Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kristieši pielūdz Dievu garā un patiesībā

Kristieši pielūdz Dievu garā un patiesībā

Kristieši pielūdz Dievu garā un patiesībā

”Dievs ir Gars, un, kas viņu pielūdz, tiem to būs pielūgt garā un patiesībā.” (JĀŅA 4:24)

1. Kāda pielūgsme ir patīkama Dievam?

JEHOVAS vienpiedzimušais Dēls, Jēzus Kristus, skaidri norādīja, kāda pielūgsme ir patīkama viņa debesu Tēvam. Sarunā ar kādu samarieti, kas bija atnākusi uz aku netālu no Ziharas, Jēzus teica: ”Jūs pielūdzat, ko nezināt, mēs pielūdzam, ko zinām. Jo pestīšana nāk no jūdiem. Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas viņu pielūdz, tiem to būs pielūgt garā un patiesībā.” (Jāņa 4:22—24.) Ko nozīmē šie Jēzus vārdi?

2. Uz ko pielūgsmē balstījās samarieši?

2 Samarieši nepielūdza Dievu patiesībā. Viņi par iedvesmotām uzskatīja tikai piecas pirmās Svēto rakstu grāmatas, turklāt atzina tikai viņu pašu pārrakstīto versiju — samariešu pentateihu. Samariešiem nebija precīzu zināšanu par Dievu, turpretim jūdiem šādas uz Svētajiem rakstiem balstītas zināšanas bija pieejamas. (Romiešiem 3:1, 2.) Gan uzticamajiem jūdiem, gan citu tautu cilvēkiem bija iespējams iemantot Jehovas labvēlību. Bet kas bija nepieciešams, lai to iemantotu?

3. Kas nepieciešams, lai pielūgtu Dievu ”garā un patiesībā”?

3 Lai jūdi, samarieši un citu tautību pārstāvji varētu iemantot Jehovas labvēlību, viņiem bija jāpielūdz Dievs ”garā un patiesībā”. Mums ir jādara tas pats. Lai iemantotu Dieva labvēlību, mums ne tikai jākalpo viņam ar iedvesmu un dedzību, mīlestības un ticības pilnas sirds mudinātiem, bet arī jāsaņem viņa svētais gars un tam jāpakļaujas. Studējot Dieva Rakstus un izmantojot tajos dotos padomus, mēs saskaņojam savu garu jeb prāta nostāju ar Jehovas domām. (1. Korintiešiem 2:8—12.) Lai pielūgsme būtu patīkama Jehovam, mums viņš jāpielūdz arī patiesībā. Tai jābūt saskaņā ar to, kas Dieva Rakstos, Bībelē, ir stāstīts par viņu un viņa nodomiem.

Patiesību ir iespējams atrast

4. Kāds ir daudzu cilvēku viedoklis par patiesību?

4 Daudzi filozofi uzskata, ka cilvēks nav spējīgs atrast absolūtu patiesību. Zviedru domātājs Alfs Ālbergs, piemēram, rakstīja: ”Daudzi filozofiskas dabas jautājumi pēc savas būtības ir tādi, ka atrast vienīgo pareizo atbildi uz tiem nav iespējams.” Liela daļa cilvēku uzskata, ka viss ir relatīvs, taču Jēzus Kristus tā nedomāja.

5. Kāpēc Jēzus bija nācis pasaulē?

5 Iedomāsimies, ka mēs esam liecinieki tam, kas notika mūsu ēras 33. gada sākumā. Toreiz Jēzus stāvēja romiešu vietvalža Poncija Pilāta priekšā un teica viņam: ”Tāpēc es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību.” Lai gan Pilāts uzdeva jautājumu: ”Kas ir patiesība?” — viņš negaidīja, ka Jēzus uz to atbildēs. (Jāņa 18:36—38.)

6. a) Kā ir skaidrots vārds ”patiesība”? b) Kādu uzdevumu Jēzus uzticēja saviem sekotājiem?

