Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Mācīsimies paši un mācīsim citiem kristīgās tikumības normas

Mācīsimies paši un mācīsim citiem kristīgās tikumības normas

Mācīsimies paši un mācīsim citiem kristīgās tikumības normas

”Citus tu māci — un pats sevi nemāci?” (ROMIEŠIEM 2:21)

1., 2. Kāpēc mums jāstudē Bībele?

IR DAUDZ iemeslu, kāpēc būtu jāiedziļinās Dieva vārdos. Lasot Bībeli, var iegūt interesantas ziņas par cilvēkiem, notikumiem un svešām zemēm. Studējot Bībeli, var uzzināt mācības, kas atšķiras no mācības par trīsvienību un elli un citiem reliģiskajiem maldiem. (Jāņa 8:32.) Iedziļināšanās Rakstos ir nepieciešama arī tādēļ, lai tuvāk iepazītu Jehovu un varētu arvien labāk sekot viņa priekšzīmei un dzīvot saskaņā ar viņa taisnīgajām prasībām. (1. Ķēniņu 15:4, 5.)

2 Studēt Dieva Rakstus ir svarīgi arī tādēļ, lai mēs būtu gatavi mācīt citus — savus tuviniekus, paziņas un pat tādus cilvēkus, kurus mēs pagaidām nemaz nepazīstam. Tas ir visu kristiešu pienākums. Jēzus saviem mācekļiem teica: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, ..tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis.” (Mateja 28:19, 20.)

3., 4. Kāpēc tie, kas pilda Jēzus pavēli mācīt citus, dara ļoti cildenu darbu?

3 Bībeles studēšana ar nolūku mācīt citus ir cildens un patīkams darbs. Kopš senseniem laikiem cilvēki ir cienījuši tos, kas citiem kaut ko māca. Enciklopēdijā Encarta Encyclopedia ir teikts: ”Ebreju sabiedrībā daudzi pieaugušie uzskatīja, ka skolotāji ir tie, kas palīdz iegūt glābšanu, un mudināja bērnus izturēties pret skolotājiem pat ar lielāku cieņu nekā pret vecākiem.” Visi kristieši, kas iedziļinās Bībelē un tad māca to citiem, dara ļoti labu darbu.

4 ”Skolotāja profesija ir izplatītākā profesija pasaulē. Visā pasaulē par skolotājiem strādā apmēram 48 miljoni cilvēku.” (The World Book Encyclopedia.) Skolotājiem ir uzticēts atbildīgs pienākums mācīt bērnus, un tas, kā viņi to dara, var lielā mērā ietekmēt audzēkņu turpmāko dzīvi. Cilvēki, kas paklausa Jēzus pavēlei un māca citus saskaņā ar Rakstiem, uzņemas vēl atbildīgāku pienākumu — viņi var palīdzēt citiem iegūt mūžīgu dzīvi. Apustulis Pāvils to uzsvēra, rakstīdams Timotejam: ”Esi nomodā par sevi pašu un par mācību, turies pie tā, jo darīdams to, tu izglābsi ir pats sevi, ir tos, kas klausās tevi.” (1. Timotejam 4:16.) Tātad, mācot cilvēkiem Bībeli, mēs viņiem palīdzam saņemt glābšanu.

5. Kāpēc kristīgā izglītība ir visnozīmīgākais izglītības veids?

5 Mācīties pašiem un mācīt citus cilvēkus kristiešiem ir licis pats Visuma Suverēns. Jau tas vien nozīmē, ka mācību programma, kurā piedalās kristieši, ir nozīmīgāka par pamatizglītību, profesionālo apmācību, medicīnisko izglītību un jebkuru citu izglītības veidu. Kristīgā izglītība palīdz cilvēkam sekot Dieva Dēla, Jēzus Kristus, priekšzīmei, kā arī mācīt to citiem. (Jāņa 15:10.)

Kāpēc mums pašiem jāmācās?

