Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Esiet modri, virzieties uz priekšu ar drosmi!

Esiet modri, virzieties uz priekšu ar drosmi!

Esiet modri, virzieties uz priekšu ar drosmi!

Īpašas sanāksmes

KAS gan var noliegt, ka mēs dzīvojam ”grūtos laikos”? Jehovas lieciniekiem, tāpat kā visiem citiem, nav viegli dzīvot ”pēdējās dienās”. (2. Timotejam 3:1—5, LB-65r.) Bet mēs apzināmies, ka ļaudīm ir vajadzīga palīdzība. Cilvēki nesaprot, ko nozīmē tagadējie notikumi pasaulē, viņiem ir vajadzīgs mierinājums un cerība. Kā mēs varam palīdzēt visvairāk?

Dievs mums ir uzticējis uzdevumu stāstīt citiem labo vēsti par viņa nodibināto Valstību. (Mateja 24:14.) Cilvēkiem ir jāzina, ka debesu Valstība ir vienīgā cilvēces cerība. Taču šī vēsts ne vienmēr tiek uzņemta labvēlīgi, dažās zemēs mūsu darbība pat ir aizliegta un brāļi tiek vajāti. Tomēr mēs nepadodamies — mēs pilnībā paļaujamies uz Jehovu, tāpēc esam apņēmušies palikt modri un drosmīgi darboties, bez mitēšanās sludinot labo vēsti. (Apustuļu darbi 5:42.)

Šī stingrā apņemšanās skaidri izpaudās īpašās sanāksmēs, kas notika 2001. gada oktobrī. Sestdien, 6. oktobrī, Jehovas liecinieku kongresu namā Džersisitijā (ASV, Ņūdžersija) notika ikgadējā Pensilvānijas Sargtorņa Bībeles un bukletu biedrības (Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania) kopsapulce. * Nākamajā dienā trīs ASV pilsētās un vienā Kanādas pilsētā notika papildu sanāksmes. *

Kopsapulces atklāšanā tās vadītājs Semjuels Hērds, Jehovas liecinieku Vadošās padomes loceklis, atsaukdamies uz Psalmu 92:2, 5, sacīja: ”Mēs vēlamies paust Dievam savu pateicību.” Sekoja pieci ziņojumi no dažādām pasaules malām, un tie liecināja, ka mums tiešām ir daudz iemeslu pateikties Dievam.

Ziņojumi no daudzām zemēm

Brālis Alfreds Kvači stāstīja par to, kādu progresu sludināšanā brāļi pieredz Ganā, ko agrāk sauca par Zelta Krastu. Daudzus gadus mūsu darbība šajā zemē bija aizliegta. Ļaudis bieži jautāja: ”Kāpēc jums aizliegts darboties? Ko jūs esat izdarījuši?” Tā radās iespēja sludināt, skaidroja brālis Kvači. 1991. gadā, kad aizliegums tika atcelts, Ganā bija 34 421 Jehovas liecinieks, bet 2001. gada augustā jau bija 68 152 Jehovas liecinieki, tātad ir bijis 98 procentu liels pieaugums. Tiek plānots celt kongresu namu, kura zālē būtu 10 000 vietu. Ir skaidri redzams, ka mūsu garīgie brāļi Ganā lieliski izmanto reliģisko brīvību.

Kaut arī Īrijā notiek politiski nemieri, brāļi tur aktīvi sludina un viņus ciena neitrālās nostājas dēļ. Īrijā ir 115 draudzes, kas veido 6 rajonus, teica Īrijas filiāles koordinators Pīters Endrūss. Brālis Endrūss pastāstīja par kādu desmit gadu vecu zēnu, kas bezbailīgi sludināja skolā. Laiems — tā sauc šo zēnu — bija iedevis Jehovas liecinieku izdoto Manu Bībeles stāstu grāmatu 25 klasesbiedriem, kā arī savai skolotājai. Laiems vēlējās kristīties, bet kāds viņam pavaicāja, vai viņš vēl neesot par mazu, lai kristītos. Laiems atbildēja: ”Galvenais nav vecums, bet mana mīlestība pret Jehovu. Ar kristīšanos es parādīšu, cik ļoti es viņu mīlu.” Laiema mērķis ir kļūt par misionāru.

Venecuēlā 1968. gadā bija 5400 labās vēsts sludinātāju. Bet tagad to ir vairāk nekā 88 000, uzsvēra Venecuēlas filiāles koordinators Stefans Johansons. Turklāt šis skaits joprojām var augt, jo 2001. gadā Atceres vakaru apmeklēja vairāk nekā 296 000 cilvēku. Venecuēlā 1999. gada decembrī vairākās vietās nemitīgas lietusgāzes izraisīja zemes nogruvumus, kuros gāja bojā ap 50 000 cilvēku, arī daudzi Jehovas liecinieki. Kāda Valstības zāle gandrīz līdz griestiem bija piedzīta pilna ar dubļiem. Kāds bija ieteicies, ka tur vairs nav vērts neko darīt, bet brāļi bija atbildējuši: ”Nekādā gadījumā! Tā ir mūsu Valstības zāle, un mēs to nepametīsim.” Brāļi ķērās pie darba un izveda no zāles tonnām dubļu, akmeņu un drazu. Ēka tika izremontēta, un tagad brāļi apgalvo, ka tā ir skaistāka nekā pirms katastrofas.

Filipīnu iedzīvotāji runā 87 valodās un dialektos, pastāstīja filiāles koordinators brālis Dentons Hopkinsons. Iepriekšējā kalpošanas gadā trijās galvenajās valodās — sebuāņu, iloku un tagalu — tika izdots Svēto rakstu jaunās pasaules tulkojums. Brālis Hopkinsons pastāstīja gadījumu, kad deviņus gadus vecs zēns izlasīja Jehovas liecinieku izdoto grāmatu Labā vēsts, kas dara laimīgu. Pēc tam no filiāles zēns dabūja vēl citas publikācijas, ko arī izlasīja, taču ģimenes locekļi viņam neļāva vairs to darīt. Pēc vairākiem gadiem, kad viņš jau mācījās par medicīnas darbinieku, viņš sazinājās ar filiāli un lūdza, lai viņam kāds mācītu Bībeli. 1996. gadā jauneklis kristījās un drīz uzsāka kalpot pilnu slodzi. Tagad viņš kopā ar sievu strādā Filipīnu filiālē.

”Puertoriko ”eksportē” Jehovas lieciniekus,” teica filiāles koordinators Ronalds Pārkins. Šajā salā ir aptuveni 25 000 Jehovas liecinieku, un to skaits nemainās jau vairākus gadus. Kāpēc? Iemesls ir tas, ka ik gadus no Puertoriko uz ASV pārceļas dzīvot, kā tiek lēsts, ap 1000 sludinātāju, liela daļa — ekonomisku apsvērumu dēļ. Brālis Pārkins pastāstīja par nozīmīgu tiesas lēmumu, kas tika pieņemts lietā, kurā bija iesaistīts 17 gadu vecs, ar leikozi slims Jehovas liecinieks, vārdā Luiss. Tā kā Luiss atteicās no asins pārliešanas, viņa gadījums tika nodots tiesai. Tiesnese vēlējās runāt ar Luisu personiski, tāpēc devās uz slimnīcu pie puiša. Luiss tiesnesei vaicāja: ”Kāpēc gadījumā, ja es būtu izdarījis smagu noziegumu, mani tiesātu kā pieaugušo, bet gadījumā, kad es vēlos paklausīt Dievam, tiesa mani uzskata par mazgadīgu?” Tiesnese pārliecinājās, ka Luiss ir pietiekami nobriedis, lai varētu pats pieņemt lēmumus svarīgos jautājumos.

