Kalposim Dievam ar drošu sirdi!
Kalposim Dievam ar drošu sirdi!
”Mana sirds ir droša, ak Dievs, mana sirds ir droša.” (PSALMS 57:8)
1. Kāpēc mums var būt tāda pati pārliecība, kāda bija Dāvidam?
JEHOVA mūs dara stiprus kristīgajā ticībā un palīdz palikt patiesajā kristiešu draudzē un uzticīgi viņam kalpot. (Romiešiem 14:4.) Tāpēc mēs ar pārliecību varam teikt to pašu, ko kādā no saviem psalmiem teica Dāvids: ”Ak Dievs, mana sirds ir droša.” (Psalms 108:2.) Ja mūsu sirdī ir stipra vēlēšanās kalpot Dievam, mēs spējam īstenot to, ko apņēmāmies, kad sevi veltījām viņam. Sekojot Dieva norādījumiem un lūdzot viņa spēku, mēs spējam būt nelokāmi, stingri savā apņēmībā, nešaubīgi pārliecībā un ”pilnīgāki tā Kunga darbā”. (1. Korintiešiem 15:58.)
2., 3. Ko mums nozīmē vārdi, kas lasāmi 1. Korintiešiem 16:13?
2 Apustulis Pāvils, rakstīdams vēstuli Jēzus sekotājiem Korintā, izteica aicinājumu, kurā noteikti ir vērts ieklausīties arī mūsdienu kristiešiem. Viņš rakstīja: ”Esiet modri, stāviet ticībā, turieties kā vīri, esiet stipri!” (1. Korintiešiem 16:13.) Šajā pantā grieķu valodas darbības vārdi lietoti tādā tagadnes formā, ar kuru tiek apzīmēta ilgstoša darbība. Kas mums jādara, lai rīkotos saskaņā ar šo aicinājumu?
3 Mēs saglabājam garīgu modrību, ja pretojamies Velnam un saglabājam tuvas attiecības ar Dievu. (Jēkaba 4:7, 8.) Paļaudamies uz Jehovu, mēs saglabājam vienotību un stingri ”stāvam” kristīgajā ticībā. Mēs visi, gan vīrieši, gan sievietes, ”turamies kā vīri”, būdami drosmīgi Dieva kalpi un Valstības sludinātāji. (Psalms 68:12.) Mēs ”esam stipri”, pastāvīgi lūdzot debesu Tēvam spēku, kas mums nepieciešams, lai pildītu viņa gribu. (Filipiešiem 4:13.)
4. Kam bija jānotiek, pirms mēs bijām gatavi kristīties?
4 Mēs apliecinājām, ka esam nostājušies patiesās pielūgsmes pusē, kad apņēmāmies mūžīgi kalpot Jehovam un kristīdamies apstiprinājām šo apņemšanos. Bet kam bija jānotiek, pirms mēs bijām gatavi kristīties? Vispirms mums bija jāiegūst precīzas zināšanas no Dieva Rakstiem. (Jāņa 17:3.) Iedziļināšanās Bībelē nostiprināja mūsu ticību un pamudināja mūs no sirds nožēlot pagātnē izdarītos grēkus. (Apustuļu darbi 3:19; Ebrejiem 11:6.) Tad nāca atgriešanās: mēs atteicāmies no tā, kas Dievam nav pieņemams, un nolēmām dzīvot saskaņā ar Dieva gribu. (Romiešiem 12:2; Efeziešiem 4:23, 24.) Pēc tam mēs griezāmies pie Jehovas lūgšanā, kurā pateicām, ka vēlamies sevi viņam veltīt. (Mateja 16:24; 1. Pētera 2:21.) Mēs lūdzām, lai Dievs mums dod tīru sirdsapziņu, un kristīdamies apstiprinājām savu apņemšanos kalpot viņam. (1. Pētera 3:21.) Paturot prātā to, kā mēs pakāpeniski nonācām līdz brīdim, kad bijām gatavi kristīties, mums ir vieglāk neaizmirst, cik svarīgi ir arī turpmāk darīt visu iespējamo, lai dzīvotu saskaņā ar savu apņemšanos un kalpotu Jehovam no visas sirds.