6., 7. a) Kāpēc mums pašiem jāmācās? b) Kāpēc pirmā gadsimta jūdi nespēja mācīt citus?

6 Kāpēc vispirms jāmācās mums pašiem? Protams, tāpēc, ka mēs neko nevaram mācīt citiem, ja paši neesam mācījušies. Pāvils to uzsvēra, uzdodams ļoti nopietnus jautājumus jūdiem, kas dzīvoja viņa laikā, taču tas, ko viņš rakstīja, jāpārdomā arī mūsdienu kristiešiem. Pāvils jautāja: ”Citus tu māci — un pats sevi nemāci? Sludinādams, ka nebūs zagt, tu pats zodzi? Sacīdams, ka nebūs pārkāpt laulību, pats to pārkāpi? Ar riebumu novērzdamies no elkiem, aplaupi viņu tempļus? Tā tad pats, dižodamies ar bauslību, to pārkāpdams, tu pulgo Dievu?” (Romiešiem 2:21—23.)

7 Ar šiem jautājumiem Pāvils norādīja uz diviem pārkāpumiem, kas bija konkrēti minēti desmit baušļos, proti: ”Tev nebūs zagt” un ”Tev nebūs laulību pārkāpt”. (2. Mozus 20:14, 15.) Daudzi Pāvila tautieši lepojās ar to, ka Dievs viņiem ir devis bauslību. Viņi bija mācīti bauslībā un uzskatīja sevi par ”aklo ceļvežiem”, par ”gaismu tiem, kas ir tumsībā,” un par ”skolotājiem nepieaugušiem”. (Romiešiem 2:17—20.) Tomēr daļa no viņiem bija liekuļi, jo paslepus zaga vai pārkāpa laulību, tā pulgodami bauslību un tās Autoru. Liela daļa jūdu nemācījās paši, tāpēc nespēja mācīt citus.

8. Ko, iespējams, nozīmēja Pāvila minētā tempļu aplaupīšana?

8 Pāvils minēja tempļu aplaupīšanu. Vai jūdi tiešām izlaupīja tempļus? Kāpēc Pāvils runāja par jūdiem kā par tempļu aplaupītājiem? Tā kā citēto pantu konteksts neļauj uzzināt neko vairāk, mēs nevaram būt pilnīgi pārliecināti par Pāvila vārdu nozīmi. Kad Efesā bija sākušies nemieri, pilsētas rakstvedis teica, ka ne Pāvils, ne viņa ceļabiedri nav ”svētnīcas aplaupītāji”, un šie vārdi liek domāt, ka bija cilvēki, kas vainoja jūdus šādos noziegumos. (Apustuļu darbi 19:29—37.) Varbūt Pāvila tautieši izmantoja vai pārdeva vērtīgus priekšmetus, ko iekarotāji vai reliģiskie fanātiķi bija iznesuši no izpostītiem pagānu tempļiem. Bauslībā bija teikts, ka zelts un sudrabs, no kā bija veidoti elku tēli, jāiznīcina, nevis jāpatur sev. * (5. Mozus 7:25.) Iespējams, Pāvils runāja par jūdiem, kas pārkāpa šo Dieva pavēli un izmantoja vai pārdeva priekšmetus, kas bija nākuši no pagānu svētnīcām.

9. Kādi ar Jeruzalemes templi saistīti pārkāpumi bija pielīdzināmi tempļa aplaupīšanai?

9 Josefs Flāvijs minēja skandālu, kas Romā bija izcēlies kāda rakstu mācītāja un trīs citu jūdu dēļ. Viņi bija pierunājuši kādu romieti, kas bija pieņēmusi jūdaismu, ziedot Jeruzalemes templim zeltlietas un citus vērtīgus priekšmetus. Taču, dabūjuši šīs lietas, viņi tās paturēja sev, un tas būtībā bija pielīdzināms tempļa aplaupīšanai. * Bija arī tādi jūdi, kuru rīcību varēja saukt par Dieva tempļa aplaupīšanu tāpēc, ka viņi ziedoja nepilnvērtīgus upurus un nodarbojās ar negodīgu tirdzniecību tempļa pagalmos, tā padarīdami templi par ”laupītāju bedri”. (Lūkas 19:45, 46; Maleahija 1:12—14; 3:8, 9.)