Pēc ziņojumiem no tālām zemēm ASV filiāles komitejas loceklis Harolds Korkerns intervēja četrus ilggadīgus Jehovas kalpotājus. Arturs Bono, kas tagad darbojas Ekvadoras filiāles komitejā, pilnas slodzes kalpošanā ir pavadījis 51 gadu. Andželo Katandzāro pilnu slodzi kalpo jau 59 gadus, un pa lielākai daļai viņš ir bijis ceļojošais pārraugs. Ričards Eibrahemsons 1953. gadā absolvēja Gileādas skolu — tagad viņš strādā Bruklinas Bētelē, bet pirms tam 26 gadus viņam bija priekšrocība pārraudzīt sludināšanu Dānijā. Pēc šo brāļu stāstījuma visi ar prieku klausījās 96 gadus veco Keriju Bārberu. Brālis Bārbers, kristījies 1921. gadā, pilnas slodzes kalpošanā ir pavadījis 78 gadus, un no 1978. gada viņš ir Vadošās padomes loceklis.

Aizraujošas runas

Gada kopsapulcē izskanēja arī vairākas nozīmīgas runas. Brālis Roberts Volens runāja par tēmu ”Tauta viņa vārdā”. Mēs esam tauta, kuras nosaukumā ietverts Dieva vārds un kuras locekļi atrodas vairāk nekā 230 zemēs. Jehova mums ir devis cerību uz labu nākotni. (Jeremijas 29:11.) Mums jāsludina Dieva Valstība — jāstāsta brīnišķīga vēsts, kas sniedz ļaudīm mierinājumu. (Jesajas 61:1.) Runas beigās brālis Volens aicināja: ”Centīsimies ik dienas dzīvot saskaņā ar nosaukumu ”Jehovas liecinieki”!” (Jesajas 43:10.)

Nobeigumā izskanēja runu sērija ”Tagad ir laiks būt modriem, stāvēt stingri un būt stipriem!”, un šīs runas teica trīs Vadošās padomes locekļi. (1. Korintiešiem 16:13.)

Pirmo runu ”Esiet modri — laiks ir vēls” teica Stīvens Lets. Mūsu organismam ir vajadzīgs miegs, paskaidroja brālis Lets, jo tas mums atjauno spēkus. Bet garīgais miegs vienmēr ir kaitīgs. (1. Tesaloniķiešiem 5:6.) Kā mēs varam palikt garīgā nomodā? Brālis Lets nosauca trīs punktus: 1) jābūt aizņemtiem Kunga darbā (1. Korintiešiem 15:58); 2) jāapzinās savas garīgās vajadzības (Mateja 5:3); 3) jāuzklausa uz Bībeli balstīti padomi, lai rīkotos prātīgi (Salamana Pamācības 13:20).

Brālis Teodors Jaračs uzstājās ar aizraujošu runu, kas saucās ”Stāviet stingri pārbaudījumu laikā”. Norādījis uz Atklāsmes 3:10, brālis Jaračs vaicāja: ”Kas ir šī ”pārbaudīšanas stunda”?” Tā ir sākusies ”Kunga dienā”, kurā mēs patlaban dzīvojam. (Atklāsmes 1:10.) Pārbaudījums ir saistīts ar ļoti svarīgu jautājumu, proti: vai mēs nostāsimies Dieva Valstības vai Sātana ļaunās iekārtas pusē? Kamēr ”pārbaudīšanas stunda” nav beigusies, mums būs jāpieredz dažādas grūtības. Vai mēs paliksim uzticīgi Jehovam un viņa organizācijai? ”Uzticība būs jāpierāda ikkatram no mums personiski,” uzsvēra brālis Jaračs.

Beigās brālis Džons Bārs apskatīja tēmu ”Esiet garīgi stipri”. Atsaukdamies uz Lūkas 13:23—25, viņš norādīja, ka mums visiem spēkiem ir jāpūlas ”ieiet pa šaurajiem vārtiem”. Daudziem tas neizdodas, jo viņi pietiekami lielā mērā necenšas būt stipri. Lai mēs kļūtu nobrieduši kristieši, mums jāiemācās izmantot Bībeles principus visās dzīves jomās. Brālis Bārs teica: ”Jūs noteikti piekritīsiet, ka tagad vairāk nekā jebkad agrāk 1) jāierāda Jehovam savā dzīvē galvenā vieta, 2) jābūt stipriem un 3) visiem spēkiem jāpūlas pildīt Jehovas gribu. Tad mēs spēsim ieiet pa šaurajiem vārtiem un iemantot brīnišķīgu dzīvi, kurai nebūs gala.”

Kad gada kopsapulce tuvojās nobeigumam, joprojām palika neatbildēts viens jautājums: ”Kāds būs 2002. kalpošanas gada pants?” Atbilde izskanēja nākamajā dienā.

Papildu sanāksme

Svētdienas rītā klausītāji ar nepacietību gaidīja sanāksmes sākumu. Vispirms tika apskatīts attiecīgajai nedēļai paredzētais Sargtorņa raksts, un tad īsi tika pastāstīts par gada kopsapulci. Pēc tam visi ar lielu prieku klausījās runu par 2002. gadam paredzēto Bībeles pantu, kas skan: ”Nāciet šurp pie manis.., es jūs gribu atvieglināt.” (Mateja 11:28.) Runas pamatā bija studēšanai domātie raksti, kas tika publicēti 2001. gada 15. decembra Sargtornī.

Pēc šīs runas savos iespaidos dalījās daži brāļi, kas augustā Itālijā un Francijā bija apmeklējuši īpašus kongresus ”Dieva vārdu skolotāji” *. Ievērojamākā sanāksmes daļa bija divas beidzamās runas, ko teica viesoratori no Bruklinas Bēteles.

Pirmā runa saucās ”Drosmīgi paļausimies uz Jehovu grūtajos laikos”. Orators izcēla vairākas domas. 1. Dieva tautai vienmēr ir bijis svarīgi ar drosmi paļauties uz Jehovu. Bībelē ir stāstīts par daudziem, kas, sastapušies ar pretestību, apliecināja drosmi un ticību. (Ebrejiem 11:1—12:3.) 2. Jehova ir parūpējies, lai mums būtu pamats pilnībā paļauties uz viņu. Visi Jehovas darbi un viņa Raksti liecina, ka viņš gādā par saviem kalpiem un tos nekad neaizmirst. (Ebrejiem 6:10.) 3. Mūsu laikos īpaši ir vajadzīga drosme un paļāvība. Mēs tiekam ”ienīsti”, kā jau bija paredzējis Jēzus. (Mateja 24:9.) Tāpēc mums ir vajadzīga ticība Dieva Rakstiem, pārliecība, ka viņa gars ir ar mums, un drosme, lai sludinātu labo vēsti. 4. Daudzi gadījumi liecina, ka pretestība mums jāizjūt tieši tagad. Visus dziļi ietekmēja oratora stāstītais par to, ko mūsu brāļi pieredz Armēnijā, Francijā, Gruzijā, Kazahstānā, Krievijā un Turkmenistānā. Tagad ir laiks, kad mums patiešām ir jāparāda drosme un paļāvība uz Jehovu!

Beidzamais orators runāja par tēmu ”Jehovas organizācijas progress un vienotība”. Runā bija ietvertas vairākas būtiskas domas. 1. Daudzi ievēro Jehovas tautas progresu. Sludinot un rīkojot kongresus, mēs nonākam plašas sabiedrības redzes lokā. 2. Jehovas nodibinātā organizācija ir vienota. Jēzus mūsu ēras 29. gadā tika svaidīts ar svēto garu, lai nākotnē ”visu” — gan tos, kam ir izredzes uz dzīvi debesīs, gan tos, kas cer dzīvot uz zemes, — pievienotu Dieva lielajai ģimenei. (Efeziešiem 1:8—10.) 3. Kongresi izcilā veidā liecina par mūsu starptautisko vienotību. Ļoti skaidri tas bija redzams īpašajos kongresos, kas augustā notika Francijā un Itālijā. 4. Francijā un Itālijā kongresos tika pieņemta iedvesmojoša rezolūcija. Orators nolasīja dažus rezolūcijas fragmentus. Pilns rezolūcijas teksts ir iespiests šī raksta beigās.

Runas nobeigumā viesorators nolasīja iepriecinošu Vadošās padomes paziņojumu. Tajā bija arī šādi vārdi: ”Tagad ir laiks būt modriem un rūpīgi vērot, kā tālāk attīstīsies notikumi pasaulē. [..] Mēs vēlamies, lai jūs zinātu, ar cik lielu mīlestību Vadošā padome rūpējas par jums un visiem pārējiem Dieva tautas locekļiem. Cītīgi pildiet Jehovas gribu, un lai viņš jūs bagātīgi svētī!” Jehovas kalpotāji it visur ir apņēmušies palikt modri šajos grūtajos laikos un drosmīgi virzīties uz priekšu kopā ar Jehovas vienoto organizāciju.

[Zemsvītras piezīmes]

^ 5. rk. Ar sakaru līdzekļu palīdzību gada kopsapulcei varēja sekot vēl vairākās vietās, tādējādi kopējais sapulces klausītāju skaits bija 13 757.

^ 5. rk. Papildu sanāksmes ASV tika sarīkotas Longbīčā (Kalifornija), Pontiakā (Mičigana) un Jūniondeilā (Ņujorka), bet Kanādā sanāksme notika Hamiltonā (Ontārio). Kopējais klausītāju skaits, ieskaitot tos, kas papildu sapulces ar sakaru līdzekļu palīdzību varēja vērot citās vietās, bija 117 885.

^ 23. rk. Francijā trīs šādi kongresi notika Parīzē, Bordo un Lionā. Itālijā ASV delegāti apmeklēja kongresus Romā un Milānā, bet pavisam Itālijā vienlaikus notika deviņi īpašie kongresi.

[Papildmateriāls/Attēls 29—31. lpp.]

Rezolūcija

2001. gada augustā Francijā un Itālijā notika īpaši kongresi ”Dieva vārdu skolotāji”. Šajos kongresos tika pieņemta iedvesmojoša rezolūcija, kuras teksts šeit ir iespiests.

”MĒS, Jehovas liecinieki, kas sapulcējušies kongresā ”Dieva vārdu skolotāji”, esam apguvuši ļoti vērtīgas mācības. Šo mācību avots ir norādīts pavisam precīzi — tās nav cilvēku mācības, to avots ir ”Diženais Skolotājs”, kā viņu senatnē ir nosaucis pravietis Jesaja. (Jesajas 30:20, NW.) Jesajas 48:17 ir lasāms Jehovas atgādinājums: ”Es tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību, un vedu tevi tai ceļā, pa kuŗu tev jāstaigā.” Kādā veidā viņš to dara? Galvenais, ko Dievs izmanto mūsu mācīšanai, ir pasaulē visvairāk tulkotā un visplašāk pieejamā grāmata, proti, Bībele, kurā nepārprotami teikts: ”Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi.” (2. Timotejam 3:16, LB-65r.)

Cilvēkiem mūsu laikos ir ārkārtīgi nepieciešamas Bībeles derīgās pamācības. Kāpēc tā var apgalvot? Padomāsim: ko atzīst domājoši cilvēki, ņemot vērā straujās, biedīgās pārmaiņas pasaulē? Viņi saprot, ka pasaulē, kurā miljoniem cilvēku ir guvuši augstu laicīgo izglītību, trūkst īstu vērtību un netiek atšķirts ļaunais no labā. (Jesajas 5:20, 21.) Trūkst zināšanu par Bībeli. Lai gan, pateicoties tehnikas attīstībai, tagad ar datoru palīdzību ir pieejams neaptverams daudzums informācijas, joprojām nav atbilžu uz būtiskiem jautājumiem, piemēram: ”Kāda ir dzīves jēga? Par ko liecina tagadējie notikumi? Vai nākotnē var cerēt uz kaut ko labu? Vai miers un drošība kādreiz kļūs par īstenību?” Bibliotēku plaukti vai lūst no grāmatām, kurās atspoguļoti pētījumi visās cilvēku darbības jomās, tomēr cilvēce joprojām atkārto pagātnes kļūdas. Pieaug noziedzība. Tādas slimības, kuras reiz uzskatīja par uzveiktām, atkal atgriežas, bet jaunas slimības, piemēram, AIDS, izplatās draudošā ātrumā. Strauji sabrūk ģimenes. Piesārņojums grauj apkārtējo vidi, terorisms un masu iznīcināšanas ieroči apdraud mieru un drošību. Problēmas, kurām nav risinājuma, aug augumā. Kā šajos grūtajos laikos mēs varam vislabākajā veidā palīdzēt cilvēkiem? Kur var rast skaidrojumu tam, kāpēc cilvēce ir nonākusi tādās grūtībās, un kas parāda, kā iegūt labāku dzīvi, kā arī piedāvā pamatotu cerību uz gaišu nākotni?

