Sekosim ķēniņu paraugam

”Lai viņš sev raksta norakstu no šīs bauslības grāmatas.. Un lai tā pie viņa paliek, un lai viņš to lasa ik dienas visu savu mūžu.” (5. MOZUS 17:18, 19, LB-65r)

1. Kam var līdzināties kristieši?

DROŠI vien neviens no mums neuzskata sevi par valdnieku. Dievam uzticīgie kristieši un Bībeles skolnieki pat nedomā, ka viņiem kādreiz tiktu piešķirta tāda vara, kāda bija Dāvidam, Josijam, Hiskijam, Jošafatam un citiem dievbijīgiem ķēniņiem. Tomēr vienā ziņā mums jābūt tādiem pašiem kā viņi. Kādā ziņā un kāpēc mums jālīdzinās senatnes ķēniņiem?

2., 3. Ko Jehova paredzēja jau tālā senatnē, un kādas prasības viņš tāpēc lika ietvert bauslībā?

² Laikā, kad dzīvoja Mozus, — vairākus gadsimtus pirms tam, kad izraēliešiem tika dots ķēniņš, — Dievs paredzēja, ka viņa tauta vēlēsies, lai tai būtu ķēniņš no cilvēku vidus. Tāpēc Dievs lika Mozum iekļaut bauslībā prasības, kas jāņem vērā ķēniņiem.

³ Dievs teica: ”Kad tu nonāksi tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, ..un tad teiksi: es gribu pār sevi iecelt ķēniņu, kā visas citas tautas, kas ir man apkārt, — tad tu arī vari iecelt sev par ķēniņu to, ko Tas Kungs, tavs Dievs, izraudzīs.. [..] Un, kad viņš būs apsēdies uz sava ķēniņa valsts troņa, tad lai viņš sev raksta norakstu no šīs bauslības grāmatas, kas pie priesteriem un levītiem. Un lai tā pie viņa paliek, un lai viņš to lasa ik dienas visu savu mūžu, ka viņš mācās bīties To Kungu, savu Dievu, un lai viņš tur visus šos baušļus un lai pilda visus šos likumus.” (5. Mozus 17:14—19, LB-65r.)

4. Ko Dievs prasīja no ķēniņiem?

⁴ Ķēniņam, ko Jehova iecēla pār saviem kalpiem, bija jāpārraksta vairākas Svēto rakstu daļas, kas tagad ietvertas Bībelē, un pēc tam viņam tās bija jālasa katru dienu. Tā bija nevis atmiņas trenēšana, bet Svēto rakstu studēšana ar konkrētu nolūku. Jehovas labvēlību varēja iemantot vienīgi tāds ķēniņš, kas studēja Rakstus ar mērķi iegūt un saglabāt pareizu sirds nostāju. Raksti ķēniņiem bija jāstudē arī tādēļ, lai viņi būtu labi un gudri valdnieki. (2. Ķēniņu 22:8—13; Salamana Pamācības 1:1—4.)

Pavēle, kas bija dota ķēniņiem

5. Kādas Bībeles grāmatas bija jāpārraksta un jāizlasa ķēniņam Dāvidam, un kāda bija viņa attieksme pret Dieva vārdiem?

⁵ Iepriekš minētais nozīmē, ka, piemēram, Dāvidam, kad viņš bija kļuvis par Izraēlas ķēniņu, bija jāpārraksta piecas Mozus grāmatas. Tas, ka Dāvids varēja lasīt un pats ar savu roku pārrakstīt bauslības vārdus, noteikti viņu dziļi ietekmēja. Mozus acīmredzot ir uzrakstījis arī Ījaba grāmatu, kā arī 90. un 91. psalmu, un ļoti iespējams, Dāvidam bija jāpārraksta arī šīs Svēto rakstu daļas. Droši vien viņa rīcībā bija arī Jozuas,  Soģu un Rutes grāmata. Tātad ķēniņam Dāvidam bija jāizlasa un jāpārdomā diezgan liela daļa no rakstiem, kas tagad ir ietverti Bībelē. Lasot viņa vārdus par Dieva likumiem 19. psalmā, no 8. līdz 12. pantam, var secināt, ka viņš tajos bija rūpīgi iedziļinājies.

