Vai joga ir tikai fiziski vingrojumi?

MŪSDIENĀS cilvēki pievērš ļoti lielu uzmanību tam, lai uzturētu savu ķermeni vingru un veselu. Daudzi tāpēc apmeklē vingrošanas zāles un sporta klubus. Tieši šī paša iemesla dēļ tūkstošiem cilvēku rietumu zemēs ir pievērsušies jogai, kas nākusi no austrumu kultūras.

Cilvēki, kas cieš no stresa un depresijas, meklē jogā arī mierinājumu un savu problēmu risinājumu. It sevišķi kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem, hipiju laika, daudzi rietumu zemēs aizraujas ar austrumu reliģijām un misticismu. Transcendentālo meditāciju, kas ir cieši saistīta ar jogu, popularizē arī kinozvaigznes un rokmūziķi. Tā kā interese par jogu joprojām pieaug, mums varētu rasties vairāki jautājumi. Vai joga ir tikai vingrojumi, ar kuru palīdzību ir iespējams padarīt savu ķermeni veselu un lokanu un iegūt zināmu sirdsmieru? Vai ir pieņemami nodarboties ar jogas vingrinājumiem, nepiešķirot tiem reliģisku nozīmi? Vai kristieši var nodarboties ar jogu?

Jogas pirmsākumi

Vārds ”joga” ir tādas pašas cilmes kā vārds ”jūgs”, un tā nozīme ir ’savienošana, sajūgšana, saplūšana’. Hinduismā joga tiek uzskatīta par paņēmienu kopumu vai metodi, kas ļauj sasniegt vienotību ar varenu, pārdabisku spēku vai garu. Kādā avotā tā ir aprakstīta kā ”visu ķermeņa, prāta un dvēseles spēku savienošana ar Dievu”.

Cik sena ir jogas vēsture? Mūsdienu Pakistānas teritorijā, Indas upes ielejā, ir atrasti zīmogi, uz kuriem attēlotas cilvēku figūras dažādās jogas pozās. Arheologi datē Indas ielejas kultūru ar otro trešo gadu tūkstoti  pirms mūsu ēras, un tas ir apmēram tas pats laiks, kad plauka Mezopotāmijas kultūra. Uz daudzām šajās vietās atrastajām senlietām ir attēlota dievība ragaina cilvēka veidā un tai apkārt zvēri — šāds tēls atgādina Nimrodu, ”vareno medinieku”. (1. Mozus 10:8, 9.) Hinduisti apgalvo, ka šīs figūras simbolizē dievu Šivu, dzīvnieku pavēlnieku un jogas kungu, kura pielūgsmē tiek izmantota linga — fallisks simbols. Grāmatā Hindu World joga ir nosaukta par ”askētisma kodeksu, galvenokārt pirmsāriešu izcelsmes, kurā palicis daudz kas no primitīviem priekšstatiem un rituāliem”.

No sākuma jogas metodes tika nodotas citiem mutvārdos. Vēlāk jogas klasiķis Patandžali tās sīki formulēja savā darbā Jogasūtra, pēc kuras jogi vadās vēl šobaltdien. Patandžali nosauca jogu par ”metodiskiem centieniem sasniegt pilnību, kontrolējot dažādos cilvēka dabas, fiziskos un psihiskos elementus”. Kopš tās aizsākumiem līdz pat mūsu dienām joga ir bijusi austrumu reliģiju sastāvdaļa, arī pašlaik to praktizē hinduismā, džainismā un budismā. Jogi tic ka, apvienojoties ar visuresošo garu, viņi spēs sasniegt mokšu jeb atbrīvošanu.

Tātad — vai ar jogu var nodarboties tikai kā ar fiziskiem vingrojumiem, lai nodrošinātu veselību un atpūtinātu prātu, bez jebkādas saistības ar reliģiju? Ņemot vērā to, ko mēs esam uzzinājuši par jogu, atbilde ir noliedzoša.

Jogas ietekme

Jogas uzdevums ir palīdzēt cilvēkam sasniegt garīgu savienošanos jeb saplūšanu ar pārdabisku garu. Bet kas tas ir par garu?

Grāmatā Hindu World tās autors Bendžamins Vokers raksta: ”Joga, iespējams, ir sena maģisku rituālu sistēma, kas vēl joprojām ir saglabājusi okultisma un maģijas iezīmes.” Indiešu filozofi atzīst, ka jogiem mēdz parādīties pārdabiskas spējas, tomēr viņi apgalvo, ka tas nav jogas galvenais mērķis. Piemēram, grāmatā Indian Philosophy bijušais Indijas prezidents Dr. S. Rādākrišnans raksta, ka cilvēks, kas iemācās ”ar [jogas] pozu palīdzību kontrolēt ķermeni, kļūst nejutīgs pret ļoti lielu aukstumu un karstumu. [..] ..jogs spēj redzēt un dzirdēt ļoti tālu.. [..] Ir pilnīgi iespējams nodot domas citam cilvēkam bez parastajiem saziņas paņēmieniem. [..] Jogs var padarīt savu ķermeni neredzamu.”

