Vai māņticība ietekmē jūsu dzīvi?

MĀŅTICĪBA ir izplatīta visā pasaulē. Dažkārt to uzskata par daļu no tautas kultūras mantojuma un tur augstā godā vai arī uztver kā nebūtisku dīvainību, kas padara dzīvi krāsaināku. Rietumu pasaulē māņticību parasti uzlūko ar zināmu skepticismu. Turpretī citur, piemēram, Āfrikā, tā nopietni ietekmē cilvēku dzīvi.

Liela daļa afrikāņu kultūras ir balstīta uz māņticību. Daudzās Āfrikā tapušās filmās, radio programmās un grāmatās ir runa par māņticīgiem priekšstatiem un tādiem ar mistiku saistītiem tematiem kā buršana, senču kults un fetiši. Kāpēc māņticība tik dziļi iespaido cilvēkus, un kā tā ir radusies?

Kā cēlusies māņticība?

Daudzi māņticīgi priekšstati sakņojas bailēs no gariem, vienalga, vai tie būtu mirušo gari vai kādi citi. Notikumi tiek izskaidroti kā šo garu mēģinājumi sazināties ar dzīvajiem — draudi, brīdinājums vai svētība.

Māņticība ir cieši saistīta arī ar dziedināšanu. Attīstības zemēs vairākumam iedzīvotāju modernās medicīnas pakalpojumi ir par dārgu vai pat vispār nav pieejami, tāpēc daudzi cenšas ārstēties un izsargāties no slimībām ar senču ieražu, spiritisma un māņticības palīdzību. Turklāt ar dziednieku, kas pazīst viņu ieražas un runā viņu valodā, cilvēki jūtas daudz brīvāk nekā ar ārstu. Tā māņticība tiek uzturēta dzīva.

Māņticība liek cilvēkiem domāt, ka slimības un nelaimes gadījumi ir nevis nejaušība, bet gan notikumi, ko izraisījuši spēki no garu pasaules. Pūšļotājs varbūt apgalvo, ka miruša senča gars par kaut ko ir sadusmots. Vai varbūt medijs izsaka pieņēmumu, ka slimības vai citas nelaimes cēlonis ir lāsts, ko upurim ar cita burvja starpniecību uzlicis kāds nelabvēlis.

Māņticīgo uzskatu daudzveidība ir milzīga, un to izplatīšanās ir atkarīga no vietējās folkloras un citiem faktoriem. Taču tos visus vieno priekšstats, ka ir jāizdabā kādam vai kaut kam no neredzamās garu pasaules.

Nekaitīga vai bīstama?

Lielākajā daļā ģimeņu dvīņu piedzimšana ir neparasts un priecīgs notikums. Taču māņticīgi cilvēki to var izskaidrot kā zīmi. Dažos Rietumāfrikas apvidos šādu notikumu uztver kā dievību piedzimšanu un dvīņus pielūdz. Ja abi dvīņi vai viens no tiem nomirst, tiek izgatavotas nelielas dvīņu figūriņas un vecākiem ir jāziedo šiem elkiem ēdiens. Turpretī citur dvīņu nākšanu pasaulē  uzskata par sliktu zīmi un dažkārt vecāki pat nonāvē vienu vai abus jaundzimušos. Viņu rīcības iemesls ir pārliecība, ka tad, ja abi dvīņi paliks dzīvi, tie kādu dienu nogalinās savus vecākus.

Lai gan daļa māņticīgo uzskatu varbūt šķiet interesanti un gluži nekaitīgi, šādi piemēri liecina, ka māņticība var būt bīstama un pat nest nāvi. Pat pavisam nevainīgs notikums, ja tam piedēvē draudīgu nozīmi, var izvērsties par lielu postu.

Būtībā māņticība ir ticības forma, sava veida reliģija. Ņemot vērā māņticības bīstamos aspektus, rodas jautājums: kam tad īsti ir izdevīgi māņticīgie uzskati un paražas?

