Kā pārvarēt vientulības sajūtu

KURŠ gan var apgalvot, ka nekad nav izjutis vientulības izraisītās sāpes? Cilvēki jūtas vientuļi daudzu iemeslu dēļ. Tomēr īpaši asi vientulību var izjust sievietes, kas nav bijušas precējušās, ir šķīrušās vai kļuvušas par atraitnēm.

Piemēram, Frensisa, kāda jauna kristiete, saka: ”Līdz tam laikam, kad man apritēja 23 gadi, šķiet, visi mani draugi bija apprecējušies, un es biju palikusi viena.” * Nošķirtības sajūta var pieaugt, kad, gadiem ejot, izredzes apprecēties mazinās. ”Es nekad nebiju domājusi palikt viena, un es joprojām vēlētos apprecēties, ja vien rastos tāda iespēja,” atzīst Sandra, kurai pašlaik ir tuvu piecdesmit gadiem. Anžela, kura ir pusmūžā, saka: ”Es netiku pieņēmusi lēmumu neprecēties, taču tā nu ir iznācis. Vietā, kur mani norīkoja kalpot par speciālo pionieri, bija ļoti maz neprecētu brāļu.”

Uzslavas cienīgi rīkojas daudzas kristietes, kas neprecas tāpēc, ka uzticīgi ņem vērā Jehovas padomu precēties, ”tikai turoties pie tā Kunga”. (1. Korintiešiem 7:39.) Ir sievietes, kuras ir sekmīgi pielāgojušās savai situācijai, taču citas atklāj, ka vēlme apprecēties un audzināt bērnus ar gadiem tikai pieaug. ”Man nav dzīvesbiedra, un tas liek man pastāvīgi izjust emocionālu tukšumu,” Sandra atzīst.

Pastāv apstākļi, kas var pastiprināt vientulības sajūtu, piemēram, rūpes par padzīvojušiem vecākiem. ”Tā kā es neesmu precējusies, tuvinieki no manis gaida, ka es rūpēšos par vecākiem, kas ir jau krietni gados,” saka Sandra. ”Jau divdesmit gadu lielākā daļa rūpju gulstas uz maniem pleciem, kaut arī ģimenē mēs esam seši bērni. Dzīve būtu daudz vieglāka, ja man būtu vīrs, kas varētu mani atbalstīt.”

Frensisa piemin, kas viņai jo īpaši liek sajusties vientuļai. Viņa stāsta: ”Dažkārt man tiek bez aplinkiem jautāts: ”Kāpēc tu neprecies?” Šādas piezīmes liek man justies tā, it kā es pati būtu vainīga, ka neesmu apprecējusies. Gandrīz vai ikvienās kāzās, ko es apmeklēju, kāds man uzdod jautājumu, kuru baidos izdzirdēt: ”Un kad tad tu precēsies?” Es jau sāku domāt, ka man varbūt nav nepieciešamo kristīgo īpašību vai arī es neesmu pievilcīga, ja reiz garīgi noskaņoti brāļi par mani neinteresējas.”

Kā pārvarēt nošķirtības un vientulības sajūtu? Vai kaut kā var palīdzēt apkārtējie cilvēki?

 Paļaujieties uz Jehovu

Psalmu sacerētājs dziedāja: ”Met savu nastu uz to Kungu, Viņš tevi uzturēs taisnu; Viņš neļaus ne mūžam taisnajam šaubīties.” (Psalms 55:23.) Šeit lietotais vārds ”nasta” senebreju tekstā nozīmē ’daļa’, un tas attiecas uz raizēm un nemieru, ko mums dzīvē nākas izjust. Jehova zina šīs nastas labāk par visiem citiem, un viņš var mums dot spēku tās nest. Tieši paļaušanās uz Dievu Jehovu Anželai palīdz tikt galā ar vientulības sajūtu. Stāstot par laiku, kas pavadīts pilnas slodzes kalpošanā, viņa atceras: ”Kad es sāku kalpot par pionieri, mēs ar manu partneri pionieru kalpošanā dzīvojām tālu no tuvākās draudzes. Mēs iemācījāmies pilnībā paļauties uz Jehovu, un šāda paļāvība man ir palīdzējusi visu dzīvi. Kad mani sāk mākt drūmas domas, es vēršos pie Jehovas, un viņš man palīdz. Man vienmēr lielu mierinājumu sniedz 23. psalms, tāpēc es to bieži pārlasu.”

Apustulim Pāvilam bija jāpanes vērā ņemamas grūtības. Vismaz trīs reizes Pāvils bija lūdzies, lai Dievs viņu atbrīvotu no ”dzeloņa miesā”. Pāvils nesaņēma brīnumainu palīdzību, bet viņam tika apsolīts, ka viņš gūs stiprinājumu Dieva žēlastībā. (2. Korintiešiem 12:7—9.) Pāvils iemācījās, kā ir iespējams justies apmierinātam. Viņš rakstīja: ”Esmu ieskatījies visādos likteņos, protu būt paēdis un izsalcis, dzīvot pilnībā un ciest trūkumu. Es visu spēju tā spēkā, kas mani dara stipru.” (Filipiešiem 4:12, 13.)

Kā cilvēks, kas izjūt nomāktību un vientulību, var saņemt spēku no Dieva? Pāvils rakstīja: ”Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” (Filipiešiem 4:6, 7.) Sandra izmanto šo padomu. Viņa paskaidro: ”Tā kā es neesmu precējusies, es daudz laika pavadu vienatnē. Tāpēc man ir iespēja bieži lūgt Jehovu. Es jūtu, ka Jehova man ir ļoti tuvu, un es varu brīvi runāt ar viņu par saviem priekiem un bēdām.” Frensisa saka: ”Atbrīvoties no negatīvām domām pašai saviem spēkiem ir ļoti grūti. Taču iespēja visā atklāti dalīties ar Jehovu ārkārtīgi palīdz. Esmu pārliecināta, ka Jehova ir ieinteresēts visā, kas skar manu garīgo un emocionālo labklājību.” (1. Timotejam 5:5.)

