Sējiet taisnību, pļaujiet Dieva mīlestību

”KAS par otru galvo, cietīs zaudējumus, bet kas no galvošanas sargās, ir drošs.” (Salamana Pamācības 11:15.) Šajā kodolīgajā sakāmvārdā ļoti trāpīgi norādīts, cik svarīgi ir rīkoties ar apdomu. Kas kļūst par galvotāju šaubīgam aizņēmējam, riskē iekļūt nepatikšanās. Turpretī tas, kurš no galvošanas sargās, izvairīsies no liekām naudas grūtībām.

Šis ir viens no gadījumiem, kad spēkā ir princips: ”Ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.” (Galatiešiem 6:7.) ”Sējiet taisnību,” teica pravietis Hozeja, ”tad jūs pļausit mīlestību.” (Hozejas 10:12.) Sējiet taisnību, rīkodamies saskaņā ar Dieva gribu, un jūs pļausiet viņa mīlestību. Atkal un atkal atsaukdamies uz šo principu, Izraēlas ķēniņš Salamans neatlaidīgi mudina uz pareizu rīcību, runu un attieksmi. Ja mēs rūpīgi iedziļināsimies viņa gudrajos vārdos, tie paskubinās mūs sēt taisnību. (Salamana Pamācības 11:15—31.)

Sējiet labsirdību, pļaujiet godu

”Skaista un mīlīga sieva iegūst goda pilnu stāvokli,” saka gudrais ķēniņš, ”bet varmākas iegūst bagātību.” (Salamana Pamācības 11:16.) Šajā pantā pretstatīts nezūdošais gods, ko var iegūt ”mīlīga” jeb ”labsirdīga” (LB-65r) sieviete, un varmākas iznīcīgā bagātība.

Kā attīstīt ”mīlīgumu”, kas sagādā godu un rotā cilvēku? ”Neļauj tai [gudrībai] izzust no tava redzes aploka,” deva padomu Salamans. ”Tā būs.. rota tavam kaklam.” (Salamana Pamācības 3:21, 22.) Psalmu sacerētājs savukārt runāja par ķēniņa lūpām, kas ir ”laipnības un mīlības pilnas”. (Psalms 45:2, 3.) Gudrība un spriestspēja, kā arī pareiza mēles lietošana vairo cilvēka vērtību un pievilcību. To noteikti var sacīt par sievieti, kas ir apdomīga un taktiska. Viens šāds piemērs ir Abigaila, nesaprātīgā Nābala sieva. Viņa bija ”ļoti gudra padomā un ļoti skaista augumā”, un ķēniņš Dāvids uzslavēja Abigailu par viņas gudrību. (1. Samuēla 25:3, 33.)

Dievbijīga sieviete, kam piemīt šāds ”mīlīgums”, visādā ziņā saņems godu. Cilvēki runās par viņu ar atzinību, un, ja viņa ir precējusies, vīrs viņu godās. Šāda sieviete darīs godu visai savai ģimenei. Gods, ko viņa izpelnās, nav nekas ātri gaistošs. ”Laba slava der vairāk nekā liela bagātība, un labvēlīga nostāja no ļaužu puses ir labāka par sudrabu un zeltu.” (Salamana Pamācības 22:1.)  Labā slava, ko viņa iegūst Dieva acīs, ir nezūdoša vērtība.

Gluži pretēji ir ar varmāku. (Salamana Pamācības 11:16.) Varmākas Bībelē ir minēti starp ļauniem cilvēkiem un Jehovas kalpu ienaidniekiem. (Ījaba 6:23; 27:13.) Šādi cilvēki ”netur Dievu savu acu priekšā”. (Psalms 54:5.) Apspiezdams un izsūkdams nevainīgus cilvēkus, varmāka varbūt sakrāj bagātību, līdz viņam ”sudrabs [ir] kā pīšļi kaudzē sabērts”. (Ījaba 27:16.) Taču var pienākt brīdis, kad viņš apgulsies un vairs nepiecelsies, un jebkura diena, kad viņš atver acis, viņam var izrādīties pēdējā. (Ījaba 27:19.) Tad visai viņa bagātībai un sasniegumiem vairs nebūs nekādas nozīmes. (Lūkas 12:16—21.)