Turpināsim tiekties pēc zināšanām
5. Kāpēc mums jāturpina uzņemt Rakstu zināšanas?
5 Ja mēs vēlamies dzīvot saskaņā ar apņemšanos mūžīgi kalpot Dievam, mums nepārtraukti jāuzņem Rakstu zināšanas, kas var stiprināt mūsu ticību. Ar kādu baudu mēs uzņēmām garīgo barību, kad tikko sākām uzzināt Dieva atklāto patiesību! (Mateja 24:45—47.) Garīgās maltītes toreiz bija ļoti garšīgas un barojošas. Tagad ir svarīgi turpināt bagātīgas garīgās barības uzņemšanu, lai mēs vienmēr kalpotu Jehovam ar stingru apņēmību sirdī.
6. Kādu palīdzību mēs esam saņēmuši, lai spētu pienācīgi novērtēt patiesības zināšanas?
6 Padziļināta Rakstu izzināšana bez piepūles nav iespējama. Lai iegūtu zināšanas, nepieciešama tāda pati neatlaidība, kāda būtu vajadzīga, ja mēs gribētu atrast noslēptus dārgumus. Bet kādu gan prieku sagādā iespēja ”iegūt Dieva atziņu”! (Salamana Pamācības 2:1—6.) Kad kāds Valstības sludinātājs ar mums sāka studēt Bībeli, viņš droši vien izmantoja grāmatu Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi. Katras nodaļas apskatīšana, visticamāk, prasīja diezgan daudz laika, un daudzas nodaļas droši vien nevarēja izstudēt vienā reizē. Mūsu zināšanas vairoja tas, ka tika nolasīti un pārrunāti arī tādi panti, kas nav citēti tekstā. Ja kādu jautājumu mums bija grūti saprast, sludinātājs, kas mums palīdzēja, centās to izskaidrot. Viņš rūpīgi gatavojās Bībeles nodarbībām, lūdza pēc Dieva gara vadības un palīdzēja mums pareizi novērtēt patiesības zināšanas.
7. Kas cilvēku dara spējīgu mācīt Dieva atklāto patiesību citiem?
7 Šādas pūles nebija veltīgas, jo Pāvils rakstīja: ”Tas, kas mācās, lai dalās visās labās lietās ar to, kas viņu māca.” (Galatiešiem 6:6.) Šajā pantā ir izmantots grieķu valodas vārds, kas norāda uz to, ka Dieva vārdi nokļūst skolnieka prātā un skar viņa sirdi ar mutvārdu pamācību palīdzību. Tā kā mēs esam saņēmuši šādas pamācības, mēs spējam mācīt tālāk citus cilvēkus. (Apustuļu darbi 18:25.) Lai dzīvotu saskaņā ar apņemšanos mūžīgi kalpot Dievam, mums jārūpējas par savu garīgo veselību un spēku, pastāvīgi studējot Dieva Rakstus. (1. Timotejam 4:13; Titam 1:13; 2:2.)
Atcerēsimies grēku nožēlu un atgriešanos
8. Kas mums palīdz turēties pie Dieva noteiktajām normām?
8 Varbūt mēs vēl atceramies atvieglojumu, ko mums sagādāja patiesības zināšanas un grēku nožēla, kā arī sajūta, ka uz Jēzus izpirkuma upura pamata Dievs mums ir piedevis. (Psalms 32:1—5; Romiešiem 5:8; 1. Pētera 3:18.) Mēs, protams, nevēlamies atkal dzīvot grēkā. (2. Pētera 2:20—22.) Regulāras lūgšanas un daudz kas cits mums var palīdzēt turēties pie Jehovas normām, dzīvot saskaņā ar savu apņemšanos un vienmēr uzticīgi kalpot Jehovam. (2. Pētera 3:11, 12.)
