Cik augstu mēs vērtējam patiesību?
Cik augstu mēs vērtējam patiesību?
”Jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” (JĀŅA 8:32)
1. Ar kādu atšķirīgu nozīmi Pilāts un Jēzus lietoja vārdu ”patiesība”?
”KAS ir patiesība?” Uzdodams šo jautājumu, Pilāts acīmredzot domāja par patiesību kā vispārīgu jēdzienu. Jēzus viņam bija teicis: ”Tāpēc es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību.” (Jāņa 18:37, 38.) Grieķu valodas oriģināltekstā ir redzams, ka Jēzus, minēdams patiesību, lietoja noteikto artikulu, kas nozīmē, ka viņš runāja par patiesību, ko ir atklājis Dievs.
Pasaules attieksme pret patiesību
2. Kādi Jēzus vārdi palīdz saprast, cik vērtīga ir patiesība?
2 Pāvils reiz teica: ”Neba visi ir ticīgi.” (2. Tesaloniķiešiem 3:2.) To pašu var teikt par patiesību: daudzi cilvēki ignorē patiesību, kas atklāta Bībelē, pat ja viņiem tiek dota iespēja to uzzināt. Bet patiesība ir nenovērtējams dārgums. Jēzus teica: ”Jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” (Jāņa 8:32.)
3. Kāds brīdinājums par viltus mācībām mums jāņem vērā?
3 Apustulis Pāvils teica, ka patiesību nav iespējams atrast cilvēku filozofijās un tradīcijās. (Kolosiešiem 2:8.) Cilvēku izdomātās mācības ir maldi. Pāvils brīdināja Efesas kristiešus, ka tad, ja viņi sekos šādām mācībām, viņi būs kā garīgi bērni, kas ”cilvēku viltus spēlē, viņu viltīgas rīcības piekrāpti, tiek šurpu turpu svaidīti, padodamies katram mācības vējam”. (Efeziešiem 4:14.) Mūsdienās ”cilvēku viltus spēli” veicina propaganda, ko izplata Dieva atklātās patiesības pretinieki. Latviešu literārās valodas vārdnīcā propaganda ir definēta kā ’uzskatu, ideju, zināšanu sistemātiska izplatīšana, izskaidrošana un pamatošana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus’. Pasaules propaganda liek cilvēkiem patiesību uzskatīt par meliem un melus — par patiesību. Ja ņem vērā šādas propagandas nelabvēlīgo ietekmi uz mūsu prātu, ir skaidrs, ka atrast patiesību mēs varam vienīgi tad, ja ļoti rūpīgi iedziļināmies Rakstos.
Kristieši un pasaule
4. Kam ir pieejama patiesība, un kāds pienākums ir visiem, kas to pieņem?
4 Lūgdams par saviem mācekļiem, Jēzus Kristus teica Jehovam: ”Svētī tos patiesībā; tavi vārdi ir patiesība.” (Jāņa 17:17.) Tiem, kas kļuva par Jēzus mācekļiem, bija jātiek svētītiem jeb nošķirtiem ar mērķi kalpot Jehovam un darīt cilvēkiem zināmu viņa vārdu un vēstīt par viņa Valstību. (Mateja 6:9, 10; 24:14.) Kaut arī ne visi cilvēki vēlas atzīt Jehovas atklāto patiesību, tā tomēr ir pieejama visiem, kas to meklē, vienalga, kāda ir viņu tautība un izcelsme. Apustulis Pēteris teica: ”Es atzīstu, ka Dievs neuzlūko cilvēka vaigu, bet ikvienā tautā viņam ir tīkams, kas viņu bīstas un taisnīgi dzīvo.” (Apustuļu darbi 10:34, 35.)
5. Kāpēc kristieši bieži tiek vajāti?
5 Kristieši dara zināmu Bībeles vēsti citiem cilvēkiem, taču ne vienmēr cilvēki ir atsaucīgi. Jēzus brīdināja: ”Tie jūs nodos mokās un jūs nokaus, un jūs būsit visu tautu ienīsti mana vārda dēļ.” (Mateja 24:9.) Paskaidrodams šo pantu, īru garīdznieks Džons Koters 1817. gadā rakstīja: ”Viņu [kristiešu] centieni sludinot mainīt cilvēku dzīvi izraisīja nevis pateicības jūtas, bet gluži pretēju reakciju: cilvēki ienīda un vajāja mācekļus, jo viņu netikumi tika atmaskoti.” Tie, kas vajā Kristus sekotājus, ”nav pieņēmuši patieso mīlestību, kas tos būtu izglābusi. Tāpēc Dievs tagad sūta tiem maldu varu, ka tie sāk ticēt meliem un tādā kārtā krīt sodā visi, kas nav ticējuši patiesībai, bet vairāk mīlējuši netaisnību.” (2. Tesaloniķiešiem 2:10—12.)