Tikumības normas, kas jāievēro kristiešiem

10. Kas ir galvenais Pāvila vārdos, kas lasāmi Romiešiem 2:21—23?

10 Lai kādi būtu bijuši tie pārkāpumi, ko Pāvils sauca par zagšanu, laulības pārkāpšanu un tempļu izlaupīšanu, vissvarīgākais ir saprast galveno atziņu, ko viņš izteica, jautādams: ”Citus tu māci — un pats sevi nemāci?” Pāvils uzdeva šo jautājumu, runādams par tikumības jautājumiem, nevis par Bībeles mācībām vai vēsturi. Tātad, minēdams mācīšanu un mācīšanos, Pāvils runāja par kristīgu tikumības normu apgūšanu.

11. Kāpēc, iedziļinoties Dieva Rakstos, mums jāpievērš uzmanība kristīgām tikumības normām?

11 Ņemt vērā pamācību, kas dota Romiešiem 2:21—23, nozīmē mācīties kristīgās tikumības normas no Dieva Rakstiem, rīkoties saskaņā ar uzzināto un palīdzēt citiem rīkoties tāpat. Tāpēc, iedziļinoties Bībelē, mums jācenšas saskatīt Jehovas noteiktie principi, uz kuriem balstās kristīgās tikumības normas. Mums dziļi jāpārdomā padomi un pamācoši piemēri, kas minēti Bībelē, un tad jārīkojas saskaņā ar iegūtajām zināšanām. Lai to darītu, ir vajadzīga gan drosme, gan arī apņēmība. Nepilnīgajiem cilvēkiem ir raksturīgi meklēt attaisnojumus — iemeslus, kuru dēļ viņi dažās situācijās drīkstot vai pat esot spiesti pārkāpt kristīgās tikumības normas. Iespējams, jūdi, par kuriem rakstīja Pāvils, bija iemācījušies izdomāt labus argumentus, ar kuru palīdzību attaisnot savu rīcību vai maldināt citus. Bet, kā var redzēt no Pāvila vārdiem, Dieva kalpiem nav tiesību pārkāpt vai mainīt kristīgās normas.

12. Vai kristiešu rīcība ietekmē tikai viņu pašu reputāciju, un kāpēc ir svarīgi to paturēt prātā?

12 Apustulis norādīja uz būtisku iemeslu, kāpēc mums jāapgūst un jāievēro Bībelē dotās tikumības normas. Jūdu neģēlīgā rīcība meta ēnu uz Jehovu. Pāvils teica: ”Tu lepojies ar bauslību, bet pats pulgo Dievu, bauslību pārkāpdams. Kā rakstīts: jūsu dēļ Dieva Vārds tiek zaimots citu tautu starpā!” (Romiešiem 2:23, 24LB-65r.) To pašu var teikt par mūsu rīcību: ja mēs ignorējam kristīgās tikumības normas, mēs izrādām necieņu pret šo normu Autoru. Turpretī, stingri turēdamies pie Dieva normām, mēs darām viņam godu. (Jesajas 52:5; Ecēhiēla 36:20.) Šī atziņa mums palīdz nepadoties, kad kārdinājumu vai kādu citu iemeslu dēļ atteikšanās no kristīgām morāles normām šķiet visvieglākā izeja. Iepriekš citētie Pāvila vārdi ļauj iegūt vēl kādu svarīgu atziņu. Mums ne tikai pašiem jāatceras, ka mēs ar savu rīcību varam vai nu godināt Dievu, vai sagādāt viņam negodu, bet arī jāpalīdz to saprast cilvēkiem, kam mēs mācām Bībeles pamatmācības. Nebūtu pareizi uzskatīt, ka vienīgais, ko dod kristīgās tikumības normas, ir gandarījums un laba veselība. Tikumības normu ievērošana sagādā godu Dievam, kas tās ir noteicis un kas mudina cilvēkus tās ievērot. (Psalms 74:10; Jēkaba 3:17.)

