Parādiet pacietībā dievbijību
Parādiet pacietībā dievbijību
”Parādait savā ticībā.. pacietību, pacietībā dievbijību.” (2. PĒTERA 1:5, 6)
1., 2. a) Ko nozīmē tas, ka bērns aug? b) Kāpēc ir svarīga garīgā izaugsme?
BĒRNAM ir jāaug, un augt nozīmē ne tikai pastiepties augumā, bet arī kļūt gudrākam un nobriest emocionāli. Laikam ejot, bērns pamazām atbrīvojas no bērnišķīgas uzvedības un kļūst par nobriedušu jaunu cilvēku. Par šādām pārmaiņām runāja apustulis Pāvils: ”Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu.” (1. Korintiešiem 13:11.)
2 Pāvila vārdos izskan būtisks atgādinājums par garīgo izaugsmi. Kristieši nevar palikt bērni garīgā ziņā, viņiem jāaug, jākļūst pieaugušiem saprašanā. (1. Korintiešiem 14:20.) Kristiešiem jātiecas pēc ”Kristus diženuma pilnības mēra”, lai viņi nebūtu ”mazgadīgi bērni, kas.. tiek šurpu turpu svaidīti, padodamies katram mācības vējam”. (Efeziešiem 4:13, 14.)
3., 4. a) Kas mums jādara, lai sasniegtu garīgu briedumu? b) Kādas Dievam patīkamas īpašības mums jāveido, un cik svarīgas tās ir?
3 Kas mums jādara, lai sasniegtu garīgu briedumu? Garīga izaugsme nav tāda pati kā bērna fiziskā attīstība, kas noris pati no sevis, — garīgai izaugsmei ir nepieciešama mērķtiecīga darbība. Cilvēkam jāapgūst zināšanas no Dieva Rakstiem un jādzīvo saskaņā ar uzzināto. (Ebrejiem 5:14; 2. Pētera 1:3.) Tas savukārt palīdz veidot Dievam patīkamas īpašības. Garīgā izaugsme ir līdzīga fiziskajai attīstībai tajā ziņā, ka Dievam patīkamās īpašības parasti veidojas vienlaikus, tāpat kā, bērnam augot, vienlaikus norisinās dažādi fizioloģiskie procesi. Apustulis Pēteris rakstīja: ”Pielieciet visas pūles un parādait savā ticībā tikumu, bet tikumā atziņu, atziņā atturību, atturībā pacietību, pacietībā dievbijību, dievbijībā brālību, brālībā mīlestību.” (2. Pētera 1:5—7.)
4 Visas īpašības, ko minēja Pēteris, ir svarīgas, un nevienu no tām nedrīkst atstāt bez ievērības. Pēteris piebilda: ”Ja šīs lietas pie jums ir un iet vairumā, jūs netapsit kūtri nedz neauglīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā.” (2. Pētera 1:8.) Tāpēc pievērsīsim uzmanību tam, kāpēc ir svarīgi ”parādīt pacietībā dievbijību”.
Kāpēc nepieciešama pacietība
5. Kāpēc mums nepieciešama pacietība un izturība?
5 Gan Pēteris, gan Pāvils dievbijību saistīja ar pacietību. (1. Timotejam 6:11.) Sastopoties ar grūtībām, ir nepieciešama pacietība un apņēmība, un tad ne pārbaudījumi, ne šķēršļi, ne kārdinājumi, ne vajāšanas nespēs atņemt cerību. Mēs zinām, ka tie, kas grib ”svētbijīgi dzīvot Kristū Jēzū”, var pieredzēt vajāšanas. (2. Timotejam 3:12.) Lai parādītu Jehovam savu mīlestību un lai izkoptu īpašības, kas mums palīdzēs iemantot glābšanu, ir nepieciešama arī izturība. (Romiešiem 5:3—5; 2. Timotejam 4:7, 8; Jēkaba 1:3, 4, 12.) Ja mēs neizturēsim līdz galam, mēs nevarēsim dzīvot mūžīgi. (Romiešiem 2:6, 7; Ebrejiem 10:36.)
6. Ko nozīmē pastāvēt līdz galam?
6 Daudz svarīgāks par kaut kā iesākumu ir tā iznākums. Jēzus teica: ”Kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.” (Mateja 24:13.) Tātad galvenais ir pastāvēt līdz galam — vai nu līdz mūža galam, vai arī līdz pašreizējās ļaunās sistēmas galam. Lai kas notiktu, mums jāpaliek uzticīgiem Dievam. Bet mums nepieciešama arī dievbijība, jo bez tās mēs nevaram būt patīkami Jehovam un bez tās mēs arī nevaram iemantot mūžīgu dzīvi. Bet kas ir dievbijība?
Kas ir dievbijība
7. Kas ir dievbijība, un uz ko tā mūs mudina?
7 Bībelē ar vārdu ”dievbijība” tiek apzīmēta cieņas pilna attieksme pret Dievu Jehovu, vēlēšanās viņu pielūgt un viņam kalpot, kura izriet no pakļaušanās viņa augstākajai varai. Dievbijība nevar rasties bez zināšanām par Jehovu un viņa darbiem. Mums jātiecas iepazīt Dievu ļoti labi. Arvien labāk iepazīstot Jehovu, mums veidojas arvien ciešākas attiecības ar viņu, un tas kļūst skaidri redzams mūsu rīcībā un dzīvesveidā. Mums jācenšas pēc iespējas vairāk līdzināties Jehovam — sekot viņa priekšzīmei un veidot tādas pašas īpašības, kādas ir viņam. (Efeziešiem 5:1.) Dievbijība mūs mudina visu darīt tā, lai tas patiktu Dievam. (1. Korintiešiem 10:31.)
8. Kā dievbijība ir saistīta ar nedalītu padevību Dievam?
8 Mūsu dievbijība ir patiesa tad, ja mēs pielūdzam vienīgi Jehovu un neļaujam, lai viņa vietu mūsu sirdī ieņemtu kaut kas cits. Viņš ir Radītājs, tāpēc viņam ir tiesības prasīt no mums nedalītu padevību. (5. Mozus 4:24; Jesajas 42:8.) Tomēr Jehova nevienu nespiež viņam kalpot, viņš vēlas, lai cilvēki to darītu pēc pašu gribas. Sakārtot savu dzīvi, veltīt sevi Dievam un tad dzīvot saskaņā ar savu apņemšanos mums liek mīlestība pret viņu.
Tuvas attiecības ar Dievu
9., 10. Kā mēs varam izveidot un saglabāt tuvas attiecības ar Dievu?
9 Pēc tam, kad mēs kristīdamies esam apliecinājuši savu apņemšanos kalpot Dievam, mums joprojām jācenšas arvien vairāk tuvoties viņam. Vēlēšanās tuvoties Dievam un būt uzticamiem viņa kalpiem mūs mudina iedziļināties viņa Rakstos. Ja mēs ļaujam, lai Dieva gars ietekmē mūsu prātu un sirdi, mūsu mīlestība pret Jehovu kļūst aizvien dziļāka. Attiecības ar viņu ir vissvarīgākais mūsu dzīvē. Mēs uzskatām Jehovu par savu labāko draugu un vēlamies vienmēr iepriecināt viņu. (1. Jāņa 5:3.) Mēs esam ļoti priecīgi par labajām attiecībām ar Dievu un esam pateicīgi par to, ka viņš mūs ar mīlestību vada un pārmāca, kad tas ir nepieciešams. (5. Mozus 8:5.)
10 Ja mēs pastāvīgi nestiprinām savas attiecības ar Jehovu, tās var pasliktināties. Ja tas notiktu, mēs nevarētu vainot Dievu, jo ”viņš nav tālu nevienam no mums”. (Apustuļu darbi 17:27.) Mēs varam būt ļoti pateicīgi Jehovam par to, ka viņš vienmēr ir gatavs mūs uzklausīt. (1. Jāņa 5:14, 15.) Protams, mums pašiem jādara viss iespējamais, lai saglabātu tuvas attiecības ar Jehovu. Bet Jehova mums palīdz veidot tuvas attiecības ar viņu, jo dod visu nepieciešamo, lai mēs varētu attīstīt un saglabāt dievbijību. (Jēkaba 4:8.) Kas mums jādara, lai pareizi izmantotu visu, ko viņš mums ir devis?
Garīgums
11. Kā izpaužas mūsu dievbijība?
11 Dziļa mīlestība pret Dievu mums palīdz attīstīt dievbijību un ņemt vērā Pāvila padomu: ”Centies būt Dieva acīs krietns darbinieks, kam nav ko kaunēties un kas pareizi māca patiesības vārdu.” (2. Timotejam 2:15.) Ja mēs gribam būt ”krietni darbinieki”, mums regulāri jāstudē Bībele, jāapmeklē sapulces un jāsludina. Lai tuvotos Dievam, ir svarīgi arī ”lūgt bez mitēšanās”. (1. Tesaloniķiešiem 5:17.) Visi tikko minētie kristīgās dzīves aspekti ir dievbijības izpausmes. Ja mēs kādu no tiem atstājam novārtā, mūsu garīgais stāvoklis pasliktinās un mēs zaudējam aizsardzību pret Sātana uzbrukumiem. (1. Pētera 5:8.)
12. Kas mums jādara, lai pārvarētu pārbaudījumus?
12 Ja mēs esam garīgi stipri, mums ir vieglāk pārvarēt daudzos pārbaudījumus, ar kuriem mums jāsastopas. Ticības pārbaudījumi var būt dažādi. Sevišķi grūti mums ir tad, ja vienaldzīgi, nelabvēlīgi noskaņoti vai atklāti naidīgi ir mūsu ģimenes locekļi, radinieki vai kaimiņi. Darbā vai skolā var rasties situācijas, kurās mēs tiekam mudināti atkāpties no saviem kristīgajiem principiem. Nogurums, slimības un nomāktība mūs novājina, un to dēļ mums ir vēl grūtāk pretoties ticības pārbaudījumiem. Bet mēs varam tikt galā ar visiem pārbaudījumiem, ja esam stipri ”svētā dzīvē un dievbijībā, gaidot un steidzoties pretim Kunga dienas atnākšanai”. (2. Pētera 3:11, 12, JD.) Un mēs varam saglabāt prieku un dzīvot ar pārliecību, ka Dievs mūs svētīs. (Salamana Pamācības 10:22, NW.)
13. Kas mums jādara, lai nepārstātu dzīvot dievbijīgi?
13 Kaut arī Sātans vēršas pret visiem, kas vēlas dzīvot dievbijīgi, mums nav jābaidās, jo Jehova prot izglābt dievbijīgos no pārbaudījumiem. (2. Pētera 2:9.) Lai izturētu pārbaudījumus un saņemtu glābšanu, mums jāsargās ”no bezdievības un pasaulīgām iekārēm” un jādzīvo ”prātīgi, taisni un dievbijīgi”. (Titam 2:12.) Visiem kristiešiem jāuzmanās, lai miesas tieksmes un darbi neietekmētu viņu dievbijību un neiznīcinātu to. Tāpēc tagad pievērsīsim uzmanību tam, no kā mums jāuzmanās.
Kas apdraud dievbijību
14. Kas mums jāatceras, ja mūs vilina materiālisms?
14 Daudziem par slazdu kļūst materiālisms. Mēs varētu sākt maldīgi uzskatīt, ka ar dievbijību var gūt peļņu. Ja tā notiktu, mēs varētu aiziet pat tik tālu, ka sāktu izmantot ticības biedru uzticēšanos. (1. Timotejam 6:5.) Vai arī mēs varētu sākt domāt, ka ir pilnīgi normāli uzstāt, lai kāds kristietis, kam ir vairāk naudas nekā mums, aizdotu mums naudu, kuru mēs diezin vai spēsim atdot. (Psalms 37:21.) Mums jāatceras, ka nevis manta, bet dievbijība ir saistīta ar ”tagadējās un nākamās dzīves apsolījumu”. (1. Timotejam 4:8.) Tā kā mēs ”nenieka neesam pasaulē ienesuši” un ”nenieka nevaram iznest”, mums jātiecas pēc ”dievbijības ar pieticību” un jāmācās būt apmierinātiem ar barību un apģērbu. (1. Timotejam 6:6—11.)
15. Ko mēs varam darīt, ja jūtam, ka tieksme pēc baudām ietekmē mūsu dievbijību?
15 Dievbijība var mazināties, ja cilvēks dzenas pēc baudām. Vai nevarētu būt, ka mums kaut kas steidzami jādara šajā ziņā? Protams, no atpūtas un miesas vingrināšanas ir savs labums. Tomēr tas ir niecīgs salīdzinājumā ar mūžīgo dzīvi. (1. Jāņa 2:25.) Daudz cilvēku mūsdienās ”baudas mīl vairāk nekā Dievu un izrāda tikai ārēju svētbijību, bet tās spēku noliedz”. No tādiem cilvēkiem mums jācenšas izvairīties. (2. Timotejam 3:4, 5.) Tie, kas visiem spēkiem cenšas dzīvot dievbijīgi, uzkrāj ”labu mantas pamatu nākamai dzīvei” un var cerēt uz ”īsto dzīvību”. (1. Timotejam 6:19.)
16. Kādas tieksmes traucē cilvēkiem ievērot Dieva taisnīgās prasības, un kā mēs šīs tieksmes varam pārvarēt?
16 Pārmērīga alkohola lietošana, narkotiku lietošana, netikumīga rīcība un grēcīgas tieksmes var sagraut mūsu dievbijību. Ja mēs padotos tikko minētajiem netikumiem, mēs nevarētu dzīvot saskaņā ar Dieva taisnīgajām prasībām. (1. Korintiešiem 6:9, 10; 2. Korintiešiem 7:1.) Pat Pāvilam bija pastāvīgi jācīnās ar savu grēcīgo miesu. (Romiešiem 7:21—25.) Lai atbrīvotos no nepareizām tieksmēm, reizēm mums jābūt pret sevi ļoti stingriem. Mums ir nepieciešama stipra apņemšanās saglabāt morālu tīrību. Pāvils rakstīja: ”Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei: netiklību, nešķīstību, kaisli, ļauno iekāri un mantkārību; tā ir elku kalpība.” (Kolosiešiem 3:5.) ”Nonāvēt sevī” netikumīgas tieksmes nozīmē darīt visu iespējamo, lai no tām atbrīvotos. Sirsnīgas lūgšanas mums var palīdzēt atbrīvoties no grēcīgām tieksmēm un dzīvot dievbijīgi šajā ļaunajā pasaulē.
