Ko var mācīties no stārķa

”PAT stārķis apakš debess zina savu laiku, ..bet Mana tauta nepazīst Tā Kunga tiesas kārtību!” (Jeremijas 8:7, LB-65r.) Šos vārdus pravietis Jeremija teica, paziņodams Jehovas spriedumu atkritušajiem Jūdejas iedzīvotājiem, kas bija novērsušies no sava Dieva Jehovas un sākuši pielūgt svešzemju dievības. (Jeremijas 7:18, 31.) Kāpēc Jeremija, pamācot neuzticīgos jūdus, izraudzījās stārķi par uzskatāmu piemēru?

Izraēlieši labi pazina stārķus, it īpaši baltos, jo to migrācijas ceļi šķērsoja Bībeles zemes. Senebreju valodā šī lielā, garkājainā putna nosaukums ir vārds ar nozīmi ’lojāls, uzticīgs’ sieviešu dzimtē. Šis apzīmējums stārķim ir ļoti piemērots, jo, atšķirībā no daudziem citiem putniem, balto stārķu pāris savas saites saglabā visu mūžu. Pārlaiduši ziemu siltajās zemēs, stārķi ik gadus atgriežas dzimtajā vietā, bieži vien pat savā vecajā ligzdā.

Par uzticību liecina arī citi stārķa instinktīvās uzvedības aspekti. Stārķu tēvs un māte abi perē olas un baro mazuļus. Grāmatā Our Magnificent Wildlife stāstīts: ”Stārķi ir ārkārtīgi uzticīgi vecāki. Vācijā kāds stārķu tēviņš ielidoja augstsprieguma vados un gāja bojā. Mātīte 3 dienas viena pati turpināja perēt, visā šajā laikā tikai vienu reizi uz īsu brīdi atstādama ligzdu, lai sameklētu kaut ko ēdamu. [..] Citā gadījumā tēviņš viens pats rūpējās par putnēniem pēc tam, kad mātīte tika nošauta.”

Ar savu instinktīvo uzticību partnerim un maigajām rūpēm par mazuļiem stārķis pierāda, ka ne velti tas nosaukts par ”uzticīgo”, tāpēc šis putns varēja būt labs piemērs neuzticīgajiem un stūrgalvīgajiem izraēliešiem.

Mūsdienās daudziem šķiet, ka uzticība un lojalitāte ir kaut kas vecmodīgs — apbrīnas vērtas, taču nepraktiskas īpašības. Solījumi nemitīgi tiek lauzti: laulātie pāri šķiras, vīri pamet sievas un bērnus, cilvēki izšķiež un piesavinās svešus līdzekļus un citādi krāpj citus. Tas viss nepārprotami liecina, ka uzticība vairs netiek turēta cieņā. Turpretī Bībelē lojalitāte un uzticība, kas balstās uz mīlestību, ir augstu novērtētas. Bībele mudina kristiešus ”apģērbt jauno cilvēku, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā [”lojalitātē”, NW]”. (Efeziešiem 4:24.) ”Jaunais cilvēks” — jaunā personība, ko mēs attīstām, — palīdz mums būt uzticīgiem, bet arī no stārķa mēs varam mācīties šo īpašību.