darba apstākļi un samaksa Jēzus laikā, un kā tos var salīdzināt ar darba apstākļiem un samaksu mūsdienās?
5 Jēzus uzaicinājums droši vien var interesēt arī jūs. Varbūt jūs bieži pārņem grūtsirdība darba, ģimenes problēmu vai kādu citu iemeslu dēļ. Ļoti iespējams, jūs jūtaties tāpat kā tie godprātīgie cilvēki, kuriem bija iespēja satikt Jēzu un saņemt no viņa palīdzību. Piemēram, daudziem cilvēkiem mūsdienās ir grūti nopelnīt iztiku, un arī daudziem Jēzus laikabiedriem šī problēma nebija sveša.
6 Laikā, kad dzīvoja Jēzus, cilvēki parasti strādāja sešas dienas nedēļā, pa divpadsmit stundām dienā, un samaksa par dienas darbu bija viens denārijs. (Mateja 20:2—10.) Vai jūs zināt, cik tas ir salīdzinājumā ar jūsu un jums pazīstamu cilvēku algu? To, ko pelnīja cilvēki senatnē, ir diezgan grūti salīdzināt ar to, ko par savu darbu saņem cilvēki mūsdienās. Bet daļēji tas ir iespējams, ja padomājam par naudas vērtību. Kāds autors norāda, ka Jēzus laikā maizes klaips, kas bija pagatavots no viena litra kviešu miltu, maksāja tik daudz, cik strādnieks varēja nopelnīt vienā stundā. Kāds cits autors ir aprēķinājis, ka kauss laba vīna maksāja tik daudz, cik strādnieks varēja nopelnīt divās stundās. Tas palīdz saprast, ka cilvēkiem toreiz bija daudz jāstrādā, lai nopelnītu iztiku. Viņiem bija vajadzīgs atvieglinājums un uzmundrinājums, tāpat kā tas ir vajadzīgs cilvēkiem mūsdienās. Pret cilvēkiem, kas strādā algotu darbu, tiek izvirzītas arvien augstākas prasības. Bieži vien mums nav laika, kas būtu nepieciešams pārdomātu lēmumu pieņemšanai. Mums noteikti ir vajadzīgs atvieglojums.
7. Kā cilvēki reaģēja uz Jēzus sludināto vēsti?
7 Nav šaubu, ka Jēzus aicinājums visiem, kas ir ”bēdīgi un grūtsirdīgi”, ieinteresēja daudz cilvēku. (Mateja 4:25; Marka 3:7, 8.) Turklāt Jēzus sacīja: ”Es jūs gribu atvieglināt.” Šie vārdi joprojām ir spēkā, tie attiecas uz visiem, kas jūtas ”bēdīgi un grūtsirdīgi”. Tie attiecas arī uz mums tuviem cilvēkiem, kas droši vien jūtas tāpat.
8. Kādas raizes cilvēkiem sagādā bērnu audzināšana un vecums?
8 Dzīvē ir daudz kā tāda, kas var sagādāt raizes. Ļoti grūts uzdevums ir bērnu audzināšana, un arī pašiem bērniem mūsu laikos neklājas viegli. Arvien vairāk visdažādākā vecuma cilvēku cieš nopietnu veselības traucējumu dēļ. Cilvēki dzīvo ilgāk, tomēr vecumdienās viņiem ir ļoti daudz problēmu, no kurām viņus nespēj atbrīvot pat mūsdienu medicīna. (Salamans Mācītājs 12:1.)
”Ņemiet manu jūgu”
9., 10. Kas senatnē tika raksturots ar vārdu, ko var tulkot ”jūgs” vai ”nēši”, un kāpēc Jēzus aicināja cilvēkus ņemt viņa jūgu?