Māņticības avots

Par spīti pierādījumiem, kas liecina par pretējo, mūsdienās daudzi noliedz, ka pastāv Sātans un ļaunie gari. Tomēr, ja notiek karš, ir riskanti atteikties atzīt bīstama ienaidnieka pastāvēšanu. Šo principu var attiecināt arī uz cīņu ar pārcilvēciskām garīgām būtnēm, jo apustulis Pāvils rakstīja: ”Mums jācīnās.. pret ļaunajiem gariem.” (Efeziešiem 6:12.)

Kaut arī mēs tos nevaram redzēt, ļaunie gari tomēr pastāv. Bībelē stāstīts, ka neredzama garīga būtne, izmantojot čūsku, gluži kā vēderrunātājs izmanto lelli, runāja ar pirmo sievieti Ievu un pamudināja viņu sacelties pret Dievu. (1. Mozus 3:1—5.) Bībelē teikts, ka šī garīgā būtne ir ”vecā čūska, to sauc par velnu un sātānu, kas pieviļ visu pasauli”. (Atklāsmes 12:9.) Sātanam izdevās iesaistīt dumpī arī citus eņģeļus. (Jūdas 6.) Šie ļaunie eņģeļi kļuva par Dieva ienaidniekiem dēmoniem.

Jēzus un viņa mācekļi reizēm izdzina dēmonus no cilvēkiem. (Marka 1:34; Apustuļu darbi 16:18.) Šīs garīgās būtnes nav mirušie senči, jo mirušie ”vispār nezina vairāk nekā”. (Salamans Mācītājs 9:5.) Tie ir dumpīgie eņģeļi, ko pievīlis Sātans. Kontaktus ar šīm būtnēm un iespēju nonākt to ietekmē nedrīkst uztvert vieglprātīgi, jo, tāpat kā to vadonis Sātans Velns, tās grib mūs ”aprīt” jeb iznīcināt. (1. Pētera 5:8.) Viņu  mērķis ir novērst mūs no cilvēces vienīgās cerības — Dieva Valstības.

Bībelē ir atmaskota viena no Sātana un viņa dēmonu metodēm: ”Pats sātāns izliekas par gaismas eņģeli.” (2. Korintiešiem 11:14.) Sātans labprāt gribētu mūs pārliecināt, ka viņš var piedāvāt mums labāku dzīvi. Tāpēc reizēm var šķist, ka ļauno garu iejaukšanās nes kādu īslaicīgu labumu. Taču viņi nav spējīgi nodrošināt nekādu paliekošu risinājumu. (2. Pētera 2:4.) Viņi nevienam nevar dot mūžīgu dzīvi, un viņi paši drīz tiks iznīcināti. (Romiešiem 16:20.) Mūsu Radītājs ir vienīgais mūžīgas dzīves un patiesas laimes avots un vislabākais aizstāvis pret ļaunajiem garīgajiem spēkiem. (Jēkaba 4:7.)

Dievs nosoda tos, kas meklē palīdzību spiritismā. (5. Mozus 18:10—12; 2. Ķēniņu 21:6.) Tas nozīmē sabiedroties ar ienaidnieku, veidot savienību ar tiem, kas kļuvuši neuzticīgi Dievam. Ja cilvēks vadās pēc horoskopa, griežas pēc palīdzības un padoma pie cilts dziednieka vai arī ievēro kaut kādas māņticīgas ieražas kaut vai tikai ”joka pēc”, viņš ļauj ļaunajiem gariem ietekmēt lēmumus, ko viņš pieņem savā dzīvē. Būtībā tas nozīmē pievienoties tiem dumpī pret Dievu.

Vai ir iespējams saņemt aizsardzību pret ļaunumu?

