Jehova — Dievs, kas vienmēr dara labu

”Teiciet to Kungu Cebaotu! Jo labs ir tas Kungs.” (JEREMIJAS 33:11)

1. Kas mūs mudina slavēt Dievu?

DIEVS JEHOVA ir labs visaugstākajā mērā. ”Cik gan daudz viņā laba!” teica pravietis Cakarija. (Cakarijas 9:17, NW.) Viss, ko Dievs, domādams par mums, radīja uz zemes, liecina par viņa labestību. (1. Mozus 1:31.) Mēs nekad nespēsim pilnībā izprast visus sarežģītos likumus, kurus Dievs iedibināja, radīdams Visumu. (Salamans Mācītājs 3:11; 8:17.) Bet pat tās niecīgās zināšanas, kuras cilvēki ir ieguvuši līdz šim, mūs mudina pateikties Dievam par visu labo, ko viņš ir darījis.

2. Ko nozīmē būt labam?

² Būt labam nozīmē būt morāli nevainojamam. Tas nozīmē daudz vairāk nekā tikai nedarīt ļaunu. Labprātība ir viens no gara augļiem, un tā mudina aktīvi rīkoties. (Galatiešiem 5:22.) Tā liek darīt to, kas citiem nāk par labu. Mūsdienu pasaulē uzskati par to, kas ir labs, mēdz būt ļoti dažādi. Lai cilvēki varētu dzīvot mierā un izjust prieku, jābūt vienotiem kritērijiem, pēc kuriem var noteikt, kas ir labs. Kas ir tiesīgs noteikt šādus kritērijus?

3. Ko par laba un ļauna noteikšanas kritērijiem var uzzināt no 1. Mozus 2:16, 17?

³ Dievs ir tas, kurš nosaka, kas ir labs. Cilvēces pastāvēšanas pašā sākumā Jehova teica pirmajam cilvēkam: ”No visiem dārza kokiem tu vari pēc patikas ēst, bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.” (1. Mozus 2:16, 17.) Tātad, lai noteiktu, kas ir  labs un kas — slikts, cilvēkiem jāgriežas pie sava Radītāja.

Neizmērojama labestība pret cilvēkiem

4. Ko Dievs paveica cilvēku labā pēc tam, kad Ādams bija izdarījis grēku?

⁴ Cilvēku izredzes dzīvot mūžīgi tika apdraudētas, kad Ādams izdarīja grēku un ignorēja Dieva tiesības noteikt, kas ir labs un kas — slikts. (1. Mozus 3:1—6.) Tomēr, pirms vēl bija piedzimuši Ādama pēcnācēji, kam no sava tēva mantojumā bija jāsaņem grēks un nāve, Dievs izteica pravietojumu par nākotnē gaidāmo Dzimumu. Griezdamies pie ”čūskas”, Sātana Velna, Jehova paziņoja: ”Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.” (Atklāsmes 12:9; 1. Mozus 3:15.) Jehova bija nolēmis izpirkt grēcīgo cilvēci. Savā neizmērojamajā labestībā pret cilvēkiem Jehova to ir izdarījis un devis iespēju izglābties visiem, kas tic viņa mīļotā Dēla izpirkuma upurim. (Mateja 20:28; Romiešiem 5:8, 12.)

5. Kāpēc mēs spējam darīt labu, kaut arī esam mantojuši noslieci uz ļaunu?

⁵ Tā kā mēs esam mantojuši no Ādama grēku, sirds mūs mudina uz ļaunu. (1. Mozus 8:21.) Par laimi, Jehova mums palīdz darīt labu. Pildot visu, ko uzzinām no viņa Svētajiem rakstiem, mēs ne tikai iegūstam gudrību, kas nepieciešama glābšanai, un tiekam sagatavoti katram labam darbam, bet arī spējam darīt to, kas viņam ir patīkams. (2. Timotejam 3:14—17.) Bet, lai gūtu labumu no Bībeles padomiem un saprastu, ko nozīmē darīt labu, mums vajadzīga tāda prāta nostāja, kāda bija psalma sacerētājam, kurš lūgšanā Jehovam teica: ”Tu esi mīlīgs un dari labu; māci man Tavus likumus!” (Psalms 119:68.)