9 Vai jūs pievērsāt uzmanību Jēzus vārdiem ”Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis”, kas ir lasāmi Mateja evaņģēlija 11. nodaļas 29. pantā? Daudzi vienkāršie cilvēki toreiz jutās kā zem smaga jūga. Kopš seniem laikiem ar vārdu ”jūgs” pārnestā nozīmē tiek raksturota kalpība un verdzība. (1. Mozus 27:40; 3. Mozus 26:13; 5. Mozus 28:48.) Minētajā pantā ir lietots grieķu valodas vārds, ar kuru tika apzīmēts gan jūgs, gan arī nēši. Daudzi cilvēki, ko satika Jēzus, ar nēšiem pārnēsāja dažādus smagumus. Ar labiem nēšiem strādāt bija ērti, bet, ja nēši nebija izveidoti pareizi, tie berza plecus un kaklu. Tā kā Jēzus bija galdnieks, varbūt viņš bija taisījis nēšus un zināja, kādi nēši ir ”patīkami”. Droši vien viņš bija apvilcis nēšu apakšdaļu ar ādu vai drānu, lai tie pēc iespējas mazāk nospiestu plecus.
10 Jēzus, iespējams, salīdzināja sevi ar cilvēku, kurš piedāvā citiem labi izgatavotus nēšus, kas ir ”patīkami” jeb ērti pieguļ strādnieka pleciem un kaklam. Tāpēc Jēzus norādīja, ka viņa nasta ir viegla. Tas nozīmēja, ka Jēzus piedāvātā nasta nebija nepatīkama un darbs nebija verdzisks. Tiesa gan, aicinādams uzņemties viņa jūgu, Jēzus nesolīja cilvēkiem tūlītēju atbrīvošanu no visa, kas tiem sagādāja raizes. Tomēr izmaiņas dzīves uztverē, ko Jēzus piedāvāja veikt, varēja sniegt cilvēkiem jūtamu atvieglojumu. To varēja sagādāt arī izmaiņas dzīvesveidā un rīcībā. Bet pats svarīgākais bija tas, ka skaidra un pamatota cerība viņiem deva iespēju atbrīvoties no daudzām raizēm.
Atvieglojums ir iespējams
11. Vai Jēzus piedāvāja atbrīvoties no visām nastām?
11 Jēzus neteica, ka cilvēks, kas ņems viņa nastu, atbrīvosies no visām pārējām nastām. Viņa sekotājiem bija jāpakļaujas Romas varai, tāpat kā kristiešiem mūsdienās jāpakļaujas savu zemju valdībām. Kristiešiem pirmajā gadsimtā bija jāmaksā nodevas Romas valstij. Daudzi pieredzēja materiālas grūtības un cieta slimību dēļ. Tāpat kā jebkurš cilvēks, viņi bija nepilnīgi un grēcīgi. Tomēr, pieņemot Jēzus mācības, viņi varēja saņemt atvieglojumu, un arī mēs to varam saņemt.
12., 13. Kas, kā norādīja Jēzus, cilvēkiem varēja sagādāt atvieglojumu, un kā daži atsaucās uz viņa aicinājumu?
12 Jēzus vārdu nozīme kļūst skaidrāka, ja domājam par mācekļu gatavošanu. Nav šaubu, ka Jēzus galvenais darbs bija mācīt cilvēkus un stāstīt viņiem par Dieva Valstību. (Mateja 4:23.) Tāpēc, teikdams ”Ņemiet manu jūgu”, Jēzus acīmredzot aicināja cilvēkus sekot viņam arī šajā ziņā. Evaņģēlijos ir stāstīts, ka Jēzus pamudināja godprātīgus cilvēkus mainīt savu nodarbošanos, kam bija bijusi ļoti liela nozīme viņu dzīvē. Pēteri, Andreju, Jēkabu un Jāni, kas bija zvejnieki, Jēzus aicināja, sacīdams: ”Nāciet man pakaļ, es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.” (Marka 1:16—20.) Jēzus norādīja, ka ikviens, kas viņa vadībā un ar viņa palīdzību darīs to darbu, kurš bija galvenais viņam pašam, varēs izjust lielu gandarījumu.
13 Bija ebreji, kas saprata un uzklausīja Jēzus aicinājumu. Par to liecina kāds notikums, kas aprakstīts Lūkas evaņģēlijā, 5. nodaļā, no 1. līdz 11. pantam. Četri zvejnieki bija zvejojuši visu nakti, bet nebija neko noķēruši. Tad pēkšņi viņu tīkli bija pilni. Lielais loms nebija nejaušība, to nodrošināja Jēzus iejaukšanās. Krastā viņi redzēja daudz cilvēku, kas gribēja dzirdēt Jēzus mācības. Tas palīdz labāk saprast vārdus, ko Jēzus teica vienam no četriem zvejniekiem. Viņš sacīja: ”No šī laika tev būs cilvēkus zvejot.” Kā zvejnieki atsaucās uz Jēzus aicinājumu? ”Savas laivas uz krasta vilkuši, tie atstāja visu un gāja viņam līdz.”
