Vai Kristus vadība jums ir reāla?
Vai Kristus vadība jums ir reāla?
”Jums arī nebūs saukties par vadoņiem, jo viens ir jūsu vadonis, Kristus.” (MATEJA 23:10)
1. Kas ir vienīgais patieso kristiešu vadītājs?
OTRDIEN, 11. nīsanā, kad līdz Jēzus Kristus nāvei bija palikušas vairs tikai trīs dienas, viņš pēdējo reizi apmeklēja templi. Šajā reizē Jēzus deva svarīgu norādījumu saviem mācekļiem un daudziem citiem cilvēkiem, kas bija sapulcējušies templī. Viņš teica: ”Jums nebūs saukties par ”rabi”; jo viens ir jūsu mācītājs, Kristus, bet jūs visi esat brāļi. Jums arī nevienu virs zemes nebūs saukt par savu tēvu, jo viens ir jūsu tēvs, kas debesīs. Jums arī nebūs saukties par vadoņiem, jo viens ir jūsu vadonis, Kristus.” (Mateja 23:8—10.) Tātad vienīgais patieso kristiešu vadītājs ir Jēzus Kristus.
2., 3. Kā mūsu dzīvi ietekmē pakļaušanās Jehovas likumiem un viņa ieceltajam vadītājam?
2 Pakļaujoties Jēzus vadībai, mēs daudz ko iegūstam. Norādīdams uz viņa ieceltā Vadoņa parādīšanos, Dievs Jehova ar Jesajas starpniecību paziņoja: ”Visi izslāpušie, nāciet pie ūdens, un kam nav naudas, nāciet, pērciet un ēdiet! Nāciet, pērciet maizi bez maksas, par velti, arī vīnu un pienu! [..] Klausaities, klausaities uz Mani, tad jums būs daudz laba ko ēst, un jūsu dvēsele atspirdzināsies ar tauku barību! [..] Redzi, Es viņu iecēlu tautām par liecinieku, par priekšnieku un pavēlnieku.” (Jesajas 55:1—4.)
3 Jesaja pieminēja ūdeni, kā arī ikdienā lietotus dzērienus — pienu un vīnu —, lai paskaidrotu, kā mūsu dzīvi ietekmē Jehovas likumi un viņa ieceltā ”priekšnieka un pavēlnieka” norādījumi. Tie mūs atspirdzina kā auksta ūdens malks karstā dienā, jo remdē slāpes pēc patiesības un taisnīguma. Tāpat kā piens palīdz mazuļiem iegūt enerģiju un augt, ”garīgais tīrais piens” mūs spēcina, veicina mūsu garīgo izaugsmi un palīdz tuvoties Dievam. (1. Pētera 2:1—3.) Savukārt vīns ir dzēriens, kas vairo prieku saviesīgos pasākumos. Pielūdzot patieso Dievu un sekojot viņa ieceltā Vadoņa priekšzīmei, mēs varam ”no visas sirds priecāties”. (5. Mozus 16:15.) Tāpēc mums visiem — gan jauniem, gan veciem, kā vīriešiem, tā arī sievietēm — jādzīvo tā, lai būtu redzams, ka Kristus vadība mums ir reāla. Bet kā mēs varam apliecināt, ka pakļaujamies Mesijas vadībai?
Jaunieši, ”pieņemieties gudrībā”!
4. a) Kas notika, kad Jēzus 12 gadu vecumā bija ieradies Jeruzalemē uz Pasā svētkiem? b) Kādas bija Jēzus zināšanas jau 12 gadu vecumā?
4 Padomāsim, ko no mūsu vadītāja var mācīties bērni un jaunieši. Lai gan ziņas par Jēzus bērnību ir visai niecīgas, diezgan daudz par viņu ļauj uzzināt kāds notikums, kas aprakstīts Bībelē. Kad Jēzum bija 12 gadi, vecāki viņu paņēma līdzi uz Jeruzalemi, kurp viņi katru gadu devās svinēt Pasā svētkus. Jeruzalemē Jēzus iesaistījās sarunā par Svētajiem rakstiem, un pārējie ģimenes locekļi, dodamies prom, nepamanīja, ka Jēzus ir palicis pilsētā. Pēc trīs dienām Jāzeps un Marija atrada Jēzu ”templī sēžam starp mācītājiem, tos klausoties un tos jautājot. Un visi, kas viņu dzirdēja, iztrūkušies brīnījās par viņa saprašanu un viņa atbildēm.” Tas nozīmē, ka jau 12 gadu vecumā Jēzus spēja ne tikai uzdot jautājumus par dziļām garīgām tēmām, bet arī saprātīgi atbildēt uz šādiem jautājumiem. Nav šaubu, ka daudz ko viņam bija devusi laba audzināšana. (Lūkas 2:41—50.)