9. Kas jādara visiem, kuri ir atteikušies no grēcīga dzīvesveida?
9 Visiem, kas ir atteikušies no grēcīga dzīvesveida, jālūdz Dievam palīdzība, lai viņi arī turpmāk varētu būt stipri ticībā. Varētu teikt, ka cilvēki, kas ir atgriezušies pie Dieva, kādreiz gāja pa nepareizu ceļu, bet, salīdzinājuši savas gaitas ar uzticamu karti, atrada pareizo ceļu. Ja ar mums tā ir bijis, centīsimies nenomaldīties no pareizā ceļa. Paļausimies uz Dieva vadību un stingri apņemsimies nekad nepamest ceļu, kas ”aizved uz dzīvību”. (Jesajas 30:20, 21; Mateja 7:13, 14.)
Neaizmirsīsim, kā mēs sevi veltījām Dievam un kristījāmies
10. Kas mums jāpatur prātā, domājot par to, ka esam sevi veltījuši Dievam?
10 Mēs nedrīkstam aizmirst to brīdi, kad veltījām sevi Jehovam, lūgšanā pasakot, ka mēs vēlamies viņam būt uzticīgi un kalpot mūžīgi. (Jūdas 20, 21.) Veltīt kaut ko Dievam nozīmē to nošķirt svētam nolūkam. (3. Mozus 15:31; 22:2.) Sevis veltīšana Dievam nav ne pagaidu vienošanās, ne arī saistību uzņemšanās pret cilvēkiem. Kad mēs sevi veltījām Jehovam, mēs apņēmāmies vienmēr kalpot Visuma Pavēlniekam, un dzīvot saskaņā ar šo apņemšanos nozīmē būt uzticīgam visu mūžu. ”Vai dzīvojam, vai mirstam, — mēs piederam savam Kungam.” (Romiešiem 14:7, 8.) Mūsu laime ir atkarīga no tā, vai mēs uzticīgi pildām viņa gribu un turpinām no visas sirds viņam kalpot.
11. Kāpēc mums jāatceras kristīšanās un tās nozīme?
11 Mums vienmēr jāatceras, ko nozīmē kristīšanās — kristīdamies mēs apliecinājām, ka esam apņēmušies vienmēr kalpot Dievam. Neviens mūs nespieda kristīties, mēs paši nolēmām to darīt. Vai mēs esam saglabājuši apņemšanos visa mūža garumā savu gribu vienmēr saskaņot ar Dieva gribu? Mēs esam lūguši Dievam tīru sirdsapziņu un kristījušies, tā apliecinot, ka esam sevi veltījuši viņam. Saglabāsim tīru sirdsapziņu, dzīvojot saskaņā ar savu apņemšanos, tad Jehova mūs bagātīgi svētīs! (Salamana Pamācības 10:22, NW.)
Mūsu gribas noteikts lēmums
12., 13. Kā sevis veltīšana Dievam un kristīšanās ir saistīta ar mūsu gribas brīvību?
12 Vairāki miljoni cilvēku visā pasaulē ir saņēmuši daudz svētību tāpēc, ka ir veltījuši sevi Dievam un kristījušies. Kad mēs kristījāmies, lai apliecinātu, ka esam sevi veltījuši Dievam, mēs it kā mirām attiecībā uz mūsu dzīves ceļu pagātnē, taču mēs neatsacījāmies no savas gribas. Saņēmuši pietiekami daudz zināšanu un auguši ticībā, mēs paši pēc savas brīvas gribas veltījām sevi Dievam un kristījāmies. Lai sevi veltītu Dievam un kristītos, mums bija jāuzzina, kāda ir Dieva griba, un tad jāapņemas to pildīt. (Efeziešiem 5:17.) Tā mēs sekojām Jēzus priekšzīmei, jo arī viņš pats pēc savas brīvas gribas atteicās no galdnieka amata, gāja pie Jāņa kristīties un visu savu dzīvi veltīja Tēva gribas pildīšanai. (Psalms 40:8, 9; Jāņa 6:38—40.)