”Nesiet cits cita nastas”

Kristīgās brāļu saimes locekļiem savas nastas nav jānes vienatnē. ”Nesiet cits cita nastas, tā jūs izpildīsit Kristus likumu,” apustulis Pāvils mudināja kristiešus. (Galatiešiem 6:2.) Tiekoties ar ticības biedriem, mēs varam ar ”laipnu vārdu” uzmundrināt tos, kas jūtas vientuļi, un tas var mazināt viņu vientulības sajūtu. (Salamana Pamācības 12:25.)

Lūk, kas Rakstos stāstīts par Izraēla soģa Jeftas meitu. Pirms kaujas ar amoniešiem, kurā tika gūta uzvara, Jefta apsolīja, ka atdos Jehovam pirmo no sava nama, kas iznāks viņu apsveikt. Tā izrādījās viņa meita. (Soģu 11:30, 31, 34—36.) Kaut arī tas nozīmēja, ka Jeftas meita neapprecēsies un viņai būs jāatsakās no dabiskās vēlmes audzināt bērnus, viņa labprāt pakļāvās šim solījumam un visu savu turpmāko dzīvi kalpoja svētnīcā Šilo. Vai viņas upuris palika nepamanīts? Gluži pretēji, Bībelē sacīts: ”Gadu no gada Israēla meitas dodas, lai apraudātu dziesmās [”slavētu”, NW] gileādieša Jeftas meitu četras dienas gadā.” (Soģu 11:40.) Atzinīgi vārdi patiešām var uzmundrināt. Tāpēc neaizmirsīsim uzslavēt tos, kas to ir pelnījuši.

Ir labi ņemt vērā arī Jēzus piemēru. Kaut gan jūdu vīrieši nebija paraduši sarunāties ar sievietēm, Jēzus labprāt pavadīja laiku  kopā ar Mariju un Martu. Iespējams, viņas bija vai nu atraitnes, vai neprecētas sievietes. Jēzus vēlējās, lai šī draudzība viņas garīgi stiprinātu. (Lūkas 10:38—42.) Mēs varam sekot Jēzus priekšzīmei, uzaicinot neprecētas garīgās māsas uz kopīgiem atpūtas pasākumiem, kā arī sarunājot ar viņām kopā sludināt. (Romiešiem 12:13.) Vai šāda uzmanība viņas iepriecinās? Kāda māsa izteicās: ”Es zinu, ka ticības biedri mani mīl un ciena, taču es esmu pateicīga, kad viņi par mani izrāda personiskāku interesi.”

”Tā kā mums nav ģimenes,” saka Sandra, ”mums ir lielāka vajadzība just, ka mūs mīl un ka mēs esam daļa no garīgo brāļu un māsu saimes.” Bez šaubām, Jehova rūpējas par šādiem cilvēkiem, un, palīdzot viņiem justies vajadzīgiem un mīlētiem, mēs sadarbojamies ar Jehovu. (1. Pētera 5:6, 7.) Šādas rūpes nepaliks nepamanītas, jo ”Kas iežēlojas par nabago, aizdod naudu tam Kungam, un Tas viņam atmaksās par viņa labo darbu”. (Salamana Pamācības 19:17.)

”Ikkatram jānes sava paša nasta”

Kaut gan citi var palīdzēt un viņu atbalsts var ļoti uzmundrināt, ”ikkatram jānes sava paša nasta”. (Galatiešiem 6:5.) Taču, cīnoties ar vientulības sajūtu, ir jāuzmanās no kādām briesmām. Ja mēs ieraujamies sevī, vientulības sajūta var mūs pārmākt. Turpretī mīlestība palīdz pārvarēt vientulību. (1. Korintiešiem 13:7, 8.) Iespēja kaut ko darīt citu labā ir labākais veids, kā, neatkarīgi no mūsu apstākļiem, mēs varam rast laimi. (Apustuļu darbi 20:35.) ”Man nav daudz laika domāt par savu vientulību,” saka kāda aktīva pioniere. ”Kad man ir darba pilnas rokas un es jūtos noderīga, es nejūtos vientuļa.”

Ir arī jāuzmanās, lai vientulības sajūta mūs nepamudinātu iesaistīties attiecībās, kas varētu mums kaitēt. Piemēram, cik gan skumji būtu, ja, ļaujot sevi pārņemt vēlmei apprecēties, mēs vairs nespētu saskatīt daudzās problēmas, kas var rasties laulībā ar neticīgu cilvēku, un, it īpaši, ja mēs neņemtu vērā Rakstu padomu izvairīties no šāda jūga! (2. Korintiešiem 6:14.) Kāda kristiete, kura ir šķīrusies, teica: ”Ir kaut kas daudz sliktāks par vientulību. Tā ir laulība ar nepareizo cilvēku.”

Situāciju, ko vismaz pagaidām nevar atrisināt, atliek izturēt. Ar Dieva palīdzību ir iespējams pārvarēt vientulības sajūtu. Ja mēs turpinām kalpot Jehovam, mēs varam būt pārliecināti, ka reiz visas mūsu vajadzības tiks apmierinātas vislabākajā veidā. (Psalms 145:16, NW.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēli 28. lpp.]

Vientulības sajūtu var pārvarēt, darot kaut ko citu labā