6. No kā kristietim jāsargās?
6 Apustulis Jānis kristiešus, kas dzīvo naidīgi noskaņotā pasaulē, mudina: ”Nemīliet pasauli nedz to, kas ir pasaulē. ..viss, kas ir pasaulē — miesas kārums, acu kārums un dzīves lepnība — tas nav no Tēva, bet ir no pasaules.” (1. Jāņa 2:15, 16.) Vārds ”viss” mums atgādina, ka jāsargās no jebkā, ko piedāvā pasaule un kas mūs var novirzīt no patiesības. Jāņa dotajam padomam spēcīgi jāietekmē visa mūsu dzīve.
7. Kā patiesības zināšanas ietekmē cilvēkus, kam ir godīga sirds?
7 2001. gadā Jehovas liecinieki visā pasaulē vidēji katru mēnesi vadīja vairāk nekā četrarpus miljonus mājas Bībeles studiju, tā palīdzēdami cilvēkiem uzzināt Dieva prasības, kas jāpilda, lai iemantotu dzīvību. Šajā gadā kristījās 263 431 cilvēks. Šie jaunie Kristus mācekļi uzskata garīgo gaismu par lielu dārgumu, un viņi ir bijuši gatavi atteikties no sliktas sabiedrības un netikumīga, Dievu apkaunojoša dzīves veida, kas ir tik raksturīgs cilvēkiem mūsdienu pasaulē. Pēc kristīšanās viņi turpina dzīvot saskaņā ar normām, kuras Jehova ir noteicis visiem kristiešiem. (Efeziešiem 5:5.) Vai arī mēs šādā veidā apliecinām, ka augstu vērtējam patiesību?
Jehova gādā par mums
8. Kāda ir Jehovas attieksme pret mūsu vēlēšanos viņam kalpot, un kāpēc ir gudri ”dzīties papriekšu pēc Dieva valstības”?
8 Jehova ir ļoti augstsirdīgs pret mums, nepilnīgiem cilvēkiem, ļaudams mums sevi veltīt viņam. Jehova it kā paliecas mums pretī, lai mēs varētu būt tuvāki viņam. Tā viņš mūs māca tiekties pēc augstākiem mērķiem. (Psalms 113:6—8.) Tomēr Jehova arī ļauj mums veidot tuvas attiecības ar viņu un sola par mums gādāt, ja mēs ”dzenamies papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības”. Ja mēs to darām un rūpējamies par savu garīgumu, viņš sola dot visu pārējo, kas mums nepieciešams. (Mateja 6:33.)
9. Kas ir ”uzticīgais un gudrais kalps”, un kā Jehova ar šī ”kalpa” starpniecību rūpējas par mums?
9 Jēzus Kristus izraudzījās 12 apustuļus, tā likdams pamatus ar garu svaidīto kristiešu draudzei, kas vēlāk tika nosaukta par ”Dieva Israēlu”. (Galatiešiem 6:16; Atklāsmes 21:9, 14.) Vēlāk tika rakstīts, ka ar garu svaidītie kristieši ir ”dzīvā Dieva draudze, patiesības balsts un pamats”. (1. Timotejam 3:15.) Jēzus viņus nosauca par ”uzticīgo un gudro kalpu” un ”uzticamo un sapratīgo nama turētāju”. Šim uzticamajam kalpam, kā teica Jēzus, bija uzticēts pienākums ”laikā dot piederīgo barību” kristiešu draudzes locekļiem. (Mateja 24:3, 45—47; Lūkas 12:42.) Ja cilvēks neēd, viņš var nomirt badā. Un, ja mēs neuzņemam garīgo barību, mūs var piemeklēt garīga nāve. ”Uzticīgā un gudrā kalpa” pastāvēšana ir vēl viena Jehovas rūpju izpausme. Tāpēc mums vienmēr augstu jāvērtē garīgā barība, ko mēs saņemam ar šī ”kalpa” starpniecību. (Mateja 5:3.)