13 Dievs Jehova bija vēlējies savu Dēlu ”caur ciešanām padarīt pilnīgu”. Tāpēc Jēzum labprātīgi bija jāapņemas palikt uzticīgam arī ciešanās. Lai saglabātu uzticību, Jēzus, ”skaļi saukdams, ar asarām raidīja lūgšanas un pārlūgumus Tam, kas Viņu spēja izglābt no nāves. Savas godbijības dēļ Viņš tika uzklausīts.” (Ebrejiem 2:10, 18; 5:7, 8, JD.) Ja mums ir tāda pati godbijība, mēs varam nešaubīties, ka arī mēs tiksim uzklausīti un spēsim būt uzticami Jehovas liecinieki. (Jesajas 43:10, NW.)
Uzticība Dievam ir iespējama
14. Kāpēc mums ik dienas jālasa Bībele?
14 Kas mums palīdz saglabāt uzticību Dievam un apņemšanos viņam mūžīgi kalpot? Mums katru dienu jālasa Bībele un jātiecas iegūt arvien vairāk zināšanu no Dieva Rakstiem. ”Uzticīgais un gudrais kalps” mums pastāvīgi atgādina, ka tas jādara. Šādi atgādinājumi tiek doti tāpēc, ka dzīvot saskaņā ar apņemšanos vienmēr kalpot Dievam nozīmē staigāt patiesībā, ko Dievs mums ir atklājis. Ja Jehovas organizācija apzināti izplatītu nepatiesas mācības, tā noteikti nemudinātu Jehovas lieciniekus un cilvēkus, kam viņi sludina, regulāri lasīt Bībeli.
15. a) Kas mums jāpārdomā, pirms mēs pieņemam kādu lēmumu? b) Kāpēc var teikt, ka darbs nav kristieša galvenais pienākums?
15 Pieņemot lēmumus, mums vienmēr jādomā, kā tie ietekmēs kalpošanu Jehovam. Piemēram, domājot par darbu, ir labi sev pajautāt: ”Vai darbs man palīdz pēc iespējas labāk atbalstīt tīro pielūgsmi?” Daudzi darba devēji ir sapratuši, ka Jehovas kalpi ir uzticami un apzinīgi strādnieki, taču viņi ir ievērojuši arī to, ka Jehovas liecinieki nav karjeristi, netiecas izvirzīties sabiedrībā un necīnās par izdevīgākiem posteņiem. Jehovas liecinieki nedzenas pēc naudas, slavas, prestiža un varas. Cilvēkiem, kas dzīvo saskaņā ar apņemšanos vienmēr kalpot Dievam, galvenais ir Dieva gribas pildīšana. Tāpat kā tas bija apustulim Pāvilam, darbs viņiem nav pats svarīgākais dzīvē, tas ir tikai līdzeklis, kas ļauj nopelnīt iztiku. Par savu galveno pienākumu viņi uzskata kristīgo kalpošanu. (Apustuļu darbi 18:3, 4; 2. Tesaloniķiešiem 3:7, 8; 1. Timotejam 5:8.) Vai mēs vienmēr savā dzīvē tiecamies vispirms pēc Valstības? (Mateja 6:25—33.)
