Altāris nezināmam dievam

APUSTULIS Pāvils ieradās Grieķijas pilsētā Atēnās ap mūsu ēras 50. gadu. Šeit viņš ieraudzīja altāri, kas bija veltīts ”nepazīstamam Dievam”, un vēlāk viņš šo altāri pieminēja, kad liecināja par Jehovu.

Atrazdamies areopāgā jeb Areja pakalnā, Pāvils iesāka savu runu: ”Atēnieši, es redzu, ka jūs visās lietās esat ļoti dievbijīgi. Jo, staigādams un aplūkodams jūsu svētumus, es atradu arī altāri ar uzrakstu: Nepazīstamam Dievam. Ko jūs nepazīdami godājat, to es jums sludinu.” (Apustuļu darbi 17:22—31.)

Kaut arī šis Atēnu altāris nav atrasts, ir ziņas, ka līdzīgi altāri bijuši citās Grieķijas vietās. Piemēram, 2. gadsimta grieķu rakstnieks Pausanijs pieminēja, ka Falērā, kas atradās netālu no Atēnām, bija izveidoti altāri ”dieviem, kuru vārds nav zināms”. (Grieķijas apraksts, Atika, I, 4.) Savā grāmatā viņš pieminēja, ka arī Olimpijā atradās ”altāris Nezināmajiem dieviem”. (Elīda, I, XIV, 8.)

Kā savā darbā Tīanas Apollonija dzīve (VI, III) rakstīja grieķu rakstnieks Filostrats (ap 170.—ap 245. g.), Atēnās tika ”uzstādīti altāri par godu pat nepazīstamiem dieviem”. Un Diogens Lāertietis (ap 200.—250. g) apcerējumā Slavenu filozofu dzīve, uzskati un izteikumi (1.110) rakstīja, ka ”bezvārda altārus” varēja redzēt daudzviet Atēnās.

Arī romieši veidoja altārus vārdā neminētām dievībām. Attēlā redzamais altāris ir datējams ar pirmo vai otro gadsimtu pirms mūsu ēras, un tas glabājas Itālijā, Romā, muzejā Antiquarium Palatino. Latīniskais uzraksts uz šī altāra norāda, ka tas bija veltīts ”kādam dievam vai dievietei” — šī frāze ”bieži bija sastopama lūgšanu un veltījumu formulās gan uzrakstos, gan literāros tekstos”.

Daudzi cilvēki vēl joprojām nepazīst ”Dievu, kas radījis pasauli un visu, kas tanī”. Taču, kā Pāvils sacīja atēniešiem, šis Dievs — Jehova — ”nav tālu nevienam no mums”. (Apustuļu darbi 17:24, 27.)

[Norāde par attēla autortiesībām 32. lpp.]

Altāris: Soprintendenza Archeologica di Roma