6 ”Patiesība” ir ’tas, kas atbilst īstenībai, atspoguļo īstenību’. (Latviešu valodas vārdnīca.) Bet vai Jēzus runāja par patiesību kā par kaut kādu vispārīgu jēdzienu? Nē, viņš sludināja patiesību, kas bija saistīta ar konkrētiem faktiem. Arī saviem mācekļiem Jēzus uzticēja šīs patiesības sludināšanu, sacīdams: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis.” (Mateja 28:19, 20.) Pirms pašreizējās sistēmas bojāejas patiesajiem Jēzus sekotājiem jāpasludina ”evanģelija patiesība”. (Galatiešiem 2:14.) Tā piepildās Jēzus vārdi: ”Šis valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (Mateja 24:14.) Tāpēc ir svarīgi atrast tos cilvēkus, kas māca tautām patiesību, sludinot labo vēsti par Valstību.

Kā var uzzināt patiesību

7. Kas liecina par to, ka Jehova ir patiesības Avots?

7 Jehova ir garīgās patiesības Avots. Dāvids kādā no saviem psalmiem rakstīja, ka Jehova ir ”patiesības Dievs”. (Psalms 31:6LB-26; 43:3.) Jēzus Tēva vārdus atzina par patiesiem, un viņš teica: ”Ir rakstīts praviešos: Un tie visi būs Dieva mācīti; ikviens, kas Tēvu ir dzirdējis un no viņa mācījies, nāk pie manis.” (Jāņa 6:45; 17:17; Jesajas 54:13.) Tātad tiem, kas meklē patiesību, jāmācās no ”Diženā Skolotāja” Jehovas. (Jesajas 30:20, 21NW.) Viņiem jāiegūst ”Dieva atziņa”. (Salamana Pamācības 2:5.) Un Jehova savā mīlestībā māca jeb atklāj cilvēkiem patiesību dažādos veidos.

8. Kā Dievs ir darījis zināmu patiesību?

8 Piemēram, Dievs deva izraēliešiem bauslību ar eņģeļu starpniecību. (Galatiešiem 3:19.) Ābrahāmam un Jēkabam Jehova deva sapņus, kuros viņš solīja svētīt savus kalpus. (1. Mozus 15:12—16; 28:10—19.) Kad Jēzus kristījās, atskanēja Dieva balss no debesīm: ”Šis ir mans mīļais dēls, uz ko man labs prāts.” (Mateja 3:17.) Mēs varam būt pateicīgi Dievam arī par to, ka viņš mums ir darījis zināmu patiesību, iedvesmodams Bībeles grāmatu sarakstītājus. (2. Timotejam 3:16, 17.) Iedziļinoties Dieva vārdos, mēs varam iegūt ”patiesības ticību”. (2. Tesaloniķiešiem 2:13.)

Patiesība un Dieva Dēls

9. Kā Dievs ir izmantojis savu Dēlu, lai darītu zināmu patiesību?

9 Atklādams cilvēcei patiesību, Dievs īpašā veidā ir izmantojis savu Dēlu, Jēzu Kristu. (Ebrejiem 1:1—3.) Jēzus darīja zināmu patiesību tā, kā to nebija darījis neviens cits cilvēks. (Jāņa 7:46.) Arī pēc atgriešanās debesīs Jēzus cilvēkiem darīja zināmu patiesību, ko bija saņēmis no sava Tēva. Piemēram, apustulis Jānis saņēma ”Jēzus Kristus atklājumu, ko viņam devis Dievs, lai rādītu saviem kalpiem, kam jānotiek drīzumā”. (Atklāsmes 1:1—3.)

10., 11. a) Kas bija tā patiesība, par kuru liecināja Jēzus? b) Kā Jēzus apliecināja patiesību?

10 Jēzus teica Poncijam Pilātam, ka viņš ir nācis uz zemi, lai apliecinātu patiesību. Savas kalpošanas laikā Jēzus parādīja, ka šī patiesība ir saistīta ar Jehovas augstākās varas tiesiskuma apstiprināšanu, ko panāks Dieva Valstība un pats Jēzus, tās Ķēniņš. Bet liecināt par patiesību nozīmēja kaut ko vairāk nekā tikai sludināt un mācīt cilvēkus. Jēzus liecināja par patiesību ar visu savu dzīvi. Tāpēc apustulis Pāvils rakstīja: ”Lai neviens jūs netiesā ēdienu un dzērienu dēļ, vai sakarā ar svētkiem, jauno mēnesi vai sabatu. Šīs lietas ir nākamo lietu ēna, bet miesa [”īstenība”, NW] pieder Kristum.” (Kolosiešiem 2:16, 17.)