10. Kāpēc ir svarīgi regulāri apmeklēt draudzes sapulces?
10 Mēs uzņemam garīgo barību tad, kad paši studējam Rakstus, kā arī tad, kad tiekamies ar citiem kristiešiem un apmeklējam draudzes sapulces. Mēs droši vien neatceramies, ko ēdām pirms sešiem mēnešiem vai sešām nedēļām, tomēr ēdiens mūs toreiz nodrošināja ar nepieciešamajām uzturvielām. Turklāt kopš tā laika mēs, visticamāk, ne vienu reizi vien esam ēduši tieši tādus pašus ēdienus. To pašu var teikt par garīgo barību, ko mēs saņemam kristiešu sapulcēs. Varbūt mēs nespējam atcerēties pilnīgi visu, ko tajās esam dzirdējuši. Turklāt par līdzīgiem jautājumiem, visticamāk, ir bijis runāts ne vienu reizi vien. Tomēr sapulcēs mēs saņemam garīgo barību, kas ir nepieciešama mūsu garīguma uzturēšanai. Sapulcēs vienmēr tiek piedāvāta laba garīgā barība, kas nāk tieši vajadzīgajā laikā.
11. Par ko mēs esam atbildīgi, kad apmeklējam sapulces?
11 Mēs esam atbildīgi par to, cik lielā mērā mēs piedalāmies draudzes sapulcēs. Kristieši tiek mudināti ”paskubināt” citus draudzes locekļus ”uz mīlestību un labiem darbiem”. Gatavojoties sapulcēm, apmeklējot tās un piedaloties tajās, mēs stiprinām paši savu ticību un uzmundrinām citus. (Ebrejiem 10:23—25.) Līdzīgi maziem bērniem, kas negrib ēst visu, ko viņiem dod, dažiem kristiešiem ir nepieciešami pastāvīgi atgādinājumi par to, ka ir jāuzņem garīgā barība. (Efeziešiem 4:13.) Mīlestība mūs mudina par to atgādināt ticības biedriem, kam tas nepieciešams, lai viņi varētu kļūt par nobriedušiem kristiešiem, par kuriem apustulis Pāvils rakstīja: ”Pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu.” (Ebrejiem 5:14.)
Rūpes par savu garīgo stāvokli
12. Kas ir atbildīgs par to, vai mēs paliekam patiesībā? Paskaidrojiet.
12 Mūsu dzīvesbiedrs vai vecāki var mums palīdzēt iet pa patiesības ceļu. Tāpat par mums var rūpēties draudzes vecākie, kas gana viņiem uzticēto ganāmpulku. (Apustuļu darbi 20:28.) Bet kas visvairāk ir atbildīgs par to, vai mēs dzīvojam saskaņā ar patiesību? Par to, protams, esam atbildīgi mēs paši. Mēs esam atbildīgi par savu rīcību vienmēr, arī tad, kad rodas kādas grūtības. To palīdz saprast salīdzinājums ar kādu gadījumu no dzīvnieku pasaules.
13., 14. Kas mums jādara, lai saņemtu garīgu palīdzību grūtā brīdī?
13 Skotijā kāds gans bija izvedis ganībās aitas. Viens no jēriem aizmaldījās prom no ganāmpulka līdz pat paugura malai un nokrita lejā uz klints izcilņa. Jērs nesavainojās, tomēr viņš bija nobijies un, nespēdams tikt atpakaļ, sāka žēli blēt. To izdzirdēja jēra māte un arī sāka blēt, tāpēc gans atsteidzās jēram palīgā un palīdzēja tam tikt atpakaļ pie ganāmpulka.
14 Pievērsīsim vēlreiz uzmanību šim notikumam. Kad jērs bija nokļuvis nelaimē, viņš sāka blēt, tad sāka blēt arī viņa māte, un tāpēc gans metās viņu glābt. Ja jau jērs un viņa māte, sajutuši briesmas, sauc palīgā, vai mums nebūtu jārīkojas tāpat, kad mēs esam garīgā ziņā paklupuši vai mums pēkšņi draud briesmas no Sātana pasaules? (Jēkaba 5:14, 15; 1. Pētera 5:8.) Jā, tas noteikti ir jādara, it sevišķi tad, ja mums trūkst pieredzes tāpēc, ka esam gados jauni vai tikai nesen esam uzzinājuši patiesību.
