Patvērums pret auku

EIROPĀ augstu kalnos var redzēt augam izturīgu krūmu — rudo rododendru, ko mēdz saukt arī par Alpu rozi. Šis nelielais rododendrs parasti aug biezās zemās audzēs, kas pieplakušas zemei, lai gūtu aizsardzību pret skarbajiem kalnu vējiem. Nerimstošie vēji apdraud alpīno augu eksistenci, jo tie pazemina temperatūru, kaltē augsni un bojā sakņu sistēmu.

Tā kā rudie rododendri aug klinšu plaisās, tie bieži paglābjas no postošā vēja. Kaut arī augsnes tādās vietās nav pārāk daudz, klinšu plaisas aizsargā no vēja un dod augiem iespēju saglabāt valgmi. Gada lielāko daļu rododendri ir gandrīz nemanāmi, bet vasarā tie rotā kalnus ar purpursārtiem ziediem.

Pravietis Jesaja teica, ka Dievs iecels ”vadītājus” un katrs no tiem būs kā ”patvērums pret auku”. (Jesajas 32:1, 2.) Pakļaujoties Ķēniņam Kristum Jēzum, šie garīgie vadītāji jeb pārraugi ir kā nesatricināmas klintis, stiprs atbalsts satraukuma vai bēdu pilnā laikā. Viņi sniedz drošu patvērumu dzīves likstu priekšā un tiem, kam ir nepieciešams, palīdz saglabāt garīgā ūdens rezerves, kas smeltas Dieva Rakstos.

Tāpat kā brāzmaini vēji posta augus, vajāšanas, mazdūšība vai slimības var iedragāt kristieša ticību, ja viņš nemeklē palīdzību. Kristiešu vecākie var dāvāt aizsardzību, uzmanīgi uzklausot šādu cilvēku, sniedzot viņam uz Bībeli balstītu padomu, uzmundrinājumu vai praktisku palīdzību. Tāpat kā viņu Ķēniņš Kristus Jēzus, vecākie vēlas palīdzēt tiem, kas ir ”atstāti”. (Mateja 9:36.) Viņi ļoti vēlas palīdzēt arī tiem, kas ir cietuši no viltus mācību vējiem. (Efeziešiem 4:14.) Šāda palīdzība, kas tiek sniegta īstā laikā, var izrādīties ārkārtīgi svarīga.

”Manā dzīvē bija ļoti smags laiks. Vairāki tuvi draugi aizgāja no patiesības, un ap to pašu laiku mans tēvs pārcieta asinsizplūdumu smadzenēs,” stāsta Mirjama. ”Lai pārvarētu nomāktību, es sāku satikties ar kādu pasaulīgu cilvēku. Pēc neilga laika, juzdamās pavisam nevērtīga, es darīju zināmu draudzes vecākajiem savu nodomu atstāt patiesību, jo biju pārliecināta, ka Jehova nevar mani mīlēt.

Šajā izšķirošajā brīdī kāds iejūtīgs vecākais, sarunājoties ar mani, atgādināja man par gadiem, kad es biju kalpojusi par pionieri. Viņš teica, ka vienmēr ir apbrīnojis manu uzticību, un laipni lūdza, lai es ļauju vecākajiem palīdzēt man no jauna pārliecināties par Jehovas mīlestību. Viņu sirsnīgā interese par mani šajā sarežģītajā laikā, kad ap mani plosījās garīga vētra, man bija kā ”patvērums pret auku”. Nepagāja ne mēnesis, kad es jau biju pārtraukusi attiecības ar savu draugu, un kopš tā laika esmu gājusi patiesības ceļu.”

Draudzes vecākie jūt gandarījumu, redzot, ka viņu ticības biedri garīgi plaukst, jo tiem īstajā brīdī ir sniegta aizsardzība. Vecāko sirsnīgās rūpes ļauj mums apjaust, cik dāsnu garīgo palīdzību mēs varēsim baudīt Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā.