Jehova ienīst neuzticību

”Kāpēc.. mēs cits citam neturam ticību?” (MALEAHIJA 2:10, LB-26)

1. Kas mums jādara, ja mēs vēlamies iemantot mūžīgu dzīvi?

VAI jūs vēlaties dzīvot mūžīgi? Visi, kas tic Bībeles apsolījumiem, uz šādu jautājumu atbildētu: ”Jā, protams!” Bet mums jāatceras, ka Dieva balvu, mūžīgu dzīvi viņa izveidotajā jaunajā pasaulē, mēs varam saņemt vienīgi tad, ja ievērojam viņa prasības. (Salamans Mācītājs 12:13; Jāņa 17:3.) Varbūt nepilnīgiem cilvēkiem nav iespējams izpildīt Dieva prasības? Nē, tas nav neiespējams. Jehova mūs iedrošina, sacīdams: ”Man ir prieks par mīlestību un ne par upuŗiem nokautiem lopiem, Man patīk Dieva atziņa un nebūt ne dedzināmie upuŗi.” (Hozejas 6:6.) Tātad pat nepilnīgi cilvēki var dzīvot saskaņā ar Dieva prasībām.

2. Kā izpaudās daudzu izraēliešu neuzticība Jehovam?

² Bet ne visi vēlas pildīt Jehovas gribu. No Hozejas grāmatas var uzzināt, ka pat daudzi izraēlieši to nevēlējās. Izraēliešu tauta bija piekritusi ievērot ar Dievu slēgto derību un pildīt viņa likumus. (2. Mozus 24:1—8.) Taču drīz vien tauta sāka ”pārkāpt derību”, neievērojot Dieva likumus. Tāpēc Jehova par izraēliešiem teica: ”Viņi.. ir.. kļuvuši man neuzticīgi.” (Hozejas 6:7.) To pašu var teikt par daudziem cilvēkiem, kas ir dzīvojuši vēlākos laikos. Tomēr Jehova ienīst neuzticību, vienalga, vai tā izpaužas pret viņu pašu vai pret tiem, kas viņu mīl un viņam kalpo.

3. Kam tiks pievērsta uzmanība šajā rakstā?

³ Hozeja nebija vienīgais pravietis, kas paskaidroja Dieva viedokli par neuzticību — viedokli, kas mums jāņem vērā, ja gribam būt laimīgi. Iepriekšējā rakstā mēs sākām apskatīt Maleahija pravietisko grāmatu un pievērsām uzmanību tās pirmajai nodaļai. Tagad pievērsīsim uzmanību šīs grāmatas otrajai nodaļai un tam, kā šajā nodaļā izpaužas Dieva viedoklis par neuzticību. Lai gan Maleahijs rakstīja par to, kādā stāvoklī Dieva tauta bija nonākusi vairākus gadu desmitus pēc atgriešanās no Babilonas, otrā nodaļa ir noderīga arī mums.

Priesteri, kas pelnījuši nosodījumu

4. Kādu brīdinājumu Jehova izteica priesteriem?

⁴ Maleahija grāmatas 2. nodaļa sākas ar nosodījumu, ko Jehova izsaka jūdu priesteriem par novirzīšanos no viņa taisnīgajiem ceļiem. Ja priesteri neņems vērā viņa padomu un nemainīs savu rīcību, sekas būs bēdīgas. Pirmajos divos pantos ir sacīts: ””Priesteŗi, šis aizrādījums ar pamācību domāts tieši jums: ja jūs negribat klausīt, nedz arī paši uz to raudzīties, lai jūs godātu manu vārdu”, — saka tas Kungs Cebaots, — ”tad Es raidīšu savu lāstu pār jums un pārvērtīšu par lāstiem jūsu pašu svētības vārdus.”” Ja priesteri būtu mācījuši tautai Dieva bauslību un paši to ievērojuši, viņi saņemtu svētības. Bet, tā kā viņi nebija ņēmuši vērā Dieva gribu, bija gaidāmi tikai lāsti. Pat priesteru svētības vārdiem bija jākļūst par lāstiem.

5., 6. a) Kāpēc priesteri bija pelnījuši stingru nosodījumu? b) Kā Jehova pauda savu neapmierinātību ar priesteriem?

