Lasītāju jautājumi

Vai ir nepareizi vērsties pie Dieva lūgšanā, nepasakot tādus vārdus kā ”Jēzus vārdā” vai tamlīdzīgi?

Bībelē ir norādīts, ka kristiešiem, kas vēlas tuvoties Dievam lūgšanās, tās jāsaka Jēzus vārdā. Jēzus saviem mācekļiem teica: ”Neviens netiek pie Tēva, kā vien caur mani.” Viņš piebilda: ”Visu, ko jūs lūgsit manā vārdā, to es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā. Ko jūs lūgsit manā vārdā, to es darīšu.” (Jāņa 14:6, 13, 14.)

Enciklopēdijā Cyclopedia of Biblical, Theological, and Ecclesiastical Literature par Jēzus īpašo stāvokli teikts: ”Lūgšanās jāvēršas vienīgi pie Dieva, un tas jādara Jēzus Kristus vārdā, jo viņš ir Starpnieks. Tāpēc visas lūgšanas, kas tiek teiktas svētajiem vai eņģeļiem, ir ne tikai veltīgas, bet arī zaimojošas. Vienalga, lai cik cildena radība būtu, jebkāda tās pielūgšana ir elkdievība, un pēc Dieva svētā likuma to darīt ir stingri aizliegts.”

Bet vai būtu nepareizi, ja cilvēks, kas ir pieredzējis kaut ko patīkamu, īsi pateiktu: ”Paldies, Jehova!”, bet nepieminētu ”Jēzus vārdā”? Nē, ne vienmēr. Piemēram, ja kristietis pēkšņi nonāktu briesmās un skaļi iesauktos: ”Jehova, palīdzi man!”, diezin vai Dievs nepalīdzētu savam kalpam tikai tāpēc, ka viņš nepateica ”Jēzus vārdā”.

Taču jāņem vērā, ka vienkārši kaut ko sacīt kādam, pat Dievam, vēl nenozīmē teikt lūgšanu. Piemēram, kad Jehova sodīja Kainu par sava brāļa Ābela slepkavību, Kains teica: ”Mans noziegums ir tik liels, ka es to nespēju panest. Lūk, Tu šodien mani esi padzinis no zemes virsus, un tavu acu priekšā man jāpaslēpjas; tekulis un bēgulis es virs zemes esmu kļuvis, un katrs, kas mani atradīs, mani nokaus.” (1. Mozus 4:13, 14.) Lai gan Kains šos vārdus teica Jehovam, viņš emociju uzliesmojumā pauda neapmierinātību par grēka rūgtajiem augļiem.

Bībelē ir sacīts: ”Dievs stājas pretim lepniem, bet pazemīgiem dod žēlastību.” Ja mēs ar Visaugstāko runātu vienkārši tāpat kā ar kādu cilvēku, tas skaidri liecinātu, ka mums trūkst pazemības. (Jēkaba 4:6; Psalms 47:3; Atklāsmes 14:7.) Mēs paustu necieņu arī tad, ja, zinādami, kas Dieva Rakstos ir teikts par Jēzus nozīmi Dieva nodomā, lūgšanās to apzināti neņemtu vērā. (Lūkas 1:32, 33.)

Tas nenozīmē, ka Dievam ir pieņemamas tikai kādas īpašas, iepriekš sastādītas lūgšanas. Galvenais ir cilvēka sirds stāvoklis. (1. Samuēla 16:7.) Mūsu ēras pirmajā gadsimtā romiešu armijas virsnieks Kornēlijs ”pastāvīgi lūdza Dievu”. Viņš bija neapgraizīts sveštautietis un nebija veltījis sevi Jehovam. Lai gan ir maz ticams, ka Kornēlijs lūgšanas teica Jēzus vārdā, ”Dievs [tās] pieminēja”, jo Dievs ”pārbauda sirdis” un viņš redzēja, ka šis cilvēks ir ”ticīgs un dievbijīgs”. (Apustuļu darbi 10:2, 4; Salamana Pamācības 17:3.) Pēc tam, kad Kornēlijs bija ieguvis zināšanas par ”nacarieti Jēzu”, viņš saņēma svēto garu un kļuva par kristītu Jēzus mācekli. (Apustuļu darbi 10:30—48.)

Galu galā cilvēki nav tiesīgi izlemt, kādas lūgšanas Dievs uzklausa. Ja reizēm kristietim gadās vērsties pie Dieva lūgšanā, nepieminot izteikumu ”Jēzus vārdā”, viņam nav iemesla justies vainīgam. Jehova labi zina, kādi ir mūsu ierobežojumi, un viņš vēlas mums palīdzēt. (Psalms 103:12—14.) Mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka tad, ja mēs apliecināsim ticību Dieva Dēlam, ”[Dievs] klausīs mūs, ja ko lūgsim pēc viņa prāta”. (1. Jāņa 5:13, 14.) Tomēr, ja lūgšanā ir jāpārstāv citi cilvēki, patiesie kristieši ņem vērā to, kas Rakstos teikts par Jēzus nozīmi Jehovas nodomā, un parāda Jēzum cieņu, lūdzot Dievu viņa vārdā.