Nikodēma neizlēmība — pamācība mums

”JA KĀDS grib man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ikdienas ņem uz sevi savu krustu un staigā man pakaļ.” (Lūkas 9:23.) Šo uzaicinājumu ar prieku pieņēma pazemīgi zvejnieki un kāds muitnieks, ko tautā neieredzēja. Viņi atstāja visu un sekoja Jēzum. (Mateja 4:18—22; Lūkas 5:27, 28.)

Arī tagad daudzi cilvēki atsaucas uz Jēzus aicinājumu. Tomēr daži, kam patīk mācīties Bībeli ar Jehovas lieciniekiem, nesteidzas ”aizliegt sevi” un ”ņemt uz sevi savu krustu”. Viņi vilcinās kļūt par Jēzus mācekļiem un uzņemties ar to saistīto atbildību.

Kāpēc cilvēki kavējas atsaukties uz Jēzus aicinājumu un veltīt sevi Dievam Jehovam? Tiem, kas nav audzināti saskaņā ar jūdaisma un kristietības monoteismu, iespējams,  ir vajadzīgs laiks, lai pilnībā saprastu, ka pastāv Visvarens Radītājs, kas ir persona. Tomēr pat sapratuši, ka Dievs ir reāls, daudzi izvairās sekot Jēzus pēdās. Šie cilvēki varbūt uztraucas, ko domās radinieki un draugi, ja viņi kļūs par Jehovas lieciniekiem. Citi aizmirst, cik izšķirīgā laikā mēs dzīvojam, un dzenas pēc slavas un bagātības. (Mateja 24:36—42; 1. Timotejam 6:9, 10.) Jebkurā gadījumā tiem, kuri vēl arvien atliek lēmuma pieņemšanu un neseko Jēzum, ir noderīgi pārdomāt, kas Bībelē stāstīts par bagātu jūdu valdības locekli un Jēzus laikabiedru Nikodēmu.

Brīnišķīgas iespējas

Kad Jēzus bija kalpojis uz zemes tikai kādu pusgadu, Nikodēms bija sapratis, ka viņš ir ”mācītājs, no Dieva nācis”. Nikodēmu bija iespaidojuši brīnumi, ko Jēzus bija darījis Jeruzalemē 30. gada Pasā svētkos, tāpēc viņš naktī nāca, lai apliecinātu ticību Jēzum un vairāk uzzinātu par šo izcilo skolotāju. Jēzus viņam pastāstīja, ka ir ”jāpiedzimst no augšienes”, lai ieietu Dieva Valstībā. Arī vārdus ”Tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību” Jēzus sacīja šajā reizē. (Jāņa 3:1—16.)

Kāda brīnišķīga iespēja pavērās Nikodēmam! Viņš varēja kļūt par tuvu Jēzus biedru un pats savām acīm redzēt, kā Jēzus rīkojās dažādās situācijās. Nikodēms  bija jūdu valdības loceklis un viens no izraēliešu reliģiskajiem vadoņiem, tāpēc viņam bija labas Dieva vārdu zināšanas un dziļa izpratne, par ko liecināja tas, ka viņš atzina Jēzu par Dieva sūtītu skolotāju. Nikodēmu interesēja garīgi jautājumi, un viņš bija neparasti pazemīgs, jo jūdu augstākās tiesas loceklim noteikti bija ļoti grūti atzīt, ka vienkārša galdnieka dēls ir Dieva sūtīts. Visas šīs īpašības ir ļoti svarīgas, lai cilvēks varētu kļūt par Jēzus mācekli.

Nikodēma interese par Jēzu no Nācaretes, laikam ejot, nemazinājās. Pēc divarpus gadiem, Lieveņu svētkos, notika sinedrija sapulce, kurā piedalījās arī Nikodēms. Šajā laikā Nikodēms vēl arvien bija ”viens no viņu vidus”. Augstie priesteri un farizeji bija uzdevuši virsniekiem arestēt Jēzu. Bet tie atgriezās un paziņoja: ”Nekad vēl neviens cilvēks nav tā runājis, kā runā šis cilvēks.” Farizeji noniecinoši sacīja: ”Vai arī jums prāti sajaukti? Vai gan kāds no valdības vīriem tic viņam, vai no farizējiem? Nē, tikai šī tauta, kas nepazīst bauslības, — lai nolādēti viņi!” Te Nikodēms vairs nevarēja klusēt, viņš uzrunāja klātesošos: ”Vai mūsu bauslība tiesā cilvēku, to iepriekš neuzklausījusi un neizzinājusi, ko viņš dara?” Farizeji uz to atbildēja ar kritisku piezīmi: ”Vai arī tu esi galilietis? Izpētī un raugi, ka no Galilejas neceļas neviens pravietis.” (Jāņa 7:1, 10, 32, 45—52.)