⁵ Kāpēc priesteri bija izpelnījušies tik stingru nosodījumu? Uz to ir skaidri norādīts 2. nodaļas 7. pantā: ”Priesteŗa lūpām būs glabāt īsto atziņu, lai viņa mutes vārdos varētu meklēt īsto Dieva bauslību; ne velti taču priesteris ir Dieva tā Kunga Cebaota sūtnis.” Dieva bauslībā, kas vairāk nekā tūkstoš  gadu iepriekš tika dota izraēliešiem, bija sacīts, ka priesteru pienākums ir ”Israēlu pamācīt visos likumos, ko tas Kungs caur Mozu.. pavēlējis”. (3. Mozus 10:11.) Diemžēl vēlāk notika tas, par ko rakstīts 2. Laiku grāmatas 15. nodaļas 3. pantā: ”Ilgu laiku Israēlam nebūs nedz patiesa Dieva, nedz priesteŗu, kas varētu pamācīt, nedz bauslības.”

⁶ Laikā, kad dzīvoja Maleahijs, 5. gadsimtā p.m.ē., priesteru stāvoklis bija bēdīgs. Tā kā priesteri nemācīja tautai Dieva bauslību, viņi bija pelnījuši stingru nosodījumu. Tāpēc Jehova viņiem saka ļoti nepatīkamus vārdus. Maleahija grāmatas 2. nodaļas 3. pantā ir teikts: ”Es.. sviedīšu mēslus jums sejā, jūsu svētku ziedojumu mēslus.” (LB-65r.) Tie bija ļoti stingri nosodījuma vārdi. Upurēšanai paredzēto dzīvnieku mēsli bija jāiznes ārpus nometnes un jāsadedzina. (3. Mozus 16:27.) Sacīdams, ka mēsli tiks sviesti priesteriem sejā, Jehova liek nešaubīgi saprast, ka priesteru rīcība viņam ir pretīga un viņu upuri — nepieņemami.

7. Kāpēc Jehova bija dusmīgs uz cilvēkiem, kuru pienākums bija mācīt tautai bauslību?

⁷ Pirms daudziem gadsimtiem Jehova bija uzdevis Levija pēcnācējiem rūpēties par saiešanas telti (vēlāk templi) un veikt tajā svēto kalpošanu. Viņu pienākums bija mācīt tautu. Ja Levija cilts locekļi būtu kārtīgi pildījuši šo uzdevumu, tad viņi paši un visa tauta iegūtu dzīvību un mieru. (4. Mozus 3:5—8.) Bet ar laiku viņi zaudēja savu sākotnējo bijību pret Dievu. Tāpēc Jehova viņiem teica: ”Jūs esat novērsušies no pareizā ceļa un radāt daudzos neapmierinātību ar savu bauslības pildīšanu un skaidrošanu un esat Levija derību lauzuši.. ..jūs nestaigājat Manis norādītos ceļus.” (Maleahija 2:8, 9.) Nevērīgi izturēdamies pret savu pienākumu mācīt patiesību un rādīdami sliktu piemēru, priesteri daudzus novērsa no pareizā ceļa, tāpēc Jehovam bija pilnīgs pamats uz viņiem dusmoties.

Dieva prasību ievērošana

8. Vai cilvēki ir spējīgi ievērot Dieva noteiktās normas? Paskaidrojiet.

⁸ Mums nebūtu jādomā, ka priesteri bija tikai cilvēki, kas nespēja ievērot Dieva prasības un tāpēc bija pelnījuši līdzcietību un piedošanu. Cilvēki ir spējīgi pildīt Dieva pavēles, jo Dievs nekad neprasa darīt to, kas cilvēkiem nav pa spēkam. Droši vien tajā laikā bija daži priesteri, kas ievēroja Dieva noteiktās normas, un ir pilnīgi skaidrs, ka vēlāk to darīja ”augstais priesteris” Jēzus. (Ebrejiem 3:1.) Par Jēzu noteikti var sacīt: ”Patiesības likums bija viņa mutē, un nekāda ļaunuma nedz netaisnības nebija uz viņa lūpām. Mierīgi un ar atklātu sirdi viņš virzījās Man pa priekšu un atgrieza daudzus no grēkiem.” (Maleahija 2:6.)

