Dievs tiek slavēts Filipīnu kalnos

Ja jūs par Filipīnām domājat kā par salu valsti, jūs neesat kļūdījies. Taču tā ir arī iespaidīgu kalnu valsts. Filipīnu pilsētās un zemieņu apgabalos Jehovas liecinieki sludina sekmīgi un bez sevišķām grūtībām. Taču sludināšana kalnu rajonos — tas ir pavisam kas cits.

MAJESTĀTISKIE Filipīnu kalni spilgti kontrastē ar smilšainajām pludmalēm, koraļļu rifiem, zvejnieku ciematiem un trokšņainajām pilsētām salu līdzenumos. Tie veido arī grūti pārvaramu šķērsli Dieva Valstības labās vēsts sludināšanai. (Mateja 24:14.)

Filipīnu salas atrodas vietā, kur saduras divas tektoniskās plātnes. Zemes izliekšanās rezultātā lielākajās salās ir izveidojušās stāvas kalnu grēdas. Vairāk nekā 7100 salu, kas kopā veido Filipīnas, atrodas tā dēvētā Zemes uguns loka rietumu daļā. Tajās ir ļoti daudz vulkānu, kas arī ir piedalījušies kalnu veidošanā. Nokļūt līdz kalnu iedzīvotājiem ir sarežģīti, jo viņi dzīvo grūti pieejamos apvidos, kur ir maz transporta līdzekļiem piemērotu ceļu.

Jehovas liecinieki apzinās, ka par spīti dažādiem šķēršļiem ir jācenšas nokļūt līdz visiem cilvēkiem. (1. Timotejam 2:4.) Tāpēc Jehovas liecinieki Filipīnās darbojas saskaņā ar garu, kas pausts Jesajas 42:11, 12: ”Lai gavilē klintskalnu iedzīvotāji, lai tie sauc no kalnu galiem! Tam Kungam lai dod godu un lai pauž Viņa slavu jūŗas salās!”

Jau vairāk nekā 50 gadus īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai sludinātu Filipīnu kalnu iedzīvotājiem. Ierosmi šim darbam pēc Otrā pasaules kara deva misionāri. Daudzi vietējie iedzīvotāji pieņēma Bībeles patiesību un palīdzēja to izplatīt tālāk ciemos, kas atradās augstu kalnos. Šis darbs ir nesis labus augļus. Piemēram, Centrālajā Kordiljerā Lusonas ziemeļos ir vairāk nekā 6000 labās vēsts sludinātāju. Lielākā daļa no viņiem ir vietējie iedzīvotāji — nabaloji, ifugaji, kalingi un citi.

 Taču joprojām ir rajoni, līdz kuriem ir ļoti grūti nokļūt, tomēr arī tajos dzīvojošie cilvēki nav aizmirsti. Kā ir izdevies viņus apmeklēt, un kāda ir bijusi viņu atsauksme?

Tradīciju vietā stājas patiesa ticība

Lusonas salā, kas atrodas Filipīnu ziemeļos, Abras provinces kalnu rajonos dzīvo tingiani. Viņu nosaukums, iespējams, ir cēlies no senās malajiešu valodas vārda tinggi, kas nozīmē ’kalns’. Tas nudien ir piemērots nosaukums! Tingiani sev pašiem un savai valodai ir devuši arī itnegu vārdu. Viņi tic dievam, kuru sauc Kabunians, un viņu dzīvē liela nozīme ir māņticībai. Piemēram, ja cilvēks grasās kaut kur doties un pirms tam nošķaudās, tā ir slikta zīme, un viņam ir jāgaida pāris stundu, līdz šķavu ”sliktā ietekme” izzūd.

1572. gadā šajā zemē ieradās spāņi un ieviesa katolicismu, bet īstu kristietību viņi tingianiem neiemācīja. Tie, kas kļuva par katoļiem, joprojām turējās pie ticības Kabunianam un turpināja ievērot vietējās paražas. Iespēja iegūt precīzas Bībeles zināšanas šiem cilvēkiem pirmoreiz radās pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, kad šajos kalnos Jehovas liecinieki sāka sludināt Valstības vēsti. Kopš tā laika daudzi tingiani ir sākuši cildināt Jehovu ”no kalnu galiem”.

Piemēram, Lingbaoans bija cienījams cilts vadonis, kas augstu vērtēja tingianu kultūru. ”Es uzticīgi sekoju tingianu tradīcijām. Ja kāds bija nogalināts, mēs pēc viņa apbedīšanas dejojām un sitām gongu. Tāpat mēs upurējām dzīvniekus. Mēs ticējām Kabunianam un nepazinām Bībeles Dievu.” Interesanti, ka Lingbaoans skaitījās katolis.

