Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kad ir saprātīgi bēgt

Kad ir saprātīgi bēgt

Kad ir saprātīgi bēgt

MŪSDIENU pasaulei ir raksturīga bravūrība un naidīguma gars, un tajā nereti ir jāsastopas ar kārdinājumiem. Cilvēks, kas tādās situācijās bēg, parasti tiek uzskatīts par gļēvuli un, iespējams, pat kļūst par izsmiekla objektu.

Taču Bībelē ir skaidri norādīts, ka dažkārt bēgšana ir gan gudra, gan drosmīga rīcība. Piemēram, pirms Jēzus Kristus sūtīja savus mācekļus sludināt, viņš tiem sacīja: ”Kad tie jūs vajā šinī pilsētā, tad bēdziet uz citu.” (Mateja 10:23.) Jēzus mācekļiem bija jācenšas izbēgt no saviem vajātājiem. Viņiem nebija jāuzsāk kaut kas līdzīgs krusta karam, lai ar varu pievērstu savai ticībai citus. Viņi sludināja miera vēsti. (Mateja 10:11—14; Apustuļu darbi 10:34—37.) Kristieši nedrīkstēja ļaut vaļu dusmām — viņiem bija jābēg no provocējošām situācijām. Tā rīkodamies, viņi varēja saglabāt tīru sirdsapziņu, kā arī dārgās attiecības ar Jehovu. (2. Korintiešiem 4:1, 2.)

Bībelē, Salamana Pamācību grāmatā, ir stāstīts par kādu jaunu vīrieti, kas rīkojās pretēji — viņš nevis bēga no kārdinājuma, bet sekoja netiklei ”kā vērsis, ko ved uz kaušanu”. Jaunieša rīcībai varēja būt bēdīgas sekas, jo padošanās kārdinājumam viņam varēja maksāt dzīvību. (Salamana Pamācības 7:5—8, 21—23.)

Kā rīkotos jūs, ja sastaptos ar kārdinājumu rīkoties netikli vai ar kādu citu bīstamu situāciju? Kā var redzēt no Dieva Rakstiem, tādā gadījumā saprātīgākais būtu nekavējoties bēgt. (Salamana Pamācības 4:14, 15; 1. Korintiešiem 6:18; 2. Timotejam 2:22.)