13. a) Kā Bībele mums palīdz turēties pie augstām tikumības normām? b) Par ko ir runāts 1. Tesaloniķiešiem 4:3—7?

13 Mūsu attieksme pret tikumības normām ietekmē arī citus cilvēkus. Par to liecina daudzie Dieva Rakstos minētie piemēri, kas palīdz saprast, kāpēc ir labi ievērot Dieva noteiktās tikumības normas un kādas ir to pārkāpšanas sekas. (1. Mozus 39:1—9, 21; Jozuas 7:1—25.) Bībelē ir lasāmi arī ļoti tieši norādījumi par tikumības normu ievērošanu, piemēram, šādi vārdi: ”Tāda ir Dieva griba — lai jūsu dzīve būtu svēta. Atturieties no netiklības! Zinait, ka ikvienam jāglabā sava miesa svētumā un godā, bet ne kaislē un kārībā, kā to dara pagāni, kas nepazīst Dievu. Nevienam nebūs savam brālim pāri darīt vai to izmantot kādā lietā.. Jo Dievs mūs nav aicinājis nešķīstībai, bet svētdzīvei.” (1. Tesaloniķiešiem 4:3—7.)

14. Kādus jautājumus var uzdot, domājot par 1. Tesaloniķiešiem 4:3—7?

14 Tikko citētajos pantos ir redzama skaidra norāde uz to, ka netikumīgas dzimumattiecības ir pretrunā ar kristīgajām normām. Tomēr šajos pantos ietvertos principus var izprast daudz dziļāk. Bībelē ir daudz tādu pantu, kurus izpētot un pārdomājot, var iegūt padziļinātu sapratni par tikumības jautājumiem. Piemēram, padomāsim par to, kāpēc Pāvils, runādams par tikumību, rakstīja, ka ”nevienam nebūs savam brālim pāri darīt vai to izmantot kādā lietā”. Ko šajā gadījumā nozīmē ”brālim pāri darīt”, un kā padziļināta šī jautājuma izpratne mums dod papildu pamudinājumu turēties pie kristīgajām tikumības normām? Kā šāda sapratne mums palīdz mācīt tikumības normas citiem un mudināt viņus ar savu rīcību godāt Dievu?

Mācīsimies, lai varētu mācīt citus

15. Kādus palīglīdzekļus var izmantot, lai padziļinātu savas zināšanas?

15 Jehovas liecinieki izmanto dažādus palīglīdzekļus, kad viņi vēlas noskaidrot jautājumus, kas rodas, pašiem studējot Bībeli vai palīdzot iegūt Rakstu zināšanas citiem cilvēkiem. Daudzās valodās ir pieejams Sargtorņa izdevumu tematiskais rādītājs (Watch Tower Publications Index), ar kura palīdzību var atrast vajadzīgo informāciju uz Bībeli balstītās publikācijās, ko izdod Jehovas liecinieki. Šo rādītāju var izmantot, meklējot dažādus jautājumus gan ar tematiskā, gan arī ar Bībeles pantu rādītāja palīdzību. Vēl viens palīglīdzeklis, kas pieejams vairākās valodās, ir Sargtorņa bibliotēka kompaktdiskā — ļoti apjomīgs publikāciju apkopojums elektroniskā formā. Arī šī bibliotēka ļauj meklēt informāciju gan pēc tematiskā rādītāja, gan arī pēc Bībeles pantu saraksta. Visiem, kam ir pieejami minētie studēšanas palīglīdzekļi, jācenšas tos regulāri izmantot, lai iedziļinātos Dieva Rakstos un varētu mācīt citus.