5. Kā jaunieši var pārbaudīt, kāda ir viņu attieksme pret ģimenes Bībeles studijām?
5 Ja tu esi jauns cilvēks un tavi vecāki ir dievbijīgi cilvēki, droši vien jūsu ģimenē regulāri notiek Bībeles studijas. Kāda ir tava attieksme pret šīm studijām? Būtu labi, ja tu nopietni pārdomātu vairākus svarīgus jautājumus. Vai tu dari visu iespējamo, lai atbalstītu ģimenes Bībeles studijas? Vai tu sadarbojies ar pārējiem ģimenes locekļiem un nejauc ierasto studēšanas kārtību? (Filipiešiem 3:16.) Vai tu aktīvi piedalies studēšanā? Vai tu uzdod papildu jautājumus par studējamo materiālu, un vai tu vari paskaidrot, kā apskatāmā informācija attiecas uz tavu dzīvi? Vai tu garīgi audz, un vai tevī veidojas patika pret ”cietu barību”, kas pienākas ”pilngadīgiem”? (Ebrejiem 5:13, 14.)
6., 7. Kāpēc bērniem un jauniešiem ir svarīgi katru dienu lasīt Bībeli?
6 Ļoti noderīgi ir katru dienu lasīt Bībeli. Kādā psalmā ir sacīts: ”Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, ..bet kam prāts saistās pie tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību.” (Psalms 1:1, 2.) Mozus pēctecis Jozua ”apdomāja dienām un naktīm” to, kas bija teikts bauslības grāmatā, tāpēc viņš varēja pieņemt gudrus lēmumus un sekmīgi pildīt Dieva uzticētos pienākumus. (Jozuas 1:8.) Mūsu vadītājs Jēzus Kristus teica: ”Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” (Mateja 4:4.) Ja mums katru dienu ir nepieciešams ēdiens, tad cik gan daudz svarīgāk ir regulāri uzņemt garīgo barību!
7 Nikola 13 gadu vecumā saprata, ka viņai vajadzīgs garīgs stiprinājums, un sāka pati lasīt Bībeli katru dienu. * Tagad, kad Nikolai ir 16 gadi, viņa ir vienu reizi izlasījusi visu Bībeli, sākusi to lasīt otro reizi un jau izlasījusi līdz pusei. Nikola izmanto ļoti vienkāršu paņēmienu. ”Es esmu apņēmusies izlasīt vismaz vienu nodaļu dienā,” viņa saka. Runājot par labumu, ko viņai ir devusi regulāra Bībeles lasīšana, Nikola saka: ”Daudz kas mūsdienās ietekmē cilvēkus ļoti slikti. Katru dienu ne tikai skolā, bet arī citur tiek pārbaudīta mana ticība. Tas, ka es katru dienu lasu Bībeli, man palīdz ātri atcerēties Bībeles likumus un principus, kas mani mudina pretoties negatīvai ietekmei. Tā es arvien vairāk tuvojos Jehovam un Jēzum.”
8. Kāds paradums bija Jēzum, un kā jauni cilvēki var sekot viņa priekšzīmei šajā ziņā?
8 Jēzus bija paradis klausīties Rakstu lasījumus un pats lasīt Rakstu fragmentus sinagogā. (Lūkas 4:16; Apustuļu darbi 15:21.) Jaunieši un bērni rīkojas ļoti saprātīgi, ja seko viņa priekšzīmei un regulāri apmeklē draudzes sapulces, kur tiek lasīta un studēta Bībele. Runājot par to, kādu labumu dod sapulču apmeklēšana, četrpadsmitgadīgais Ričards saka: ”Man sapulces dod ļoti daudz. Tajās es pastāvīgi dzirdu atgādinājumus par to, kas ir labs un kas — slikts, kas ir tikumīgs un kas — netikumīgs, kas ir saskaņā ar Kristus piemēru un kas — ne. Nav nekādas vajadzības to visu pārbaudīt pašam uz savas ādas.” Ričardam ir taisnība, jo ”Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus”. (Psalms 19:8.) Arī Nikola ir stingri apņēmusies katru nedēļu apmeklēt visas piecas draudzes sapulces. Turklāt viņa kādas divas trīs stundas veltī tam, lai sagatavotos draudzes sapulcēm. (Efeziešiem 5:15, 16.)