6. Kas liecina par to, ka Jēzus, tāpat kā viņa priekštecis Dāvids, interesējās par Bībeli?

⁶ Līdzīgi rīkojās Lielākais Dāvids — Dāvida pēctecis Jēzus. Viņš bija paradis katru nedēļu apmeklēt sinagogu, kur tika lasīti un skaidroti Svētie raksti. Reizēm Jēzus pats lasīja fragmentus no Dieva vārdiem un paskaidroja to nozīmi. (Lūkas 4:16—21.) Nav grūti pamanīt, ka Jēzus ļoti labi pārzināja Rakstus. Evaņģēlijos bieži var lasīt, ka Jēzus teica: ”Ir rakstīts,” — vai kā citādi norādīja uz konkrētām vietām Svētajos rakstos. Kalna sprediķī vien, kā redzams Mateja evaņģēlijā, Jēzus citēja vai pieminēja Ebreju rakstu fragmentus 21 reizi. (Mateja 4:4—10; 7:29; 11:10; 21:13; 26:24, 31; Jāņa 6:31, 45; 8:17.)

7. Kā Jēzus atšķīrās no reliģiskajiem vadītājiem?

⁷ Jēzus rīkojās saskaņā ar padomu, kas lasāms 1. psalma pirmajos trīs pantos: ”Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, ..bet kam prāts saistās pie tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību. [..] Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas.” Kāds pretstats tā laika reliģiskajiem vadītājiem, kas bija ”nosēdušies uz Mozus krēsla”, bet neievēroja Jehovas likumus! (Mateja 23:2—4.)

8. Kāpēc jūdu reliģiskajiem vadītājiem iedziļināšanās Bībelē nenāca par labu?

⁸ Bībelē ir kāda vieta, kas pirmajā brīdī varbūt šķiet kā norāde uz to, ka Jēzus gribēja atturēt cilvēkus no iedziļināšanās Rakstos. Jāņa evaņģēlija 5. nodaļas 39. un 40. pantā ir lasāmi Jēzus vārdi: ”Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par mani! Bet jūs negribat nākt pie manis, lai iegūtu dzīvību.” Jēzus teica šos vārdus jūdiem, kas viņā klausījās, nevis tādēļ, lai tie nelasītu Bībeli, bet gan tādēļ, lai norādītu, ka daudzi jūdi to darīja ar nepareiziem motīviem. Jūdi pareizi domāja, ka Svētie raksti var dot mūžīgu dzīvi, bet šiem pašiem rakstiem, ko viņi pētīja, bija jāpalīdz saprast, ka Jēzus ir Mesija. Tomēr viņi nevēlējās atzīt Jēzu. Tātad Svēto rakstu pētīšana viņiem neko labu nebija devusi, jo viņiem nebija pareizu motīvu un vēlēšanās mācīties. (5. Mozus 18:15; Lūkas 11:52; Jāņa 7:47, 48.)

9. Kādu labu priekšzīmi ir rādījuši apustuļi un pravieši?

⁹ Pilnīgi citādi rīkojās apustuļi un citi Jēzus mācekļi. Viņi iedziļinājās Svētajos rakstos, kas dod gudrību un pestīšanu. (2. Timotejam 3:15.) Šajā ziņā Jēzus mācekļi līdzinājās praviešiem, kas ”par šo pestīšanu” bija ”taujājuši un pētījuši”. Praviešiem iedziļināšanās Dieva vārdos nebija intensīvs dažus mēnešus vai gadu ilgs mācību kurss. Kā rakstīja apustulis Pēteris, pravieši centās izzināt Dieva nodomus, it sevišķi tos, kas bija saistīti ar Kristu un viņa īpašo nozīmi cilvēces glābšanā. Pēteris pats savā pirmajā vēstulē 34 reizes minēja vai citēja vietas no 10 Bībeles grāmatām. (1. Pētera 1:10, 11.)

10. Kāpēc mums jāiedziļinās Bībelē?

¹⁰ Iepriekš sacītais skaidri parāda, ka no  senās Izraēlas ķēniņiem tika prasīts, lai viņi rūpīgi iedziļinātos Dieva vārdos. Svētos rakstus labi pārzināja Jēzus, un šajos rakstos bija jāiedziļinās arī tiem, kam tika piedāvāta iespēja valdīt kopā ar viņu debesīs. (Lūkas 22:28—30; Romiešiem 8:17; 2. Timotejam 2:12; Atklāsmes 5:10; 20:6.) Ķēniņu priekšzīmei noteikti jāseko arī tiem cilvēkiem, kas cer dzīvot uz zemes laikā, kad pār to valdīs Dieva Valstība. (Mateja 25:34, 46.)

Norādījums ne tikai ķēniņiem

11. a) Kā var mainīties kristieša studēšanas paradumi? b) Ko mums visiem būtu labi pārdomāt?