Ade *, kas dzīvo Nigērā, ar kāda Jehovas liecinieka palīdzību studēja Bībeli. Paskaidrodams, kādēļ viņš savā veikalā tur talismanu, Ade teica: ”Apkārt ir daudz ienaidnieku.” Liecinieks, kas mācīja Adem Bībeli, izskaidroja viņam, ka vienīgi Jehova var sniegt īstu aizsardzību. Viņš nolasīja Adem priekšā 34. psalma 8. pantu, kur teikts: ”Tā Kunga eņģelis apmetas ap tiem, kas Viņu bīstas, un tos izglābj.” Ade nosprieda: ”Ja jau Jehova tiešām var mani pasargāt, es izmetīšu savu talismanu.” Tagad, kad jau ir pagājuši daudzi gadi, Ade kalpo par draudzes vecāko un pilnas slodzes sludinātāju. Neviens ienaidnieks nav nodarījis viņam neko ļaunu.

 Bībelē parādīts, ka mums visiem var atgadīties kaut kas neparedzēts, vienalga, vai mēs esam māņticīgi vai ne. (Salamans Mācītājs 9:11.) Taču Jehova nekad mūs nepārbauda, uzsūtīdams nelaimi. (Jēkaba 1:13.) Nāve un nepilnība ir no Ādama mantotā grēka sekas. (Romiešiem 5:12.) Šī iemesla dēļ visi cilvēki laiku pa laikam slimo un izdara kļūdas, kas var izraisīt postu. Tātad nav pareizi visas slimības un nelaimes piedēvēt ļauno garu darbībai. Tāda pārliecība varētu vienīgi pamudināt uz mēģinājumiem kaut kā pielabināt šos garus. * Ja esam saslimuši, mums jāgriežas pēc pienācīgas medicīniskas palīdzības, nevis jāmeklē padoms, kas nāk no ”meļa un melu tēva” Sātana Velna. (Jāņa 8:44.) Statistikas dati liecina, ka zemēs, kur joprojām ir izplatīti no senčiem mantotie māņticīgie uzskati un paražas, cilvēki nepavisam nedzīvo ne ilgāk, ne laimīgāk kā citur. Tas skaidri pierāda, ka māņticība nekādā ziņā nenodrošina labāku veselību.

Dievs ir daudz varenāks par jebkuru ļauno garu, un viņam rūp mūsu labklājība. ”Tā Kunga acis ir vērstas uz taisnajiem un viņa ausis atvērtas viņu lūgšanām.” (1. Pētera 3:12.) Lūgsim viņam aizsardzību un gudrību. (Salamana Pamācības 15:29; 18:10.) Pūlēsimies izprast viņa Svētos rakstus — Bībeli. Precīzas Bībeles zināšanas ir vislabākā aizsardzība, kāda vien mums var būt. Šīs zināšanas palīdzēs saprast, kāpēc dzīvē mēdz notikt nelaimes un kā var iegūt Visvarenā Dieva labvēlību.

Zināšanas par Dievu nes svētības

Precīzas zināšanas par Jehovu un viņa nodomiem — tumsonības un māņticības pretstats — ir galvenais priekšnoteikums, lai iegūtu īstu aizsardzību. Par to liecina, piemēram, gadījums ar Beninas iedzīvotāju Žanu. Žana ģimenē māņticība bija dziļi iesakņojusies. Saskaņā ar vietējām paražām, sievietei pēc dēla piedzimšanas deviņas dienas jādzīvo īpašā būdā, bet, ja piedzimst meita, mātei jāpavada šādā būdā septiņas dienas.

1975. gadā Žana sievai piedzima veselīgs zēns, ko viņi nosauca par Marku. Tā kā Žans un viņa sieva bija apguvuši zināšanas no Bībeles, viņi negribēja nonākt nekādā saistībā ar ļaunajiem gariem. Viņi nepadevās bailēm un apkārtējo spiedienam un nesekoja cilts māņticīgajai tradīcijai, kas prasīja, lai māte noteikto laiku pavadītu būdā. (Romiešiem 6:16; 2. Korintiešiem 6:14, 15.)

Vai tāpēc Žana ģimenei notika kaut kas ļauns? Ir pagājuši daudzi gadi, Marks tagad ir izaudzis un kalpo par kalpošanas palīgu vietējā Jehovas liecinieku draudzē. Visa ģimene ir ļoti priecīga, ka viņi neļāva māņticībai ietekmēt viņu dzīvi un apdraudēt viņu garīgo labklājību. (1. Korintiešiem 10:21, 22.)

