Labprātība mudina kristiešus mācīties Gileādas skolā

SARGTORŅA Bībeles Gileādas skolā tiek gatavoti misionāri darbībai ārzemēs. Kas ir vajadzīgs kristiešiem, kas vēlas mācīties Gileādas skolā? Viņiem ir jābūt labprātīgiem. (Psalms 110:3.) Šī gada 8. septembrī, kad notika Gileādas skolas 111. izlaidums, bija ļoti skaidri redzams, ka Gileādā patiešām mācās labprātīgi kristieši.

Daži šīs grupas studenti jau pirms mācībām Gileādas skolā bija atstājuši radiniekus, draugus un dzimto zemi, lai labprātīgi dotos sludināt tur, kur ir liela nepieciešamība. Tādā veidā viņi bija pārbaudījuši, vai spēj dzīvot citādos apstākļos. Piemēram, lai sludinātu labo vēsti par Dieva Valstību, Rišērs un Natālija bija pārcēlušies uz Bolīviju, Tods un Mišela bija pārcēlušies uz Dominikānas Republiku, bet Deivids un Monika — uz kādu Āzijas valsti. Citi studenti bija sludinājuši Nikaragvā, Ekvadorā un Albānijā.

Kristija vidusskolā bija apguvusi spāņu valodu, kas viņai lieti noderēja Ekvadorā — tur viņa pavadīja divus gadus, kad vēl nebija precējusies. Daži bija pievienojušies kādai citas tautības pārstāvju draudzei savā valstī. Bet Sauls un Prišila bija apliecinājuši savu labprātību citādā veidā — viņi pirms mācībām Gileādas skolā bija cītīgi mācījušies angļu valodu.

20 nedēļas, kurās studenti apguva paredzēto mācību kursu, aizritēja ātri. Pienāca izlaiduma diena, kad absolventi, viņu draugi un radinieki dzirdēja daudz vērtīgu padomu un uzmundrinājuma vārdu.

Programmu vadīja Teodors Jaračs no Gileādas skolas septītā izlaiduma, kurš tagad ir Jehovas liecinieku Vadošās padomes loceklis. Savos ievadvārdos viņš uzsvēra, ka Jehovas liecinieku organizācija nekad nav aizmirsusi, kāpēc Gileādas skolā tiek gatavoti misionāri — proti, pa visu zemeslodi ir jāsludina labā vēsts par Valstību. (Marka 13:10.) Studenti apgūst nepieciešamās zināšanas un iemaņas, lai varētu sludināt daudz vairāk nekā agrāk un to darīt tādās pasaules vietās, kur īpaši ir vajadzīgi misionāri. Brālis Jaračs mudināja absolventus sekmīgi likt lietā visu Gileādas skolā apgūto, kad viņi būs pievienojušies tiem misionāriem, kas jau kalpo tajās 19 zemēs, uz kurām tiek nosūtīti absolventi.

Vērtīgi padomi absolventiem

Sekoja vairākas runas. Filiāles komitejas loceklis Viljams van de Vols teica runu ”Dedzīgs misionāru gars — patiesās kristietības iezīme”. Viņš pievērsa uzmanību uzdevumam gatavot mācekļus, par ko rakstīts Mateja 28:19, 20, un aicināja absolventus: ”Centieties līdzināties Jēzum, kas sludināja dedzīgi un ar entuziasmu!” Lai jaunie misionāri nezaudētu dedzīgumu savā darbā, viņš tiem ieteica: ”Izveidojiet saviem apstākļiem atbilstošu plānu, vienmēr cītīgi  studējiet Bībeli un bībeliskas publikācijas, lai neatpaliktu no Jehovas organizācijas, un nekad neaizmirstiet iemeslus, kāpēc jūs atrodaties tajā zemē, uz kurieni esat nosūtīti!”

