Kas spēj sekmīgi vadīt cilvēkus?

”KATRU namu kāds cēlējs uzceļ,” teikts Bībelē, ”bet kas visu ir uzcēlis, ir Dievs.” (Ebrejiem 3:4; Atklāsmes 4:11.) Tā kā patiesais Dievs Jehova ir mūsu Radītājs, ”Viņš zina, kādi radījumi mēs esam”. (Psalms 103:14.) Jehova zina mūsu spēju robežas un mūsu vajadzības, un, tā kā viņš ir mīlestības Dievs, viņš grib, lai mūsu vajadzības tiktu apmierinātas. (Psalms 145:16; 1. Jāņa 4:8.) Tas attiecas arī uz vajadzību pēc labas vadības.

Ar pravieša Jesajas starpniecību Jehova paziņoja: ”Redzi, es viņu esmu iecēlis tautām par liecinieku, tautām par virsnieku un valdītāju.” (Jesajas 55:4, LB-26.) Lai likvidētu mūsdienu vadības krīzi, ir nepieciešams uzzināt, kas ir šis ”valdītājs”, kuru iecēlis pats Visvarenais, un jāpakļaujas viņa vadībai. Kas ir pravietojumā minētais valdītājs? Kāpēc viņš ir labs vadītājs? Kurp viņš mūs ved, un kas mums jādara, lai viņa vadība mums nāktu par labu?

Parādās apsolītais valdnieks

Pirms 2500 gadiem eņģelis Gabriēls parādījās pravietim Daniēlam un teica: ”Zini un proti: kamēr tas vārds izgājis,  Jeruzalemi atkal uzcelt un uztaisīt līdz vienam svaidītam (Kristum), valdniekam, ir septiņas nedēļas, un sešdesmit un divas nedēļas, tad atkal uzcels un uztaisīs ar ielām un grāviem, jebšu spaidu laikā.” (Daniēla 9:25, LB-26.)

Eņģelis paziņoja Daniēlam, kad parādīsies Jehovas izredzētais ”valdītājs”. Svaidītam valdniekam bija jāparādās 69 nedēļas jeb 483 gadus pēc 455. gada pirms mūsu ēras, kad ”izgāja vārds” atjaunot Jeruzalemi. * (Nehemijas 2:1—8.) Kas notika 69 pravietisko nedēļu beigās? Lūka savā evaņģēlijā raksta: ”Ķeizara Tiberija piecpadsmitajā valdības gadā [mūsu ēras 29. gadā], kad Poncijs Pilāts bija zemes valdītājs Jūdejā un Hērods valdnieks Galilejā.., Dieva vārds nāca pār Jāni, Caharijas dēlu, tuksnesī. Un viņš sāka staigāt pa visu Jardānas apgabalu, sludinādams grēku nožēlošanas kristību uz grēku piedošanu.” Šajā laikā cilvēki gaidīja Mesiju. (Lūkas 3:1—3, 15.) Cilvēki nāca pie Jāņa, taču viņš nebija apsolītais valdnieks.

Tā paša gada rudenī pie Jāņa atnāca Jēzus no Nācaretes un gribēja, lai Jānis viņu kristītu. Jānis liecināja, sacīdams: ”Es redzēju Garu nonākam kā balodi no debesīm un paliekam uz viņa. Es viņu nepazinu, bet tas, kas mani sūtījis kristīt ar ūdeni, man sacīja. Uz ko tu redzēsi Garu nonākam kā balodi no debesīm un paliekam, tas ir tas, kas kristīs ar Svēto Garu. Un es esmu redzējis un liecinājis, ka šis ir Dieva Dēls.” (Jāņa 1:32—34.) Kristīšanas brīdī Jēzus kļuva par svaidīto valdītāju — par Mesiju jeb Kristu.

Tātad pravietojumā minētais ”virsnieks un valdītājs” bija Jēzus Kristus. Uzzinot, kādas bija Jēzus īpašības, var saprast, ka viņa spējas vadīt cilvēkus ir nesalīdzināmi pārākas par tām, kādas mūsdienās tiek gaidītas no ideāla vadītāja.

