Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Vai jūs atceraties?

Vai jūs atceraties?

Vai jūs atceraties?

Vai jums patika lasīt pēdējos Sargtorņa numurus? Ja tā bija, pamēģiniet atbildēt uz tālāk minētajiem jautājumiem.

Pēc kādas programmas, kurā ir iekļauts Jēzus Kalna sprediķis, var pārdomāt Jēzus mācības un līdz ar to gūt atvieglinājumu?

Katru dienu jūs varat apskatīt vienu no Jēzus mācībām, kas ir atrodamas Kalna sprediķī vai citās evaņģēliju nodaļās. Tās pārdomājot un cenšoties izmantot dzīvē, visticamāk, vairosies jūsu prieks un jūs izjutīsiet atvieglojumu. (15. decembris, 12.—14. lappuse.)

Kādu trīs iemeslu dēļ draudzes vecākajiem būtu jāsagatavo kalpošanas palīgi papildu pienākumiem?

Tā kā pieaug Jehovas liecinieku skaits, ir vajadzīga atbildīgu brāļu palīdzība, lai nesen kristītie cilvēki varētu garīgi augt. Brāļi, kas ir kalpojuši par vecākajiem jau daudzus gadus, tagad vecuma vai sliktas veselības dēļ ir spiesti samazināt draudzes pienākumu nastu. Un dažiem vecākajiem ir jāveic atbildīgi pienākumi ārpus savas draudzes, tāpēc viņi varbūt nespēj darīt draudzes labā tik daudz kā agrāk. (1. janvāris, 29. lappuse.)

Kādus viltus dievus cilvēki pielūdz?

Daudzi cilvēki savās reliģijās pielūdz dievus, kas ir nedzīvi un kas nespēj palīdzēt saviem pielūdzējiem, tāpat kā Baals Elijas dienās. (1. Ķēniņu 18:26, 29; Psalms 135:15—17.) Citi dievina populārus cilvēkus, taču tie nevar sniegt nekādu reālu cerību uz nākotni. Turpretī Jehova ir reāli pastāvošs Dievs, kas īsteno savus nodomus. (15. janvāris, 3.—5. lappuse.)

Ko mēs mācāmies no tā, kā Kains reaģēja uz Dieva brīdinājumu?

Dievs mums ir devis gribas brīvību, tāpēc mēs varam izvēlēties darīt to, kas ir pareizs, nevis novērsties no tā, kas ir labs, kā to darīja Kains. Tāpat no šī Bībeles stāstījuma var redzēt, ka Jehova soda tos, kas nenožēlo savus grēkus. (15. janvāris, 22., 23. lappuse.)

Kāpēc mūsdienās jautājums par tīrību ir īpaši aktuāls?

Mainoties dzīves ritmam, daudzi cilvēki veltī mazāk laika mājas tīrīšanai, nekā tas bija agrāk. Kad netiek ievērotas augstas higiēnas normas attiecībā uz pārtikas produktiem un ūdeni, tiek apdraudēta cilvēku veselība. Bībelē ir norādīts, ka jāpievērš uzmanība ne tikai fiziskajai tīrībai, bet arī garīgajai, morālajai un prāta tīrībai. (1. februāris, 3.—6. lappuse.)

Pāvils par pirmskristiešu lieciniekiem teica, ka ”viņi bez mums nesasniegs pilnību”. (Ebrejiem 11:40.) Ko Pāvils ar to domāja?

Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā viņš un viņa svaidītie brāļi, būdami ķēniņi un priesteri debesīs, palīdzēs augšāmceltajiem cilvēkiem iegūt pilnu labumu no izpirkuma upura. Tad šie uzticīgie cilvēki, piemēram, tie, par kuriem minēts vēstulē ebrejiem, 11. nodaļā, sasniegs pilnību. (1. februāris, 23. lappuse.)

Ko nozīmē Pāvila vārdi, kurus viņš rakstīja ebreju tautības kristiešiem: ”Jūs vēl neesat līdz asinīm pretim turējušies.”? (Ebrejiem 12:4.)

Ar šiem vārdiem viņš norādīja uz pretošanos līdz pat nāvei. Pagātnē bija tādi kristieši, kas bija saglabājuši savu uzticību līdz nāvei. Tā kā ebreji, kam Pāvils adresēja šos vārdus, nebija sastapušies ar šādiem ārkārtīgiem pārbaudījumiem, viņiem bija jātiecas pēc brieduma un jāstiprina ticība, lai viņi varētu izturēt jebko, kas varētu notikt nākotnē. (15. februāris, 29. lappuse.)

Kāpēc nav pareizi sacīt, ka Jehovas žēlsirdība mīkstina viņa taisnīgumu?

Jehova ir gan taisnīgs, gan žēlsirdīgs Dievs, un abas šīs viņa īpašības savstarpēji harmonē. (2. Mozus 34:6, 7; 5. Mozus 32:4; Psalms 116:5; 145:9.) Nav nepieciešams, ka Jehovas žēlsirdība mīkstinātu viņa taisnīgumu. (1. marts, 30. lappuse.)

Vai kristiešiem ir pieņemama miruša tuvinieka ķermeņa balzamēšana?

Balzamēšanas mērķis ir pasargāt miruša cilvēka ķermeni no trūdēšanas. Senatnē mirušie tika balzamēti reliģisku apsvērumu dēļ, taču tā nerīkojās patiesie Dieva kalpi. (Salamans Mācītājs 9:5; Apustuļu darbi 24:15.) Balzamēšana tikai aizkavē nenovēršamo — miruša cilvēka pārtapšanu par zemi. (1. Mozus 3:19.) Nav nepareizi iebalzamēt cilvēka mirstīgās atliekas, ja vietā, kur jūs dzīvojat, pastāv tāda prasība vai to vēlas radinieki, vai arī kādam uz bērēm ir jābrauc no tālienes. (15. marts, 29.—31. lappuse.)

Kādi Bībeles piemēri apliecina, ka Dievs aicina pie sevis cilvēkus no visām tautām?

Jehova sūtīja pravieti Jonu pie niniviešiem, lai tos brīdinātu, un pēc tam Dievs mudināja Jonu atzīt, ka viņi ir nožēlojuši grēkus. Jēzus gan ar vārdiem, gan ar savu priekšzīmi mācīja savus mācekļus izturēties ar mīlestību pret samariešiem. Apustulis Pēteris un Pāvils sludināja labo vēsti nejūdiem. Šie piemēri parāda, ka mums jācenšas palīdzēt visiem cilvēkiem, neatkarīgi no viņu izcelsmes. (1. aprīlis, 21.—24. lappuse.)