Nākamo runu sacīja Vadošās padomes loceklis Gajs Pīrss, un tās nosaukums bija ”Dariet visu ar saprātu”. (Romiešiem 12:1, NW.) Viņš absolventiem deva praktiskus padomus un rosināja tos izmantot spēju domāt un spriest, ko devis Dievs. ”Dziļi pārdomājiet visu, ko Jehova jums saka ar savu Rakstu palīdzību. Tas jūs pasargās,” viņš sacīja. (Salamana Pamācības 2:11.) Brālis Pīrss arī brīdināja absolventus nebūt dogmatiskiem savos spriedumos, jo tā viņi neļautu darboties saprātam. Šie atgādinājumi absolventiem katrā ziņā ļoti noderēs, kad viņi kalpos par misionāriem.

Pēc tam programmas vadītājs pieteica Lorensu Bauenu, vienu no Gileādas skolas pasniedzējiem, kas runāja par tēmu ”Negribēt neko citu zināt”. Kā atzīmēja brālis Bauens, apustulis Pāvils, runādams par savu misionāra darbu Korintā, teica, ka viņš ”negribēja neko citu zināt kā vien Jēzu Kristu un to pašu krustā sistu”. (1. Korintiešiem 2:2.) Pāvils zināja, ka visvarenākais spēks Visumā, svētais gars, ir saistīts ar vēsti, kas vijas cauri visai  Bībelei, proti: ar apsolītā Dzimuma starpniecību tiks attaisnota Jehovas augstākā vara. (1. Mozus 3:15.) Visi 48 absolventi tika aicināti būt tādiem, kādi bija Pāvils un Timotejs, un sekmīgi veikt misionāru kalpošanu, turoties pie ”veselīgu mācību parauga”. (2. Timotejam 1:13.)

”Uzskatiet savas priekšrocības par dāvanu no Dieva” — tā saucās nākamā runa. Gileādas skolas sekretārs Volass Liveranss palīdzēja absolventiem izprast, ka priekšrocības kalpošanā ir Dieva žēlastības izpausme, nevis kaut kas tāds, kas viņiem pienāktos vai ko viņi būtu nopelnījuši. Pieminējis apustuli Pāvilu, brālis Liveranss sacīja: ”Jehova nebija izvēlējies Pāvilu par pagānu tautu apustuli viņa sasniegumu dēļ, un nevarēja teikt, ka Pāvils būtu pelnījis tiesības veikt šo uzdevumu vai ka tās viņam būtu pienākušās. Šo izvēli nenoteica arī kalpošanā pavadītais gadu skaits vai pieredze. Raugoties no cilvēku viedokļa, būtu varējis likties, ka ir loģiski izraudzīties Barnabu. Jehovas izvēle nebija balstīta arī uz cilvēka spējām — Apolls acīmredzot bija daiļrunīgāks par Pāvilu. Tas, ka Dievs izvēlējās Pāvilu, bija viņa žēlastības izpausme.” (Efeziešiem 3:7, 8.) Brālis Liveranss aicināja absolventus izmantot savu dāvanu — priekšrocības kalpošanā —, lai palīdzētu citiem cilvēkiem kļūt par Dieva draugiem un saņemt ”Dieva balvu.. mūžīgu dzīvi Kristū Jēzū, mūsu Kungā”. (Romiešiem 6:23.)

Pēc tam Marks Nūmers, vēl viens no Gileādas skolas pasniedzējiem, savā runā ”Gatavošanās palīdz gūt sekmes” uzdeva jautājumus vairākiem absolventiem. (Salamana Pamācības 21:5.) Absolventu pastāstītie gadījumi liecināja, ka sludinātājam būs patiesa interese par cilvēkiem, ja viņš labi sagatavosies kalpošanai un, galvenais, ja viņš sagatavos savu sirdi. Tad sludinātājam vienmēr būs, ko teikt cilvēkiem, un viņš sacīs un darīs to, kas palīdz cilvēkiem garīgā ziņā. ”Tieši tas ir vajadzīgs, lai misionāri gūtu sekmes savā darbībā,” uzsvēra brālis Nūmers, atsaukdamies uz paša pieredzi, jo viņš kādu laiku bija bijis misionārs Āfrikā.

