Ko jūs domājat par nāvi?

NĀVES realitāte kā ēna klājas pāri mūsu dzīvei neatkarīgi no tā, cik veseli vai bagāti mēs esam. Mūsu dzīve var negaidīti aprauties, kad šķērsojam ielu vai baudām nakts mieru. Tādas nelaimes kā 2001. gada 11. septembrī Ņujorkā un Vašingtonā notikušie teroristu uzbrukumi mūs nostāda vaigu vaigā ar faktu, ka ”pēdējais ienaidnieks” — nāve — upurus neizvēlas: to vidū ir cilvēki no visiem sabiedrības slāņiem un visām vecuma grupām. Turklāt reizēm tā dažu minūšu laikā nopļauj tūkstošus. (1. Korintiešiem 15:26.)

Tomēr, pēc visa spriežot, nāve cilvēkus intriģē. Šķiet, laikraksti nekad nepiesaista tik daudz lasītāju un televīzijas pārraides — tik daudz skatītāju kā tad, ja tiek ziņots par cilvēku bojāeju, īpaši, ja nelaime ir notikusi briesmīgos apstākļos un mirušo ir daudz. Rodas iespaids, ka cilvēkiem šādu ziņu nekad nav diezgan, vienalga, vai runa ir par upuriem, ko prasījis karš, dabas katastrofa, kāds noziegums vai slimība. Apsēstība ar nāvi mēdz izpausties arī neapvaldītās emocijās, kad nomirst sabiedrībā populārs cilvēks.

Tiesa, nāve cilvēkus intriģē — bet tikai tikmēr, kamēr tā ir citu cilvēku nāve. Domas par savu nāvi cilvēkus biedē, tāpēc vairākums pie tām nevēlas kavēties.

Nāve — temats, kas satrauc un mulsina

Cilvēkiem nekad nav paticis un nekad arī nepatiks domāt par savu nāvi. Kāpēc tā? Tāpēc, ka Dievs mūs ir radījis ar spēcīgu vēlēšanos dzīvot mūžīgi. ”Pat arī mūžību Viņš ir licis cilvēku sirdīs,” teikts Salamana Mācītāja 3. nodaļas 11. pantā. Tāpēc nāves neizbēgamība cilvēkos rada iekšēju konfliktu, pastāvīgu disharmoniju. Lai atrisinātu šo konfliktu un apmierinātu dabisko vēlmi dzīvot mūžīgi, cilvēki ir izdomājuši visdažādākās teorijas, sākot ar doktrīnu par dvēseles nemirstību un beidzot ar reinkarnācijas mācību.

Bez šaubām, nāve ir realitāte, kas cilvēkus satrauc, un bailes no nāves nav svešas nevienā pasaules malā. Tāpēc nav brīnums, ka lielākajai daļai cilvēku nāve ir perspektīva, ko nav tik viegli pieņemt. Nāve atklāj, cik bezjēdzīgi ir veltīt visu savu dzīvi bagātības un varas iegūšanai.

Nāve vienatnē

Agrāk cilvēki, kas bija neārstējami slimi vai nāvīgi ievainoti, varēja nomirt savās mājās ierastā un mīļā vidē. Tā tas bieži notika  Bībeles laikos, un dažās kultūrās tā notiek joprojām. (1. Mozus 49:1, 2, 33.) Šādos gadījumos ģimene mēdz sanākt kopā, un sarunās tiek iesaistīti arī bērni. Ikviens ģimenes loceklis jūt, ka viņš nav viens, un gūst mierinājumu, dalīdamies bēdās un pienākumos ar citiem.

Šāda atvadīšanās no mirstoša cilvēka ir krasā pretstatā tam, kas notiek kultūrās, kur cilvēki baidās runāt par nāvi — viņi uzskata šādas sarunas par sava veida tabu un liedz bērniem tajās piedalīties, apgalvojot, ka tas viņiem būs ”pārāk smagi”. Mūsdienās cilvēku nāve daudzējādā ziņā atšķiras no tā, kā cilvēki aizgāja no dzīves pagātnē, un bieži tas notiek dziļā vientulībā. Kaut arī lielākā daļa cilvēku gribētu mierīgi nomirt savās mājās gādīgas un mīlošas ģimenes lokā, daudziem ir bijis jāaiziet no dzīves slimnīcā — sāpēs un vientulībā, pieslēgtiem pie biedējošām, sarežģītām iekārtām. Miljoniem citu cilvēku mirst, kļūdami par genocīda, bada, AIDS, pilsoņu kara vai vienkārši galējas nabadzības anonīmiem upuriem.

Pārdomu vērts temats

Bībele mūs nemudina vairīties no pārdomām par nāvi. Salamana Mācītāja 7. nodaļas 2. pantā ir teikts: ”Labāk ir ieiet sēru namā nekā dzīŗu namā, jo tur redz norādījumu uz visu cilvēku galu.” Saskārušies ar nāves realitāti, mēs varam uz brīdi atraisīties no ikdienas darbiem un raizēm un pārdomāt, cik dzīve patiesībā ir īsa. Tas mums var palīdzēt izmantot savu dzīvi pilnvērtīgāk un neizšķiest to bezmērķīgās nodarbēs.

Kāds ir jūsu viedoklis par nāvi? Ko jūs jūtat, kam ticat, uz ko cerat un no kā baidāties, domājot par savas dzīves noslēgumu?

Tāpat kā dzīvības būtību, arī nāves būtību cilvēki nespēj pilnībā aptvert un izskaidrot. Vienīgais, uz kura viedokli šajā jautājumā var paļauties, ir mūsu Radītājs. Pie viņa ir ”dzīvības avots”, un viņš spēj ”izglābt arī no nāves”. (Psalms 36:10; 68:21.) Tas varbūt izklausās pārsteidzoši, bet, pārbaudot, vai daži populāri uzskati par nāvi ir saskaņā ar Dieva Rakstiem, jūs varat gūt mierinājumu un atvieglojumu. Iedziļināšanās Bībelē jums palīdzēs saprast, ka līdz ar nāvi cilvēka dzīvei nav obligāti jābeidzas uz mūžīgiem laikiem.

[Izceltais teksts 4. lpp.]

Apziņa, ka esam mirstīgi, mums palīdz izmantot savu dzīvi pilnvērtīgāk