Mēs pildām Bībelē uzdotu uzdevumu iet un gatavot mācekļus no visām tautām, mācot tiem turēt visu, ko Kristus pavēlējis. (Mateja 28:19, 20.) Jēzus Kristus šo uzdevumu sekotājiem lika pildīt pēc savas nāves un augšāmcelšanās, kad bija saņēmis visu varu debesīs un virs zemes, un tas ir svarīgāks par jebkādiem citiem darbiem. No Dieva viedokļa mūsu uzdevuma veikšana, kas palīdz apmierināt pēc taisnības izslāpušo cilvēku garīgās vajadzības, ir visnozīmīgākā, un mums ir uz Bībeli pamatoti iemesli, kāpēc šis uzdevums jāpilda pēc vislabākās sirdsapziņas.

Tas nozīmē ierādīt Dieva uzdotajam darbam galveno vietu savā dzīvē. Ar Dieva svētību un palīdzību tas tiks paveikts, kaut arī reliģiskie un politiskie spēki rada daudz dažādu šķēršļu un grūtību, lai šī pasaules mēroga izglītības programma netiktu īstenota. Mēs esam pārliecināti un ticam, ka mūsu darbs arī turpmāk vērsīsies plašumā, līdz sasniegs grandiozu nobeigumu. Mēs esam par to pārliecināti, jo Kungs Jēzus Kristus ir apsolījis, ka būs ar mums Dieva uzticētajā kalpošanā līdz pat tagadējās iekārtas galam.

Ir atlicis pavisam maz laika, un mums ir jāizpilda savs uzdevums, pirms nāk gals. Tāpēc mēs, Jehovas liecinieki, esam apņēmušies darīt to, kas minēts tālāk.

Pirmkārt. Būdami kristīti Dieva kalpotāji, mēs esam apņēmušies uzskatīt savā dzīvē par svarīgāko Dieva Valstību un neapstāties savā garīgajā izaugsmē. Tāpēc mēs lūdzam tāpat kā psalmu dziesminieks 143. psalma 10. pantā: ”Māci man darīt pēc Tava prāta, jo Tu esi mans Dievs!” Tas nozīmē, ka mums cītīgi jāmācās — ik dienas jālasa Bībele un tā dziļi jāpētī. Vēlēdamies darīt redzamu savu garīgo izaugsmi, mēs veiksim visu iespējamo, lai gatavotos draudzes sapulcēm un gūtu labumu no teokrātiskās izglītības, ko saņemam šajās sapulcēs, kā arī rajona, apgabala, valsts mēroga un starptautiskajos kongresos. (1. Timotejam 4:15; Ebrejiem 10:23—25.)

Otrkārt. Lai mēs būtu Dieva mācīti, mēs uzņemsim uzturu tikai pie viņa galda un ņemsim vērā Bībeles padomu uzmanīties no maldinošajām dēmonu mācībām. (1. Korintiešiem 10:21; 1. Timotejam 4:1.) Mēs īpaši centīsimies izvairīties no tā, kas mums var kaitēt, tas ir, no reliģiskiem meliem, tukšas prātošanas, apkaunojošās izvirtības, pornogrāfijas, degradējošas izklaides un visa, kas nav saskaņā ar ”veselīgo mācību”. (Romiešiem 1:26, 27; 1. Korintiešiem 3:20; 1. Timotejam 6:3; 2. Timotejam 1:13.) Aiz cieņas pret ”dāvanām cilvēku veidā” — cilvēkiem, kas māca veselīgo mācību, — mēs augstu vērtēsim viņu pūles un no sirds sadarbosimies ar viņiem, ievērojot Dieva Rakstos noteiktās šķīstās un taisnīgās morāles un garīguma normas. (Efeziešiem 4:7, 8, 11, 12; 1. Tesaloniķiešiem 5:12, 13; Titam 1:9.)