9. Kas mūsdienās ir uzticami izplatījuši patiesības vēsti?

 ⁹ Arī Kristus svaidītie brāļi, kam ir piedāvāta iespēja dzīvot debesīs, nu jau vairāk nekā simts gadu kalpo Dievam kā ”svētu priesteŗu saime, nesot garīgus upuŗus, kas Dievam ir patīkami”. (1. Pētera 2:5.) Viņi ir uzņēmušies vadību Bībeles zināšanu izplatīšanā. Apgūstot šīs zināšanas, mēs paši no savas pieredzes esam pārliecinājušies, ka ”patiesības likums ir [svaidīto kristiešu] mutē”. Tā kā viņi daudziem ir palīdzējuši atmest reliģiskus maldus, tagad visā pasaulē ir vairāki miljoni cilvēku, kas ir uzzinājuši Bībeles patiesību, ieguvuši cerību dzīvot mūžīgi un var mācīt ”patiesības likumu” vēl daudziem miljoniem cilvēku. (Jāņa 10:16; Atklāsmes 7:9.)

Nepieciešama piesardzība

10. Kāpēc mums jābūt uzmanīgiem?

¹⁰ Tomēr mums jābūt uzmanīgiem, lai mēs nepalaistu garām to, ko mums vajadzētu mācīties no Maleahija grāmatas 2. nodaļas pirmajiem deviņiem pantiem. Vai mēs darām visu, lai ”nekāda ļaunuma nedz netaisnības nebūtu uz [mūsu] lūpām”? Piemēram, vai ģimenes locekļi var paļauties uz to, ko mēs sakām? Vai uz to var paļauties brāļi un māsas draudzē? Cilvēkam pavisam viegli var izveidoties paradums runāt tā, ka formāli viņš būtu teicis taisnību, taču patiesībā apzināti maldinātu citus. Tāpat kāds varētu kaut ko pārspīlēt vai noklusēt, kārtojot biznesa darījumus. Bet vai Jehovam tas paliktu nepamanīts? Vai viņš gribētu pieņemt mūsu slavas upurus, ja mēs šādi rīkotos?

11. Kam jābūt sevišķi uzmanīgiem?

¹¹ Maleahija grāmatas 2. nodaļas 7. pants ir nopietns brīdinājums brāļiem, kas māca Dieva vārdus draudzei. Šajā pantā teikts, ka ikviena šāda brāļa ”lūpām būs glabāt īsto atziņu, lai viņa mutes vārdos varētu meklēt īsto Dieva bauslību”. Tie, kas māca draudzi, uzņemas lielu atbildību, jo Jēkaba vēstules 3. nodaļas 1. pantā ir teikts, ka viņi ”nāks grūtākā tiesā”. Brāļiem jāmāca ar iedvesmu un entuziasmu, taču viņu teiktajam stingri jābalstās uz rakstītajiem Dieva vārdiem un norādījumiem, ko sagādā Jehovas organizācija. Ja brāļi to ievēro, viņi ir ”noderīgi mācīt.. citus”. Tāpēc viņiem jāņem vērā padoms: ”Centies būt Dieva acīs krietns darbinieks, kam nav ko kaunēties un kas pareizi māca patiesības vārdu.” (2. Timotejam 2:2, 15.)

12. Par ko vienmēr jādomā tiem, kas māca draudzi?

¹² Ja neesam uzmanīgi, reizēm mums var rasties kārdinājums paust savu personīgo viedokli un priekšstatus. It īpaši tā varētu notikt ar cilvēku, kas ir pārliecināts par saviem secinājumiem pat tad, kad tie nesakrīt ar to, ko māca Jehovas organizācija. Bet, kā ir uzsvērts Maleahija grāmatas 2. nodaļā, brāļi un māsas draudzē ir tiesīgi gaidīt, ka draudzes skolotāji ņems vērā Dieva sniegtās zināšanas, nevis klāstīs paši savus priekšstatus, kas varētu kļūt par klupšanas akmeni Dieva ganāmpulka  locekļiem. Jēzus teica: ”Kas apgrēcina vienu no šiem vismazākiem, kas tic uz mani, tam būtu labāk, ka tam piesietu dzirnavu akmeni pie kakla un to noslīcinātu jūŗas dziļumā.” (Mateja 18:6.)

Laulība ar neticīgu cilvēku

13., 14. Kāds bija pirmais neuzticības veids, par kuru runāja Maleahijs?