9. Ko jaunieši un bērni var darīt, lai ”pieņemtos gudrībā”?
9 Jaunība ir īstais laiks, kad apgūt zināšanas par vienīgo patieso Dievu un to, ko viņš ir sūtījis, Jēzu Kristu. (Jāņa 17:3.) Tu droši vien pazīsti daudz jaunu cilvēku, kas pavada garas stundas, lasīdami komiksus, skatīdamies televīziju, spēlēdami videospēles vai sērfodami pa Internetu. Bet kas ir saprātīgāk: darīt to pašu, ko dara viņi, vai sekot kristiešu draudzes vadītāja nevainojamajam piemēram? Jēzus jau bērnībā labprāt centās uzzināt par Jehovu pēc iespējas vairāk. Tā kā Jēzum patika iedziļināties garīgos jautājumos, viņš ”pieņēmās gudrībā”. (Lūkas 2:52.) Arī tu to vari.
”Esiet paklausīgi cits citam”
10. Kā var veicināt mieru un saticību ģimenē?
10 Mājas var būt vieta, kur valda miers un saticība, bet tās var kļūt arī par vietu, kur nebeidzas strīdi un nesaskaņas. (Salamana Pamācības 21:19; 26:21.) Pakļaujoties Kristus vadībai, mēs veicinām mieru un laimi ģimenē. Jēzus priekšzīme jāņem vērā arī ģimenes dzīvē. Bībelē ir teikts: ”Esiet paklausīgi cits citam Kristus bijībā. Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem kā tam Kungam. Jo vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir draudzes galva, būdams savas miesas Pestītājs. [..] Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis savu draudzi, pats nododamies viņas labā.” (Efeziešiem 5:21—25.) Vēstulē Kolosu draudzei apustulis Pāvils rakstīja: ”Bērni, klausait saviem vecākiem visās lietās, jo tas patīk tam Kungam.” (Kolosiešiem 3:18—20.)
11. Kā vīrs var apliecināt, ka Kristus vadība viņam ir reāla?
11 Ja ģimenes locekļi paklausa šiem padomiem, tad vīrs uzņemas vadību, sieva uzticīgi atbalsta vīru un bērni ir paklausīgi vecākiem. Vīrs ir labs ģimenes galva vienīgi tad, ja viņš īsteno vadību pareizi. Gudrs vīrs mācās pareizi vadīt ģimeni, sekojot viņa paša galvas un vadītāja, Jēzus Kristus, priekšzīmei. (1. Korintiešiem 11:3.) Lai gan Jēzum bija jākļūst par ”galvu draudzei”, viņš nāca uz zemi, nevis lai citi ”viņam kalpotu, bet ka viņš kalpotu”. (Efeziešiem 1:22; Mateja 20:28.) Kristīgs vīrs vada ģimeni nevis tādēļ, lai gūtu sev kādu labumu, bet tādēļ, lai gādātu par to, kas vajadzīgs sievai un bērniem. (1. Korintiešiem 13:4, 5.) Labs vīrs cenšas sevī veidot tās Dievam patīkamās īpašības, kas ir raksturīgas Jēzus Kristus personībai. Viņš, tāpat kā Jēzus, cenšas būt lēnprātīgs un no sirds pazemīgs. (Mateja 11:28—30.) Labam vīram nav grūti izrunāt vārdus ”piedod” un ”tev taisnība”, kad viņš ir pieļāvis kādu kļūdu. Ja vīrs rāda labu priekšzīmi, sievai ir viegli būt viņa ”palīgam” un ”līdzgaitniecei”, mācīties no viņa un cieši sadarboties ar viņu. (1. Mozus 2:20; Maleahija 2:14.)
12. Kas sievai palīdz ievērot vadības principu?
12 Sievas pienākums ir pakļauties vīram. Ja sieva pieļauj, ka viņu ietekmē pasaules gars, viņas viedoklis par vadības principu var mainīties un doma par nepieciešamību pakļauties vīrietim kļūst nepatīkama. No vienas puses, Bībelē nav teikts, ka vīrietim jābūt kungam un pavēlniekam, bet, no otras puses, tajā ir prasīts, lai sieva pakļautos savam vīram. (Efeziešiem 5:24.) Tāpat Bībelē teikts, ka vīrs vai tēvs ir atbildīgs par to, kas notiek ģimenē, un Bībeles padomu ievērošana vienmēr veicina mieru un kārtību. (Filipiešiem 2:5.)