Mesija — nevainojams vadītājs

Labs vadītājs ir tāds, kas dod skaidrus norādījumus, kā arī palīdz cilvēkiem apzināties savas spējas un rast spēku problēmu risināšanai. ”Tā ir prasība, kurai jāatbilst sekmīgam 21. gadsimta vadītājam,” teikts grāmatā 21st Century Leadership: Dialogues With 100 Top Leaders. Jēzus saviem klausītājiem deva lieliskus padomus, kas tiem varēja noderēt visdažādākajās dzīves situācijās. Par to nepārprotami liecina viņa slavenākā runa — Kalna sprediķis. To var lasīt Mateja evaņģēlijā, no 5. līdz 7. nodaļai, kur atrodami daudzi noderīgi padomi.

Piemēram, paskaidrodams, kā risināt domstarpības, Jēzus teica: ”Kad tu upurē savu dāvanu uz altāŗa un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāŗa priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekšu ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu.” (Mateja 5:23, 24.) Saskaņā ar šo padomu ārkārtīgi svarīgi ir uzņemties iniciatīvu, lai nodibinātu mieru attiecībās ar citiem, — tas ir pat svarīgāk nekā pildīt reliģiskos pienākumus, piemēram, upurēt Dievam Jeruzalemes templī, kā tas tolaik bija prasīts Mozus bauslībā. Ja cilvēks neko nedara, lai salīgtu mieru, viņa pielūgsme Dievam nav pieņemama. Šis Jēzus padoms mūsdienās neapšaubāmi ir tikpat noderīgs kā pirms daudziem gadu simtiem.

Tāpat Jēzus palīdzēja saviem klausītājiem pretoties netikumīgām tieksmēm. Viņš teica: ”Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: Tev nebūs laulību pārkāpt. Bet es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.” (Mateja 5:27, 28.) Tas ir ļoti labs aizrādījums. Ja cilvēks nevēlas pārkāpt laulību, viņam vispirms jāvairās no domām, kas var pamudināt uz netikumīgu rīcību. Jēzus sacīja, ka laulības pārkāpšana ”iziet” no sirds.  (Mateja 15:18, 19.) Tāpēc gudrs cilvēks cenšas sargāt savu sirdi. (Salamana Pamācības 4:23.)

Jēzus runāja arī par to, ka cilvēkam jāmīl savi ienaidnieki, jābūt devīgam, jāveido pareiza attieksme pret materiālām un garīgām vērtībām. (Mateja 5:43—47; 6:1—4, 19—21, 24—34.) Jēzus mācīja cilvēkus lūgt Dievu, tā palīdzēdams viņiem saprast, kā viņi var saņemt palīdzību no Dieva. (Mateja 6:9—13.) Svaidītais valdnieks deva saviem sekotājiem visu nepieciešamo, lai tie spētu pārvarēt grūtības, ar kurām cilvēkiem jāsastopas.

Kalna sprediķī Jēzus sešas reizes ievadīja pamācības ar vārdiem ”jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts..” vai ”ir arī sacīts..” un tad, paskaidrodams jaunu domu, turpināja ar vārdiem ”bet es jums saku..”. (Mateja 5:21, 22, 27, 28, 31—34, 38, 39, 43, 44.) Tas palīdz saprast, ka viņa klausītāju viedoklis bija veidojies farizeju tradīciju ietekmē. Jēzus šiem cilvēkiem piedāvāja citu viedokli — tādu viedokli, kas precīzāk atbilda Mozus bauslībai. Jēzus runāja tā, ka viņa klausītājiem bija viegli mainīt savu nostāju. Viņš spēja panākt, ka cilvēki veica ievērojamas izmaiņas savā dzīvē — gan garīgā, gan tikumiskā ziņā. Tas liecina par izcilām vadītāja spējām.

Kādā rokasgrāmatā, kurā doti padomi uzņēmumu un iestāžu vadītājiem, ir atzīmēts, cik grūti ir panākt šādas izmaiņas. Tajā teikts: ”Cilvēkam, kas vēlas panākt izmaiņas, ir vajadzīga sociālās palīdzības darbinieka iejūtība, psihologa izpratne, maratonskrējēja izturība, buldoga neatlaidība, vientuļnieka patstāvība un svētā pacietība. Tomēr arī tad sekmes nav garantētas.”