Tad šajā teritorijā sāka sludināt Jehovas liecinieki. Viņi sastapa Lingbaoanu un pamudināja viņu lasīt Bībeli. Lingbaoans atceras: ”Lasot Bībeli, es pārliecinājos, ka Jehova  ir patiesais Dievs.” Kāds Jehovas liecinieks uzsāka ar viņu Bībeles nodarbības, un pēc kāda laika Lingbaoans pieņēma lēmumu kalpot patiesajam Dievam. Viņš atmeta agrākās paražas un atstāja arī cilts vadītāja vietu, par ko bija ļoti neapmierināts gan vietējais priesteris, gan Lingbaoana bijušie biedri. Bet Lingbaoans bija nolēmis rīkoties saskaņā ar patiesību, ko viņš bija atradis Bībelē. Tagad viņš kalpo par draudzes vecāko.

Septiņas dienas un sešas naktis

Kaut arī dažās Abras provinces daļās cilvēki diezgan regulāri dzird labo vēsti, ir attālas vietas, kur sludināts ir tikai pa retam. Pirms kāda laika tika nolemts apmeklēt vienu no šādām vietām. Jehovas liecinieku grupai 35 cilvēku sastāvā bija mērķis sasniegt Tinegu Abras provincē, lai sludinātu cilvēkiem, kas labo vēsti nebija dzirdējuši 27 gadus.

Vairāk nekā septiņas dienas ilgais ceļojums brāļiem bija jāveic kājām. Iedomājieties sevi šķērsojam trosēs iekārtus tiltus un dziļas upes un stundām ilgi ejam pāri kalnu grēdām, nesot uz muguras savas mantas, — un tas viss tāpēc, lai sludinātu labo vēsti cilvēkiem, kas to dzird pavisam reti! Četras no grūtā ceļojuma sešām naktīm brāļi aizvadīja kalnos zem klajas debess.

Uzņēmīgajiem lieciniekiem bija līdzi pārtika, taču paņemt tik daudz, lai pietiktu visam ceļojumam, nebija iespējams. Tomēr tā nebija problēma, jo cilvēki, saņēmuši bībeliskas publikācijas, ar prieku deva pretī pārtiku. Brāļi tika apgādāti ar visdažādākajiem lauksaimniecības produktiem, zivīm un brieža gaļu. Kaut arī ceļā neiztika bez grūtībām, grupas dalībnieki sacīja: ”Šos upurus pilnībā atsvēra dziļais prieks, ko mēs izjutām.”

Septiņu dienu ilgā ceļojuma laikā šie kalpotāji sludināja desmit ciemos un izplatīja 60 grāmatas, 186 žurnālus, 50 brošūras un daudz bukletu. Septiņdesmit četrām cilvēku grupām tika nodemonstrēts, kā notiek Bībeles nodarbības. Tinegā pēc vietējo varas iestāžu pārstāvju un vairāku ievērojamu pilsētas iedzīvotāju lūguma tika noorganizēta draudzes sapulce, kuru apmeklēja 78 cilvēki. Lielākā daļa no viņiem bija skolotāji un policisti. Cerēsim, ka tiem, kas jau cildina Jehovu no kalnu galiem, pievienosies vēl daudzi citi tingiani.

Kaut kas vērtīgāks par zeltu

Tālāk uz Filipīnu dienvidiem ir vairākas salas, kurās spāņi reiz atrada zeltu. No turienes ir cēlies vārds ”Mindoro”, kas ir saīsinājums no spāņu mina de oro jeb ”zelta raktuves”. Taču tagad šajās salās var atrast kaut ko vērtīgāku par zeltu — tie ir cilvēki, kas grib kalpot patiesajam Dievam Jehovam.

Mežos Mindoro iekšienē dzīvo apmēram 125 000 iedzimto, ko sauc par magianiem. Viņi dzīvo vienkāršu dzīvi un lielākoties vairās no kontaktiem ar citiem. Magianiem ir arī sava valoda. Lielākā daļa no viņiem ir animisti un politeisti, un viņi tic dažādiem dabā mītošiem gariem.

Kad magianiem pietrūkst pārtikas vai izsīkst kādi citi krājumi, daži no viņiem nāk  lejā uz piekrastes rajoniem, lai meklētu darbu. Tā notika arī ar Pailingu — viņš ir cēlies no batanganiem, kas pieder pie magianiem. Viņš bija uzaudzis savu tautiešu vidū dziļi kalnu mežos un turējies pie batanganu ticējumiem un paražām. Batanganu parastais apģērbs bija vienkāršs gurnu apsējs. Saskaņā ar batanganu tradīcijām, lai nodrošinātu labu ražu, bija jānokauj vista un, skaitot lūgšanas, jātecina tās asinis ūdenī.