¹³ Sākot ar 10. pantu Maleahija grāmatas 2. nodaļā, ir vēl tiešāk uzsvērts, ka Jehova ienīst neuzticību. Maleahijs runā par diviem nosodāmiem rīcības veidiem, ko Jehova sauc par nodevību. Vispirms Maleahijs uzdod šādus jautājumus: ”Vai mums visiem nav viens tēvs? Vai mūs visus nav viens Dievs radījis? Kāpēc tad mēs cits citu neieredzam [”cits citam neturam ticību,” LB-26] un laupām svētumu Dieva ar mūsu sentēviem slēgtajai derībai?” Pēc tam, 11. pantā, viņš piebilst, ka cilvēku neuzticība būtībā zaimoja ”to, kas tam Kungam ir svēts”. Bet kāds tieši bija cilvēku pārkāpums? Minētajā pantā paskaidrots, ko sliktu cilvēki bija darījuši: viņi bija ”padarījuši par savu sievu kāda sveša dieva meitu”.

¹⁴ Daļa izraēliešu, kas bija veltīti Jehovam, bija apprecējušies ar cilvēkiem, kas nekalpoja viņu Dievam. No konteksta var redzēt, kāpēc tas bija smags pārkāpums — 10. pantā teikts, ka viņiem visiem bija viens kopīgs ”tēvs”. Šis apzīmējums neattiecās ne uz Jēkabu (ko pārdēvēja par Izraēlu), ne uz Ābrahāmu un pat ne uz Ādamu. Maleahija grāmatas 1. nodaļas 6. pants palīdz saprast, ka ”viens tēvs” bija Jehova. Izraēliešiem bija noteiktas attiecības ar Jehovu, kuru pamatā bija ar viņu sentēviem slēgtā derība. Viens no šīs derības likumiem skanēja šādi: ”Tev.. nebūs ar tām saradoties; savas meitas tev nebūs dot viņu dēliem, un tev nebūs viņu meitas ņemt saviem dēliem.” (5. Mozus 7:3.)

15. a) Kā draudzes loceklis varētu mēģināt attaisnot savu vēlēšanos precēties ar neticīgu cilvēku? b) Kāds ir Jehovas viedoklis par šādu laulību?

¹⁵ Mūsdienās kāds varētu spriest: ”Cilvēks, kas man patīk, ir ļoti jauks. Ar laiku viņš (vai viņa) droši vien pieņems patiesību.” Šāda domāšana tikai apstiprina Dieva iedvesmoto brīdinājumu: ”Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga.” (Jeremijas 17:9.) Dieva viedoklis par laulībām ar neticīgu cilvēku ir nepārprotami izteikts Maleahija grāmatas 2. nodaļas 12. pantā: ”Tas Kungs iznīdēs to, kas tā dara.” Tāpēc arī kristiešiem ir dots norādījums precēties, ”tikai turoties pie tā Kunga”. (1. Korintiešiem 7:39.) Kristiešu draudzes loceklis gan netiek ”iznīdēts” par to, ka ir apprecējies ar neticīgu cilvēku. Bet kas notiks ar neticīgo dzīvesbiedru, ja viņš nepieņems ticību līdz tam laikam, kad Dievs sāks iznīcināt veco pasauli? (Psalms 37:37, 38.)

Neuzticība pret dzīvesbiedru

16., 17. Kādā ziņā daži bija rīkojušies nodevīgi?

¹⁶ Tālāk Maleahijs pievēršas vēl vienam pārkāpumam, kas saucams par nodevību. Viņš runā par sliktu izturēšanos pret dzīvesbiedru, un īpaši uzsver netaisnīgu šķiršanos. Maleahija grāmatas 2. nodaļas 14. pantā ir teikts: ”Tas Kungs ir bijis par liecinieku tev un tavu jaunības gadu sievai, kuŗu tu tagad esi atstūmis un ienīsti, kaut viņa bija tava līdzgaitniece un uz svinīgi noslēgtās  draudzības pamata tava sieva un tavas paša derības sieviete.” Atstumjot savas sievas, ebreji panāca, ka Jehovas altāris tika slacīts asarām. (Maleahija 2:13.) Šie vīrieši bez pamatota iemesla šķīrās no savām jaunības gadu sievām, iespējams, tādēļ, lai apprecētu jaunākas sievietes vai cittautietes. Un izvirtušie priesteri to pieļāva! Bet Jehova teica: ”Es ienīstu šķiršanu, saka tas Kungs, Israēļa Dievs.” (Maleahija 2:16, LB-26.) Vēlāk Jēzus norādīja, ka vienīgi tad, ja ir notikusi laulības pārkāpšana, nevainīgajam dzīvesbiedram ir tiesības pieprasīt šķiršanos un precēties ar citu cilvēku. (Mateja 19:9.)