”Vadītājiem jādara tas, ko viņi gaida no saviem sekotājiem,” teikts kādā grāmatā par vadības principiem. Protams, labs vadītājs ir tāds, kas pats dara to, ko stāsta citiem. Jēzus Kristus neapšaubāmi bija šāds vadītājs. Viņš ne tikai mācīja savus sekotājus būt pazemīgiem, bet arī parādīja, ko nozīmē būt pazemīgam, kad pats mazgāja tiem kājas. (Jāņa 13:5—15.) Jēzus ne vien sūtīja savus mācekļus sludināt labo vēsti par Dieva Valstību, bet arī pats bija dedzīgs sludinātājs. (Mateja 4:18—25; Lūkas 8:1—3; 9:1—6; 10:1—24; Jāņa 10:40—42.) Jēzus bija priekšzīmīgs arī tajā, kā viņš pats pakļāvās vadībai. Viņš par sevi teica: ”Dēls no sevis neko nevar darīt, ja viņš neredz Tēvu to darām.” (Jāņa 5:19.)

Tas, ko Jēzus mācīja un kā viņš rīkojās, skaidri parāda, ka viņš ir ideāls vadītājs. Viņš atbilst prasībām, kas ir nesalīdzināmi augstākas par tām, kuru ievērošanu cilvēki gaida no saviem vadītājiem. Jēzus ir visādā ziņā nevainojams. Pēc nāves un augšāmcelšanas viņš ir saņēmis nemirstību, tātad viņš dzīvos mūžīgi. (1. Pētera 3:18; Atklāsmes 1:13—18.) Tas nav iespējams nevienam vadītājam no cilvēku vidus.

Kas tiek gaidīts no mums?

Svaidītais valdnieks, būdams Dieva Valstības ķēniņš, nodrošinās cilvēcei bagātīgas svētības. Bībelē ir teikts: ”Zeme būs tā Kunga atziņas pilna kā jūŗas dziļumi, kas līdz pašam dibenam ūdens strāvu pilni.” (Jesajas 11:9.) ”Lēnprātīgie iemantos zemi un baudīs mieru papilnam.” (Psalms 37:11.) ”Tie ikviens sēdēs un dzīvos bez bailēm zem sava vīna un vīģes koka, jo nebūs neviena, kas tiem iedvestu bailes.” (Mihas 4:4.) ”Dievs pats būs ar viņiem. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis.” (Atklāsmes 21:3, 4.)

Mūsdienās cilvēcei trūkst labu vadītāju. Tie cilvēki, kas pakļaujas Jēzus Kristus  vadībai, var cerēt uz iespēju dzīvot jaunā pasaulē, kur valdīs miers, kur visi cilvēki vienoti pielūgs Dievu Jehovu un kur visiem tiks dota iespēja sasniegt pilnību. Tāpēc ir ļoti svarīgi iegūt vairāk zināšanu par patieso Dievu un viņa iecelto valdnieku, kā arī rīkoties saskaņā ar šīm zināšanām. (Jāņa 17:3.)

Labākais veids, kā mēs varam apliecināt, ka mēs kādu augstu vērtējam, ir sekot viņa priekšzīmei. Jēzus Kristus — izcilākais vadītājs cilvēces vēsturē — noteikti ir pelnījis, ka mēs sekojam viņa piemēram. Bet ko nozīmē sekot viņa piemēram? Ko nozīmē pakļauties viņa vadībai? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes tiks sniegtas nākamajos divos rakstos.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 4. lpp.]

Daniēls pierakstīja pravietojumu par Dieva izraudzītā valdnieka parādīšanos

[Attēli 7. lpp.]

Jēzus mācības palīdzēja cilvēkiem pārvarēt dzīves grūtības

[Attēls 7. lpp.]

Cilvēki, kas pakļausies Jēzus vadībai, varēs dzīvot jaunajā pasaulē, kur valdīs miers