Apmēram sešus mēnešus vēlāk, 33. gada Pasā svētku dienā, Nikodēms noraudzījās, kā Jēzus ķermenis tika noņemts no moku staba. Kopā ar vēl vienu sinedrija locekli, Jāzepu no Arimatijas, viņš sagatavoja Jēzus ķermeni apglabāšanai. Nikodēms atnesa apmēram 100 romiešu mārciņas (33 kg) smaržvielu ”no mirrēm un aloes”, kas izmaksāja diezgan dārgi. Tāpat viņam bija nepieciešama drosme, lai parādītu, ka kaut kādā veidā ir saistīts ar cilvēku,  kuru farizeji sauca par ”viltnieku”. Ātri sagatavojuši Jēzus ķermeni apglabāšanai, viņi to ielika kādā jaunā kapa vietā, kas atradās tuvumā. Pat šajā brīdī Nikodēms vēl arvien netiek saukts par Jēzus mācekli. (Jāņa 19:38—42; Mateja 27:63; Marka 15:43.)

Kāpēc viņš nerīkojās

Jāņa evaņģēlijā nav rakstīts, kāpēc Nikodēms izvairījās ”ņemt uz sevi savu krustu” un sekot Jēzum, tomēr tur minēti vairāki fakti, kas varētu izskaidrot šī farizeja neizlēmību.

Jānis rakstīja, ka Nikodēms ”nāca pie Jēzus naktī”. (Jāņa 3:2.) Pēc kāda Bībeles pētnieka domām, ”Nikodēms atnāca naktī, nevis baiļu dēļ, bet, lai izvairītos no cilvēku pūļiem, kas varētu traucēt viņa sarunu ar Jēzu”. Tomēr Jānis minēja Nikodēmu, kas ”kādreiz naktī pie [Jēzus] bija nācis”, tūlīt pēc tam, kad bija rakstījis par Jāzepu no Arimatijas, kas ”bija Jēzus māceklis, bet tikai slepenībā, tāpēc ka viņš baidījās no jūdiem”. (Jāņa 19:38, 39.) Pamatojoties uz to, mēs varam secināt, ka Nikodēms, visticamāk, apmeklēja Jēzu naktī, ”tāpēc ka viņš baidījās no jūdiem”, gluži tāpat kā citi cilvēki viņa laikā baidījās saistīties ar Jēzu. (Jāņa 7:13.)

Vai jūs vilcināties kļūt par Jēzus mācekli, tāpēc ka baidāties, ko teiks jūsu radinieki, draugi vai kolēģi? ”Baidīšanās no ļaudīm noved pie pazušanas,” teikts kādā sakāmvārdā. Kā tikt galā ar šādām bailēm? Tajā pašā sakāmvārdā paskaidrots: ”Bet kas paļaujas uz to Kungu tiek pasargāts.” (Salamana Pamācības 29:25.) Lai attīstītu paļāvību uz Jehovu, ir svarīgi pašiem pārliecināties, ka viņš mūs atbalsta grūtos brīžos. Lūgsim Jehovu, lai viņš mums dod drosmi pieņemt lēmumus, kas kaut vai nelielā mērā attiecas uz kalpošanu viņam. Tad augs mūsu ticība un paļāvība uz Jehovu un mēs spēsim pieņemt arī izšķirīgus lēmumus saskaņā ar Dieva gribu.

Nikodēms, būdams valdības loceklis, ieņēma augstu stāvokli sabiedrībā, un arī tas varēja viņu atturēt no sevis aizliegšanas. Droši vien viņam vēl arvien bija svarīgi piederēt pie sinedrija. Vai jūs vilcināties kļūt par Kristus sekotāju, tāpēc ka baidāties zaudēt savu prestižu vai tāpēc ka jums būtu jāatsakās no karjeras? Patiesībā neko nevar salīdzināt ar godpilno priekšrocību kalpot Visaugstākajam Valdniekam, kurš labprāt apmierina ikvienu mūsu vēlēšanos, kas ir saskaņā ar viņa gribu. (Psalms 10:17; 83:19; 145:18.)

Vēl viens Nikodēma vilcināšanās iemesls varētu būt saistīts ar viņa bagātību. Tā kā Nikodēms bija farizejs, viņu droši vien bija ietekmējusi citu farizeju mantkārība. (Lūkas 16:14.) Uz Jēzus apbedīšanu viņš atnesa dārgas smaržvielas no mirrēm un alvejas; tas liecināja par viņa pārticību. Mūsdienās daži vilcinās uzņemties kristieša pienākumus, jo raizējas par savu materiālo labklājību. Tomēr Jēzus pamācīja savus sekotājus: ”Nezūdaities savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. [..] ..jo jūsu debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajaga. Bet dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas.” (Mateja 6:25—33.)