16. Ko mēs varam darīt, ja dzīves rūpju dēļ mums kļūst grūti kalpot Dievam?
16 Daudzi cilvēki pirms patiesības uzzināšanas ir izjutuši, cik grūti ir panest dzīves raizes. Bet, kad šie cilvēki uzzināja par cerību, ko sola Valstība, viņi izjuta dziļu prieku, kā arī pateicību un mīlestību pret Dievu. Pārdomas par svētībām, ko viņi ir saņēmuši kopš tā laika, šiem cilvēkiem palīdz dzīvot saskaņā ar apņemšanos vienmēr kalpot Jehovam. Tomēr var gadīties, ka problēmas, ar kurām jācīnās šajā vecajā pasaulē, nomāc ”Dieva vārdu” un iedarbojas uz mums kā ērkšķi, kas neļauj augt tikko izdīgušam asnam. (Lūkas 8:7, 11, 14; Mateja 13:22; Marka 4:18, 19.) Ja mēs jūtam, ka tas notiek ar mums pašiem vai mūsu ģimenes locekļiem, mums jāuztic savas nastas Jehovam un jālūdz, lai viņš mums palīdz vairot mīlestību un pateicību. Ja mēs uzticēsim Jehovam savas raizes, viņš uzturēs mūsu ticību un dos spēku, lai mēs arī turpmāk būtu laimīgi un uzticīgi viņa kalpi. (Psalms 55:23; Filipiešiem 4:6, 7; Atklāsmes 2:4.)
17. Kas mums palīdz tikt galā ar smagiem pārbaudījumiem?
17 Mums jāgriežas pie Dieva Jehovas lūgšanās, tāpat kā mēs to darījām, kad bijām nolēmuši sevi viņam veltīt. (Psalms 65:3.) Ja mēs jūtam kārdinājumu grēkot vai sastopamies ar nopietniem pārbaudījumiem, mums jālūdz, lai Dievs mūs vada un palīdz mums rīkoties saskaņā ar viņa norādījumiem. Mums jāpatur prātā, cik svarīga ir ticība. Māceklis Jēkabs rakstīja: ”Ja kādam no jums trūkst gudrības [kas nepieciešama, lai pārvarētu kādu pārbaudījumu], tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots. Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūŗas vilnim. Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos, lai nedomā, ka viņš no tā Kunga ko saņems.” (Jēkaba 1:5—8.) Ja pārbaudījums šķiet pārāk smags, mums jāpatur prātā vārdi: ”Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.” (1. Korintiešiem 10:13.)
18. Ko var darīt cilvēks, kam nopietna grēka dēļ ir zudusi apņēmība kalpot Jehovam?
18 Bet ko lai iesāk cilvēks, kurš ir slēpis nopietnu grēku un tagad, juzdams sirdsapziņas pārmetumus, nespēj ar pilnu atdevi kalpot Dievam? Ja viņam ir vēlēšanās nožēlot savu grēku, viņu var mierināt apziņa, ka Jehova neatraida ”salauztu un sagrauztu sirdi”. (Psalms 51:19.) Šādam cilvēkam jālūdz draudzes vecāko palīdzība un jāapzinās, ka vecākie, sekojot Jehovas priekšzīmei, ņems vērā viņa vēlēšanos atgūt labas attiecības ar debesu Tēvu. (Psalms 103:10—14; Jēkaba 5:13—15.) Cilvēks, kas izmanto šādu palīdzību, var atgūt garīgos spēkus un sirdsmieru; viņš var atgriezties uz pareiza ceļa un turpināt dzīvi saskaņā ar savu apņemšanos vienmēr kalpot Dievam. (Ebrejiem 12:12, 13.)
Turpināsim kalpot Dievam ar drošu sirdi
19., 20. Kāpēc ir svarīgi darīt visu iespējamo, lai dzīvotu saskaņā ar savu apņemšanos vienmēr kalpot Dievam?
19 Šajos grūtajos laikos mums jādara viss iespējamais, lai nezaudētu apņemšanos kalpot Dievam. Jēzus teica: ”Kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.” (Mateja 24:13.) Mēs dzīvojam ”pēdējās dienās”, un vecās pasaules gals ir gaidāms kuru katru brīdi. (2. Timotejam 3:1.) Turklāt mēs nezinām, kas ar mums var notikt rīt. (Jēkaba 4:13, 14.) Tāpēc mums jācenšas uzticami pildīt Dieva gribu šodien.
