Vai jūs atceraties?

Vai jums patika lasīt pēdējos Sargtorņa numurus? Ja tā bija, pamēģiniet atbildēt uz tālāk minētajiem jautājumiem.

• Kādu juridisku uzvaru ar reliģiju saistītā jautājumā palīdzēja gūt Vācijas Federālā konstitucionālā tiesa?

Šī tiesa atcēla citas tiesas nelabvēlīgu lēmumu, kas neļāva piešķirt Jehovas lieciniekiem publisko tiesību subjekta statusu. Tiesas lēmumā bija atzīmēts, ka reliģiskā brīvība pieļauj cilvēkam ”paklausīt ticības priekšrakstiem” vairāk nekā valsts likumiem. (15. augusts, 8. lappuse.)

• Cik garu laika periodu ilga Ījaba ciešanas?

Ījaba grāmatā nav norādīts, ka viņa ciešanas būtu ilgušas daudzus gadus. Visticamāk, tās ilga dažus mēnešus, varbūt nepilnu gadu. (15. augusts, 31. lappuse.)

• Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Velns nav tikai māņi?

Jēzus Kristus zināja, ka Velns ir reāla būtne. Jēzu kārdināja reāla persona, nevis kaut kāds abstrakts, viņā pašā mītošs ļaunums. (Mateja 4:1—11; Jāņa 8:44; 14:30.) (1. septembris, 5., 6. lappuse.)

• Salamana Pamācībās 10:15 ir sacīts: ”Bagātajam viņa īpašums ir viņa stiprā pils, bet trūcīgos nabadzība dara gandrīz vai neprātīgus.” Kā dzīvē apstiprinās šo vārdu patiesums?

Bagātība reizēm nodrošina aizsardzību, ja dzīvē izveidojas neparedzēta situācija, tāpat kā nocietināta pils dod zināmu drošību tajā dzīvojošajiem. Savukārt nabadzība var sagādāt daudz raižu, ja notiek kaut kas negaidīts. (15. septembris, 24. lappuse.)

• Kādā ziņā Ēnoša laika biedri ”sāka piesaukt Dieva vārdu”? (1. Mozus 4:26.)

Dieva vārds cilvēces vēsturē tika lietots jau no pašiem pirmsākumiem, tātad Ēnoša laikā cilvēki nesāka piesaukt Jehovas vārdu ticībā. Iespējams, cilvēki Dieva vārdā sauca sevi vai arī citus, ar kuru starpniecību, kā viņi apgalvoja, pielūdza Dievu, tā zaimodami Dieva vārdu. (15. septembris, 29. lappuse.)

• Ar kādu nozīmi Bībelē lietots vārds ”pārmācība”?

Ar šo vārdu netiek apzīmēta nežēlīga vai cietsirdīga izturēšanās. (Salamana Pamācības 4:13; 22:15, NW.) Grieķu valodas vārds, kas tulkots ”pārmācība”, lielākoties attiecas uz pamācīšanu, izglītošanu, labošanu, bet reizēm — uz stingru, taču mīlestības pilnu sodīšanu. Svarīgs veids, kā vecāki var līdzināties Jehovam, ir censties uzturēt ar bērniem labu domu apmaiņu. (Ebrejiem 12:7—10.) (1. oktobris, 8., 10. lappuse.)

• Kā Jehovas liecinieki parāda, ka viņi atbalsta Dieva valdīšanu?

Atbalstot Dieva Valstību, Jehovas liecinieki neiesaistās politikā un nekūda uz sacelšanos pat tajās zemēs, kur viņu darbība ir aizliegta. (Titam 3:1.) Viņu darbības metodes ir miermīlīgas — šajā ziņā viņi līdzinās Jēzum un Jēzus pirmā gadsimta mācekļiem. Viņi pūlas palīdzēt cilvēkiem pieņemt tādas bībeliskas vērtības kā godīgums, tikumība un augstas ētikas normas darbā. (15. oktobris, 6. lappuse.)

• Kā Andos plūst dzīvinošais ūdens?

Jehovas liecinieki pārvar dažādas grūtības, lai stāstītu cilvēkiem Bībeles patiesību divās vietējās valodās — kečvu un aimaru. Liecinieki apmeklē arī cilvēkus, kas dzīvo Titikakas ezera salās, un tos, kas dzīvo uz ”peldošajām” salām, kuras veidotas no ezerā augošajām niedrēm. (15. oktobris, 8.—10. lappuse.)

• Ko Dievs mums ir devis tādu, pēc kā mēs varam vadīties un ko var salīdzināt ar modernas pasažieru lidmašīnas datorizētu vadības sistēmu?

Dievs ir devis cilvēkiem morālās vadības ”sistēmu”, iekšēju morāles izjūtu — tā ir mūsu iedzimtā sirdsapziņa. (Romiešiem 2:14, 15.) (1. novembris, 3., 4. lappuse.)

• Kāpēc Jēzus nāvei ir izcila nozīme?

Kad pilnīgais cilvēks Ādams sagrēkoja, viņš zaudēja savu dzīvību un līdz ar viņu nāvei tika nolemti visi viņa pēcnācēji. (Romiešiem 5:12.) Pilnīgais cilvēks Jēzus atdeva savu dzīvību un tā sagādāja izpirkuma maksu, kas ļauj uzticīgajiem cilvēkiem iegūt mūžīgu dzīvi. (15. novembris, 5., 6. lappuse.)

• Kas bija skiti, kuri ir pieminēti Kolosiešiem 3:11?

Skiti bija klejotāju tauta, kas bija ietekmīgākais spēks Eirāzijas stepēs no 700. līdz 300. gadam pirms mūsu ēras. Viņi bija draudīgi jātnieki un karotāji. Vēstulē kolosiešiem, 3. nodaļas 11. pantā, ar vārdu ”skits” ir apzīmēta nevis konkrēta tauta, bet vismežonīgākās no necivilizētām tautām. (15. novembris, 24., 25. lappuse.)

• Kāpēc var teikt, ka Zelta likums ir mācība, kas joprojām ir noderīga?

Šī ētiskā maksima ir atrodama jūdaismā, budismā, grieķu filozofijā un konfūcismā. Taču Jēzus Kalna sprediķī izteiktais Zelta likums liek aktīvi rīkoties, un šī mācība ietekmē visu tautību un vecumu cilvēkus. (Mateja 7:12.) (1. decembris, 3. lappuse.)