¹¹ Katram, kas sevi uzskata par īstu kristieti, ir pašam jāiedziļinās Bībelē. Nepietiek ar to vien, ka cilvēks ir studējis Bībeli ar Jehovas lieciniekiem pirms kristīšanās. Mums jāsargās, lai ar laiku mēs nesāktu līdzināties tiem apustuļa Pāvila laikabiedriem, kas bija kļuvuši nolaidīgi Svēto rakstu studēšanā. Viņi bija apguvuši ”Dieva vārdu pirmsākumus” un ”Kristus mācības sākumu”, bet nebija turpinājuši Rakstu studēšanu un ”devušies pretim pilnībai”. (Ebrejiem 5:12—6:3.) Tāpēc gan tiem, kas nesen pievienojušies kristiešu draudzei, gan arī tiem, kas pie tās pieder jau daudzus gadus, būtu labi nopietni padomāt par savu attieksmi pret Dieva Rakstu studēšanu. Pāvils par saviem ticības biedriem lūdza, lai tie ”pieaugtu Dieva atziņā”. Vai mēs vēlamies augt zināšanās par Dievu? (Kolosiešiem 1:9, 10.)

12. Kāpēc ir nepieciešams veidot patiku pret Dieva vārdiem?

¹² Lai izveidotu labus Bībeles studēšanas paradumus, mums vispirms jāiemīl Dieva vārdi. Kā norādīts 119. psalmā, no 14. līdz 16. pantam, prieks par Dieva vārdiem rodas tad, ja cilvēks tos regulāri un mērķtiecīgi pārdomā. Tas jāņem vērā arī tiem cilvēkiem, kas pieder pie kristiešu draudzes jau daudzus gadus. Šajā ziņā ir labi paturēt prātā Timoteja piemēru. Kaut arī Timotejs jau bija draudzes vecākais un ”labs Kristus Jēzus kareivis”, Pāvils viņu mudināja darīt visu iespējamo, lai viņš ”pareizi mācītu patiesības vārdu”. (2. Timotejam 2:3, 15; 1. Timotejam 4:15.) Pats par sevi saprotams, ”pareizi mācīt patiesības vārdu” var tikai tad, ja cilvēks pats regulāri iedziļinās Bībelē.

13. a) Kā var atrast vairāk laika Bībeles studēšanai? b) Ko jūs varētu mainīt, lai Bībeles studēšanai atliktu vairāk laika?

¹³ Lai varētu regulāri iedziļināties Bībelē, vispirms tam jāatrod laiks. Vai mums izdodas atlicināt laiku Dieva vārdu studēšanai? Vai nebūtu labi tam atvēlēt vairāk laika? Bet kur lai tam ņem vairāk laika? Daudzi Dieva kalpi atrod laiku Bībeles studēšanai, celdamies nedaudz agrāk. Viņi katru rītu lasa Bībeli kādas 15 minūtes vai studē iepriekš izvēlētu materiālu. Laiku Bībeles studēšanai noteikti var atrast, kaut ko mainot savā dienas režīmā. Piemēram, daudzi ir paraduši katru dienu izlasīt laikrakstu vai noskatīties vakara ziņu pārraidi. Ja to nedarītu kaut reizi nedēļā, iegūto laiku varētu veltīt Bībeles lasīšanai. Pusstunda katru nedēļu nozīmē vairāk nekā 25 stundas gadā. Nav šaubu, ka 25 stundas, kas veltītas Bībeles lasīšanai vai studēšanai, cilvēkam var nākt tikai par labu. Vēl viens paņēmiens, kā atrast laiku Bībeles studēšanai, ir nedēļas laikā katras dienas beigās pārdomāt, kā dienas gaitā ir izmantots laiks. Ar šādu analizēšanu var atrast iespējas no kaut kā atteikties vai kaut kam veltīt mazāk laika, lai vairāk uzmanības varētu veltīt Bībeles lasīšanai vai studēšanai. (Efeziešiem 5:15, 16.)

14., 15. a) Kāpēc, studējot Bībeli, nepieciešami konkrēti mērķi? b) Pēc kādiem mērķiem var tiekties, lasot Bībeli?