Dieva norādījumi mūs dara laimīgus
15. Kādas izjūtas pārņēma kādu sievieti, kad viņa sāka nākt uz kristiešu sapulcēm?
15 Minēsim dažus gadījumus, kas apliecina, cik vērtīgas ir Bībeles zināšanas un kādu mieru tās dod cilvēkiem, kas kalpo patiesības Dievam. Kāda 70 gadus veca sieviete, kas visu mūžu bija apmeklējusi anglikāņu baznīcu, piekrita sākt Bībeles nodarbības, ko viņai piedāvāja kāda Jehovas lieciniece. Drīz vien viņa uzzināja, ka Dieva vārds ir Jehova, un teica ”āmen” pēc lūgšanām, kas draudzes vārdā tika teiktas Valstības zālē. Šī sieviete aizkustināta sacīja: ”Jūs neattēlojat Dievu kā tādu, kas ir tālu pāri mums, mirstīgajiem, jūs viņu it kā aicināt cilvēku vidū kā tuvu draugu. Agrāk es neko tādu nebiju izjutusi.” Šī ieinteresētā sieviete droši vien nekad neaizmirsīs pirmos iespaidus, ko viņa guva, uzzinot patiesību. Centīsimies arī mēs nekad neaizmirst, cik augstu mēs vērtējām patiesību, kad to tikko bijām pieņēmuši.
16. a) Kas var notikt, ja par galveno dzīves mērķi kļūst naudas pelnīšana? b) Kā mēs varam atrast patiesu laimi?
16 Daudzi cilvēki uzskata, ka nauda viņus var padarīt laimīgus. Taču, ja mēs padarītu naudas pelnīšanu par galveno dzīves mērķi, mēs varētu sev sagādāt ”daudz sāpju”. (1. Timotejam 6:10.) Padomājiet, cik daudz ir to cilvēku, kas pērk loterijas biļetes, tērē naudu kazino un iegulda naudu vērtspapīru tirgū, cerēdami kļūt bagāti. Tomēr ārkārtīgi maz cilvēku šādā veidā tiek pie bagātības, un tie, kas kļūst bagāti, bieži vien atskārst, ka bagātība nenes cerēto laimi. Patiesu laimi iegūst tie cilvēki, kas pilda Jehovas gribu, viņa gara vadībā un ar eņģeļu palīdzību sadarbojoties ar kristiešu draudzi. (Psalms 1:1—3; 84:5, 6; 89:16.) Ja mēs to darām, mēs varam saņemt gluži negaidītas svētības. Bet vai mums patiesība ir tik dārga, ka mēs varētu saņemt šādas svētības?
17. Ko par apustuli Pēteri var spriest pēc tā, ka viņš palika pie ādmiņa Sīmaņa?
17 Labs piemērs mums ir apustulis Pēteris. Mūsu ēras 36. gadā viņš devās sludināt uz Šāronas apgabalu. Lidā viņš izdziedināja kādu paralizētu cilvēku, vārdā Ainejs, un tad devās tālāk uz ostas pilsētu Jopi, kur viņš piecēla no mirušajiem Stirnu. Apustuļu darbos 9:43 teikts, ka ”Viņš labu laiku palika Jopē pie kāda ādmiņa Sīmaņa”. Šis pants liecina par to, ka Pēterim nebija nekādu aizspriedumu, kad viņš sludināja šīs pilsētas iedzīvotājiem. Bībeles pētnieks Frederiks Farrars rakstīja: ”Neviens cilvēks, kas stingri un nelokāmi turas pie mutvārdu likuma, nebūtu piekritis palikt ādmiņa namā. Tā kā ādminim katru dienu bija jāstrādā ar ādām un jāsaskaras ar nokautiem dzīvniekiem, jebkura stingra likumu ievērotāja acīs šis amats bija netīrs un pretīgs.” Pat ja telpas, kurās Sīmanis apstrādāja ādas, neatradās tajā pašā mājā, kurā viņš dzīvoja, tomēr, kā atzīmēja Fr. Farrars, Sīmanis darīja ”darbu, kas citos izraisīja nepatiku un tāpēc mazināja to cilvēku pašcieņu, kuri ar to nodarbojās”. (Apustuļu darbi 10:6.)