Kā senatnē tika cildināta Jehovas labestība

6. Par ko levīti dziedāja dziesmā, kad ķēniņa Dāvida vadībā derības šķirsts bija nogādāts Jeruzalemē?

⁶ Senās Izraēlas ķēniņš Dāvids zināja, cik Dievs ir labs, un uzcītīgi mācījās no Radītāja. ”Tas Kungs ir labs un taisns,” teica Dāvids, ”tāpēc viņš grēciniekiem māca to ceļu.” (Psalms 25:8, LB-26.) Starp norādījumiem, ko Dievs deva izraēliešiem, bija desmit svarīgi likumi — desmit baušļi —, kuri bija uzrakstīti uz divām akmens plāksnēm un tika glabāti svētajā derības šķirstā. Kad šķirsts Dāvida vadībā bija pārvietots uz valsts galvaspilsētu Jeruzalemi, levīti dziedāja dziesmu, kurā izskanēja arī šādi vārdi: ”Teiciet to Kungu, jo Viņš ir labs un Viņa žēlastība pastāv mūžīgi.” (1. Laiku 16:34, 37—41.) Cik gan patīkami droši vien bija klausīties slavinājuma dziesmā, ko dziedāja levīti!

7. Kas notika pēc tam, kad derības šķirsts bija ienests vissvētākajā vietā, un pēc tam, kad Salamans beidza veltīšanas lūgšanu?

⁷ Ļoti līdzīgi slavinājuma vārdi izskanēja tad, kad Jehovam tika veltīts templis, kas bija uzcelts Dāvida dēla Salamana valdīšanas laikā. Kad derības šķirsts bija novietots jaunuzceltā tempļa vissvētākajā vietā, levīti cildināja Jehovu, dziedādami: ”Tas  Kungs ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!” Tad templis brīnumainā veidā piepildījās ar mākoni, kas liecināja par Jehovas godības klātbūtni. (2. Laiku 5:13, 14.) Kad Salamans bija beidzis veltīšanas lūgšanu, ”uguns nonāca no debesīm un aprija dedzināmos upuŗus un kaujamos upuŗus”. To redzot, ”visi Israēla bērni.. nometās ar savu seju pie zemes, uz akmens klāsta viņi nolieca savu vaigu un pielūdza un teica to Kungu, ka Viņš ir labs un ka Viņa žēlastība paliek mūžīgi”. (2. Laiku 7:1—3.) Pēc četrpadsmit dienu garajiem svētkiem visi atgriezās mājās ”priecīgi un labā omā to labumu dēļ, ar ko tas Kungs bija svētījis ir Dāvidu, ir Salamanu, ir savu tautu — Israēlu”. (2. Laiku 7:10.)

8., 9. a) Kā ar laiku sāka rīkoties izraēlieši, lai gan dziesmās viņi godāja Jehovu? b) Kas par Jeruzalemi tika pravietots ar Jeremijas starpniecību, un kā šis pravietojums piepildījās?

⁸ Diemžēl izraēlieši nedzīvoja saskaņā ar tiem vārdiem, ko viņi bija dziedājuši dziesmās, cildinot Dievu. Ar laiku Jūdejas iedzīvotāji sāka godāt Jehovu vairs tikai ”ar savām lūpām”. (Jesajas 29:13.) Viņi nedarīja to, ko Dievs uzskatīja par labu, un sāka rīkoties ļauni. Kādi bija viņu ļaunie darbi? Viņi pielūdza elkus, dzīvoja netiklībā, apspieda trūcīgos un darīja citus smagus grēkus. Tāpēc 607. gadā p.m.ē. Jeruzaleme tika iznīcināta un Jūdejas iedzīvotāji tika aizvesti trimdā uz Babilonu.

⁹ Kaut arī Dievs pārmācīja savu tautu, viņš ar pravieša Jeremijas starpniecību pavēstīja, ka Jeruzalemē kādreiz atkal būs dzirdamas balsis, kas sacīs: ”Teiciet to Kungu Cebaotu! Jo labs ir tas Kungs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!” (Jeremijas 33:10, 11.) Šie pravietiskie vārdi piepildījās. Septiņdesmit gadus zeme bija neapdzīvota, bet 537. gadā p.m.ē.  jūdu atlikums atgriezās Jeruzalemē. (Jeremijas 25:11; Daniēla 9:1, 2.) Jūdi, kas ieradās Jeruzalemē, uzcēla altāri uz Morija kalna, kur bija atradies templis, un atsāka upurēšanu. Otrajā gadā pēc viņu atgriešanās tika likti tempļa pamati. Tas bija saviļņojošs notikums. ”Kad cēlēji lika tā Kunga tempļa pamatus,” rakstīja Ezra, ”tad priesteŗi savos tērpos nostājās ar taurēm un levīti, Asafa dēli, ar cimbolēm, lai slavētu to Kungu saskaņā ar Israēla ķēniņa Dāvida noteikumiem. Un viņi dziedāja, slavēdami un pateikdamies tam Kungam: ”Jo Viņš ir labs, un Viņa mīlestība ir mūžīgi pār Israēlu.”” (Ezras 3:1—11.)