13. Ko bērni var mācīties no Jēzus?
13 Bērnu pienākums ir klausīt vecākus. Arī šajā ziņā Jēzus bija priekšzīmīgs bērns. Pēc gadījuma, kad Jēzus bija aizmirsts Jeruzalemē, ”viņš nogāja tiem [saviem vecākiem] līdz uz Nacareti un bija tiem paklausīgs”. (Lūkas 2:51.) Būdami paklausīgi vecākiem, bērni veicina mieru un saskaņu ģimenē. Ja visi ģimenes locekļi pakļaujas Kristus vadībai, ģimenē valda prieks un saticība.
14., 15. Kas mums palīdz rīkoties saprātīgi, kad ģimenē rodas sarežģījumi? Miniet kādu piemēru.
14 Sekojot Jēzum un pakļaujoties viņa vadībai, var tikt galā pat ar ļoti grūtām situācijām. Piemēram, kad 35 gadus vecais Džerijs apprecējās ar Lanu, kuras meita bija pusaudzes vecumā, viņu ģimenē radās problēmas, kuras nebija gaidījis ne viņš, ne viņa sieva. Džerijs stāsta: ”Es zināju, ka būt labam ģimenes galvam nozīmē ievērot tos Bībeles principus, kas nāk par labu citām ģimenēm. Tomēr es drīz vien sapratu, ka man šie principi jāizmanto daudz gudrāk un uzmanīgāk.” Lanas meita uzskatīja Džeriju par cilvēku, kas ir nostājies starp viņu un māti, tāpēc bija noskaņota pret patēvu ļoti naidīgi. Džerijam bija vajadzīga spriestspēja, lai saprastu, ka viņas vārdu un rīcības pamatā ir negatīvā attieksme pret patēvu. Kā viņš rīkojās? ”Mēs ar Lanu norunājām, ka vismaz kādu laiku aizrādījumus meitai izteiks tikai viņa,” stāsta Džerijs, ”bet es tikmēr centīšos nodibināt labas attiecības ar audžumeitu. Ar laiku situācija ievērojami uzlabojās.”
15 Ja ģimenē rodas kādas grūtības, mums nepieciešama spriestspēja, lai mēs spētu izprast, kāds ir ģimenes locekļu runas vai rīcības iemesls. Tāpat mums nepieciešama gudrība, lai mēs mācētu pareizi izmantot Dieva principus. Piemēram, Jēzus labi saprata, kāpēc viņam pieskārās sieviete, kas ilgu laiku bija slimojusi ar asiņošanu, tāpēc viņš šajā situācijā rīkojās gudri un līdzjūtīgi. (3. Mozus 15:25—27; Marka 5:30—34.) Kristiešu draudzes Vadoņa personībai ir raksturīga gudrība un dziļa sapratne. (Salamana Pamācības 8:12.) Sekojot viņa paraugam, mēs varam vairot savu prieku.
”Dzenieties papriekšu pēc valstības”
16. Kam jābūt galvenajam mūsu dzīvē, un kā Jēzus apliecināja, ka viņam pašam tas bija galvenais?
16 Jēzus nepārprotami norādīja, kam jābūt galvenajam to cilvēku dzīvē, kuri pakļaujas viņa vadībai. Viņš teica: ”Dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas.” (Mateja 6:33.) Ar savu priekšzīmi Jēzus parādīja, ko nozīmē ”dzīties” pēc Dieva Valstības un taisnības. Kad pēc kristīšanās Jēzus 40 dienas gavēdams bija pavadījis pārdomās un lūgšanās, viņam tika izteikts kārdinošs piedāvājums. Sātans Velns viņam piedāvāja ”visas pasaules valstis”. Grūti pat iedomāties, kādas priekšrocības Jēzum rastos, ja viņš būtu pieņēmis Velna piedāvājumu. Tomēr viņam galvenais bija Tēva gribas pildīšana. Turklāt Jēzus saprata, ka dzīve Sātana pasaulē būtu diezgan īsa. Ne mirkli neminstinoties, viņš atraidīja Velna piedāvājumu, sacīdams: ”Stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un viņam vien kalpot.” Drīz pēc tam Jēzus ”iesāka sludināt un sacīt: ”Atgriezieties no grēkiem, jo debesu valstība tuvu klāt pienākusi.”” (Mateja 4:2, 8—10, 17.) Visu atlikušo mūžu Kristus veltīja Dieva Valstības sludināšanai.
