Cilvēces problēmām drīz pienāks gals

”HUMĀNĀ palīdzība neko daudz nedod, ja tā neietilpst plašākā pasākumu kopumā, kuram ir politisks atbalsts un kura mērķis ir likvidēt konflikta pamatcēloņus. Laika gaitā nemitīgi ir pierādījies, ka humānā palīdzība pati par sevi nevar atrisināt problēmas, kas pamatā ir politiska rakstura.” (2000. gada pārskats par bēgļu stāvokli pasaulē.)

Par spīti palīdzības organizāciju aktīvajai darbībai cilvēces problēmas neapturami aug. Cik liela ir iespējamība, ka tām tiks atrasts sekmīgs politisks risinājums? Taisnību sakot, pavisam maza. Bet kāda tad ir alternatīva? Apustuļa Pāvila vēstulē Efesas kristiešiem ir lasāmi dziļi vārdi, kas paskaidro, kā Dievs novērsīs visas cilvēces problēmas. Apustulis pat norāda, kādu iekārtojumu Dievs izmantos, lai realizētu savu nodomu — likvidētu cēloņus, kas ir visu mūsdienu sāpīgo problēmu pamatā. Tāpēc pievērsīsim uzmanību Pāvila vārdiem no Efeziešiem 1:3—10.

”Visu apvienot zem vienas galvas — Kristus”

Apustulis Pāvils paskaidro, ka Dievs ir nolēmis īstenot savu nodomu, ”laikiem piepildoties”. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka Dievs ir noteicis konkrētu laiku, kad viņš rīkosies, lai ”visu apvienotu zem vienas galvas — Kristus, ir to, kas debesīs, ir to, kas virs zemes”. (Efeziešiem 1:10.) Dievs jau ir sācis izmantot īpašu iekārtojumu, lai viņa vadībā viss, kas ir debesīs un uz zemes, atkal nonāktu saskaņā. Interesanti, ka vārdus, kas tulkoti ”visu apvienot” vai ”sapulcināt atkal kopā” (NW), Bībeles pētnieks Dž. H. Teiers skaidro šādi: ”Atkal apvienot priekš sevis.. visas lietas un būtnes (kas grēka dēļ līdz šim ir bijušas sašķeltas), lai tās kļūtu par vienotu brālību Kristū.”

Lai saprastu, kāpēc Dievam ir šādi jārīkojas, vispirms ir jānoskaidro, kā sašķeltība vispār  radās. Pašā cilvēces pastāvēšanas sākumā mūsu pirmvecāki Ādams un Ieva pievienojās Sātanam Velnam dumpī pret Dievu. Viņi vēlējās iegūt neatkarību, kas izpaudās tiesībās pašiem lemt, kas ir labs un kas — slikts. (1. Mozus 3:1—5.) Saskaņā ar Dieva taisnīgumu Ādams un Ieva tika izraidīti no Dieva ģimenes un pazaudēja savas tuvās attiecības ar Radītāju. Viņu rīcības dēļ cilvēce ir mantojusi nepilnību ar visām tās briesmīgajām sekām, kādas mēs tagad izjūtam. (Romiešiem 5:12.)

Uz laiku tiek pieļauts ļaunums

”Kāpēc Dievs ļāva viņiem tā rīkoties?” kāds varētu vaicāt. ”Kāpēc viņš neizmantoja savu milzīgo spēku, lai piespiestu cilvēkus pakļauties viņa gribai un līdz ar to novērstu visas ciešanas un sāpes?” Šādu domu gaitu varētu saprast. Bet par ko tāda spēka izmantošana patiesībā liecinātu? Vai jūs spētu augstu vērtēt vai apbrīnot personu, kas, tikko pamanījusi potenciālas nesaskaņas, vienkārši salauž jebkuru pretestību, jo tas ir viņas spēkos? Noteikti nē.

Pirmie dumpinieki neapšaubīja Dieva visvareno spēku — viņi apšaubīja Dieva valdīšanas likumību un taisnīgumu. Lai reizi par visām reizēm noskaidrotu šos būtiskos jautājumus, Jehova atļāva cilvēkiem kādu laiku valdīt pašiem bez viņa tiešas kontroles. (Salamans Mācītājs 3:1; Lūkas 21:24.) Kad šis laiks būs galā, viņš iejauksies notikumu gaitā un atjaunos vadību pār zemi. Tad vairs nebūs nekādu šaubu, ka tikai viņa valdīšana zemes iedzīvotājiem spēj nodrošināt nebeidzamu mieru, laimi un labklājību, un visi apspiedēji tiks iznīcināti uz mūžīgiem laikiem. (Psalms 72:12—14; Daniēla 2:44.)

