Lasītāju jautājumi

Kā kristiete var panākt līdzsvaru starp uzticību Dievam un paklausību neticīgam vīram, ja viņš atzīmē reliģiskus svētkus?

Lai saskaņotu abus pienākumus, kristietei nepieciešama gudrība un takts. Taču viņa rīkojas pareizi, cenšoties pildīt abus pienākumus. Runādams par līdzīgu situāciju, Jēzus deva padomu: ”Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” (Mateja 22:21.) Tiesa, viņš runāja par pienākumiem pret valdību, kurai, kā vēlāk tika norādīts, kristiešiem ir jāpakļaujas. (Romiešiem 13:1.) Tomēr viņa padoms ir attiecināms arī uz situāciju, kad sievai jāsaskaņo pienākumi pret Dievu un Rakstos noteiktā paklausība vīram.

Ikviens, kas pārzina Bībeli, atzīs, ka pirmām kārtām tajā uzsvērts kristieša pienākums paklausīt Visvarenajam Dievam un saglabāt viņam uzticību visās situācijās. (Apustuļu darbi 5:29.) Tomēr daudzos gadījumos, nepārkāpdami Dieva likumus, patiesie Jehovas kalpi var ņemt vērā lūgumus un prasības, ko izsaka neticīgi cilvēki, kam piešķirta vara.

Mēs daudz varam mācīties no trīs ebreju piemēra, par kuriem stāstīts Daniēla grāmatas 3. nodaļā. Babilonijas valdnieks Nebukadnecars viņiem pavēlēja kopā ar citiem valsts ierēdņiem doties uz Duras klajumu. Saprotot, ka valdnieka plānos ir viltus pielūgsme, šie trīs ebreji, bez šaubām, labprātāk tur neatrastos. Iespējams, Daniēlam bija iemesls, kas valdnieka acīs attaisnoja viņa neierašanos, bet viņa biedriem šāda iemesla nebija. *  Viņi pakļāvās pavēlei ierasties Duras klajumā, bet nekādā gadījumā negrasījās iesaistīties nepareizā rīcībā. (Daniēla 3:1—18.)

Līdzīgā situācijā varētu nokļūt kristiete, ja viņas neticīgais vīrs svētku laikā lūgtu vai pieprasītu darīt ko tādu, ko viņa labprātāk nedarītu. Aplūkosim dažus piemērus. Vīrs lūdz, lai dienā, kad viņš kopā ar citiem atzīmēs svētkus, sieva pagatavo kādu sevišķu ēdienu. Varbūt viņš liek visai ģimenei, arī sievai, šajā dienā kopā doties pie viņa radiniekiem uz maltīti vai tāpat paciemoties. Bet varbūt jau pirms svētku dienas viņš lūdz, lai sieva, veicot parastos pirkumus, viņa vietā iegādājas svētkiem raksturīgus ēdienus, lietas, ko viņš vēlas dāvināt, iesaiņojamo papīru un kartītes, ko pielikt dāvanām.

Kristiete noteikti ir apņēmusies nepiedalīties pasākumos, kas ir saistīti ar viltus reliģiju, bet kā izturēties pret šādiem lūgumiem? Vīrs ir ģimenes galva, un Dieva Rakstos ir teikts: ”Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem, tā tas pieklājas tā Kunga draudzē.” (Kolosiešiem 3:18.) Vai iepriekšminētajos gadījumos viņa var paklausīt vīram un palikt uzticīga Dievam? Viņai jāizlemj, kā saskaņot paklausību vīram ar daudz svarīgāko pienākumu — būt paklausīgai Jehovam.

Ne tikai svētkos, bet arī citās dienās vīrs varbūt lūdz sievu pagatavot kādu ēdienu, kas viņam īpaši garšo vai ko viņš ir radis ēst attiecīgajā gadalaikā. Sieva, bez šaubām, vēlas apliecināt mīlestību pret vīru un cienīt vadības principu un tāpēc viņam paklausa. Bet vai viņa var izpildīt vīra vēlēšanos, ja viņš to ir izteicis saistībā ar svētkiem? Dažas kristietes šādi rīkojas ar tīru sirdsapziņu, uzskatot to vienkārši par maltītes gatavošanu — savu ikdienišķo pienākumu. Protams, neviena Dievam uzticīga kristiete tam nepiešķirs ar svētkiem saistītu nozīmi, pat ja vīrs tā dara. Tāpat vīrs vairākas reizes mēnesī vai gadā droši vien lūdz sievu kopīgi apciemot viņa radiniekus. Vai kristiete nevarētu doties ciemos arī svētku dienā? Savukārt tad, ja runa ir par iepirkumiem, vai nav tā, ka sieva parasti labprāt nopērk to, ko vīrs prasa, daudz nedomājot, ko viņš ir nolēmis ar to darīt?

Protams, kristietei ir jādomā par citiem — par to, kā viņas rīcība ietekmēs citus cilvēkus. (Filipiešiem 2:4.) Viņa nevēlas radīt iespaidu, ka atzīmē svētkus, gluži tāpat kā trīs ebreji droši vien negribēja, lai citi redz, ka viņi dodas uz Duras klajumu. Tāpēc kristiete varētu taktiski aprunāties ar vīru, un varbūt vīrs, ņemot vērā viņas jūtas, piekritīs pats nokārtot kādas ar svētkiem saistītas lietas, tā nākot pretim sievai, kas mīl un ciena viņu. Vīrs, iespējams, sapratīs, ka būtu gudri izvairīties no neērtas situācijas, kādā viņi abi varētu nonākt, ja sievai būtu jāatsakās darīt kaut ko tādu, kas saistīts ar viltus reliģiju. Jau iepriekš visu mierīgi pārrunājot, varbūt izdosies iztikt bez asām domstarpībām. (Salamana Pamācības 22:3.)

Kristietei viss ir jāapsver un tad jāizlemj, kā rīkoties. Tāpat kā trīs ebreju gadījumā, svarīgākā ir paklausība Dievam. (1. Korintiešiem 10:31.) Šis princips jāpatur prātā katram kristietim, kad jāizlemj, ko viņš ar tīru sirdsapziņu var darīt, kad viņam kaut ko prasa cilvēks, kam piešķirta vara ģimenē vai sabiedrībā.

[Zemsvītras piezīme]