Tagad Pailings vairs neievēro šīs tradīcijas. Kāpēc tā? Atstājis kalnus, viņš sāka strādāt pie vairākām Jehovas liecinieku ģimenēm. Viena no ģimenēm izmantoja situāciju un iepazīstināja Pailingu ar Bībeles patiesību. Viņš atsaucās labvēlīgi un augstu novērtēja iespēju uzzināt Jehovas nodomu attiecībā uz zemi un cilvēkiem. Jehovas liecinieki palīdzēja viņam iestāties pamatskolā un sāka ar viņu studēt Bībeli. Divdesmit četru gadu vecumā Pailings kristījās un kļuva par Jehovas liecinieku. Sasniedzis trīsdesmit gadu vecumu, viņš jau mācījās vidusskolā un uzskatīja skolu par savu sludināšanas teritoriju. Tagad viņu sauc Rolando (tas ir populārs zemieņu iedzīvotāju vārds).

Ja jūs satiktu Rolando, jūs savā priekšā ieraudzītu labi ģērbušos un smaidīgu vīrieti, kas ir pilnas slodzes sludinātājs un kalpošanas palīgs vienā no Mindoro Jehovas liecinieku draudzēm. Nesen Rolando atgriezās kalnos, taču nevis tāpēc, lai kopā ar citiem ievērotu batanganu tradīcijas, bet tāpēc, lai runātu ar viņiem par Bībeles patiesību, kas var dot dzīvību.

Dedzīga vēlēšanās uzcelt savu Valstības zāli

Bukidnonas province (Bukidnona sebuāņu valodā nozīmē ’Kalnu iedzīvotāji’) atrodas Mindanao salā Filipīnu dienvidos. Tajā ir daudz kalnu, kanjonu, upju ieleju un plato. Auglīgā augsne ļauj iegūt labas ananasu, kukurūzas, kafijas, rīsu un banānu ražas. Šīs provinces kalnos dzīvo talaandigu un higaononu ciltis, kurām arī ir jāuzzina par Jehovu. Nesen netālu no Talakagas pilsētas notika kaut kas interesants, kas pavēra šādu iespēju.

Jehovas liecinieki, kas devās turienes kalnienēs sludināt, sastapās ar vēsu klimatu, bet siltu uzņemšanu. Vietējie iedzīvotāji teicās ticam Visvarenajam Dievam Tēvam, bet nezināja viņa vārdu. Tā kā lielāko daļu laika viņi pavada mežā, šī bija pirmā reize, kad viņi sastapa Jehovas lieciniekus. Brāļi viņiem darīja zināmu Dieva vārdu un pastāstīja par viņa brīnišķīgo nodomu, kas saistīts ar Valstību. Cilvēkus uzzinātais ļoti iepriecināja, tāpēc tika nolemts, ka brāļi uz šo ciematu atnāks atkal.

Pēc vairākiem apmeklējumiem vietējie iedzīvotāji piedāvāja vietu Jehovas liecinieku ”nama” celtniecībai. Brāļi ar prieku pieņēma šo piedāvājumu. Celtniecībai atvēlētā vieta atradās apvidus augstākā kalna virsotnē, no kuras varēja labi pārredzēt ceļu. Ēka tika būvēta no koka, bambusa un palmu lapām, un darbs prasīja trīs mēnešus un desmit dienas. Pie ēkas tika pielikts labi saskatāms uzraksts ”Jehovas liecinieku Valstības zāle”. Iedomājieties: vēl nav izveidojusies draudze, bet Valstības zāle jau ir uzcelta!

Tad uz turieni pārcēlās dzīvot kāds draudzes vecākais, kurš ir pilnas slodzes sludinātājs, un kāds kalpošanas palīgs. Viņi sadarbojās ar apkārtējo rajonu Jehovas lieciniekiem, cenšoties izveidot draudzi. 1998. gada augustā šis mērķis tika sasniegts. Tagad Valstības zālē tiekas neliela draudze, kas palīdz kalnu iedzīvotājiem uzzināt Bībeles patiesību.

Jehova patiešām iespaidīgā veidā ir izmantojis savus kalpotājus Filipīnās, lai izplatītu patiesību par Valstību pat tik grūti pieejamās vietās kā augstu kalnos. Tas mums atgādina vārdus no Jesajas 52:7: ”Cik mīlīgi ir kalnos prieka vēstneša soļi.”

[Kartes 11. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

ABRA

MINDORO

BUKIDNONA

[Norāde par autortiesībām]

Zemeslode: Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.

[Attēli 10. lpp.]

Sludinot kalnos, garas stundas jāpavada nogurdinošos pārgājienos

[Attēls 10. lpp.]

Jauno ticības biedru kristīšana kalnu upītē