20 Šī doma ir izcelta apustuļa Pētera otrajā vēstulē. Viņš norādīja, ka simboliskā zeme jeb ļaunā cilvēku sabiedrība Jehovas dienā ies bojā, tāpat kā senatnē bezdievīgie cilvēki gāja bojā plūdos. Tāpēc Pēteris norādīja kristiešiem: ”Cik stipriem tad jums jābūt svētā dzīvē un dievbijībā.” Pēteris arī mudināja Dieva kalpus, rakstīdams: ”Jūs mīļie, to jau zinādami, sargaities, ka nezaudējat, maldu līdz aizrauti, savu stipro pamatu.” (2. Pētera 3:5—17.) Cik bēdīgi būtu, ja kristīts Dieva kalps nomaldītos no ticības un viņa mūžs aprautos brīdī, kad viņš būtu zaudējis uzticību Dievam!
21., 22. Kāpēc Dāvids teica vārdus, kas lasāmi 57. psalma 8. pantā, un kā šie vārdi ir piepildījušies patieso kristiešu dzīvē?
21 Mūsu apņēmību var ievērojami stiprināt domas par to priecīgo dienu, kad mēs kristījāmies, kā arī tiekšanās pēc tā, lai Dievs mums palīdzētu viņu vienmēr iepriecināt ar saviem vārdiem un darbiem. (Salamana Pamācības 27:11.) Jehova nekad nepamet savus kalpus, tāpēc arī mums vienmēr jācenšas būt viņam uzticīgiem. (Psalms 94:14.) Viņš bija žēlsirdīgs pret Dāvidu, glābdams savu kalpu no ienaidniekiem. Būdams bezgala pateicīgs savam Glābējam, Dāvids apliecināja savu stipro paļāvību uz Jehovu. Ar pateicības jūtām sirdī viņš dziedāja: ”Mana sirds ir droša, ak Dievs, mana sirds ir droša; es dziedāšu un spēlēšu!” (Psalms 57:8.)
22 Patiesie kristieši, tāpat kā Dāvids, paliek uzticīgi Dievam. Viņi paļaujas uz Dievu, atzīst, ka viņu glābiņš ir atkarīgs vienīgi no Jehovas, un no sirds cildina savu glābēju. Ja mūsu sirdī ir apņēmība kalpot Dievam, mēs paļaujamies uz viņu un ar viņa palīdzību spējam būt uzticīgi kalpošanā. Mēs varam būt tādi cilvēki, par kuriem psalmā ir teikts: ”Viņš savā garā neļodzīsies ne mūžam: taisnais paliek mūžīgā piemiņā. Viņš nebīstas no ļaunas slavas, viņa sirds ir stipra savā paļāvībā uz to Kungu.” (Psalms 112:6, 7.) Ja mums būs ticība Jehovam un paļāvība uz viņu, mēs spēsim viņam kalpot no visas sirds un dzīvot saskaņā ar savu apņemšanos.
Vai jūs atceraties?
• Kāpēc mums nepārtraukti jāpadziļina savas zināšanas par Bībeli?
• Kāpēc mums jāpatur prātā laiks, kad mēs nožēlojām grēkus un atgriezāmies pie Dieva?
• Ko labu mums dod domas par laiku, kad mēs sevi veltījām Dievam un kristījāmies?
• Kas mums palīdzēs arī turpmāk būt uzticamiem Jehovas kalpiem?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 18. lpp.]
Vai jūs rūpējaties par savu garīgo veselību un katru dienu lasāt Dieva Rakstus?
[Attēls 18. lpp.]
Ja kristīgā kalpošana ir mūsu galvenais darbs, mums ir vieglāk saglabāt uzticību Jehovam