”Nāciet šurp pie manis.., es jūs gribu atvieglināt”

Sapulces, kas paskubina uz mīlestību un labiem darbiem

NO Toronto līdz Tokijai, no Maskavas līdz Montevideo katru nedēļu vairākas reizes tūkstošiem Jehovas liecinieku un viņu draugi steidzas uz savām pielūgsmes vietām. Starp šiem cilvēkiem ir vīri, kas smagi strādā un jūtas noguruši pēc garas darba dienas, čaklas sievas un mātes kopā ar saviem bērniem, dzīves spara pilni jaunieši pēc skolā pavadītas dienas, gados veci un nespēcīgi cilvēki, kuriem ir grūti staigāt, atraitnes un bāreņi, kas nepadodas dzīves grūtībām, un nomākti cilvēki, kam ir vajadzīgs mierinājums.

Lai nokļūtu pielūgsmes vietās, Jehovas liecinieki lieto dažādus pārvietošanās līdzekļus — gan modernus ātrvilcienus, gan ēzeļus, gan metro, kas bieži ir pārpildīts, gan vienkāršas kravas automašīnas. Dažiem jāšķērso upes, kur mudž no krokodiliem, turpretim citiem jāiztur spriedze, ko rada lielpilsētu satiksme. Kāpēc visi šie cilvēki pārvar tādas grūtības?

To viņi dara galvenokārt tāpēc, ka sapulču apmeklēšana un piedalīšanās tajās ir nozīmīga Dieva Jehovas pielūgsmes sastāvdaļa. (Ebrejiem 13:15.) Apustulis Pāvils norādīja uz vēl kādu iemeslu: ”Vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, neatstādami savas sapulces.., bet cits citu paskubinādami, un to jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.” (Ebrejiem 10:24, 25.) Pāvila vārdi sasaucas ar psalmu sacerētāja Dāvida vārdiem: ”Es priecājos, kad man teica: ”Iesim tā Kunga namā!”” (Psalms 122:1.)

Kāpēc kristieši gūst prieku no sapulcēm? Tāpēc, ka kristieši nav tikai pasīvi sapulču apmeklētāji, bet tieši pretēji — sapulcēs viņi labāk iepazīst cits citu. Sapulces sniedz uzmundrinājumu, jo tajās kristiešiem ir īpaša iespēja dot, nevis tikai ņemt un viņi var pamudināt cits citu uz mīlestību un labiem darbiem. Turklāt sapulču apmeklēšana ir viens no veidiem, kā kristieši var saņemt Jēzus piedāvāto atvieglojumu,  ko viņš apsolīja, teikdams: ”Nāciet šurp pie manis.., es jūs gribu atvieglināt.” (Mateja 11:28.)

Oāze, kur rast mierinājumu

Jehovas liecinieki pamatoti uzskata, ka sapulces sniedz atvieglojumu. Pirmām kārtām ar sapulču palīdzību ”uzticīgais un gudrais kalps” sagādā garīgo barību īstā laikā. (Mateja 24:45.) Tāpat sapulcēs Jehovas kalpi tiek mācīti, kā kļūt par prasmīgiem un dedzīgiem Dieva vārdu skolotājiem. Turklāt Valstības zālē var satikties ar mīlošiem un gādīgiem draugiem, kas ir gatavi sniegt palīdzību un mierinājumu grūtā brīdī. (2. Korintiešiem 7:5—7.)

To pieredzēja Filisa, atraitne, kas zaudēja savu vīru, kad viņas bērni bija piecu un astoņu gadu vecumā. Aprakstīdama atvieglojumu, ko viņai un bērniem sagādāja kristiešu sapulces, Filisa stāstīja: ”Valstības zālē mēs izjutām mierinājumu, jo ticības biedri vienmēr izrādīja mīlestību un gādību, viņi apkampa mūs, pastāstīja kādas domas no Rakstiem vai sirsnīgi paspieda mums roku. Valstības zāle bija vieta, kur es vēlējos būt vienmēr.” (1. Tesaloniķiešiem 5:14.)

Lūk, vēl kāds gadījums: kad Marijai tika izdarīta nopietna operācija, ārsts teica, ka jāpaiet vismaz sešām nedēļām, līdz viņas veselība uzlabosies. Pirmajās nedēļās pēc operācijas Marija nevarēja apmeklēt sapulces. Ārsts pamanīja, ka viņa nav vairs tik dzīvespriecīga kā agrāk, un, uzzinājis, ka viņa netiek uz sapulcēm, mudināja Mariju tās apmeklēt. Taču Marija sacīja, ka viņas vīrs, kam nav tādu pašu reliģisku uzskatu kā viņai, rūpēdamies par sievas veselību, neļaus viņai iet uz sapulcēm. Tad ārsts izrakstīja Marijai recepti ar ”rīkojumu” apmeklēt Valstības zāli, kur var gūt uzmundrinājumu un prieku, esot kopā ar ticības biedriem. Marija stāsta: ”Jau pēc pirmās sapulces es jutos daudz labāk. Man parādījās ēstgriba, es varēju gulēt visu nakti, man vairs nevajadzēja tik bieži lietot pretsāpju līdzekļus un es atkal smaidīju!” (Salamana Pamācības 16:24.)

Mīlestību, kas valda kristiešu sapulcēs, pamana arī citi cilvēki. Kādas koledžas studente nolēma tuvāk iepazīt Jehovas lieciniekus, lai par viņiem varētu uzrakstīt referātu etnoloģijas stundai. Par gaisotni, kas valdīja sapulcēs, viņa rakstīja: ”Mani iespaidoja.. sirsnīgā sagaidīšana. [..] Jehovas liecinieki bija ļoti draudzīgi — tā, es domāju, ir visraksturīgākā viņu īpašība.” (1. Korintiešiem 14:25.)

Šajā nemierīgajā pasaulē kristiešu draudze ir kā garīga oāze, patvērums, kur rast mieru un mīlestību. Apmeklējot sapulces, jūs pārliecināsieties, cik patiesi ir psalmu sacerētāja vārdi: ”Redzi, cik jauki un cik mīļi, kad brāļi kopā dzīvo vienprātīgi!” (Psalms 133:1.)

[Papildmateriāls/Attēls 25. lpp.]

RŪPES PAR CILVĒKIEM AR ĪPAŠĀM VAJADZĪBĀM

Bet kā no sapulcēm var gūt labumu nedzirdīgie? Visā pasaulē Jehovas liecinieki ir izveidojuši nedzirdīgo draudzes. Pēdējo 13 gadu laikā Amerikas Savienotajās Valstīs tika izveidotas 27 draudzes un 43 grupas, kur sapulces notiek zīmju valodā. Vēl vismaz 40 valstīs ir apmēram 140 nedzirdīgo draudzes, un 13 valodās ir izdotas videokasetes ar kristiešu publikāciju ierakstiem zīmju valodā.

Kristiešu draudzēs nedzirdīgajiem ir iespēja slavēt Jehovu. Odila, kas dzīvo Francijā un kas agrāk bija katoliete, cīnījās ar smagas depresijas lēkmēm un domām par pašnāvību. Viņa ir dziļi pateicīga par Bībeles zināšanām, ko ir saņēmusi kristiešu sapulcēs. ”Es atguvu veselību un dzīvesprieku,” viņa saka. ”Bet, galvenais, es atradu patiesību. Tagad manai dzīvei ir jēga.”