Cilvēces problēmas. Vai tās kādreiz beigsies?

”CETURTĀ daļa pasaules iedzīvotāju dzīvo trūkumā, 1,3 miljardi dienā iztiek ar līdzekļiem, kas ir līdzvērtīgi mazāk nekā vienam dolāram, miljards ir analfabēti, 1,3 miljardiem nav pieejams dzeramais ūdens, un miljards cieš badu.” Šādi dati par stāvokli pasaulē ir apkopoti kādā ziņojumā no Īrijas.

Cik skaidri tie liecina par cilvēku nespēju rast paliekošus risinājumus pasaules problēmām! Šīs problēmas šķiet vēl jo briesmīgākas, kad uzzinām, ka lielum lielais vairākums no ziņojumā minētajiem cilvēkiem ir sievietes un bērni. Vai tas nav šausmīgi, ka vēl tagad, 21. gadsimtā, ”ir neskaitāmi daudz cilvēku, kuru tiesības tiek pārkāptas dienu no dienas”? (2000. gada pārskats par bērnu stāvokli pasaulē.)

”Jauna pasaule vienas paaudzes laikā”

Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonds ir paudis pārliecību, ka ”nomācošās problēmas, ..kas aptumšo cilvēku dzīvi visā pasaulē, ir atrisināmas”. Pēc šīs organizācijas domām, briesmīgie apstākļi, kādos patlaban ir spiesti dzīvot miljoniem nelaimīgu cilvēku, ”nav nedz neizbēgami, nedz nemaināmi”. Bērnu fonds pat ir vērsies pie pasaules sabiedrības ar aicinājumu ”izveidot jaunu pasauli vienas paaudzes laikā”. Tiek cerēts, ka tā būs pasaule, kurā visi cilvēki būs ”brīvi no nabadzības un diskriminācijas, brīvi no vardarbības un slimībām”.

Cilvēki, kas uzskata šīs ieceres par realizējamām, balstās uz faktu, ka jau tagad pašaizliedzīgi cilvēki dara ļoti daudz, lai novērstu ”šķietami nebeidzamo konfliktu un krīžu” bēdīgās sekas. Piemēram, pēdējo 15 gadu laikā Černobiļas bērnu projekta ietvaros ”ir sniegta palīdzība simtiem bērnu, kas atmosfērā nonākušo radioaktīvo vielu dēļ ir saslimuši ar vēzi”. (The Irish Examiner, 2000. gada 4. aprīlis.) Nav šaubu, ka lielākas un mazākas palīdzības organizācijas ir panākušas daudz pozitīvu izmaiņu neskaitāmu kara un dabas katastrofu upuru dzīvē.

Tomēr cilvēki, kas darbojas šajās palīdzības organizācijās, ir reālisti. Viņi redz, ka, ”salīdzinājumā ar problēmām kaut vai pirms desmit gadiem, mūsdienu problēmas ir daudz plašāk izplatītas un dziļāk iesakņojušās”. Kā izteicās Īrijas labdarības iestādes ”Concern” vadītājs Deivids Begs, kad Mozambiku bija piemeklējuši katastrofiski plūdi, ”mūsu darbinieki, atbalstītāji un ziedotāji izrādīja kolosālu atsaucību”. ”Tomēr,” viņš turpināja, ”ar mūsu spēkiem vien nepietiek, lai tiktu galā ar tik milzīgām katastrofām.” Par palīdzības organizēšanu Āfrikā viņš atklāti atzina: ”Tie nedaudzie iemesli cerībai, kādi šobrīd pastāv, ir kā vārga sveces liesma.” Daudzi droši vien piekritīs, ka viņa teiktais precīzi raksturo arī situāciju pasaulē kopumā.

Cik reāli ir gaidīt ilgoto ”jauno pasauli vienas paaudzes laikā”? Kaut arī palīdzības organizāciju centieni ir visnotaļ slavējami, noteikti ir vērts pārdomāt vēl kādu perspektīvu, kas vieš cerības uz taisnīgu un mierpilnu jaunu pasauli. Par šo perspektīvu ir runāts Bībelē, un tā tiks iztirzāta nākamajā rakstā.

 [Norāde par attēla autortiesībām 2. lpp.]

3. lappuse. Bērni: UN/DPI Photo by James Bu