10. Ar kādiem svarīgiem vārdiem sākas un beidzas 118. psalms?

¹⁰ Līdzīgus pateicības vārdus var lasīt vairākos psalmos. Piemēram, 118. psalms, ko izraēliešu ģimenes dziedāja Pasā svētku izskaņā, sākas un beidzas ar vārdiem: ”Pateiciet tam Kungam, jo viņš ir labs, un viņa žēlastība paliek mūžīgi.” (Psalms 118:1, 29, LB-1882.) Ļoti iespējams, šis psalms bija tas, kuru Jēzus Kristus, slavēdams Dievu, dziedāja kopā ar uzticamajiem apustuļiem naktī pirms savas nāves. (Mateja 26:30.)

”Rādi man, lūdzams, savu godību!”

11., 12. Kādu paziņojumu Mozus dzirdēja, kad viņam gāja garām Dieva godība?

¹¹ Uz saistību starp Jehovas labestību un mīlestību īpašā veidā tika norādīts jau vairākus gadsimtus pirms tā laika, kad dzīvoja Ezra. Tūlīt pēc tam, kad izraēlieši tuksnesī bija pielūguši zelta teļu un šī pārkāpuma vaininieki bija sodīti, Mozus lūdza Jehovam: ”Rādi man, lūdzams, savu godību!” Zinādams, ka Mozus nevar redzēt viņu un palikt dzīvs, Jehova teica: ”Es likšu tev iet gaŗām visai savai godībai [”visam manam labumam”, LB-1825].” (2. Mozus 33:13—20.)

¹² Nākamajā dienā, atrodoties Sīnāja kalnā, Mozus guva nelielu ieskatu tajā, cik liela ir Jehovas godība un labestība. Viņš arī dzirdēja šādus vārdus: ”Tas Kungs, Kungs, apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā, kas tūkstošiem saglabā žēlastību, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus, bet arī neatstāj nevienu nesodītu, piemeklēdams tēvu grēkus pie viņu bērniem līdz trešam un ceturtam augumam.” (2. Mozus 34:6, 7.) Ar šiem vārdiem tika norādīts, ka Jehovas labestība ir saistīta ar viņa žēlastību un citām īpašībām. Pārdomājot šīs īpašības, mēs skaidrāk sapratīsim, ko nozīmē būt labam. Vispirms pievērsīsim uzmanību īpašībai, kas tikko citētajā paziņojumā tika minēta divas reizes.

”Bagāts žēlsirdībā”

13. Kāda īpašība paziņojumā, kuru dzirdēja Mozus, tika minēta divreiz, un kāpēc tas ir likumsakarīgi?

¹³ ”Bagāts žēlsirdībā.. ..tūkstošiem saglabā žēlastību.” Senebreju valodas vārds, kas šeit tulkots ar vārdiem ”žēlsirdība” un ”žēlastība”, var nozīmēt arī ’uzticīga mīlestība’. Tā ir vienīgā īpašība, kas Dieva paziņojumā Mozum tika minēta divas reizes. Tas ir likumsakarīgi, jo galvenais, kas raksturo Jehovas personību, ir mīlestība. (1. Jāņa 4:8.) Šī īpašība tika uzsvērta arī mums labi zināmajos  Jehovas cildinājuma vārdos — ”viņš ir labs, un viņa žēlastība pastāv mūžīgi”.

14. Kas it sevišķi izjūt Dieva mīlestību?

¹⁴ Jehovas mīlestība sevišķi labi ir redzama tajā, kā viņš rūpējas par saviem uzticamajiem kalpiem. (1. Pētera 5:6, 7.) Jehovas liecinieki noteikti var apliecināt, ka viņš ”saglabā žēlastību” tiem, kas viņu mīl un viņam kalpo. (2. Mozus 20:6.) Izraēlieši, atraidīdami Dieva Dēlu, zaudēja Dieva labvēlību. Bet Dieva mīlestība pret uzticīgajiem kristiešiem no visām tautām būs mūžīga. (Jāņa 3:36.)