Treškārt. Būdami kristīgi vecāki, mēs no sirds centīsimies mācīt bērnus ne tikai ar vārdiem, bet arī ar saviem darbiem. Mēs pirmām kārtām gādāsim par to, lai viņi jau no mazotnes ”zinātu svētos rakstus, kas spēj padarīt viņus gudrus pestīšanai”. (2. Timotejam 3:15, LB-65r.) Mēs vienmēr paturēsim prātā — audzinot un pamācot bērnus būt paklausīgiem Jehovam, mēs viņiem sniedzam lielisku iespēju pieredzēt, kā piepildās Dieva solījums, ka viņiem labi klāsies un viņi ilgi dzīvos virs zemes. (Efeziešiem 6:1—4.)

Ceturtkārt. Kad izjutīsim raizes vai sastapsimies ar lielām grūtībām, mēs pirmām kārtām darīsim savus lūgumus zināmus Dievam, būdami pārliecināti, ka ”Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu”, mūs pasargās. (Filipiešiem 4:6, 7.) Kristus jūgs, ko esam uzņēmušies, sniedz atvieglojumu. Zinot, ka Dievs par mums rūpējas, mēs nevilcināsimies ”mest savu zūdīšanos” uz viņu. (Mateja 11:28—30; 1. Pētera 5:6, 7.)

Piektkārt. Lai paustu Jehovam savu pateicību par iespēju būt viņa vārdu skolotājiem, mēs vēl vairāk pūlēsimies ”pareizi mācīt patiesības vārdu” un ”izpildīt savu kalpošanu līdz galam”. (2. Timotejam 2:15; 4:5.) Mēs labi zinām, kas no tā ir atkarīgs, tāpēc no sirds vēlamies meklēt atsaucīgus cilvēkus un rūpēties par iesēto sēklu. Mēs centīsimies efektīvi vadīt vēl vairāk mājas Bībeles nodarbību. Tā mēs rīkojamies saskaņā ar Dieva gribu, jo viņš vēlas, ”lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas”. (1. Timotejam 2:3, 4.)

Sestkārt. Visu divdesmito gadsimtu un arī šī gadsimta sākumā Jehovas liecinieki daudzās zemēs ir piedzīvojuši dažāda veida pretestību un vajāšanas. Bet Jehova ir pierādījis, ka viņš ir ar mums. (Romiešiem 8:31.) Viņa Rakstos ir teikts, ka ”nevienam ierocim, kas vērsts pret mums”, neizdosies kavēt vai apstādināt Valstības sludināšanu un ļaužu mācīšanu. (Jesajas 54:17.) Mēs nevaram pārstāt runāt patiesību ne labvēlīgā, ne nelabvēlīgā laikā. Mēs esam apņēmušies ar neatliekamības apziņu pildīt savu uzdevumu sludināt Dieva Valstību un mācīt ļaudis. (2. Timotejam 4:1, 2.) Mūsu mērķis ir pēc iespējas plašāk paziņot labo vēsti visu tautu cilvēkiem. Viņiem joprojām būs iespēja uzzināt par izredzēm iegūt mūžīgu dzīvi taisnīgā jaunā pasaulē. Mēs, Dieva vārdu skolotāji, esam apņēmušies vienmēr sekot Izcilā Skolotāja, Jēzus Kristus, priekšzīmei un attīstīt sevī viņa īpašības. To visu mēs darīsim par godu un slavu mūsu Diženajam Skolotājam un Dzīvības Devējam Dievam Jehovam.

Visi klātesošie, kas piekrīt šīs rezolūcijas tekstam, tiek lūgti to apstiprināt, sakot: ”Jā!””

Kad tika izteikts šis aicinājums, 160 000 cilvēku trijos kongresos Francijā un 289 000 cilvēku deviņos kongresos Itālijā atbildēja ar skaļu un vienbalsīgu ”jā” daudzās valodās.