¹⁷ Padomāsim par Maleahija rakstītajiem vārdiem, kas aizkustina sirdi un modina līdzcietību. Viņš runā par ”tavu līdzgaitnieci” un ”tavas paša derības sievieti”. Katrs no šiem vīriešiem bija apprecējis izraēlieti, kas kalpoja Dievam, izraudzīdamies viņu sev par uzticamu līdzgaitnieci un dzīvesbiedri. Droši vien tas bija noticis tad, kad viņi abi vēl bija jauni, taču aizritējušais laiks neatcēla viņu starpā slēgto derību, tas ir, vienošanos dzīvot laulībā.

18. Kā mūsdienās ir izmantojams tas, ko Maleahijs rakstīja par neuzticību?

¹⁸ Padomi, kas attiecas uz laulību, mūsdienās ir tikpat vērtīgi kā Maleahija laikā. Tas ir skumji, ka daži ignorē Dieva norādījumu precēties, ”tikai turoties pie tā Kunga”. Tikpat nožēlojami ir tas, ka daži necenšas stiprināt savu laulību un pēc tam dara to, ko Dievs ienīst, — neņemot vērā Rakstu principus, viņi šķir laulību, lai varētu precēties no jauna, un vēl mēģina attaisnot savu rīcību. Tā viņi izpelnās Dieva nelabvēlību. Dažiem  Maleahija laikabiedriem, kas neņēma vērā Dieva padomus, pat pietika nekaunības uzskatīt, ka Jehovas nostāja nav taisnīga. Viņi ar savu nostāju it kā jautāja: ”Kur tad ir Dievs, kas sodītu?” Vai gan var būt vēl aplamāks viedoklis! Sargāsimies, lai mēs nekad nesāktu tā domāt! (Maleahija 2:17.)

19. Kas jādara vīriem un sievām, lai viņi varētu saņemt Dieva garu?

¹⁹ Maleahijs piemin arī vīrus, kas nebija neuzticīgi. Viņiem ”vēl [Dieva] gars bija atlicies”. (Maleahija 2:15, LB-26.) Ir patīkami apzināties, ka mūsdienās Dieva tautā ir daudz vīriešu, kas izturas ar cieņu pret savu sievu. (1. Pētera 3:7.) Viņi neizturas pret sievu cietsirdīgi un nepieprasa pazemojošas seksuālas attiecības. Viņi apliecina savu cieņu pret sievu, nekad neflirtējot ar citām sievietēm un neskatoties pornogrāfiju. Tāpat Jehovas tautā ir daudzas priekšzīmīgas kristietes, kas ir uzticīgas Dievam un viņa likumiem. Kristieši un kristietes, kas ir uzticīgi Dievam, skaidri zina, ko Dievs ienīst, un saskaņo ar viņa viedokli gan savas domas, gan rīcību. Centīsimies arī mēs visā paklausīt Dievam, lai vienmēr varētu saņemt viņa svēto garu. (Apustuļu darbi 5:29.)

20. Kas drīzumā gaida visu cilvēci?

²⁰ Drīz Jehova tiesās visu pasauli. Tad itin visiem būs jāatbild viņa priekšā par saviem uzskatiem un darbiem. ”Ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi.” (Romiešiem 14:12.) Par to domājot, varētu rasties jautājums: kas paliks dzīvs Jehovas dienā? Par šo jautājumu tiks runāts trešajā rakstā no šīs rakstu sērijas.

Vai jūs varat paskaidrot?

• Kāpēc Jehova nosodīja izraēliešu priesterus?

• Kāpēc nevar teikt, ka Dieva normas ir pārāk augstas?

• Kāpēc mums uzmanīgi jādomā par to, kā mēs mācām citus?

• Kādus divus pārkāpumus Jehova nosodīja sevišķi stingri?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 15. lpp.]

Priesteri, kas dzīvoja Maleahija laikā, saņēma nosodījumu, jo nebija ievērojuši Jehovas norādījumus

[Attēls 16. lpp.]

Mums jāuzmanās, lai mēs vienmēr mācītu citus saskaņā ar Jehovas norādījumiem, nevis klāstītu savus priekšstatus

[Attēli 18. lpp.]

Jehova nosodīja izraēliešus, kas nenopietnu iemeslu dēļ šķīrās no savām sievām, lai varētu precēties ar svešzemniecēm

[Attēls 18. lpp.]

Kristieši izturas ar dziļu cieņu pret laulības iekārtojumu