”Apžēlošanās un žēlastības Dievs”

15. a) Ar kādiem vārdiem sākās paziņojums, ko Mozus dzirdēja Sīnāja kalnā? b) Ko nozīmē būt žēlsirdīgam?

¹⁵ Paziņojums, ko Mozus dzirdēja Sīnāja kalnā, sākās ar vārdiem: ”Tas Kungs, Kungs, apžēlošanās un žēlastības Dievs.” Senebreju vārds, kas šajā pantā tulkots ”apžēlošanās”, var nozīmēt arī ’iekšējie orgāni’ un ir ļoti līdzīgs senebreju vārdam ar nozīmi ’mātes klēpis’. Tas norāda uz to, ka žēlsirdība ir saistīta ar līdzjūtību, kas ietekmē cilvēku ļoti dziļi. Žēlsirdība nav tikai žēlums. Šai īpašībai mūs jāmudina kaut ko darīt, lai atvieglotu citu ciešanas. Piemēram, mīloši kristiešu vecākie cenšas būt līdzjūtīgi pret ticības biedriem un, ja vien iespējams, ”strādā žēlsirdības darbu.. ar prieku”. (Romiešiem 12:8; Jēkaba 2:13; Jūdas 22, 23.)

16. Kā izpaužas Jehovas žēlastība un iejūtība pret viņa kalpiem?

¹⁶ Dieva labestībai ir vēl citi aspekti, uz kuriem norādīts ar vārdu ”žēlastība”. Tā ir iejūtība un augstsirdība pret tiem, kas atrodas zemākā stāvoklī. Jehova vienmēr ņem vērā savu kalpu jūtas. Piemēram, Dievs sūtīja eņģeli, lai stiprinātu cienījamu vecumu sasniegušo Daniēlu un lai paziņotu jaunavai Marijai, ka viņai piedzims Jēzus. (Daniēla 10:19; Lūkas 1:26—38.) Mēs esam ļoti pateicīgi par Jehovas žēlastību, kas izpaužas tajā, kā viņš mūs uzrunā ar Bībeles starpniecību. Mēs cildinām Dievu par viņa labestību pret mums un cenšamies arī paši būt iejūtīgi pret citiem. Kad tie, kam ir uzticēts pienākums palīdzēt ticības biedriem, atgriež kādu uz pareiza ceļa, viņi to dara ”ar lēnprātīgu garu”, laipni un iejūtīgi. (Galatiešiem 6:1.)

Pacietīgs Dievs

17. Kāpēc mums jāpateicas par to, ka Dievs ir pacietīgs?

¹⁷ Mozum tika paziņots arī tas, ka Dievs ir pacietīgs. Arī šī īpašība palīdz saprast, cik labs ir Jehova. Viņš mūs nesoda par mūsu kļūdām un pacietīgi dod laiku, kas nepieciešams, lai mēs varētu garīgi augt un labot nopietnus trūkumus savā personībā. (Ebrejiem 5:12—6:3; Jēkaba 5:14, 15.) Dieva pacietība nāk par labu arī tiem cilvēkiem, kas vēl nav sākuši viņam kalpot. Šiem cilvēkiem tiek dota iespēja atsaukties uz vēsti par Valstību un atgriezties pie Dieva. (Romiešiem 2:4.) Lai gan Jehova ir pacietīgs, viņš tomēr izpauž savas dusmas, kad tas ir nepieciešams, kā tas notika tad, kad izraēlieši pie Sīnāja kalna pielūdza zelta teļu. Vēl lielākā mērā Dieva dusmas izpaudīsies drīzā nākotnē, kad viņš darīs galu Sātana ļaunajai sistēmai. (Ecēhiēla 38:19, 21—23.)

18. Kā Jehova atšķiras no politiskajiem vadītājiem, ja domājam par uzticamību?

¹⁸ Jehova ir ”bagāts.. uzticībā”. Jehova nav tāds kā politiskie vadītāji, kas sola zelta kalnus un pēc tam nepilda savus solījumus. Jehovas kalpi var paļauties uz katru vārdu, kas ir teikts viņa iedvesmotajos Rakstos. Tā kā Dievs ir bagāts uzticībā, mēs vienmēr varam paļauties uz viņa solījumiem. Mūsu debesu Tēvs vienmēr izpilda mūsu lūgumus pēc garīgās patiesības un bagātīgi apvelta mūs ar sapratni. (Psalms 43:3; 65:3.)