17. Kā mēs varam apliecināt, ka Valstība ir galvenais mūsu dzīvē?
17 Mums jāseko sava Vadoņa priekšzīmei, mēs nedrīkstam pieļaut, ka Sātana pasaule mūs pamudinātu par galveno dzīves mērķi padarīt ienesīgu darbu vai karjeru. (Marka 1:17—21.) Cik gan nesaprātīgi būtu aizrauties ar pasaulīgiem mērķiem tik lielā mērā, ka Valstības intereses paliktu otrajā vietā mūsu dzīvē! Jēzus mums ir uzdevis sludināt Valstību un gatavot mācekļus. (Mateja 24:14; 28:19, 20.) Protams, mums ir jāgādā par ģimeni un jāpilda citi pienākumi, bet mēs varam izmantot darba dienu vakarus un brīvdienas, lai pildītu visiem kristiešiem uzticēto pienākumu sludināt un gatavot mācekļus. Ļoti iepriecinoši ir tas, ka 2001. kalpošanas gadā vairāk nekā 780 000 sludinātāju varēja būt pionieri — pilnas slodzes sludinātāji.
18. Kas palīdz rast prieku sludināšanā?
18 Lasot evaņģēlijus, mēs iepazīstam Jēzu ne tikai kā apņēmīgu, bet arī kā ļoti sirsnīgu cilvēku. Kad Jēzus redzēja ļaužu bēdīgo garīgo stāvokli, viņam to bija žēl un viņš labprāt piedāvāja savu palīdzību. (Marka 6:31—34.) Ja mēs sludinām tāpēc, ka mīlam cilvēkus un no visas sirds vēlamies tiem palīdzēt, tad sludināšana mums sagādā patiesu prieku. Bet ko mēs varētu darīt, lai attīstītu vēlēšanos sludinot palīdzēt cilvēkiem? Džeisons, kāds jauns cilvēks, saka: ”Pusaudža vecumā man ne visai patika sludināt.” Paskaidrodams, kāpēc viņam tas tomēr iepatikās, Džeisons stāsta: ”Mūsu ģimenē bija tā iegājies, ka sestdienas rītos mēs vienmēr devāmies sludināt. Tas man ļoti palīdzēja. Jo vairāk es sludināju, jo labāk es redzēju sludināšanas labos augļus, un sludināšana man sāka patikt.” Mums noteikti jācenšas būt labiem sludinātājiem un jāsludina regulāri.
19. Ko mums jācenšas darīt, domājot par Kristus vadību?
19 Pakļauties Kristus vadībai ir patīkami un noderīgi. Pakļaušanās Kristus vadībai ļauj cilvēkam jau kopš jaunības augt zināšanās un gudrībā. Ģimenes locekļiem tā palīdz veidot laimīgu un saticīgu ģimeni un sludinātājiem — gūt prieku un gandarījumu kalpošanā. Tāpēc centīsimies ar savu dzīvesveidu un ar saviem lēmumiem vienmēr apliecināt, ka Kristus vadība mums ir reāla. (Kolosiešiem 3:23, 24.) Kristus vada savus sekotājus arī ar draudzes starpniecību, un nākamajā rakstā uzmanība tiks pievērsta tam, ko labu mums dod sadarbība ar kristiešu draudzi.
[Zemsvītras piezīme]
^ 7. rk. Daži vārdi rakstā ir mainīti.
Vai jūs atceraties?
• Ko labu mums dod pakļaušanās Dieva ieceltajam vadītājam?
• Kā bērni un jaunieši var apliecināt, ka viņi vēlas pakļauties Jēzus vadībai?
• Kā pakļaušanās Kristus vadībai ietekmē ģimenes locekļus?
• Kā mūsu sludināšana apliecina, vai Kristus vadība mums ir reāla?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 9. lpp.]
Jaunība ir laiks, ko var labi izmantot, lai iegūtu zināšanas par Dievu un viņa iecelto vadītāju
[Attēls 10. lpp.]
Pakļaušanās Kristus vadībai veicina ģimenes locekļu labsajūtu
[Attēli 12. lpp.]
Jēzus galveno uzmanību pievērsa Valstībai. Vai arī jūs to darāt?