”Pirms pasaules radīšanas”

To, ka viņš šādi rīkosies, Jehova nolēma jau ļoti sen — kā to apraksta Pāvils, ”pirms pasaules radīšanas”. (Efeziešiem 1:4.) Ar šiem vārdiem nav domāts laiks pirms zemes vai Ādama un Ievas radīšanas. Jehovas izveidotā pasaule bija ”ļoti laba”, un toreiz vēl nekāda sacelšanās nebija notikusi. (1. Mozus 1:31.) Apustulis Pāvils šeit runā par pasaules sabiedrību, ko veido Ādama un Ievas pēcnācēji — grēcīgi, nepilnīgi cilvēki, kam ir izredzes tikt atbrīvotiem no bēdīgā stāvokļa, kādā tie ir nonākuši. Pirmajiem cilvēkiem vēl nebija piedzimis neviens bērns, kad Jehova jau zināja, kā viņš rīkosies, lai palīdzētu Ādama pēcnācējiem. (Romiešiem 8:20.)

Tas, protams, nenozīmē, ka Visuma Augstākajam valdniekam jārīkojas tā, kā to dara cilvēki. Saprotot, ka vienmēr var kaut kas atgadīties, cilvēki izstrādā dažādas stratēģijas, kā šos iespējamos šķēršļus pārvarēt. Turpretī Visvarenais Dievs vienkārši paziņo savu nodomu un pēc tam to īsteno. Apustulis Pāvils paskaidro, kā Jehova ir nolēmis uz mūžīgiem laikiem atbrīvot cilvēci no visām nelaimēm.

Kas cilvēcei sagādās atvieglojumu?

Pāvils paskaidro, ka īpaša nozīme Ādama grēka seku likvidēšanā ir ar garu svaidītajiem Kristus mācekļiem. Jehova tos ir izredzējis, lai tie kopā ar Jēzu valdītu viņa debesu Valstībā. Tālāk Pāvils norāda, ka Jehova ir ”jau iepriekš nolēmis, ka mums būs viņa bērniem būt caur Jēzu Kristu”. (Efeziešiem 1:4, 5.) Jehova bija iepriekš nolēmis nevis to, kuri tieši būs Jēzus līdzvaldnieki, bet to, ka būs tāda uzticīgu un pašaizliedzīgu cilvēku grupa, kas kopā ar Kristu izlabos ļaunumu, ko cilvēcei ir nodarījis Sātans Velns kopā ar Ādamu un Ievu. (Lūkas 12:32; Ebrejiem 2:14—18.)

Kad Sātans apstrīdēja Dieva tiesības uz augstāko varu, viņš lika noprast, ka Dievs cilvēkus nav radījis nevainojamus — ka pietiktu uz tiem izdarīt pietiekami lielu  spiedienu vai radīt tiem pietiekami spēcīgu kārdinājumu, lai tie visi saceltos pret Dieva valdīšanu. (Ījaba 1:7—12; 2:2—5.) Apliecinādams savu ”augsto žēlastību”, Dievs Jehova ar laiku parādīja, ka paļaujas uz Ādama grēcīgajiem pēcnācējiem, pieņemot daļu no viņiem par saviem garīgajiem bērniem. Šai nelielajai cilvēku grupai ir perspektīva kalpot Dievam debesīs. Kāpēc debesīs? (Efeziešiem 1:3—6; Jāņa 14:2, 3; 1. Tesaloniķiešiem 4:15—17; 1. Pētera 1:3, 4.)

Kā norāda apustulis Pāvils, tie, kurus Dievs pieņem par saviem dēliem, kļūst par ”Kristus līdzmantiniekiem” viņa debesu Valstībā. (Romiešiem 8:14—17.) Būdami ķēniņi un priesteri, viņi piedalīsies cilvēces atbrīvošanā no sāpēm un ciešanām. (Atklāsmes 5:10.) Tiesa, ”visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes”. Taču drīz šie īpaši izredzētie Dieva dēli kopā ar Jēzu Kristu rīkosies, lai visi paklausīgie cilvēki ”tiktu atsvabināti no iznīcības verdzības un iegūtu Dieva bērnu apskaidrību un svabadību”. (Romiešiem 8:18—22.)

”Pestīšana viņa asinīs”

Viss iepriekšminētais ir iespējams tāpēc, ka Dievs iespaidīgā un diženā veidā ir apliecinājis pret izpērkamo cilvēci nepelnītu laipnību, dodams Jēzu Kristu par izpirkuma upuri. Pāvils raksta: ”Viņā [Jēzū Kristū] mums dota pestīšana viņa asinīs, grēku piedošana pēc viņa bagātās žēlastības.” (Efeziešiem 1:7.)

Jēzus Kristus ir galvenā persona Dieva nodomu īstenošanā. (Ebrejiem 2:10.) Jēzus izpirkuma upuris nodrošināja likumīgu pamatu tam, lai Jehova varētu pieņemt daļu Ādama pēcnācēju savā debesu garīgo būtņu saimē un atbrīvot cilvēci no Ādama grēka sekām, saglabājot uzticību saviem likumiem un principiem. (Mateja 20:28; 1. Timotejam 2:6.) Jehova ir rīkojies pilnīgā saskaņā ar sava nevainojamā taisnīguma prasībām. (Romiešiem 3:22—26.)

Dieva ”gribas noslēpums”

Tūkstošiem gadu Dievs neatklāja pilnīgi visu par to, kā viņš ir nolēmis īstenot savu nodomu attiecībā uz zemi. Mūsu ēras pirmajā gadsimtā viņš ”atklāja mums [kristiešiem] savas gribas noslēpumu”. (Efeziešiem 1:9.) Pāvils un citi ar garu svaidītie kristieši skaidri saprata lielo nozīmi, kāda Jēzum Kristum ir Dieva nodomos. Tāpat viņi sāka izprast, ko nozīmē tas, ka viņi būs Kristus līdzmantinieki debesu Valstībā. (Efeziešiem 3:5, 6, 8—11.) Jā, Dieva Valstība, kurā valda Jēzus Kristus un viņa līdzvaldnieki, ir tas iekārtojums, ko Dievs izmantos, lai nodrošinātu nebeidzamu mieru ne tikai debesīs, bet arī uz zemes. (Mateja 6:9, 10.) Ar tās starpniecību Jehova atjaunos uz zemes tādus apstākļus, kādus viņš sākotnēji bija iecerējis. (Jesajas 45:18; 65:21—23; Apustuļu darbi 3:21.)

Dieva noliktais laiks, kad viņš darīs galu jebkādai apspiešanai un netaisnībai, ir pavisam tuvu. Patiesībā Jehova sāka īstenot šo nodomu jau kopš mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkiem, kad viņš sāka pulcināt ”to, kas debesīs,” — cilvēkus, kas valdīs  debesīs kopā ar Kristu. To vidū bija arī Efesas kristieši. (Efeziešiem 2:4—7.) Savukārt mūsdienās Jehova pulcina ”to, kas virs zemes”. (Efeziešiem 1:10.) Dievs ir parūpējies, lai visā pasaulē tiktu sludināta labā vēsts par Jēzus Kristus vadīto Valstību. Tie, kas atsaucas uz šo vēsti, jau tagad tiek sapulcināti un izjūt garīgu drošību un dziedināšanu. (Jāņa 10:16.) Drīz uz attīrītas zemes, kur valdīs paradīzes apstākļi, viņi tiks pilnībā atbrīvoti no visas netaisnības un ciešanām. (2. Pētera 3:13; Atklāsmes 11:18.)

Kā bija teikts 2000. gada pārskatā par bērnu stāvokli pasaulē, ar centieniem darboties apspiesto cilvēku labā ”ir panākts ļoti daudz”. Taču izšķirīga nozīme cilvēces problēmu novēršanā būs Kristus Jēzus un viņa līdzvaldnieku vadītajai debesu Valstībai, kas drīzumā iejauksies cilvēku dzīvē. Tā likvidēs cēloņus, kas ir visu konfliktu pamatā, un atrisinās cilvēces nomācošās problēmas uz visiem laikiem. (Atklāsmes 21:1—4.)

[Attēli 4. lpp.]

Par spīti palīdzības organizāciju pūliņiem cilvēces problēmas nav izdevies atrisināt

[Attēls 6. lpp.]

Kristus izpirkuma upuris pavēra iespēju atbrīvoties no Ādama grēka sekām

[Attēls 7. lpp.]

Jau tagad ir iespējams rast garīgu aizsardzību un dziedināšanu

[Attēli 7. lpp.]

Drīz mesiāniskā Valstība pilnībā atrisinās visas problēmas