19. Kā ir izpaudusies Jehovas labestība pret cilvēkiem, kas ir gatavi nožēlot savus grēkus?

 ¹⁹ Jehova ”piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus”. Jehova ir gatavs piedot grēkus cilvēkiem, kas tos nožēlo. Mēs, bez šaubām, esam ļoti pateicīgi par to, ka mīlošais debesu Tēvs mums ir nodrošinājis iespēju saņemt grēku piedošanu ar Jēzus izpirkuma upura starpniecību. (1. Jāņa 2:1, 2.) Mēs esam bezgala priecīgi par to, ka visi, kas tic izpirkuma upurim, var saglabāt labas attiecības ar Jehovu un cerēt uz iespēju dzīvot mūžīgi viņa apsolītajā jaunajā pasaulē. Mums ir pamatots iemesls cildināt Jehovu par viņa labestību pret cilvēkiem. (2. Pētera 3:13.)

20. Kas liecina par to, ka Dievs neizturas iecietīgi pret ļaunumu?

²⁰ Jehova ”neatstāj nevienu nesodītu”. Šie vārdi palīdz saprast vēl vienu iemeslu, kāpēc mēs varam pateikties Jehovam. Viņš nekādā gadījumā neizturas iecietīgi pret ļaunumu. ”Kad Kungs Jēzus atklāti parādīsies no debesīm ar savas varenības eņģeļiem”, sodu saņems visi, ”kas Dievu neatzīst un kas neklausa mūsu Kunga Jēzus evanģelijam”. Viņi ”kā sodu saņems mūžīgu pazušanu”. (2. Tesaloniķiešiem 1:6—9.) Turpretī Jehovas kalpi tiks pasargāti un varēs dzīvot pasaulē, kurā bezdievīgu ”labā nīdēju” vairs nebūs. (2. Timotejam 3:1—3.)

Sekosim Jehovas priekšzīmei

21. Kāpēc mums jābūt labiem pret citiem cilvēkiem?

²¹ Mums noteikti ir daudz iemeslu cildināt Jehovu un pateikties viņam par visu labo, ko viņš mums ir devis. Bet vai arī mums, viņa kalpiem, nav jācenšas būt labiem pret citiem? Protams, ir jācenšas. Apustulis Pāvils mudināja savus ticības biedrus: ”Sekojiet Dievam, kā viņa mīļie bērni.” (Efeziešiem 5:1.) Viss, ko dara mūsu debesu Tēvs, ir labs, tāpēc arī mums jācenšas būt labiem it visā, ko darām.

22. Par ko tiks runāts nākamajā rakstā?

²² Ja mēs esam apņēmušies no visas sirds kalpot Jehovam, mēs, bez šaubām, vēlamies visā sekot viņa priekšzīmei. Tiesa gan, grēcinieka Ādama pēcnācējiem mēdz būt grūti darīt to, kas ir labs. Nākamajā rakstā tiks paskaidrots, kāpēc mēs tomēr varam darīt labu. Tajā tiks runāts arī par dažādiem veidiem, kā mēs varam sekot Jehovam — Dievam, kas vienmēr dara labu.

Kā jūs atbildētu?

• Ko nozīmē būt labam?

• Kādiem vārdiem Bībelē ir uzsvērts tas, cik Dievs ir labs?

• Kādas ir dažas no Jehovas izcilajām īpašībām?

• Kāpēc mums jāseko Jehovas priekšzīmei?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 12. lpp.]

Jehova pārmācīja savu tautu, tāpēc ka tā nedzīvoja saskaņā ar to, ko dziedāja slavas dziesmās savam Dievam

[Attēls 12. lpp.]

Dievam uzticīgais tautas atlikums atgriezās Jeruzalemē

[Attēls 13. lpp.]

Mozus dzirdēja vārdus, kuros tika runāts par Dieva izcilajām īpašībām

[Attēls 15. lpp.]

Viena no Jehovas labajām dāvanām ir Bībele, ar kuras starpniecību viņš mūs uzrunā