14. a) Kā mūsdienās ir iespējams rast atvieglojumu? b) Kādu iepriecinošu vēsti sludināja Jēzus?
14 Arī jums ir dota iespēja atsaukties uz Jēzus aicinājumu. Patiesība, kas atklāta Bībelē, joprojām tiek stāstīta cilvēkiem visā pasaulē. Seši miljoni Jehovas liecinieku ir uzklausījuši Jēzus aicinājumu ”Ņemiet manu jūgu” un kļuvuši par ”cilvēku zvejniekiem”. (Mateja 4:19.) Lai gan ne visi Jehovas liecinieki var uzņemties pilnas slodzes kalpošanu, viņi visi ir sludinātāji. Kalpošana viņus uzmundrina un mazina viņu raizes. Sludinot Jehovas liecinieki dara to, kas viņiem sagādā prieku, — stāsta citiem Valstības evaņģēliju jeb labo vēsti. (Mateja 4:23.) Stāstīt citiem labas vēstis vienmēr ir patīkami, taču šī vēsts ir īpaši iepriecinoša. Turklāt mūsu rīcībā ir Bībele, ar kuras palīdzību mēs varam pārliecināt cilvēkus, ka viņi var atbrīvoties no daudz kā tāda, kas viņiem sagādā raizes. (2. Timotejam 3:16, 17.)
15. Ko cilvēkam var dot Jēzus mācības?
15 Pat cilvēki, kas ir tikai nesen uzzinājuši par Dieva Valstību, var daudz ko iegūt no Jēzus mācībām. Daudzi var droši teikt, ka Jēzus mācības viņiem ir sagādājušas atvieglojumu un palīdzējušas pilnībā izmainīt savu dzīvi. Iedziļinoties stāstījumos par Jēzus dzīvi, it sevišķi Mateja, Marka un Lūkas evaņģēlijā, jūs varat pārliecināties, cik noderīgi ir principi, pēc kuriem Jēzus mācīja cilvēkus dzīvot.
Kā saņemt atvieglojumu
16., 17. a) Kur Bībelē var atrast vairākas nozīmīgas Jēzus mācības? b) Kas cilvēkam jādara, lai Jēzus mācības viņam sniegtu atvieglojumu?
16 Mūsu ēras 31. gada pavasarī Jēzus teica runu, kas joprojām ir pazīstama daudziem cilvēkiem visā pasaulē. Šo runu, ko ir pieņemts saukt par Kalna sprediķi, var lasīt Mateja evaņģēlijā, no 5. līdz 7. nodaļai, un Lūkas evaņģēlija 6. nodaļā. Kalna sprediķis palīdz uzzināt daudzas Jēzus mācības. Izlasot evaņģēlijus, var uzzināt vēl daudz citu principu, ko paskaidroja Jēzus. Daudzas Jēzus pamācības ir viegli saprotamas, tikai reizēm cilvēkiem ir grūti tās pildīt. Būtu labi, ja jūs varētu rūpīgi izlasīt un pārdomāt minētās nodaļas. Jēzus mācības var spēcīgi ietekmēt arī jūsu uzskatus un attieksmi pret dzīvi.
17 Jēzus mācības var sagrupēt pēc dažādiem principiem. Pamēģināsim šīs mācības sagrupēt tā, lai mēneša laikā katru dienu varētu pārdomāt un izmantot vienu no tām. Mums jāpatur prātā, ka, ātri pārskatot Jēzus mācības, nevar gūt daudz labuma. To atgādina gadījums ar kādu bagātu cilvēku, kas jautāja Jēzum: ”Kas man jādara, lai es iemantotu mūžīgu dzīvību?” Atbildēdams uz šo jautājumu, Jēzus atgādināja vairākus svarīgus Dieva bauslības likumus, un bagātais cilvēks teica, ka viņš tos jau pilda. Tomēr Jēzus saprata, ka šis cilvēks nedara visu, ko viņš varētu darīt. Tāpēc Jēzus viņu aicināja darīt vairāk, lai izmantotu Dieva principus un kļūtu par aktīvu mācekli. Pēc visa spriežot, šis cilvēks tam nebija gatavs. (Lūkas 18:18—23.) Tātad cilvēkam, kas vēlas sekot Jēzus mācībām un saņemt viņa piedāvāto atvieglojumu, jāsaprot, ka piekrist Jēzus mācībām un dzīvot saskaņā ar tām nav viens un tas pats.
18. Kā var izmantot Jēzus mācību uzskaitījumu, kas dots 12. un 13. lappusē?
18 Pievēršot uzmanību Jēzus mācībām, mēs varam nedaudz padomāt par 1. punktu sarakstā, kas dots 12. un 13. lappusē. Tajā ir norādīts uz Mateja evaņģēliju, 5. nodaļu, 3. līdz 9. pantu. Pārdomām par brīnišķīgajiem padomiem, kas ietverti šajos pantos, varētu veltīt diezgan daudz laika. Bet, ja mēs apskatām tos kopumā, ko tie liek domāt par attieksmi pret dzīvi? Kas būtu jādara, lai rastu atvieglojumu? Kā mums var palīdzēt tas, ka mēs veltījam vairāk laika un uzmanības garīgiem jautājumiem? Varbūt mūsu dzīvē ir kaut kas tāds, kam var pievērst mazāk uzmanības, lai vairāk laika un pārdomu mēs varētu veltīt garīgiem jautājumiem? Varbūt tieši tas var vairot mūsu prieku?
19. Kā mēs varam vairot savas zināšanas un izpratni?
19 Bet tas vēl nav viss. Šos pantus var ne tikai pārdomāt, bet arī pārrunāt ar dzīvesbiedru, kādu radinieku, draugu vai citu Dieva kalpu. (Salamana Pamācības 18:24; 20:5.) Iepriekš minētais bagātnieks ar jautājumu, kas viņu interesēja, griezās pie Jēzus, un atbilde, ko viņš saņēma, noteikti varēja vairot viņa prieku un iespējas saņemt mūžīgu dzīvi. Protams, ticības biedrs, ar ko mēs runājam, nevar dot tādus padomus kā Jēzus, tomēr, pārrunājot Jēzus mācības, gan viņš, gan mēs, noteikti varam daudz ko iegūt. Tāpēc būtu labi nekavēties un pārrunāt ar kādu to, ko mēs uzzinām.
20., 21. Kādu metodi var izmantot, lai iedziļinātos Jēzus mācībās, un kā var novērtēt, cik daudz mēs no tām iegūstam?
20 Jēzus mācības sarakstā 12. un 13. lappusē ir sagrupētas tā, lai katru dienu varētu apskatīt vismaz vienu no tām. Izlasiet norādītos pantus un pārdomājiet tos. Centieties saprast, kā tie attiecas uz jūsu dzīvi. Ja jūs uzskatāt, ka pildāt to, kas teikts šajos pantos, padomājiet, vai jūs nevarat kaut ko darīt, lai vēl labāk saskaņotu savu dzīvi ar Dieva principiem. Centieties visas dienas garumā izmantot atziņas, kas izteiktas apskatītajos pantos. Ja jūs nesaprotat pantu jēgu vai nevarat pilnībā izprast, kā tie attiecas uz jūsu dzīvi, veltījiet pārdomām par tiem vēl kādu dienu. Tomēr nedomājiet, ka jums jāizpilda viss, kas teikts apskatītajos pantos. Nākamajā dienā pievērsiet uzmanību nākamajai mācībai. Nedēļas beigās jūs varat pārdomāt, cik labi jums ir izdevies izmantot četras vai piecas no Jēzus mācībām. Nākamajā nedēļā turpiniet apskatīt mācības, kas uzskaitītas sarakstā. Ja kādu no Jēzus mācībām jums nav izdevies ievērot tik labi, kā vajadzētu, neuztraucieties. Tā laiku pa laikam gadās visiem kristiešiem. (2. Laiku 6:36; Psalms 130:3; Salamans Mācītājs 7:20; Jēkaba 3:8.) Turpiniet iedziļināties Jēzus mācībās arī trešajā un ceturtajā nedēļā.
21 Mēneša laikā jūs spēsiet apskatīt visas sarakstā minētās mācības. Pēc mēneša jūs droši vien jutīsiet, ka iedziļināšanās Jēzus mācībās jums ir daudz ko devusi. Droši vien būs ievērojami vairojies jūsu prieks un miers. Pat ja jums izdosies panākt tikai nelielas izmaiņas, jūs noteikti izjutīsiet atvieglojumu vai vismaz spēsiet labāk pārvarēt raizes un turpmāk zināsiet, ko var darīt, lai gūtu labumu no Jēzus mācībām. Šeit dotajā sarakstā nav pieminēts viss, ko mācīja Jēzus. Tāpēc būtu labi, ja jūs varētu iedziļināties arī pārējās viņa mācībās un censties tās izmantot savā dzīvē. (Filipiešiem 3:16.)
22. Kā mūs var ietekmēt iedziļināšanās Jēzus mācībās, un kam vēl būtu labi pievērst uzmanību?
22 Kaut arī Jēzus jūgs ir saistīts ar zināmiem pienākumiem, tas tomēr ir ”patīkams”, un viņa mācību nasta ir viegla. Apustulis Jānis, kas bija ļoti tuvs Jēzus draugs, pēc sešdesmit gadu ilgas kalpošanas atzina: ”Šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus, un viņa baušļi nav grūti.” (1. Jāņa 5:3.) Arī jūs varat par to nešaubīties. Laikam ejot, jūs pārliecināsieties, ka dzīve saskaņā ar Jēzus mācībām palīdz pārāk neraizēties par to, kas mūsdienās tik ļoti uztrauc daudzus cilvēkus. Jūs pārliecināsieties, ka varat izjust atvieglojumu. (Psalms 34:9.) Bet ar Jēzus piedāvājumu ņemt viņa jūgu ir saistīts vēl kāds jautājums, ko būtu labi pārdomāt. Jēzus teica, ka viņš ir ”lēnprātīgs un no sirds pazemīgs”. Ko šie vārdi palīdz uzzināt par Jēzu, un kā tie attiecas uz mums? Par to tiks runāts nākamajā rakstā. (Mateja 11:29.)
Kā jūs atbildētu?
• Kāpēc mums jāmācās no Jēzus, ja vēlamies rast atvieglojumu?
• Kas un kāpēc pārnestā nozīmē tika apzīmēts ar jūgu?
• Kāpēc Jēzus aicināja cilvēkus ņemt viņa jūgu?
• Kā mēs varam saņemt garīgu atspirdzinājumu?
[Jautājumi studēšanai]
[Papildmateriāls 14. lpp.]
Jehovas liecinieku 2002. gada pants ir ”Nāciet šurp pie manis.., es jūs gribu atvieglināt”. (Mateja 11:28.)
[Papildmateriāls/Attēls 12., 13. lpp.]
Mācības, kas jums var palīdzēt
Daudz noderīgu mācību var atrast Mateja evaņģēlijā, no 5. līdz 7. nodaļai. Tās ir mācības, ko prasmīgais skolotājs Jēzus skaidroja cilvēkiem uz kāda no Galilejas pakalniem. Izlasiet Bībelē šeit norādītos pantus un pārdomājiet uzdotos jautājumus.
1) 5:3—9. Ko šie panti liek domāt par manu attieksmi pret dzīvi? Ko es varu darīt, lai justu lielāku gandarījumu? Kā es varu vairāk uzmanības veltīt savām garīgajām vajadzībām?
2) 5:25, 26. Kāda attieksme ir labāka par ķildīgumu, kas ir tik plaši izplatīts pasaulē? (Lūkas 12:58, 59.)
3) 5:27—30. Kā Jēzus vārdi liek izturēties pret jutekliskām fantāzijām? Kā, pretojoties tām, es varu kļūt priecīgāks un mierīgāks?
4) 5:38—42. Kāpēc ir svarīgi nepadoties mūsdienu sabiedrībā izplatītajam uzskatam, ka cilvēkam visiem līdzekļiem jācenšas panākt savu?
5) 5:43—48. Ko es varētu iegūt, labāk iepazīstot cilvēkus, kurus esmu uzskatījis par ienaidniekiem? Kā tas varētu mazināt sasprindzinājumu mūsu attiecībās?
6) 6:14, 15. Vai tad, kad man ir grūti piedot kādam, vaina nav meklējama skaudībā vai nepatikā pret šo cilvēku? Ko es varu darīt, lai mainītu savu nostāju?
7) 6:16—18. Vai tam, ko citi domā par mani, es nepievēršu vairāk uzmanības nekā tam, kas es patiesībā esmu? Par ko man būtu jādomā vairāk?
8) 6:19—32. Kas notiktu, ja es pārāk daudz uzmanības sāktu veltīt naudai un mantai? Par ko man jādomā, lai saglabātu līdzsvaru šajā ziņā?
9) 7:1—5. Kā es jūtos, atrazdamies tādu cilvēku sabiedrībā, kuri vienmēr kādu nosoda vai kritizē un citos saskata tikai trūkumus? Kāpēc man jāsargās no šādas attieksmes?
10) 7:7—11. Kāpēc ir labi lūgt Dievu neatlaidīgi? Vai ieteikums būt neatlaidīgam ir attiecināms arī uz citām dzīves jomām? (Lūkas 11:5—13.)
11) 7:12. Vai es pietiekami bieži izmantoju Zelta likumu attiecībās ar citiem cilvēkiem?
12) 7:24—27. Tā kā es pats esmu atbildīgs par to, kā veidoju savu dzīvi, man jādomā, kā vislabāk sagatavoties grūtību ”vējiem” un pārbaudījumu ”straumēm”. Kāpēc man par to jādomā jau tagad? (Lūkas 6:46—49.)
Jēzus mācības, par kurām rakstīts citās Mateja evaņģēlija nodaļās.
13) 8:2, 3. Kā es varu līdzināties Jēzum, būdams iejūtīgs pret cilvēkiem, kam dzīvē ir daudz grūtību?
14) 9:9—38. Cik lielā mērā manā dzīvē izpaužas žēlsirdība, un kā es varu to attīstīt?
15) 12:19. Vai es mācos no pravietiskajiem vārdiem, kas bija teikti par Jēzu, un cenšos nekad neķildoties?
16) 12:20, 21. Ko labu es varu panākt, cenšoties nedarīt citiem pāri ne ar vārdiem, nedz ar darbiem?
17) 12:34—37. Par ko es visvairāk runāju? Kāpēc man jādomā par to, kas ir manī, manā sirdī? (Marka 7:20—23.)
18) 15:4—6. Ko Jēzus mācīja par attieksmi pret padzīvojušiem cilvēkiem?
19) 19:13—15. Kam man jāatrod laiks?
20) 20:25—28. Kāpēc man jāsargās no varaskāres? Kā es varu sekot Jēzus priekšzīmei šajā ziņā?
Dažas Jēzus mācības, par kurām var lasīt Marka evaņģēlijā.
21) 4:24, 25. Kāda nozīme ir tam, kā es izturos pret cilvēkiem?
22) 9:50. Ko es varu panākt, ja mana runa un izturēšanās ir taktiska?
Dažas Jēzus mācības, par kurām var lasīt Lūkas evaņģēlijā.
23) 8:11, 14. Kas varētu notikt, ja es padotos raizēm vai tieksmei pēc bagātības un baudām?
24) 9:1—6. Lai gan Jēzus spēja dziedināt slimos, kam viņš veltīja visvairāk uzmanības?
25) 9:52—56. Vai es neesmu viegli aizvainojams? Vai manī nav tieksmes atmaksāt par pāridarījumiem?
26) 9:62. Kādai jābūt manai attieksmei pret pienākumu sludināt Dieva Valstību?
27) 10:29—37. Kā es varu apliecināt, ka man ir patiesa interese par savu tuvāko?
28) 11:33—36. Ko es savā dzīvē varu mainīt, lai tā būtu vienkāršāka?
29) 12:15. Kādai jābūt materiālo vērtību vietai manā dzīvē?
30) 14:28—30. No kā es varu izsargāties un ko es varu iegūt, ja rūpīgi pārdomāju visus savus lēmumus?
31) 16:10—12. Ko es iegūšu, palikdams uzticīgs Dievam?
[Attēli 10. lpp.]
Darbs, ko mēs apņemamies darīt, ņemot Jēzus jūgu, sniedz atvieglojumu