11 Viens no notikumiem, ar kuriem tika apliecināta patiesība, bija pravietotā Jēzus piedzimšana Betlēmē. (Mihas 5:1; Lūkas 2:4—11.) Patiesība kļuva skaidri redzama arī tad, kad piepildījās Daniēla pravietiskie vārdi par Mesijas parādīšanos pēc 69 gadu nedēļām. Tas notika tieši pravietotajā laikā, mūsu ēras 29. gadā, kad Jēzus kristīdamies nodeva sevi Dieva rīcībā un tika svaidīts ar svēto garu. (Daniēla 9:25; Lūkas 3:1, 21, 22.) Vēl skaidrāk patiesība kļuva redzama, kad Jēzus sāka sludināt Valstību. (Jesajas 8:23; 9:1, 5, 6; 61:1, 2; Mateja 4:13—17; Lūkas 4:18—21.) Patiesība tika apliecināta arī tad, kad Jēzus tika nogalināts un pēc tam tika piecelts no mirušajiem. (Psalms 16:8—11; Jesajas 53:5, 8, 11, 12; Mateja 20:28; Jāņa 1:29; Apustuļu darbi 2:25—31.)

12. Kāpēc Jēzus varēja teikt: ”Es esmu patiesība.”?

12 Tā kā Jēzus Kristus ir patiesības centrā, viņš varēja teikt: ”Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva, kā vien caur mani.” (Jāņa 14:6.) Atzīstot Jēzus lielo nozīmi Dieva nodomos, cilvēki nostājas patiesības pusē un iegūst garīgu brīvību. (Jāņa 8:32—36; 18:37.) Pazemīgie cilvēki, kas pieņem patiesību un ticībā seko Kristum, iemantos mūžīgu dzīvi. (Jāņa 10:24—28.)

13. Kādām trim jomām mēs pievērsīsim uzmanību?

13 Patiesība, ko darīja zināmu Jēzus un viņa mācekļi, ir patieso kristiešu reliģiskās pārliecības pamats. Tie, kas ”kļūst padevīgi ticībai”, ”dzīvo patiesībā”. (Apustuļu darbi 6:7JD; 3. Jāņa 3, 4.) Kas mūsu laikos dzīvo patiesībā? Kas tautām dara zināmu patiesību? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, padomāsim par agrīno kristiešu uzskatiem un dzīvesveidu un pievērsīsim uzmanību Bībeles atziņām, kas attiecas uz mācības jautājumiem, pielūgsmi un dzīvesveidu.

Patiesība un mācības jautājumi

14., 15. Ko var teikt par agrīno kristiešu un Jehovas liecinieku attieksmi pret Rakstiem?

14 Agrīnie kristieši ar dziļu cieņu izturējās pret Jehovas vārdiem. (Jāņa 17:17.) Tie bija viņu reliģisko uzskatu un dzīvesveida pamats. Aleksandrijas Klements, kas dzīvoja otrā gadsimta beigās un trešā gadsimta sākumā, rakstīja: ”Tie, kas tiecas pēc pilnības, neapstājas patiesības meklējumos, kamēr nav atraduši savu uzskatu pamatojumu Rakstos.”

15 Jehovas liecinieki, tāpat kā agrīnie kristieši, izturas pret Bībeli ar vislielāko cieņu. Viņi uzskata, ka ”Ikkatrs Dieva iedvesmots raksts ir arī noderīgs mācībai”. (2. Timotejam 3:16.) Ir interesanti salīdzināt dažus agrīno kristiešu uzskatus ar tām atziņām, kuras, Jehovas kalpi mūsdienās ir guvuši no Bībeles — savas galvenās autoritātes.

Patiesība par dvēseli

16. Kas ir dvēsele?

16 Būdami pārliecināti par to, kas teikts Rakstos, agrīnie kristieši turējās pie patiesās mācības par dvēseli. Viņi zināja, ka radīšanas brīdī cilvēks ”tapa par dzīvu dvēseli”. (1. Mozus 2:7LB-65r.) Tāpat viņi zināja, ka dvēsele ir mirstīga. (Ecēhiēla 18:4; Jēkaba 5:20.) Un viņiem bija zināms, ka mirušie ”nezina vairāk nekā”. (Salamans Mācītājs 9:5, 10.)