Misionāru kalpošana — darbs, kas sniedz gandarījumu

Ralfs Volss un Čārlzs Vudijs uzdeva jautājumus vairākiem pieredzējušiem misionāriem, kas tajā laikā Patersonas izglītības centrā apmeklēja kursus. Kā izteicās pieredzējušie misionāri, misionāru kalpošanā prieku sagādā mīlestība pret cilvēkiem. Gan absolventiem, gan viņu tuviniekiem un draugiem, kas bija ieradušies uz izlaidumu, bija interesenti uzklausīt šos brāļus, kas paskaidroja, kāpēc misionāru kalpošana sniedz lielu gandarījumu.

Džons Bārs, Vadošās padomes loceklis, teica galveno runu, kas saucās ”Dziediet Jehovam jaunu dziesmu”. (Jesajas 42:10.) Kā teica brālis Bārs, vārdi ”jauna dziesma” Bībelē ir sastopami deviņas reizes. Viņš vaicāja: ”Par ko ir šī jaunā dziesma?” — un pēc tam paskaidroja: ”Konteksts atklāj, ka jauna dziesma tiek dziedāta tad, kad, Jehovam īstenojot savu augstāko varu, risinās jauni notikumi.” Viņš skubināja absolventus arī turpmāk dziedāt slavas dziesmu Dieva triumfējošajai Valstībai, kurā valda mesiāniskais Ķēniņš Kristus Jēzus. Brālis Bārs pieminēja, ka izglītība, ko jaunie misionāri guvuši Gileādas skolā, viņiem ir palīdzējusi daudz dziļāk izprast ”jauno dziesmu”. ”Mācību programmā tika uzsvērts, ka jums ”jādzied” slavas dziesma Jehovam kopā ar brāļiem un māsām, lai kur jūs kalpotu, tāpēc palieciet vienoti ar viņiem tajās zemēs, kur sludināsiet.”

Kad absolventiem bija izsniegti diplomi, grupas pārstāvis nolasīja vēstuli, kurā tika pausta dziļa pateicība par Gileādas skolā saņemto izglītību.

Vai arī jūs vēlētos kalpot vairāk un ražīgāk? Tādā gadījumā veltījiet pūles šī mērķa sasniegšanai, kā to ir darījuši šie absolventi. Tas viņiem ir palīdzējis atbilst misionāriem izvirzītajām prasībām. Ja cilvēks labprāt kalpo Dievam, viņš gūst lielu prieku (Jesajas 6:8.)

[Papildmateriāls 25. lpp.]

ZIŅAS PAR ABSOLVENTIEM

Pārstāvētas valstis: 10

Valstis, uz kurām dosies misionāri: 19

Absolventi: 48

Vidējais vecums: 33,2

Vidējais gadu skaits patiesībā: 16,8

Vidējais gadu skaits pilnas slodzes kalpošanā: 12,6

[Attēls 26. lpp.]

Sargtorņa Bībeles Gileādas skolas 111. izlaidums

Rindas ir numurētas, sākot ar priekšējo, un absolventi ir uzskaitīti no kreisās uz labo.

1) K. Jomensa, A. Tukari, S. Nunjesa, Dž. Filipsa, M. Dokina, P. Silvestri; 2) N. Morēna, Dž. Bainija, M. Lopesa, M. van Hauta, A. Kantū, F. Silvāši; 3) M. Viljamsa, M. Ito, S. van Koilija, D. Lēveringa, F. Fizela, Z. Geislere; 4) Dž. Jomenss, M. Mosa, M. Hodžinsa, S. Dadinga, H. Brisenjo, M. Filipss; 5) H. Lopess, T. Ito, S. Sommeruda, K. Koza, Ž. Fizels, D. Moss; 6) D. Viljamss, R. Dadings, M. Geislers, R. Morēns, S. Bainijs, L. Kantū; 7) M. Dokins, T. Hodžinss, M. Lēverings, S. Silvestri, D. van Hauts, A. Brisenjo; 8) M. van Koilijs, A. Nunjess, B. Koza, J. Sommeruds, S. Tukari, P. Silvāši.