Salamana Pamācības 11:16 māca svarīgu patiesību. Īsos vārdos raksturodams, kādus augļus nes ”mīlīgums” un kādus — varmācība, Izraēlas ķēniņš mūs mudina sēt taisnību.

Žēlsirdība nes labumu

Salamans palīdz mums vēl kaut ko iemācīties par cilvēku attiecībām, sacīdams: ”Žēlsirdīgs cilvēks dara labu pats sev, bet nežēlīgais tomēr nereti skumdina savu garu un ar to kaitē pats savas miesas spēkiem.” (Salamana Pamācības 11:17.) Kāds zinātnieks raksta: ”Šī sakāmvārda kodols ir doma, ka cilvēka labā vai sliktā izturēšanās pret citiem viņam pašam liek piedzīvot neplānotas vai negaidītas sekas.” Ilustrēsim to ar piemēru. Kāda jauna sieviete, vārdā Lisa *, gandrīz vienmēr nokavē norunātās tikšanās. Viņai ir vislabākie nodomi, tomēr bieži gadās, ka uz tikšanos, ko Lisa sarunājusi ar citu Valstības sludinātāju, lai dotos tīruma kalpošanā, viņa ierodas vismaz pusstundu vēlāk. Tā viņa sev labu nedara. Vai Lisai ir pamats vainot citus, ja tie, sarūgtināti par dārgā laika zaudējumu, vairs negrib sarunāt ar viņu doties kalpošanā?

Perfekcionists — cilvēks, kas izvirza sev pārmērīgi augstas prasības, — arī ir nežēlīgs pret sevi. Nemitīgi tiekdamies pēc nesasniedzamiem mērķiem, viņš riskē piedzīvot spēku izsīkumu un vilšanos. Mēs darām sev labu, ja izvirzām reālistiskus un saprātīgus mērķus. Varbūt mēs visu neaptveram tik ātri kā citi, vai arī slimība vai vecums ierobežo mūsu iespējas. Bet nepieļausim, ka mums zustu pacietība aiz neapmierinātības ar savu garīgo izaugsmi, un centīsimies vienmēr saglabāt saprātīgu attieksmi, ņemot vērā savu spēju robežas. Mēs varam būt laimīgi, ja cenšamies darīt tik, cik spējam. (2. Timotejam 2:15; Filipiešiem 4:5, ”lēnība”, LB-65; ”saprātīgums”, NW.)

Sīkāk paskaidrodams, kā taisns cilvēks dara sev labu, bet nežēlīgs sev kaitē, gudrais ķēniņš saka: ”Bezdievja darbs būs veltīgs, bet kas taisnību sēj, tas jau ar to vien veic ko labu [”Bezdievīgais pelnās tukšu algu, bet kas taisnību sēj, tam alga pastāvīga”, LB-26]. Taisnība spēcina dzīvei, bet dzīšanās pakaļ ļaunumam ved cilvēku ātrāk nāvē. Tam Kungam ir visniknākās dusmas par viltīgām un nelietīgām sirdīm, bet tiklie rada Viņā labpatiku. Ļaunajiem nekas nepalīdz, pat ja viņi arī visi saliktu savas rokas kopā, bet taisno dzimums tiks paglābts.” (Salamana Pamācības 11:18—21.)

Šajos pantos no vairākiem aspektiem uzsvērta viena pamatdoma: sējiet taisnību un pļaujiet tās labos augļus. Bezdievīgs cilvēks varbūt krāpjas vai spēlē azartspēles, lai kaut ko dabūtu par brīvu. Tā kā šāda alga ir ”tukša”, viņu gaida vilšanās. Turpretī tam, kurš godīgi dara savu darbu, alga ir ”pastāvīga” — viņš iegūst drošību. Ieguvuši Dieva labvēlību, tiklie var cerēt uz dzīvību. Bet kā klāsies ļaunajiem? ”Pat ja viņi arī visi saliktu savas rokas kopā”, lai īstenotu savus blēdīgos  plānus, viņi neizbēgs no soda. (Salamana Pamācības 2:21, 22.) Cik spēcīgs pamudinājums sēt taisnību!