16., 17. a) Kādus palīglīdzekļus var izmantot, lai skaidrāk saprastu 1. Tesaloniķiešiem 4:6? b) Kādā ziņā laulības pārkāpējs dara pāri citiem?

16 Atgriezīsimies pie iepriekš minētā piemēra 1. Tesaloniķiešiem 4:3—7. Kāpēc Pāvils teica: ”Nevienam nebūs savam brālim pāri darīt vai to izmantot kādā lietā.”? Kā cilvēks, rīkodamies netikumīgi, dara citiem pāri? Izmantojot minētos palīglīdzekļus, var atrast ļoti interesantu papildinformāciju par šo vārdu nozīmi. Piemēram, tie, kas lasa angļu valodā, var izlasīt to, kas teikts enciklopēdijā Insight on the Scriptures, 1. sējumā, 863. un 864. lappusē, grāmatā True Peace and Security—How Can You Find It?, 145. lappusē, un 1989. gada 15. novembra Sargtornī, 31. lappusē.

17 Izpētot ar minētajiem pantiem saistītos jautājumus, var saprast, cik patiesi ir Pāvila vārdi. Cilvēks, kas pārkāpj laulību, grēko pret Dievu un pakļauj riskam savu veselību. (1. Korintiešiem 6:18, 19; Ebrejiem 13:4.) Vīrietis, kas stājas dzimumattiecībās ar sievieti, kura nav viņa sieva, daudzējādā ziņā nodara tai pāri. Viņa rīcības dēļ sievietei jāzaudē sava labā slava un jādzīvo ar netīru sirdsapziņu. Ja sieviete nav precējusies, viņai tiek liegta iespēja būt jaunavai pirms stāšanās laulībā un viņas topošajam vīram tiek liegta iespēja apprecēt jaunavu, uz ko viņam ir tiesības. Vīrietis, kas stājas nelikumīgās dzimumattiecībās ar sievieti, nodara sāpes viņas vecākiem un, ja viņa ir precējusies, viņas vīram. Laulības pārkāpējs sabojā arī savas ģimenes reputāciju un, ja viņš ir kristiešu draudzes loceklis, sagādā negodu draudzei. (1. Korintiešiem 5:1.)

18. Ko labu var gūt, studējot Bībeli ar mērķi izprast kristīgās morāles principus?

18 Šādi paskaidrojumi ļauj ieraudzīt Bībeles pantus jaunā gaismā. Tāpēc padziļinātai Bībeles pantu izpētei ir ārkārtīgi liela vērtība. Iedziļinoties Bībelē, mēs daudz ko iemācāmies un arvien vairāk pārliecināmies, cik patiesi un spēcīgi ir Dieva vārdi. Tā mēs stiprinām savu apņemšanos ievērot kristīgās morāles normas un pretoties pat visspēcīgākajiem kārdinājumiem. Turklāt iedziļināšanās Bībelē mums palīdz pareizi mācīt citus. Piemēram, cilvēkiem, kam mēs palīdzam izprast Bībeles patiesību, būtu noderīgi uzzināt vairāk par 1. Tesaloniķiešiem 4:3—7, jo tad viņi labāk saprastu šajos pantos ietvertos principus un varētu dziļāk izprast kristīgo tikumības normu būtību. Tātad, studējot Bībeli, mēs paši daudz ko iegūstam, kā arī varam palīdzēt citiem godāt Dievu. Šajā rakstā tika minēts tikai viens piemērs: daži panti no Pāvila vēstules Tesaloniķiešiem. Bet faktu, kas jāzina, lai pareizi saprastu kristīgās tikumības jautājumus, ir ārkārtīgi daudz, un tikpat daudz ir Bībeles piemēru un padomu, ko var izpētīt, izmantot un mācīt citiem.