17. Kā jūs paskaidrotu, kas gaida mirušos?

17 Tomēr Jēzus agrīnie mācekļi bija pārliecināti, ka mirušie, ko Dievs ir paturējis savā atmiņā, tiks celti augšā jeb atgriezti dzīvē. Šo pārliecību nepārprotami pauda Pāvils, sacīdams: ”Man ir cerība uz Dievu, ..ka būs taisno un netaisno augšāmcelšanās.” (Apustuļu darbi 24:15.) Minucijs Fēlikss, kas sevi uzskatīja par kristieti, rakstīja: ”Kurš gan varētu būt tik dumjš un nesaprātīgs, lai uzdrošinātos apgalvot, ka Dievs, kas sākotnēji ir radījis cilvēku, nevarētu to radīt no jauna?” Jehovas liecinieki, tāpat kā agrīnie kristieši, turas pie patiesajām Rakstu mācībām par dvēseli, nāvi un augšāmcelšanu. Bet tagad pievērsīsim uzmanību patiesībai par Dievu un Kristu.

Patiesība un trīsvienības mācība

18., 19. Kāpēc var teikt, ka trīsvienības mācība nav pamatota uz Rakstiem?

18 Agrīnie kristieši neuzskatīja, ka Dievs, Kristus un svētais gars veido trīsvienību. Enciklopēdijā The Encyclopædia Britannica ir teikts: ”Ne vārds ”trīsvienība”, ne arī skaidra trīsvienības mācība Jaunajā Derībā nav atrodami, un arī Jēzus un viņa sekotāji nenoliedza Vecās Derības šemu [ebreju lūgšanu]: ”Klausies, Israēl, tas Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgais Kungs!” (5. Moz. 6:4.)” Kristieši nepielūdza ne romiešu triādes, nedz arī kādus citus dievus. Viņi piekrita Jēzus vārdiem, ka pielūgt drīkst tikai Jehovu. (Mateja 4:10.) Viņi zināja arī to, ka Kristus bija teicis: ”Tēvs ir lielāks nekā es.” (Jāņa 14:28.) Jehovas liecinieki mūsdienās turas pie tādiem pašiem uzskatiem.

19 Jēzus agrīnie sekotāji uzskatīja, ka starp Dievu, Kristu un svēto garu pastāv nepārprotama atšķirība. Viņi kristīja mācekļus, pirmkārt, Tēva vārdā, otrkārt, Dēla vārdā, un, treškārt, svētā gara vārdā, nevis trīsvienības vārdā. Jehovas liecinieki atzīst tās pašas Rakstu patiesības, tāpēc viņi neuzskata, ka Dievs, Dēls un svētais gars ir viens. (Mateja 28:19.)

Patiesība un kristīšanās

20. Kas jāzina tiem, kuri vēlas kristīties?

20 Jēzus deva saviem mācekļiem uzdevumu gatavot jaunus mācekļus, mācot cilvēkiem patiesību. Pirms cilvēki var kristīties, viņiem jāapgūst Rakstu pamatmācības. Piemēram, šiem cilvēkiem jāsaprot un jāatzīst Tēva un viņa Dēla, Jēzus Kristus, stāvoklis un vara. (Jāņa 3:16.) Tiem, kas vēlas kristīties, jāsaprot, ka svētais gars ir Dieva aktīvais spēks, nevis persona. (1. Mozus 1:2.)

21., 22. Kāpēc jākristī tikai tie, kas ir kļuvuši ticīgi?

21 Agrīnie Kristus sekotāji kristīja tikai tos cilvēkus, kas bija ieguvuši pietiekami daudz zināšanu, nožēlojuši savus grēkus, pilnībā veltījuši sevi Dievam un apņēmušies pildīt viņa gribu. Jūdiem un prozelītiem, kas bija ieradušies Jeruzalemē 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos, jau bija Ebreju rakstu zināšanas. Pēc apustuļa Pētera runas par Mesiju Jēzu trīs tūkstoši cilvēku ”viņa vārdus uzņēma” un tika kristīti. (Apustuļu darbi 2:41; 3:19—4:4; 10:34—38.)

22 Kristīties var tie cilvēki, kas ir kļuvuši ticīgi. Daudzi Samarijas iedzīvotāji pieņēma patiesību un, ”Kad tie ticēja Filipam, kas tiem sludināja evanģeliju par Dieva valstību un Jēzus Kristus vārdu, tie likās kristīties, vīrieši un sievietes”. (Apustuļu darbi 8:12.) Etiopietis, kas bija dievbijīgs prozelīts un zināja par Jehovu diezgan daudz, vispirms noklausījās, kā Filips paskaidroja pravietojumu par Mesiju, un tad tika kristīts. (Apustuļu darbi 8:34—36.) Vēlāk Pēteris teica Kornēlijam un citiem nejūdiem, ka Dievam ir patīkams katrs cilvēks, ”kas viņu bīstas un taisnīgi dzīvo”, un ka ikviens, kas tic Jēzum Kristum, saņem grēku piedošanu. (Apustuļu darbi 10:35, 43; 11:18.) Viss tikko minētais saskan ar Jēzus norādījumu darīt cilvēkus par mācekļiem, tos mācot turēt visu, ko viņš ir pavēlējis. (Mateja 28:19, 20; Apustuļu darbi 1:8.) Jehovas liecinieki rīkojas tāpat kā agrīnie kristieši — viņi kristī tikai tos cilvēkus, kam ir Rakstu pamatzināšanas un kas sevi ir veltījuši Dievam.

23., 24. Kā ir pareizi kristīt Kristus mācekļus?

23 Kristīt tos, kas kļuvuši ticīgi, nozīmē iegremdēt viņus ūdenī. Kad Jēzus bija kristīts Jordānā, viņš ”izkāpa no ūdens”. (Marka 1:10.) Kad tika kristīts etiopiešu galminieks, Filips kopā ar viņu ”nokāpa ūdenī” un pēc tam iznāca krastā. (Apustuļu darbi 8:36—40.) Arī tas, ka Rakstos kristīšana ir salīdzināta ar simbolisku nāvi un apglabāšanu, norāda, ka pareiza kristīšana ir pilnīga iegremdēšana ūdenī. (Romiešiem 6:4—6; Kolosiešiem 2:12.)

24 Publikācijā The Oxford Companion to the Bible ir teikts: ”Konkrētu kristīšanas gadījumu apraksts Jaunajā Derībā apliecina, ka kristāmais tika iegremdēts ūdenī.” Franču enciklopēdijā XX gadsimta Laruss (Parīze, 1928. gads) ir norādīts, ka ”agrīnie kristieši tika kristīti, tos iegremdējot ūdenī tajās vietās, kur bija pietiekami daudz ūdens”. Un grāmatā After Jesus—The Triumph of Christianity ir sacīts: ”[Kristīšanās] tās sākotnējā formā nozīmēja to, ka cilvēks apliecināja savu ticību un tad Jēzus vārdā pilnībā tika iegremdēts ūdenī.”

25. Par ko tiks runāts nākamajā rakstā?

25 Šajā rakstā tika minēti tikai daži no agrīno kristiešu uzskatiem. Varētu minēt vēl daudz citu uzskatu, kas ir tādi paši, pie kādiem turas Jehovas liecinieki. Nākamajā rakstā tiks minēti vēl daži veidi, kā var noteikt, kas māca tautām patiesību.

Kā jūs atbildētu?

• Kāda pielūgsme Dievam ir patīkama?

• Kā Jēzus Kristus ar savu dzīvi liecināja par patiesību?

• Kāda ir patiesība par dvēseli un nāvi?

• Kā tiek kristīti Jēzus mācekļi, un kas tiek prasīts no tiem, kuri vēlas kristīties?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 16. lpp.]

Jēzus teica Pilātam, ka viņš ir nācis apliecināt patiesību

[Attēls 17. lpp.]

Vai jūs zināt, kāpēc Jēzus teica: ”Es esmu patiesība.”?

[Attēls 18. lpp.]

Kāda ir patiesība par kristīšanu?