Redzot kādu jogu guļam uz naglām vai staigājam pa karstām oglēm, daži domā, ka tas ir acu apmāns, citi — ka labi izdevies joks. Savukārt Indijā, kur šādi skati ir parasta lieta, tāpat var vērot jogus, kas stāv uz vienas kājas un stundām ilgi skatās saulē. Daži ir iemācījušies tik lielā mērā kontrolēt elpošanu, ka viņus uz ilgu laiku var aprakt smiltīs. 1995. gada jūnijā laikraksts The Times of India vēstīja: kāda trīsarpus gadus veca meitene atradās transa stāvoklī, kad tika atļauts, lai viņai pāri pārbrauc 750 kg smaga automašīna. Skatītājiem par pārsteigumu meitene uzmodās no transa sveika un vesela. Laikrakstā bija teikts: ”Tā bija tikai un vienīgi jogas vara.”

Tas viss, bez šaubām, nav pa spēkam parastam cilvēkam. Tāpēc kristiešiem būtu jāapdomā, kas stāv aiz šiem brīnumiem. Vai tie nāk no Dieva Jehovas, ”Visuaugstākā pār visu pasauli”, vai no kāda cita avota? (Psalms 83:19.) Bībelē ir atrodama skaidra atbilde uz šo jautājumu. Kad Izraēla tautai jau bija jāieiet Apsolītajā zemē, kurā tolaik dzīvoja kanaānieši, Jehova ar Mozus starpniecību tai sacīja: ”Nemācies darīt tās negantās lietas, ko šīs tautas dara.” Par kādām ”negantām lietām” bija runa? Mozus brīdināja, lai izraēliešu vidū neatrastos neviens, ”kas zīlē nākotni, nedz laika zīmju taujātājs, nedz čūsku apvārdotājs, nedz burvis”.  (5. Mozus 18:9, 10.) Šāda rīcība Dievam ir pretīga, jo tā tiek īstenota ar dēmonu palīdzību un pieder pie grēcīgās miesas darbiem. (Galatiešiem 5:19—21.)

Kristiešiem nepieņemama nodarbība

Lai ko arī teiktu veselības speciālisti, joga nav tikai fiziski vingrojumi. Grāmatā Hindu Manners, Customs and Ceremonies ir stāstīts par diviem cilvēkiem, kas guru vadībā apguva jogas prasmi. Viens no viņiem stāsta: ”Ar pārcilvēciskām pūlēm es aizturēju elpu, cik ilgi vien iespējams, un ieelpoju tikai tad, kad biju jau tuvu nesamaņai. [..] Kādu dienu tieši pusdienlaikā man šķita, ka redzu spožu mēnesi, kas kustējās debesīs un šūpojās no vienas puses uz otru. Kādu citu reizi man šķita, ka mani dienas vidū apņem akla tumsa. Mans skolotājs.. bija ļoti apmierināts, kad es viņam atstāstīju šīs parādības. [..] Viņš bija pārliecināts, ka drīz vien es varēšu izjust vēl pārsteidzošākus savas nožēlas rezultātus.” Otrs stāsta: ”Viņš [guru] lika man katru dienu skatīties debesīs, nemirkšķinot acis un nekustoties. [..] Dažkārt man likās, ka gaisā redzu dzirksteļošanu, citkārt degošas lodes un citas parādības. Mans skolotājs bija ļoti apmierināts ar manu pūliņu augļiem.”

Pēc guru domām, šīs neparastās parādības bija nepieciešamas, lai sasniegtu jogas vingrinājumu īsto mērķi. Galīgais jogas mērķis ir mokša — apvienošanās ar kādu bezpersonisku, diženu spēku. Tā ir aprakstīta kā ”prāta spontānās darbības (apzināta) apstādināšana”. Kristiešiem ir izvirzīts pilnīgi pretējs mērķis: ”Nododiet sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tas lai ir jūsu garīgais dievkalpojums [”svētā kalpošana ar saprātu,” NW]. Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.” (Romiešiem 12:1, 2.)

Katra cilvēka paša ziņā ir izvēlēties, ar kādiem fiziskiem vingrinājumiem nodarboties. Tomēr kristieši nepieļaus, ka kaut kas — vai tie būtu vingrojumi, ēdiens, dzēriens, ģērbšanās stils, izklaide vai kaut kas cits — sabojātu viņu attiecības ar Dievu Jehovu. (1. Korintiešiem 10:31.) Tie, kas vēlas uzlabot savu veselību, var nodarboties ar daudziem un dažādiem vingrinājumiem, kuriem nav nekādas saistības ar spiritismu vai okultismu. Ja izvairāmies no tādas rīcības un uzskatiem, kas sakņojas viltus reliģijā, mēs varam gaidīt Dieva svētības taisnīgajā jaunajā sistēmā, kurā mēs mūžīgi būsim veseli gan garīgā, gan fiziskā ziņā. (2. Pētera 3:13; Atklāsmes 21:3, 4.)

[Attēli 22. lpp.]

Daudzi izvēlas tādus fiziskas aktivitātes veidus, kam nav nekādas saistības ar spiritismu