19. Kāpēc ir svarīgi ievērot kristīgās tikumības normas?

19 Par to, ka dzīvot saskaņā ar Bībeles tikumības normām ir saprātīgi, nevar būt ne mazāko šaubu. Jēkaba vēstulē, 3. nodaļas 17. pantā, rakstīts, ka ”gudrība, kas nāk no augšienes”, no paša Dieva Jehovas, ”ir vispirms šķīsta”. Arī šie vārdi mums liek domāt par nepieciešamību ievērot Dieva noteiktās tikumības normas. Jehova prasa, lai tie, kas pārstāv viņu, mācīdami citiem Bībeli, paši būtu ”par paraugu.. šķīstībā”. (1. Timotejam 4:12.) Tādi pirmā gadsimta kristieši kā Pāvils un Timotejs nepārkāpa tikumības normas un ar savu dzīvesveidu skaidri apliecināja, ka viņi ir paraugs citiem. Pāvils rakstīja: ”Netiklība, visāda veida netīra dzīve vai mantkārība lai pat vārda pēc jums ir sveša, kā tas svētiem piederas; tāpat bezkaunība, muļķīgas runas, jo tādas lietas neklājas, bet gan jo vairāk pateicība.” (Efeziešiem 5:3, 4.)

20., 21. Kāpēc var piekrist apustuļa Jāņa vārdiem, kas lasāmi 1. Jāņa 5:3?

20 Skaidrās un konkrētās tikumības normas, kas izklāstītas Dieva Rakstos, nav apgrūtinošas. Par to bija nešaubīgi pārliecināts Jānis, kurš nodzīvoja visilgāk no visiem apustuļiem. Vairāku gadu desmitu laikā viņš pats no savas pieredzes bija uzzinājis, ka kristīgās tikumības normas nevienam nevar kaitēt, jo tās ir labas un visādā ziņā noderīgas. Jānis to uzsvēra, rakstīdams: ”Šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus, un viņa baušļi nav grūti.” (1. Jāņa 5:3.)

21 Jānis nerunāja par to, ka paklausīt Dievam un ievērot kristīgās tikumības normas ir nepieciešams tādēļ, lai pasargātu sevi no nevajadzīgām problēmām. Viņš uz šo jautājumu raudzījās no pareizā viedokļa un atzina, ka galvenais, kas mudina ievērot Dieva likumus, ir mīlestība pret Dievu, un tikumīgs dzīvesveids ir viena no labākajām iespējām to apliecināt. Ja mēs paši gribam iemācīties mīlēt Dievu un gribam palīdzēt citiem, mums jāatzīst viņa augstās normas. Mums ir jāmācās pašiem un jāpalīdz saprast citiem, kādas ir patiesi kristīgas tikumības normas.

[Zemsvītras piezīmes]

^ 8. rk. Lai gan Josefs Flāvijs apgalvoja, ka jūdi nav vainojami svētuma apgānīšanā, viņš šo Dieva likumu pārfrāzēja šādi: ”Neviens lai nezaimo dievus, kas tiek pielūgti citās pilsētās, nedz izlaupa svešzemnieku tempļus, nedz arī ņem lietas, kas ziedotas kādai dievībai.” (Jūdejas vēsture, 4. gr., 8. nod., 10. rindk., kursīvs mūsu.)

^ 9. rk. Jūdejas vēsture, 18. gr., 3. nod., 5. rindk.

Vai jūs atceraties?

• Kāpēc mums pašiem jāmācās, pirms mēs sākam mācīt citus?

• Vai mūsu rīcība ir saistīta tikai ar mūsu pašu reputāciju?

• Kādā ziņā laulības pārkāpējs dara citiem pāri?

• Kas mums jāapņemas, domājot par kristīgajām tikumības normām?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 22. lpp.]

”Viņa baušļi nav grūti”