Patiesiem kristiešiem ir jāatbrīvojas no māņticības tumšās varas un jāpieņem garīgā gaisma, kas nāk no Radītāja Jehovas un viņa Dēla Jēzus Kristus. Tā viņi var iegūt patiesu sirdsmieru, ko sagādā apziņa, ka viņi dara to, kas ir pareizs Dieva acīs. (Jāņa 8:32.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls/Attēls 5. lpp.]

Daži māņticības piemēri no dažādām pasaules malām

• Irbuļi, kas stāvus iesprausti rīsu bļodā, vēstī nāvi.

• Ja gadās redzēt pūci dienas gaismā, tas nes nelaimi.

• Ja ceremonijas laikā nodziest svece, tas nozīmē, ka tuvumā ir ļaunie gari.

• Ja uz grīdas nokrīt lietussargs, mājā notiks slepkavība.

• Cepure, kas nolikta uz gultas, nes nelaimi.

• Zvanu skaņas aizdzen dēmonus.

• Ja pirmajā paņēmienā izdodas nopūst visas sveces dzimšanas dienas tortē, piepildīsies iedomātā vēlēšanās.

• Ja slotu pieslien pie gultas, ļaunie gari, kas ir slotā, var gultu nolādēt.

• Ja melns kaķis šķērso ceļu, tas nes nelaimi.

• Ja zemē nokrīt dakšiņa, ciemos atnāks vīrietis.

• Ziloņu attēls, kas pavērsts pret durvīm, nes laimi.

• Pakavs, kas piesists virs durvīm, nes laimi.

• Ja māja noaugusi ar efejām, tās pasargā no ļauna.

• Iet zem pieslietām kāpnēm nozīmē piesaukt nelaimi.

• Kas saplēš spoguli, to septiņus gadus vajās neveiksmes.

• Kas izber piparus, sastrīdēsies ar savu labāko draugu.

• Izbērta sāls nes nelaimi, ja šķipsniņu sāls nepārmet pār kreiso plecu.

• Ja atstāj šūpojamies tukšu šūpuļkrēslu, tajā nāk sēdēt ļaunie gari.

• Atstāt kurpes ar zoli uz augšu nozīmē piesaukt nelaimi.

• Ja nomirst cilvēks, jāatver logi, lai dvēsele tiek laukā.

[Papildmateriāls 6. lpp.]

Brīvība no māņticības valgiem

Jehovas liecinieki sludināja Dienvidāfrikā. Kādā mājā pēc viņu klauvējiena durvis atvēra sieviete pilnā sangoma (pūšļotājas) ietērpā. Liecinieki gribēja iet projām, bet sieviete pieprasīja, lai viņi izstāsta savu vēsti. Viens no sludinātājiem nolasīja 5. Mozus 18:10—12, lai parādītu viņai, kāds ir Dieva viedoklis par spiritismu. Pūšļotāja uzklausīja sludinātājus un piekrita mācīties Bībeli. Sieviete apsolīja, ka pārstās nodarboties ar sangoma amatu, ja Bībeles nodarbībās viņa pārliecināsies, ka tas ir pret Jehovas gribu.

Pēc Bībeles nodarbības, kurā tika aplūkota grāmatas Tu vari dzīvot mūžīgi paradīzē uz Zemes 10. nodaļa, viņa sadedzināja visus savus pūšļotājas rīkus un sāka apmeklēt kristiešu sapulces Valstības zālē. Turklāt viņa nokārtoja arī savas attiecības ar vīru, lai gan viņi jau 17 gadus bija dzīvojuši šķirti. Tagad viņi abi ir kristīti Jehovas liecinieki.

[Attēls 6. lpp.]

”Sangoma” met kaulus, lai izzīlētu slimnieka problēmu cēloni

[Attēli 7. lpp.]

Precīzas zināšanas par Dievu sniedz patiesu aizsardzību un laimi