¹⁴ Studēt Bībeli ir vieglāk un patīkamāk, ja mums ir konkrēti un reālistiski mērķi. Daudziem labs mērķis varētu būt izlasīt visu Bībeli. Ja cilvēks ir lasījis pantus vai nodaļas no dažādām Bībeles grāmatām, viņš noteikti ir daudz ko no tām ieguvis. Taču būtu labi izlasīt  visas Bībeles grāmatas. Viens no veidiem, kā sasniegt šo mērķi, ir vispirms izlasīt evaņģēlijus un pārējos Kristiešu grieķu rakstus. Kad ir izlasīta šī Bībeles daļa, nākamais mērķis varētu būt izlasīt Mozus grāmatas un vēsturiskās grāmatas, kas beidzas ar Esteres grāmatu. Kad ir sasniegti iepriekš minētie mērķi, kļūst redzams, ka izlasīt visu Bībeli nav nemaz tik grūti. Kāda sieviete, kas kļuva par kristieti 65 gadu vecumā, ierakstīja Bībeles vāka atvērumā datumu, kad viņa sāka lasīt Bībeli, un pēc tam — datumu, kad viņa bija izlasījusi visu Bībeli. Tagad viņas Bībelē ir ierakstīti jau pieci šādi datumu pāri. (5. Mozus 32:45—47.) Turklāt jāuzsver, ka viņa lasīja Bībeli, nevis Bībeles tekstu datora monitorā vai izdrukā.

¹⁵ Daudzi kristieši, kas jau ir izlasījuši visu Bībeli, izvirza sev citus mērķus, lai gūtu vēl lielāku labumu no Bībeles lasīšanas. Viens veids, kā var gūt lielāku labumu, ir pirms katras nākamās Bībeles nodaļas lasīšanas izpētīt papildmateriālu, kurā attiecīgā nodaļa ir skaidrota. Grāmatā ”Visi Raksti ir Dieva iedvesmoti un noderīgi” un enciklopēdijā Rakstu izpratne ir daudz vērtīgas informācijas par vēsturiskiem faktiem, stilu, kādā sarakstītas Bībeles grāmatas, un Bībeles grāmatu praktisko vērtību. *

16. Kā piemēram nebūtu labi sekot, iedziļinoties Bībelē?

¹⁶ Iedziļinoties Bībelē, jāsargās no attieksmes, kāda pret Svēto rakstu studēšanu ir daudziem cilvēkiem, kas sevi uzskata par Bībeles pētniekiem. Viņi analizē Bībeles tekstu, pamatojoties uz pieņēmumu, ka tā ir cilvēku sarakstīta grāmata. Reizēm viņi iedomājas konkrētu cilvēku kopumu, kam bijusi domāta attiecīgā Bībeles grāmata, vai mēģina noteikt tās rakstītāja mērķi un viedokli. Iedziļinādamies Bībelē ar šādu attieksmi, daudzi secina, ka tā ir tikai vēsturiska grāmata vai ka tā ļauj iepazīt tikai vienu no posmiem cilvēces reliģiskās apziņas attīstībā. Daudzi zinātnieki, kas galveno uzmanību pievērš Bībeles teksta izpētei, iedziļinās vārdu izcelsmē un raksta par senebreju un grieķu vārdu nozīmju niansēm, bet aizmirst par Dieva Rakstu satura nozīmi. Šāda attieksme diezin vai var radīt stipru un dzīvu ticību. (1. Tesaloniķiešiem 2:13.)

17. Kāpēc ir pamatots iemesls uzskatīt, ka Bībele ir domāta visiem cilvēkiem?

¹⁷ Vai zinātnieku secinājumi vienmēr ir pareizi? Vai tā ir taisnība, ka katrai Bībeles grāmatai ir tikai viena pamatdoma? Vai Bībeles grāmatas tika rakstītas ierobežotam lasītāju lokam? (1. Korintiešiem 1:19—21.) Patiesībā Dieva Rakstu grāmatas ir noderīgas visu vecumu un tautību cilvēkiem. Kaut arī dažas Bībeles daļas — piemēram, vēstules Timotejam un Titam vai vēstules galatiešiem un filipiešiem — sākotnēji ir bijušas adresētas vienam cilvēkam vai kādai konkrētai cilvēku grupai, tās var lasīt visi cilvēki un tās noteikti ir jālasa katram kristietim. Visas Bībeles grāmatas ir nozīmīgas, katrā no tām ir apskatīti dažādi jautājumi un katra no tām var nākt par labu visdažādākajiem lasītājiem. Bībeles vēsts ir universāla, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc Bībele ir pārtulkota tik daudzās valodās. (Romiešiem 15:4.)

