Valstības sludinātāji stāsta

”Es vēlējos kalpot Dievam”

”IZEITA no viņas, mana tauta.” Šādu eņģeļa saucienu dzirdēja apustulis Jānis mūsu ēras pirmajā gadsimtā. Mūsdienās miljoniem godprātīgu cilvēku paklausa šim norādījumam un pamet ”lielo Bābeli” — viltus reliģijas pasaules impēriju. (Atklāsmes 18:1—4.) Šo cilvēku vidū ir arī Vilnērs no Haiti, kurš pastāstīja paša pieredzēto.

”Es piedzimu 1956. gadā dievbijīgā katoļu ģimenē, kas dzīvoja Haiti, Senmarkas pilsētiņā. Iedomājieties, cik mana ģimene bija priecīga, kad es līdz ar diviem citiem no mūsu pilsētiņas tikām izraudzīti, lai mācītos katoļu seminārā Senmišelā de Latalejā (Haiti). Pēc tam 1980. gadā mēs turpinājām mācības Stavlo (Beļģija) un papildinājām savas zināšanas katoļu universitātē.

Sākumā es ļoti vēlējos kļūt par priesteri. Taču kādu dienu priesteris, kas bija atbildīgs par mūsu grupu, palūdza man dažas minūtes uzkavēties ēdnīcā, tāpēc ka viņam esot kas sakāms. Vārdos grūti izteikt, cik es biju šokēts, kad viņš man klaji izteica nepiedienīgu piedāvājumu! Es to noraidīju un jutos smagi vīlies. Par šo notikumu es aizrakstīju savai ģimenei un, lai gan radinieki bija neapmierināti, dažus mēnešus vēlāk pametu semināru. Ciematā es atradu dzīvokli un apguvu citu profesiju.

Kad atgriezos Senmarkā, man bija zudusi jebkāda uzticība katoļu baznīcai. Tomēr es vēlējos kalpot Dievam, bet nezināju, kā to darīt. Es apmeklēju adventistu, Ebenezaras un mormoņu baznīcu — laiks pagāja garīgos meklējumos.

Tad es atcerējos, ka, mācīdamies seminārā, biju izmantojis Krampona Bībeles tulkojumu, no kura toreiz uzzināju, ka Dievam ir vārds. Saukdams Dievu vārdā, es griezos pie viņa karstās lūgšanās, lai viņš palīdz man atrast patieso reliģiju.

Pēc neilga laika man kaimiņos apmetās divas Jehovas liecinieces. Tās bija vienkāršas un pieklājīgas sievietes, kuru dzīvesveidu es apbrīnoju. Kādu dienu viena no lieciniecēm mani uzaicināja apmeklēt ikgadējo Kristus nāves atceres vakaru. Man ļoti patika šī sapulce, un es piekritu, ka Jehovas liecinieki ar mani regulāri studētu Bībeli. Pagāja aptuveni seši mēneši, kamēr es pārliecinājos, ka esmu atradis pareizo veidu, kā kalpot Dievam. Es veltīju savu dzīvi Jehovam un 1988. gada 20. novembrī kristījos.”

Pēc kāda laika Vilnērs uzsāka pilnas slodzes kalpošanu, un tagad viņš ir draudzes vecākais. Vilnērs kopā ar sievu un diviem bērniem ar prieku kalpo draudzē.

[Attēls 9. lpp.]

Lasot Bībeli, Vilnērs atklāja, ka Dieva vārds ir Jehova