Ko Nikodēms zaudēja

Vienīgā Bībeles grāmata, kurā minēts Nikodēms, ir Jāņa evaņģēlijs, tomēr tajā nav pastāstīts, vai viņš kļuva par Jēzus sekotāju vai ne. Saskaņā ar kādu jūdu  tradīciju, Nikodēms vēlāk nostājās Jēzus pusē, tika kristīts, pieredzēja vajāšanas, viņam tika atņemts augstais stāvoklis un beigu beigās viņš tika izraidīts no Jeruzalemes. Vienalga, vai tā notika vai ne, ir skaidrs, ka viņš daudz ko zaudēja, tāpēc ka vilcinājās, kamēr Jēzus vēl bija uz zemes.

Ja Nikodēms būtu sekojis Jēzum uzreiz pēc viņu pirmās sarunas, viņš, iespējams, būtu kļuvis par tuvu Jēzus mācekli. Nikodēma zināšanas, izpratne, pazemība un savu garīgo vajadzību apzināšanās palīdzētu viņam kļūt par ļoti labu mācekli. Viņš būtu dzirdējis Izcilā Skolotāja apbrīnojamās runas, būtu mācījies no Jēzus stāstītajām līdzībām, savām acīm būtu redzējis Jēzus veiktos brīnumus un tiktu stiprināts, kad Jēzus pirms savas nāves pēdējo reizi pamācīja apustuļus. Bet viņš to visu palaida garām.

Savas neizlēmības dēļ Nikodēms daudz ko zaudēja. Piemēram, viņš nedzirdēja Jēzus laipno aicinājumu: ”Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo mans jūgs ir patīkams un mana nasta viegla.” (Mateja 11:28—30.) Nikodēms neizmantoja iespēju saņemt šo atvieglojumu tieši no Jēzus.

Ko darīsiet jūs?

1914. gadā sākās Jēzus Kristus, Dieva debesu Valstības Ķēniņa, klātbūtne. Runādams par to, kādi notikumi raksturos viņa klātbūtnes laiku, Jēzus minēja kādu pazīmi: ”Šis valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (Mateja 24:14.) Plašais sludināšanas darbs ir jāpaveic, pirms pienāks gals. Jēzus Kristus ar prieku uzticēja šo darbu nepilnīgiem cilvēkiem. Arī jūs varat tajā piedalīties.

Nikodēms atzina, ka Jēzus ir nācis no Dieva. (Jāņa 3:2.) Studējot Bībeli, jūs droši vien esat izdarījis līdzīgu secinājumu. Iespējams, jūs esat mainījis savu dzīvi, lai tā atbilstu Bībeles normām. Varbūt jūs arī apmeklējat Jehovas liecinieku sapulces, lai vēl dziļāk izprastu Bībeli. Šāda rīcība ir slavējama. Tomēr Nikodēmam bija jādara kaut kas vairāk nekā tikai jāatzīst, ka Jēzus ir Dieva sūtīts. Viņam bija ”jāaizliedz sevi, ikdienas jāņem uz sevi savs krusts un jāstaigā pakaļ [Jēzum]”. (Lūkas 9:23.)

Ņemiet vērā Pāvila vārdus: ”Mēs kā līdzstrādnieki jūs pamācām, lai jūs Dieva žēlastību nebūtu velti saņēmuši. Jo viņš saka: ”Labvēlīgā laikā es tevi paklausīju un pestīšanas dienā es tev palīdzēju.” Redzi, tagad ir vislabvēlīgākais laiks; redzi, tagad ir pestīšanas diena.” (2. Korintiešiem 6:1, 2.)

Tagad ir jāattīsta ticība, kas mudina uz rīcību. Tāpēc pārdomājiet to, ko uzzināt no Bībeles. Lūdziet Jehovu, lai viņš palīdz jums attīstīt šādu ticību. Kad jūs jutīsiet viņa palīdzību, pateicība un mīlestība mudinās jūs ”aizliegt sevi, ikdienas ņemt uz sevi savu krustu un staigāt pakaļ [Jēzum]”. Vai jūs rīkosieties tagad?

[Attēls 9. lpp.]

Nikodēms drosmīgi aizstāvēja Jēzu

[Attēls 9. lpp.]

Lai gan pastāvēja pretestība, Nikodēms palīdzēja sagatavot Jēzus ķermeni apbedīšanai

[Attēls 10. lpp.]

Personiskas studijas un lūgšanas stiprinās jūs un mudinās jūs uz rīcību

[Attēls 10. lpp.]

Vai jūs pieņemsiet uzaicinājumu darboties Jēzus Kristus vadībā?