 Labums gan mums, gan citiem

18. Par ko var domāt, lasot Dieva Rakstus?

¹⁸ Bībeles studēšana dod lielu labumu, ja studējot mēs cenšamies ne tikai izprast tās saturu kopumā, bet arī pareizi saprast tās daļu saistību. (Salamana Pamācības 2:3—5; 4:7.) Viss, ko Jehova mums ir darījis zināmu ar savu Rakstu starpniecību, ir cieši saistīts ar viņa nodomiem. Lasot Bībeli, mums jāpatur prātā šis svarīgais fakts. Kad lasām par kādu notikumu, atziņu vai pravietojumu, mēs varam domāt, kā izlasītais ir saistīts ar Jehovas nodomu. Iedziļinoties Bībelē, mēs sev varam ik pa laikam uzdot dažādus jautājumus, piemēram: ”Ko izlasītais man ļauj uzzināt par Jehovu? Kā tas ir saistīts ar Dieva nodomiem, kuri tiks īstenoti ar Valstības starpniecību? Kā es varu izmantot iegūto informāciju? Vai es to nevarētu izmantot, kad stāstu citiem par Bībeli vai dodu citiem padomus?” (Jozuas 1:8.)

19. Kam nāk par labu jauniegūto zināšanu pārrunāšana? Paskaidrojiet.

¹⁹ Domāt par citiem Bībeles studēšanas laikā ir labi vēl kāda iemesla dēļ. Lasot un studējot Bībeli, mēs uzzinām un izprotam daudz ko tādu, ko iepriekš neesam zinājuši. Jauniegūtās zināšanas var izmantot, lai veidotu garīgi uzmundrinošas sarunas ar ģimenes locekļiem un citiem cilvēkiem. Protams, ir labi atcerēties, ka tas jādara pareizā brīdī un bez izrādīšanās. Runājot ar pārliecību par to, ko mēs esam uzzinājuši vai kas mums ir licies interesants, mēs vairojam pārliecību savos klausītājos. Turklāt šādas sarunas var nākt par labu mums pašiem. Speciālisti ir novērojuši, ka cilvēkam ir vieglāk atcerēties to, ko viņš ir lasījis vai uzzinājis, ja viņš to kādam pastāsta vai kaut kā citādi atkārto, kamēr tas vēl ir viņa atmiņā. *

20. Kāpēc ir labi lasīt Bībeli atkārtoti?

²⁰ Katru reizi, kad mēs izlasām kādu Bībeles grāmatu, mēs vairojam savas zināšanas. Bieži vien mēs esam pārsteigti, atklājot kaut ko jaunu pantos, kas iepriekš mums neko daudz nav nozīmējuši. Mēs it kā no jauna atklājam  šos pantus. Tas liek apzināties, ka Bībeles grāmatas ir nevis cilvēku sacerēti literāri darbi, bet dārgums, kas ir nepieciešams ikvienam cilvēkam un kas rūpīgi jāstudē un jāizmanto. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Dāvidam un citiem ķēniņiem Svētie raksti bija jālasa ”ik dienas visu savu mūžu”.

21. Kādu labumu dod padziļināta Bībeles studēšana?

²¹ Ikviens cilvēks, kas atrod laiku padziļinātām Bībeles studijām, ļoti daudz ko iegūst. Viņš iegūst vērtīgas garīgas atziņas un izpratni. Nostiprinās viņa attiecības ar Dievu. Turklāt viņš kļūst par labu garīgu atbalstu saviem ģimenes locekļiem, brāļiem un māsām kristiešu draudzē, kā arī tiem, kas vēl var kļūt par Jehovas kalpiem. (Romiešiem 10:9—14; 1. Timotejam 4:16.)

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs atceraties?

• Kas bija jādara senās Izraēlas ķēniņiem?

• Kādu priekšzīmi Bībeles studēšanā ir rādījis Jēzus un viņa apustuļi?

• Ko var mainīt savā dienas režīmā, lai atlicinātu vairāk laika Bībeles studēšanai?

• Ar kādu attieksmi jāiedziļinās Dieva Rakstos?

[Jautājumi studēšanai]

[Papildmateriāls 15. lpp.]

”Jātur rokās”

”Ja jāatrod.. Bībeles vārdu rādītājs, vislabākais palīglīdzeklis ir Internets. Bet, ja mēs gribam lasīt Bībeli, studēt to, domāt par tās saturu, iedziļināties tās atziņās, mums tā jātur rokās, jo tikai tā var panākt, ka Bībeles vēsts nokļūst prātā un skar sirdi.” (Gertrūde Himmelfarba, Ņujorksitijas universitātes goda profesore.)