Patiess skaistums — saprātīgajiem

”Skaista sieva bez savaldības un goda [”godīgas saprašanas”, LB-1825] ir kā zelta gredzens cūkas purnā,” Salamans turpina. (Salamana Pamācības 11:22.) Bībeles laikos deguna gredzeni bija populāras rotas. Ja sieviete ir rotājusies ar zelta gredzenu, kas izvērts caur deguna sānu sienu vai starpsienu, citi uzreiz pamana šo rotaslietu. Taču cūkas šņukurā šāda grezna rota būtu pavisam nevietā. Tāpat ir ar cilvēku, kas ārēji ir skaists, bet kam trūkst ”savaldības un goda” jeb saprātīguma. Vienalga, vai tas ir vīrietis vai sieviete, tādam cilvēkam rotājums gluži vienkārši nepiestāv — tas ir neiederīgs un nemaz nešķiet pievilcīgs.

Protams, ir dabiski domāt par to, kādus mūs redz citi. Bet kāpēc gan pārāk raizēties par savu seju un augumu? Daudz ko savā izskatā mēs nekādi nespējam mainīt, turklāt izskats nepavisam nav galvenais. Vai nav tiesa, ka lielākā daļa cilvēku, kas mums patīk un ko mēs apbrīnojam, izskatās gluži parasti? Ārējā pievilcība nav laimes atslēga. Būtisks ir iekšējais skaistums, ko veido Dievam patīkamas īpašības, tāpēc būsim saprātīgi un attīstīsim tās.

”Dvēsele, kas bagātīgi svētī citus, taps stiprināta”

”Ko taisnīgie vēlas, tam būs visnotaļ laimīgi piepildīties,” saka Salamans, ”bet bezdievīgo cerība izvērtīsies nelaimē.” Ilustrēdams, kā tas var notikt, viņš piebilst: ”Viens labprāt piešķiŗ no savas mantas citam, un tomēr viņam arvienu vairāk krājas; kāds cits ir sīksts pārlieku un tomēr kļūst arvienu nabagāks.” (Salamana Pamācības 11:23, 24.)

Ja mēs bagātīgi piešķiram citiem no savas ”mantas” — Dieva Rakstu zināšanām —, mēs noteikti vairojam paši savu izpratni par to ”platumu, gaŗumu, augstumu un dziļumu”. (Efeziešiem 3:18.) Turpretī tas, kurš neliek savas zināšanas lietā, riskē zaudēt arī to, kas viņam ir. ”Kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību.” (2. Korintiešiem 9:6.)

”Dvēsele, kas bagātīgi svētī citus, taps stiprināta,” turpina ķēniņš, ”un kas bagātīgi veldzē citus, kļūs arī pats veldzēts.” (Salamana Pamācības 11:25.) Ja mēs dāsni veltām savu laiku un līdzekļus patiesās pielūgsmes atbalstīšanai, Jehova ir apmierināts ar mums. (Ebrejiem 13:15, 16.) Viņš ”atvērs debess logus un liks svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt” pār mums. (Maleahija 3:10.) Paraugieties, kāda garīgā labklājība mūsdienās valda viņa kalpu vidū!

Salamans min vēl vienu piemēru, kā izpaužas taisnīgā un netaisnā pretējās vēlmes, teikdams: ”Kas nelaiž ārā no savām klētīm labību, to ļaudis lād, bet svētība nāk pār to, kas labību pārdod.” (Salamana Pamācības 11:26.) Uzpērkot preces, kad tās maksā lēti, un pietaupot, līdz krājumi sarūk un cenas pieaug, var gūt peļņu. Dažos gadījumos varbūt arī nav slikti samazināt kādu preču patēriņu un izveidot krājumus, bet kopumā  cilvēki nicina tos, kas to dara savtīgos nolūkos. Turpretī tas, kurš necenšas izmantot ārkārtas situāciju, lai nopelnītu lielu naudu, izpelnās cilvēku labvēlību.