17. Kā mums jāuztver pārmācība?
17 Apbēdinājums var mazināt mūsu spēkus un nelabvēlīgi ietekmēt dievbijību. Daudzi Jehovas kalpi ir jutušies apbēdināti. (4. Mozus 11:11—15; Ezras 4:4; Jonas 4:3.) Apbēdinājums mūs var ietekmēt sevišķi nelabvēlīgi, ja mēs jūtam aizvainojumu un uzskatām, ka pret mums ir izturējušies netaisnīgi vai pārlieku bargi. Tomēr pārmācība liecina par to, ka Dievs nav vienaldzīgs pret mums, ka viņš mūs mīl. (Ebrejiem 12:5—7, 10, 11.) Pārmācība jāuztver nevis kā sods, bet kā līdzeklis, kas mūs audzina taisnībā. Ja mēs esam pazemīgi, mēs ar pateicību uzklausām aizrādījumus un uzskatām, ka ”pārmācības sods ir dzīvības ceļš”. (Salamana Pamācības 6:23.) Tā mēs varam garīgi progresēt un saglabāt dievbijību.
18. Kas mums jādara, ja jūtam aizvainojumu vai paši esam kādu aizvainojuši?
18 Dievbijību var ietekmēt pārpratumi un pāridarījumi. Tie mums var sagādāt raizes un likt rīkoties nesaprātīgi — nošķirties no ticības biedriem. (Salamana Pamācības 18:1.) Mums jāpatur prātā, ka nepatika un naids pret citiem var sabojāt mūsu attiecības ar Jehovu. (3. Mozus 19:18.) ”Kas nemīl savu brāli, ko viņš ir redzējis, nevar mīlēt Dievu, ko viņš nav redzējis.” (1. Jāņa 4:20.) Jēzus Kalna sprediķī uzsvēra, cik svarīgi ir pēc iespējas ātrāk atrisināt domstarpības. Viņš teica: ”Kad tu upurē savu dāvanu uz altāŗa un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāŗa priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekšu ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu.” (Mateja 5:23, 24.) Atvainošanās var mazināt sāpes, ko kādam ir nodarījuši nelaipni vārdi vai rīcība. Mēs varam atjaunot labas attiecības ar cilvēku, ja lūdzam piedošanu un atzīstam, ka esam rīkojušies nepareizi. Jēzus deva arī citus padomus, kas palīdz risināt domstarpības. (Mateja 18:15—17.) Ja mūsu centieni atrisināt domstarpības vainagojas panākumiem, tas mums sagādā daudz prieka. (Romiešiem 12:18; Efeziešiem 4:26, 27.)
Sekosim Jēzus priekšzīmei
19. Kāpēc ir svarīgi sekot Jēzus priekšzīmei?
19 Mēs arī turpmāk pieredzēsim daudz dažādu pārbaudījumu, taču tas nenozīmē, ka mums jāatsakās no cīņas par mūžīgo dzīvi. Jehova mūs var pasargāt pārbaudījumos. Tāpēc ”dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu”, un ”raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju”. (Ebrejiem 12:1—3.) Vairojot zināšanas par Jēzus dzīvi un personību un sekojot viņa priekšzīmei gan vārdos, gan arī darbos, mēs varam stiprināt dievbijību un ļaut tai izpausties savā dzīvē.
20. Ko mēs iegūstam, izturot pārbaudījumus un dzīvojot dievbijīgi?
20 Izturība un dievbijība mums palīdz iemantot glābšanu. Izturēdami pārbaudījumus un dzīvodami dievbijīgi, mēs varam uzticīgi kalpot Dievam. Izjūtot Jehovas mīlestību, mēs varam saglabāt prieku pat pārbaudījumos. (Jēkaba 5:11.) Jēzus teica: ”Ar savu izturību jūs iemantosit sev dzīvību!” (Lūkas 21:19.)
Kā jūs atbildētu?
• Kāpēc ir svarīga pacietība?
• Ko nozīmē dzīvot dievbijīgi?
• Kā mēs varam izveidot un saglabāt labas attiecības ar Dievu?
• Kas var mazināt mūsu dievbijību, un kas jādara, lai tas nenotiktu?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 12. lpp.]
Dievbijība var izpausties ļoti dažādi
[Attēli 14. lpp.]
Mums jāsargās no visa, kas var sagraut mūsu dievbijību