18., 19. a) Kāpēc Pēteris bija neziņā par parādību, ko bija redzējis? b) Kāda negaidīta iespēja radās Pēterim?
18 Pēteris nebija aizspriedumains un labprāt palika pie Sīmaņa, un Sīmaņa namā viņš saņēma negaidītu vēsti no Dieva. Pēteris redzēja sapni, kurā viņam tika pavēlēts ēst tādu dzīvnieku gaļu, kuri pēc ebreju likumiem bija netīri. Pēteris iebilda, ka viņš nekad nav ēdis ”neko, kas ir nesvēts un nešķīsts”. Tomēr trīs reizes viņam tika atkārtots: ”Ko Dievs šķīstījis, to neturi par nešķīstu!” Pats par sevi saprotams, Pēteris bija neziņā, ko nozīmē šī parādība. (Apustuļu darbi 10:5—17; 11:7—10.)
19 Pēteris nevarēja zināt, ka iepriekšējā dienā Cēzarejā, kas atradās apmēram 50 kilometrus no Jopes, parādību bija redzējis arī cittautietis Kornēlijs. Jehovas eņģelis bija pavēlējis Kornēlijam sūtīt kalpus pie Pētera uz ādmiņa Sīmaņa namu. Kornēlijs paklausīja norādījumiem, un viņa kalpi atveda Pēteri uz Cēzareju. Tur Pēteris sludināja Kornēlijam, kā arī viņa radiniekiem un draugiem. Tie, kas uzklausīja Pēteri, kļuva par pirmajiem neapgraizītajiem cittautiešiem, kas saņēma svēto garu un kļuva par Valstības mantiniekiem. Kaut arī viņi nebija apgraizīti, viņi visi tika kristīti. Šis notikums apliecināja, ka turpmāk cittautieši, kurus ebreji uzskatīja par nesvētiem, varēja kļūt par kristiešu draudzes locekļiem. (Apustuļu darbi 10:1—48; 11:18.) Tā Pēterim bija radusies iespēja piedalīties neparastos notikumos, un tas notika tāpēc, ka viņš augstu vērtēja patiesību un bija gatavs paklausīt Jehovas norādījumiem un apliecināt savu ticību.
20. Kā Jehova mums palīdz, ja patiesība ir galvenais mūsu dzīvē?
20 Pāvils rakstīja: ”Mīlestībā sekodami patiesībai, mēs visumā pieaugsim Viņā, kas ir galva, Kristus.” (Efeziešiem 4:15, JD.) Patiesība noteikti nesīs mums ārkārtīgi daudz prieka, ja tā mums būs galvenais dzīvē un ja mēs ļausim, lai Jehova ar savu garu mūs vada. Nedrīkst aizmirst arī to, ka sludināšanā mums palīdz svētie eņģeļi. (Atklāsmes 14:6, 7; 22:6.) Tas ir lieliski, ka mums tiek piedāvāta tāda palīdzība, lai mēs spētu paveikt Jehovas uzticēto darbu! Ja mēs paliksim uzticīgi Jehovam, patiesības Dievam, mēs varēsim viņu cildināt mūžīgi. Vai var būt kaut kas vēl brīnišķīgāks par šo iespēju? (Jāņa 17:3.)
Ko mēs esam uzzinājuši?
• Kāpēc daudzi cilvēki nepieņem patiesību?
• Kāda ir kristiešu attieksme pret to, ko piedāvā pasaule?
• Kādai jābūt mūsu attieksmei pret sapulcēm, un kāpēc?
• Kam jārūpējas par mūsu garīgumu?
[Jautājumi studēšanai]
[Karte/Attēls 18. lpp.]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
LIELĀ JŪRA
Cēzareja
ŠĀRONAS LĪDZENUMS
Jope
Lida
Jeruzaleme
[Attēls]
Pēteris sekoja Dieva norādījumiem un saņēma negaidītas svētības
[Norāde par autortiesībām]
Karte: Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.
[Attēls 13. lpp.]
Jēzus liecināja par patiesību
[Attēls 15. lpp.]
Garīgā barība mums ir tikpat vajadzīga kā ēdiens