Skubinādams mūs tiekties pēc tā, kas labs un taisnīgs, Izraēlas ķēniņš saka: ”Kas cenšas pēc kā laba, tam labs arī gadās, bet kas dzenas pēc nelaimes, tas arī nepaies tai secen. Kas palaižas uz savu bagātību, tas ies bojā, bet taisnīgie zaļos kā augoša koka lapas.” (Salamana Pamācības 11:27, 28.)

Taisnīgais iemanto cilvēku sirdis

Paskaidrodams, kā muļķīga rīcība izraisa sliktas sekas, Salamans norāda: ”Kas pats savu namu apbēdina, tam būs vējš par ieguvumu.” (Salamana Pamācības 11:29a.) Piemēram, Ahans ar savu pārkāpumu ”apbēdināja” pats sevi, un gan viņš, gan viņa ģimene tika nomētāti ar akmeņiem. (Jozuas 7. nodaļa.) Mūsdienās var gadīties, ka kristiešu ģimenes galva un citi ģimenes locekļi iesaistās nepareizā rīcībā un tāpēc tiek izslēgti no kristiešu draudzes. Pats pārkāpdams Dieva pavēles un pieļaudams, ka ģimenē kāds nopietni grēko, vīrietis ”apbēdina” pats savu namu. Viņš pats un, iespējams, arī citi ģimenes locekļi, ja tie grēko un nenožēlo savus pārkāpumus, tiek izslēgti no kristiešu draudzes. (1. Korintiešiem 5:11—13.) Un ko šis cilvēks iegūst? Tikai vēju — kaut ko pilnīgi tukšu un nevērtīgu.

”Muļķim jābūt par gudrā kalpu,” teikts tālāk tajā pašā pantā. (Salamana Pamācības 11:29b.) Ja cilvēkam trūkst gudrības, viņam nevar uzticēt ļoti atbildīgus uzdevumus. Turklāt, nesaprātīgi kārtodams pats savas lietas, viņš varbūt kaut kādā ziņā kļūst par kāda cita parādnieku. Viegli var gadīties, ka šāds nesaprātīgs cilvēks kļūst ”par gudrā kalpu”. Tātad ir ļoti svarīgi, lai mēs vienmēr censtos rīkoties gudri un ar apdomu.

”Taisnīgā auglis ir dzīvības koks,” apliecina gudrais ķēniņš, ”un gudrais iemanto cilvēku sirdis [”kas dvēseles izglābj, tas ir gudrs”, LB-1825].” (Salamana Pamācības 11:30, LB-65r.) Kā tas notiek? Taisnīgs cilvēks ar saviem vārdiem un darbiem citus garīgi stiprina. Viņi saņem pamudinājumu kalpot Jehovam un var iegūt dzīvību, ko dara iespējamu Dievs.

Grēciniekam tiek atmaksāts vēl vairāk

Cik pārliecinoši visi šie sakāmvārdi mūs mudina sēt taisnību! Uzsvērdams principu ”ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus” vēl no kāda aspekta, Salamans paziņo: ”Redzi, ja jau taisnīgajam virs zemes tā tiek atmaksāts, cik tad vēl vairāk bezdievim un grēciniekam!” (Salamana Pamācības 11:31.)

Lai gan taisnīgs cilvēks pūlas rīkoties pareizi, viņš tik un tā reizēm kļūdās. (Salamans Mācītājs 7:20.) Par šīm kļūdām viņam tiek ”atmaksāts” — viņš saņem pārmācību. Bet ko var teikt par bezdievīgu cilvēku, kurš tīšuprāt dara sliktu un nemaz necenšas iet taisnu ceļu? Vai gan viņš nav pelnījis vēl lielāku ”atmaksu” — smagu sodu? ”Ja taisnais tikko tiek izglābts,” rakstīja apustulis Pēteris, ”kur nonāks bezdievis un grēcinieks?” (1. Pētera 4:18.) Tāpēc apņemsimies vienmēr sēt taisnību.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 28. lpp.]

Būdama ”mīlīga”, Abigaila saņēma ”godu”

[Attēli 30. lpp.]

Bezdievīgais pelna tukšu algu, bet taisnajam alga pastāvīga

[Attēls 31. lpp.]

”Kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību”